Vinfredas jaunā recepte
„Mēs dzīvojām laimīgi” (2. Nefija 5:27).
Ko Vinfreda varētu iekļaut savā receptē?
Vinfreda palīdzēja savai Džadžā (vecmāmiņai) pagatavot vakariņas.
„Mmm, man ļoti garšo matoke,” teica Džadžā.
„Man arī,” atbildēja Vinfreda. „Tas ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem! Man garšo zaļie banāni. Un paprika un tomāti. Taču labākā receptes sastāvdaļa ir mērce.”
„Tas ir tāpēc, ka mērce apvieno visas garšas vienā,” teica Džadžā.
Viņas turpināja griezt dārzeņus. Tad Vinfreda nopūtās.
„Džadžā,” viņa teica, „kā tu visu laiku vari būt tik laimīga?”
„Es cenšos,” atbildēja Džadžā. „Bet es neesmu laimīga visu laiku. Skumjas ir daļa no dzīves. Vai tu tagad jūties bēdīga?”
Vinfreda pamāja ar galvu. „Man pietrūkst Tāta (tēta), jo viņš strādā tālu prom. Un man pietrūkst skolas, jo mēs to šobrīd nevaram apmeklēt. Un man pietrūkst draugu no baznīcas.”
„Ir dabiski šo iemeslu dēļ būt bēdīgai,” Džadžā teica. Dzīve ne vienmēr ir viegla. Taču, kad es jūtos bēdīga, es cenšos sekot savai laimes receptei.”
„Savai receptei?”
„Gluži tāpat kā man ir recepte, lai pagatavotu matoke, man ir arī laimes recepte. Dažreiz skumjas ir pārāk lielas, lai uzreiz pazustu. Bet es bieži atklāju, ka mana recepte ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs, lai justos labāk.”
„Kāda ir tava recepte?”
Džadžā pasmaidīja. „Kāpēc lai tev neizdomāt pašai savu recepti! Un tad tu varēsi man par to pastāstīt.”
Tovakar, kad Vinfreda lūdza, viņa zināja, ka Debesu Tēvs viņā klausās. Viņa saprata, ka lūgšana dara viņu laimīgu! Viņa paņēma papīra lapu un uz tās uzrakstīja: Vinfredas laimes recepte. 1. Lūdz Dievu. Tad viņa devās gulēt.
Nākamajā rītā viņa lasīja Mormona Grāmatu. Svēto Rakstu lasīšana arī darīja viņu laimīgu. Viņa sameklēja savu papīra lapu un uzrakstīja: 2. Lasi Svētos Rakstus. Tad viņa paskatījās uz Rakstu pantu, kuru bija atvērusi: „Ticiet Kristum” (2. Nefija 33:10).
Vinfreda turpināja savu recepti: 3. Tici Jēzum Kristum.
Vinfreda padomāja, cik tas ir jauki, ka Džadžā ļāva viņai palikt pie viņas. Vinfreda sameklēja Džadžā un teica: „Paldies, ka ļauj man nedaudz padzīvot pie tevis.”
Pateicības paušana lika Vinfredai justies labi. Viņa atkal papildināja savu recepti: 4. Esi pateicīga.
Pēc tam Vinfreda pajautāja saviem kaimiņiem, vai jaunākie bērni var atnākt pie viņas paspēlēties. Viņa paņēma līdzi savu mazo māsu Milfredu un mazo brāli Alfrēdu. Kad viņi beidza rotaļāties, viņa uzaicināja bērnus kopā ar viņu palasīt. Džadžā visiem sagrieza arbūzu.
Vēlāk Vinfreda devās apciemot savu draudzeni Hepiju. Kopā viņas abas nomazgāja traukus, šādi palīdzot Hepijas mammai. Pēc tam viņas izslaucīja grīdu. Palīdzēt bija jautri!
Kad pienāca vakars, Vinfreda palīdzēja savam brālim un māsai mājasdarbu pildīšanā. Kopā ar Milfredu viņa mācījās alfabētu. Alfrēdam viņa palīdzēja izpildīt matemātiku.
Tajā vakarā Vinfreda atkal runāja ar Džadžā.
„Šodien es jūtos daudz labāk! Man šķiet, ka es būšu atklājusi savu laimes recepti.”
„Brīnišķīgi! Pastāsti man par to,” teica Džadžā.
„Vinfredas laimes recepte,” viņa lasīja. „1. Lūdz Dievu. 2. Lasi Svētos Rakstus. 3. Tici Jēzum Kristum. 4. Esi pateicīga.”
„Tā ir brīnišķīga recepte,” Džadžā teica. „Taču man šķiet, ka tu kaut ko esi piemirsusi. Kas vēl tevi šodien padarīja laimīgu?”
Vinfreda mirklīti padomāja. „Nu, es jautri pavadīju laiku, spēlējoties kopā ar mazajiem bērniem un palīdzot Hepijai un viņas mammai, un mācoties kopā ar Milfredu un Alfrēdu. Pagaidi … Tieši tā! Palīdzēšana citiem ir pēdējā receptes sastāvdaļa.”
„Tev ir taisnība,” teica Džadžā. „Kalpošana citiem ir gluži kā mērce — tā apvieno visu labo vienā.”
„Tā ir laba recepte.” Vinfreda pasmaidīja. „Izmēģināšu to vēlreiz rīt.”
Šis stāsts norisinājās Kampalā, Ugandā.
Holijas Hibertas ilustrācijas