Gatavojoties Lieldienām
„Pielūgs Tēvu Viņa Vārdā ar šķīstām sirdīm un tīrām rokām” (2. Nefija 25:16).
„Mosties, Lidija,” teica mamma. „Šodien ir Zaļā ceturtdiena!” Krievijā, kur dzīvoja Lidija, Zaļā ceturtdiena ir īpaša diena, lai sagatavotos Lieldienām.
Lidija pagriezās uz sāniem un paskatījās pa logu. Ārā joprojām bija tumšs.
„Mammu, es esmu tik nogurusi,” viņa teica. „Vai es varu vēl nedaudz pagulēt un pastrādāt nedaudz vēlāk?”
Mamma pasmaidīja un apsēdās uz gultas. „Ir iemesls, kāpēc mēs šodien ceļamies tik agri. Vai zini, kāds tas ir?”
Lidija cītīgi domāja, taču nespēja izdomāt.
„Šodien mēs kārtīgi iztīrīsim māju, atgādinot sev par laiku, kad Jēzus mazgāja Saviem apustuļiem kājas. Viņš mīlēja un kalpoja citiem, un mēs vēlamies kalpot savās mājās tā, kā to darīja Jēzus. Šodien ir diena, kad atcerēties Jēzu!” teica mamma.
Lidija vēlējās kalpot Jēzum, tāpēc viņa izlēca ārā no gultas. Visu atlikušo dienu viņa centīgi strādāja. Viņa mazgāja grīdas un drēbes, palīdzēja pagatavot ēdienu. Dienas beigās viņa bija lepna par padarīto. Viss bija mirdzoši tīrs.
Nākamajā dienā bija Lielā piektdiena. Lidija, mamma un tētis pagatavoja Lieldienu olas. Viņi izdūra olu čaumalās caurumus un izlēja visu to saturu. Uz olām viņi uzzīmēja dažādus rakstus un katru no tām pārklāja ar vasku. Pēc tam viņi iemērcēja olas spilgti sarkanā, violetā un zaļā krāsā. Lidijai patika, kā izskatījās spirālveidīgie raksti.
Kad olas bija nožuvušas, Lidija sarullēja mazas ģimenes fotogrāfijas un pa vienai ielika katrā no olām. Šajā piektdienā ir jāpavada laiks kopā un jāatceras Jēzus upuris. Šajā nedēļas dienā nomira Jēzus. Olas Lidijai atgādināja par kapenēm, kur tika guldīts Jēzus. Lidijas ģimene darīja visu, lai Viņu pieminētu.
Svētajā sestdienā mamma pagatavoja kuliču (Lieldienu maizi). Krievijā kuliča pagatavošana ir svarīga Lieldienu tradīcija. Cilvēki vienmēr cenšas būt godbijīgi, kad cep kuliču. Lidija domāja par savu ģimeni, Jēzus augšāmcelšanos un par to, kas mudina viņu būt pateicīgai. Kad māja ir tīra un mājās valda miers, ir vieglāk domāt par garīgām lietām.
Beidzot pienāca Lieldienu svētdiena! Lidija jutās tik priecīga! Ciemos ieradās brālēni un māsīcas. Viņi visi baudīja gardo mielastu, ko viņa bija palīdzējusi pagatavot. Uz mielasta galda stāvēja pīrāgi, kuličs, desiņas un dažādi sieri. Baudot mielastu, viņi dalījās savās liecībās un stāstīja, par ko viņi ir pateicīgi.
Pēc vakariņām viņi spēlēja īpašu spēli. Katrs cilvēks paņēma rokās izrotāto olu un uzsita ar to citai olai. Cilvēks, kura ola saplīsa, zaudēja šajā spēlē. Lidijas roka trīcēja, kad viņa uzsita ar savu olu savas māsīcas olai. „Turies, ola!” viņa uzsauca. Viņas spilgti violetā ola saplīsa mazos gabaliņos. Tur, starp čaumalām, atradās viņas ģimenes fotogrāfija.
Skatoties uz šo fotogrāfiju, Lidija smaidīja. Viņa nepārdzīvoja par to, ka zaudēja šajā spēlē. Viņas sirdi piepildīja laimes un siltuma sajūta. Viņa cītīgi gatavojās šīm Lieldienām, palīdzot savai ģimenei un to mīlot. Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, viņi visi atkal dzīvos!
Sofijas Kardoso ilustrācijas