Jūsu stāsti

Aizkulišu drāma

Peislija B. (12 gadi) no Jūtas štata, ASV

Mans jaunākais brālītis bieži uzvedas muļķīgi, viņam ir lieliska iztēle, un viņam rūp apkārtējie. Viņš ir viens no maniem lielākajiem atbalstītājiem, kad es uzstājos uz skatuves. Viņam ir arī dažas īpašas vajadzības. Viņš savam vecumam ir ļoti maziņš, viņam ir grūti lasīt, rakstīt, runāt un dažkārt arī saprast citu teikto. Viņš ir arī nedzirdīgs.

Kādudien, piedaloties lugas mēģinājumā, es devos augšup pa kāpnēm, lai tiktu uz skatuves. Es dzirdēju kādu sakām kaut ko nejauku par bērniem ar invaliditāti. Visi sāka par to jokot un smieties.

Es zināju, ka viņi nevēlas mani sāpināt, taču es tik tiešām saskumu un aizskrēju, lai atrastu kādu vietu, kur paslēpties. Kamēr es sēdēju savā paslēptuvē, man līdzās apsēdās kāds pieaugušais, un mēs sākām runāt par lugu. Es sajutos labāk.

Kad pienāca laiks doties mājup, es pastāstīju par notikušo savai mammai. Viņa teica, ka doties projām situācijās, kad jūtos slikti, ir pareizi, un ka arī runāt ar kādu pieaugušo par savām izjūtām ir pareizi.

Dažkārt citi cilvēki nesaprot, kā jūtas tie, kam ir īpašas vajadzības, vai tie, kuri zina kādu, kuram ir īpašas vajadzības. Es vēlos kļūt par mīlestības un laipnības piemēru.

Kristīnas Sorras ilustrācija