Breidens rāda ceļu
Autore dzīvo Kalifornijā, ASV.
Šie notikumi risinājās Luiziānā, ASV.
Dzīve aligatoru audzētavā bija lieliska. Taču kaut kā pietrūka.
„Topi tu par paraugu ticīgajiem” (1. Timotejam 4:12).
Breidens kopā ar tēti nesa smagus spaiņus ar aligatoru barības granulām. Aligatoru galvas parādījās virs ūdens un slīdēja viņu virzienā. Kad Breidens ar tēti pienāca pie barošanas vietas, daži no aligatoriem pavēra savas mutes.
Taču Breidens nebaidījās. Strādāšana kopā ar tēti aligatoru audzētavā bija pati labākā nodarbe.
„Barošanas laiks!” teica Breidens. Viņš iesmēla no spaiņa granulas un iemeta tās ūdenī.
Ņam. Ņam. Plunkš.
Daži aligatori noķēra granulas vēl gaisā. Daži tās satvēra ūdenī. Breidens kopā ar tēti turpināja mest granulas, līdz viņu spaiņi bija tukši.
„Paldies, ka man palīdzēji,” teica tētis. „Iesim. Drīz ieradīsies misionāres.”
Pirms dažiem mēnešiem Breidens un viņa ģimene sāka tikties ar misionārēm. Viņam patika misionāres! Un viņam patika mācīties par Baznīcu. Tētis bija Baznīcas loceklis, taču viņš nebija bieži apmeklējis baznīcu. Mamma un Breidens nekad nebija kristījušies.
„Pagājušajā nedēļā jūs uzstādījāt mērķi — izlasīt Mosijas 18. nodaļu,” tovakar teica māsa Koksa. „Kā jums ar to veicās?”
Mamma un tētis paskatījās viens uz otru un kādu brīdi klusēja. „Mēs šonedēļ bijām aizņemti,” atbildēja mamma.
„Es izlasīju!” teica Breidens.
„Lieliski!” atbildēja māsa Blada un sasita gaisā ar Breidenu plaukstas. „Kā tu juties pēc tam, kad biji to izlasījis?”
Breidens plati pasmaidīja. „Ļoti labi. Un es lūdzu par to, lai kristītos. Es tiešām to vēlos.”
„Tas ir brīnišķīgi! Es zinu, ka Debesu Tēvs par to ļoti priecājas,” teica māsa Koksa. Viņa vērsās pie Breidena mammas. „Kādas ir jūsu sajūtas par to?”
„Es joprojām neesmu pārliecināta. Man šķiet, ka man ir vajadzīgs nedaudz vairāk laika,” atbildēja mamma.
Atlikušo stundiņu Breidens bija nedaudz noskumis. Viņš vēlējās, lai abi viņa vecāki būtu Baznīcas locekļi. Un viņš pats arī vēlējās kļūt par Baznīcas locekli!
Kad misionāres bija prom, viņš vecākiem pateica, ka to bija domājis nopietni. „Es tiešām vēlos kristīties. Un …” Breidens dziļi ievilka elpu. „Es ļoti vēlos, lai tētis mani krista.”
Pēc kāda mirkļa tētis ierunājās: „Es arī to ļoti vēlos.”
Mamma klusēja. „Lūgsim par to.”
Breidens kopā ar savu ģimeni nometās ceļos un lūdza Debesu Tēvam par to, vai viņam un mammai būtu jākristās. Viņš sajuta siltumu un mīlestību.
Dažu turpmāko nedēļu laikā Breidens lasīja Svētos Rakstus un katru dienu lūdza. No sākuma viņš vienmēr aicināja savus vecākus kopā ar viņu lūgt un lasīt. Taču drīz vien viņi sāka lūgt Breidenu viņiem pievienoties. Kad viņš kopā ar tēti baroja aligatorus, viņi pārrunāja Svētos Rakstus un to, ko apguva baznīcā. Viņš kopā ar mammu pārrunāja misionāru stundas. Izskatījās, ka mamma un tētis ar katru dienu kļuva nedaudz laimīgāki.
Kādu dienu misionāru stundas laikā mamma pateica to, ko Breidens bija ilgi gaidījis: „Es vēlos kristīties.”
Dažu turpmāko nedēļu laikā Breidens jutās kā septītajās debesīs.
Beidzot pienāca mammas un Breidena kristību diena. Kad Breidens izkāpa no ūdens, viņš sajuta Debesu Tēva mīlestību pret viņu un viņa ģimeni. Viņš cieši apskāva tēti.
Tētis viņu turēja cieši klāt un pačukstēja: „Paldies, ka esi mums labs piemērs un mums palīdzi. Es tevi mīlu.”