Futbols un sabata diena
Šie notikumi norisinājās Hondurasā.
„Katru sestdienu darām visu, lai svētdienai gatavi būtu” (Bērnu dziesmu grāmata, 105. lpp.).
Samuēla sestdiena patraucēja viņa svētdienai.
Samuēlam patika kopā ar tēti skatīties televizoru, it īpaši sestdienās. Visu nedēļu tētis cītīgi strādāja. Taču sestdienās mamma pagatavoja pastelitos de piña (smalkmaizītes ar ananāsu pildījumu), un viņi visi kopā skatījās televizoru.
Kādā sestdienas vakarā viņi nolēma skatīties partido de fútbol (futbola spēli). Taču spēle sākās vēlu, un tā ieilga. Pēc pirmā puslaika rezultāts bija 0-0. Samuēls gribēja turpināt skatīties. Taču viņš nevarēja pārstāt žāvāties.
„Laiks doties gulēt, Samuelito,” mamma laipni teica. „Tev ir jāizguļas, lai rīt tu baznīcā būtu možs.”
„Bet mammu,” teica Samuēls. „Šīs ir divas labākās Hondurasas komandas!”
Tētis paskatījās pulkstenī. „Labi. Tu vari turpināt skatīties. Taču tev rīt no rīta ir jāpieceļas laikā.”
Otrajā puslaikā spēle kļuva aizvien interesantāka. Samuēlam nemaz nenāca miegs! Viņi abi kopā ar tēti juta līdzi komandām. Viens no spēlētājiem izpildīja stūra sitienu. Tad vārtsargs izcili satvēra bumbu. Viena komanda guva vārtus un pēc tam arī otra. Un jau pēc brīža spēle bija galā! Tā beidzās ar neizšķirtu — 1:1.
Nākamajā rītā Samuēls jutās tik noguris, ka negribēja celties augšā no gultas. Taču viņš zināja, ka doties uz baznīcu ir svarīgi.
Vakarēdiena sanāksmē Samuēlam stipri nāca miegs. Viņa acis vērās ciet un bija grūti noturēt galvu. Mamma viņu pabikstīja, palīdzot palikt nomodā. Taču viņš bija tik ļoti noguris, ka nepievērsa uzmanību runātājiem. „Man šķiet, ka tava sestdiena ir patraucējusi tavai svētdienai,” teica tētis.
Sākumskolas stundiņā skolotāja runāja par to, kā turēt sabata dienu svētu. Viņa pajautāja, ko bērni varētu darīt, lai padarītu svētdienu īpašu. Samuēls mirklīti padomāja. Tad viņš teica: „Sestdien doties laikus gulēt!”
Kad pēc baznīcas viņi pārradās mājās, Samuēls aprunājās ar mammu un tēti. „Es vakar vakarā jautri pavadīju laiku, skatoties spēli,” teica Samuēls. „Taču man vajadzēja ātrāk iet gulēt. Man šķiet, ka daļa no sestdienas būtu jāvelta tam, lai sagatavotos svētdienai.”
„Es tev piekrītu,” teica tētis.
Mamma pamāja ar galvu, sakot: „Es arī!”
Nākamsestdien pa televizoru atkal rādīja spēli.
„Ko mēs šovakar darīsim?” jautāja tētis. „Spēle atkal beigsies ļoti vēlu.”
„Spēles vietā mēs varētu noskatīties kādu filmu,” teica mamma.
„Vai mēs varētu iet pastaigāties,” ierosināja Samuēls.
„Vai tev nebūtu iebildumu doties pastaigā?” tētis vaicāja mammai.
„Protams, ka ne,” atbildēja mamma. „Ir jauki būt kopā ar ģimeni.”
„Un, kad mēs pārradīsimies mājās,” Samuēls teica, „mēs visi varēsim laikus doties gulēt un izgulēties. Tad mēs būsim gatavi svētdienai!”