Jūsu stāsti
Es atkal satikšu savu brāli
Izabella S., 11 gadi, Jūta, ASV
Pagājušajā nedēļā bija mana mazā brālīša Gabriela dzimšanas diena. Viņam būtu palikuši septiņi gadi, taču, tā kā viņam bija cerebrālā trieka, viņš pirms diviem gadiem nomira. Sākumskolā mēs dziedam dziesmu „Gethsemane” („Ģetzemane”). Tās vārdi ir skaidri un nozīmīgi. Tie piepildīja klasi ar Garu.
Pēc dziesmas māsa Vebstere sniedza savu liecību par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Gars vēl vairāk bija jūtams mūsu klasē. Pēc tam viņa stāstīja par to, kā pirms vairākiem gadiem nomira viņas brālis. Tas lika man aizdomāties par Gabrielu, un es gandrīz sāku raudāt. Es atcerējos, kā turēju Gabi pēdējo reizi savās rokās. Es biju bēdīga, taču arī izjutu mieru.
Māsa Vebstere stāstīja, cik lielu prieku viņai dāvā zināšanas par to, ka viņa atkal satiks savu brāli. Viņa teica, ka mēs visi atkal satiksim mūsu mīļos cilvēkus, kuri ir nomiruši.
Pēc Sākumskolas stundiņas es apskāvu māsu Vebsteri. Mēs dažas minūtes kopā paraudājām. Gars bija ļoti spēcīgi jūtams. Viņa man pateica, ka es atkal redzēšu savu mazo brālīti. Viņa teica, ka Jēzus Kristus Izpirkšana attiecas ne tikai uz ļaunajiem, bet arī uz tiem, kas ir sāpināti. Viņa jautāja, kas man visvairāk no Gabīša pietrūkst, un es atbildēju — viņa smiekli.
Es pastāstīju māsai Vebsterei par to, ka jutos bēdīga, jo tonedēļ bija Gabriela dzimšanas diena, un man tiešām vajadzēja dzirdēt to, ka es atkal satikšu savu brāli. Viņa man teica, ka mūsu asaras ir prieka asaras. Es varēju sajust Garu, un es zināju, ka viņas vārdi ir patiesi. Es esmu pārliecināta, ka atkal satikšu Gabrielu, un tas mani dara priecīgu. Es viņu mīlu. Es to zinu, jo Jēzus Kristus mani mīl, Viņš atdeva savu dzīvību, lai es atkal varētu satikt Gabrielu.