Klavieres Pravietim
Šis stāsts norisinājās Lielajā Akrā, Ganā.
Zēnam, vārdā Pravietis, bija divi svarīgi mērķi.
„Mūzikas valodu var saprast ikviens” (Bērnu dziesmu grāmata, iii).
Pravietim ļoti patika mūzika. It īpaši viņš mīlēja Baznīcas Sākumskolas un Garīgās dziesmas. Viņš dungoja šīs melodijas visas dienas garumā. Viņš iztēlojās, kā sēž pie klavierēm un spēlē savas mīļākās dziesmas. Viņš arī iztēlojās, kā māca citus cilvēkus spēlēt klavieres.
Tomēr pastāvēja viena problēma. Viņam nebija klavieru.
Kādu dienu bīskaps intervēja Pravieti.
„Vai tu esi izvirzījis kādus mērķus Bērnu un jauniešu programmā?” bīskaps jautāja.
„Jā,” Pravietis atbildēja. „Es gribu iemācīties spēlēt klavieres.”
„Tas ir labs mērķis,” bīskaps teica.
„Un, kad es sasniegšu šo mērķi,” Pravietis atbildēja, „man padomā ir vēl viens. Es vēlos iemācīt 20 citiem cilvēkiem, kā spēlēt klavieres.”
„Tev ir divi labi mērķi,” bīskaps teica.
„Bet man ir viena problēma,” teica Pravietis. „Man nav klavieru.”
„Paskatīsimies, ko mēs varam darīt lietas labā.”
Nākamsvētdien baznīcā bīskaps pastāstīja Pravietim, ka viņš bija atradis misionāru pāri, kas varētu viņam mācīt klavierspēli. Viņi atnesīs elektroniskās klavieres, lai viņš un citi cilvēki varētu vingrināties. Viņi vēlējās iemācīt daudziem cilvēkiem to, kā spēlēt klavieres.
Bīskaps pastāstīja par klaviernodarbībām citiem cilvēkiem. Pravietis arī par to pastāstīja citiem. Pravieša ģimene dalījās šajās ziņās ar citiem. Drīz vien visa bīskapija runāja par klavierstundām. To darīja arī citi cilvēki.
„Daudzi mani draugi, kuri nav Baznīcas locekļi, arī vēlas apgūt klavierspēli,” Pravietis stāstīja bīskapam.
„Protams, ka viņi ir laipni aicināti,” teica bīskaps. „Misionāri tev iedos grāmatu un palīdzēs mācīties nodarbībās. Un, kad tu būsi apguvis klavierspēli, tad tu palīdzēsi viņiem mācīt pārējos.”
„Tas ir mans otrais mērķis!” Pravietis teica.
Drīz vien Pravietis mācījās klavierspēli kopā ar misionāriem. Viņam patika uzzināt, ko nozīmē katra nots, un sadzirdēt dziesmas melodiju, spēlējot notis kopā. Divi viņa Baznīcas draugi, Kelvins un Aleksandrs, arī mācījās klavierspēli. Pēc mēneša visi trīs zēni sāka mācīt citus.
Katru dienu zēni mācīja klavierspēles pamatus Baznīcas ēkā. No sākuma klavieres spēlēt mācījās ap 10 studentu, tad to skaits pieauga līdz 20 un beidzot — līdz 50!
„Tas ir jautri!” kādu dienu sacīja Kelvins pēc nodarbības.
„Man šķiet, ka Debesu Tēvs ir priecīgs, tāpēc ka mēs palīdzam citiem mācīties,” teica Aleksandrs.
Pravietis pamāja ar galvu. Viņa izvirzītais mērķis jau palīdzējis tik daudziem cilvēkiem.
Taču Pravieti darīja laimīgu vēl kas cits. Mācoties spēlēt Baznīcas Sākumskolas dziesmas, viņi arī mācījās par Debesu Tēvu. Daži pat pajautāja Pravietim, vai viņi var uzzināt ko vairāk par Baznīcu.
Patiesībā, daži cilvēki uzzināja par Baznīcu, pateicoties klaviernodarbībām, un vēlāk viņi kristījās.
„Tagad Baznīcas sanāksmēs,” Pravietis saka, „mēs visi kopā dziedam dziesmas, kuras tik ļoti mīlam.”
Violetas Limejas ilustrācijas