„Spēks, ko saucam par labvēlību”, Jauniešu spēkam, 2022. gada jūlijs.
Padomi dzīvei
Spēks, ko saucam par labvēlību
Lai arī ar kādiem izaicinājumiem mēs saskaramies, mums var palīdzēt Dieva labvēlība.
Fotogrāfija no Getty Images
Es apmeklēju kādas bijušās bīskapijas locekles bēres, kura pēc ilgas cīņas ar depresiju bija devusies aizsaulē, izdarot pašnāvību. Man tik ļoti sāpēja sirds, sērojot par viņas nāvi kopā ar viņas draugiem un ģimeni.
Depresija un citi garīgās veselības izaicinājumi var smagi skart cilvēkus, kas no tiem cieš, kā arī visus pārējos, kas viņus mīl. Evaņģēlija labā vēsts ir tāda, ka Kristus sniedz cerību un palīdzību caur Savu labvēlības dāvanu.
Kāds Brigama Janga universitātes pētījums, kurā piedalījās 600 jauno pieaugušo, atklāja sekojošo: tiem, kuri izprata Jēzus Kristus labvēlību, bija zemāka nosliece uz depresiju, trauksmi, perfekcionismu un kauna sajūtu.1 Ko tad šie jaunieši saprata par labvēlību, kas viņu dzīvē iezīmēja tik svarīgu atšķirību?
Dievs mūs mīl bezgalīgi
Pētījums atklāja dažu cilvēku uzskatus, proti, ka Dievs un Jēzus Kristus viņus mīlēs un viņiem palīdzēs tikai tad, ja viņi būs pilnīgi. Šie cilvēki saskārās ar lielākām grūtībām nekā tie, kuri saprata, ka Dievs un Jēzus Kristus mīl viņus bezgalīgi un vienmēr ir viņiem līdzās.
Vārdam labvēlība angļu valodā ir vairākas nozīmes. Tas var nozīmēt eleganci, laipnību, pieklājību. Ebreju valodā šis vārds nozīmē „sniegt palīdzību” vai „parādīt labo gribu” ar līdzjūtību. Iespējams, tas izskaidro, kāpēc kristieši gadsimtu gaitā ar vārdu labvēlība raksturoja Dieva palīdzību, labo gribu un mīlestību.
Dievs vēlas mums palīdzēt
Pēdējo dienu svētie saprot, ka labvēlība ir kas vairāk par Dieva īpašību. Labvēlība arī raksturo veidu, kā Viņš iesaistās mūsu dzīvē, kad cenšamies līdzināties Viņam (skat. Moronija 10:32). Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tobrīd otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, paskaidroja, ka labvēlība ir — „dievišķā palīdzība un spēka dāvinājums, ar kuru mēs no kļūdainām un ierobežotām radībām, kādas esam tagad, izaugam par paaugstinātām būtnēm”.2
Iepriekš minētais pētījums parādīja, ka jaunieši, kuri saredzēja to, ka Dievs un Kristus ir gatavi, vēlas un spēj viņiem palīdzēt, piedzīvoja mazāk garīgās veselības izaicinājumu, salīdzinot ar jauniešiem, kuri domāja, ka ir atstāti vieni paši.
Dievs mums panāk pretī tur, kur mēs esam
Pārāk daudziem cilvēkiem šķiet, ka Dieva palīdzība viņiem nav pieejama, jo viņi to vēl nav nopelnījuši. Labvēlība patiesībā ir dāvana. Jums nav jānopelna dāvana. To vienkārši ir jāizvēlas saņemt.
Saskaņā ar pētījumu, tie jaunieši, kuri saprot, ka Dievs mums palīdz visās situācijās un lai arī ko mēs būtu izdarījuši, piedzīvo mazāk garīgās veselības problēmu. Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Mums nav jāsasniedz kāds noteikts minimālais spēju vai labestības līmenis, pirms Dievs mums palīdzēs. Mēs varam baudīt dievišķu palīdzību katru dienu, katru stundu, neatkarīgi no tā, cik tālu esam uz paklausības takas.”3
Savas draudzenes bērēs es biju pateicīgs par spēcīgajām liecībām, ko dzirdēju attiecībā uz cerību un dziedinājumu, kas ir pieejams caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Patiesi, Kristus ir jebkuras problēmas risinājums un patiesa prieka avots.