Izklīdinātā Israēla sapulcināšana

Rasels M. Nelsons

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

Mēs palīdzam sapulcināt Tā Kunga izredzētos abpus priekškaram.

Mani mīļotie brāļi un māsas, es pateicos jums par jūsu ticību, jūsu ziedošanos un jūsu mīlestību! Mums visiem ir uzticēta milzīga atbildība — būt tādiem, kā Tas Kungs to vēlas, un darīt to, ko Viņš vēlas. Mēs esam daļa no varenas kustības — izklīdinātā Israēla sapulcināšanas. Šodien es runāju par šo mācību tālab, ka tai ir neatkārtojama un būtiska loma Dieva mūžīgajā iecerē.

Ābrahāma derība

Sendienās Tas Kungs svētīja Tēvu Ābrahāmu, apsolot padarīt viņa pēctečus par izredzētu tautu.¹ Atsauces uz šo derību caurvij visus Svētos Rakstus. Tajā ir ietverti apsolījumi par to, ka caur Ābrahāma pēctečiem pasaulē nāks Dieva Dēls, ka mantojumā tiks saņemtas konkrētas zemes, ka caur viņa pēctečiem tiks svētītas pasaules tautas un ciltis un vēl vairāk.² Kaut arī daži no šīs derības aspektiem jau ir īstenojušies, Mormona Grāmatā ir mācīts, ka Ābrahāma derība tiks piepildīta tikai šinīs pēdējās dienās!³ Tajā tiek uzsvērts arī tas, ka mēs esam daļa no Tā Kunga derības ļaudīm.⁴ Mums ir dota privilēģija — personīgi iesaistīties šo apsolījumu īstenošanā. Cik aizraujošs laiks, kurā dzīvot!

Israēls tika izklīdināts

Tā kā ļaudis no sendienu Israēla ciltīm bija Ābrahāma pēcteči, tiem bija pieejamas priesterības pilnvaras un evaņģēlija svētības, taču ar laiku tie sadumpojās. Viņi nogalināja praviešus un tika Tā Kunga sodīti. Desmit ciltis tika aizvestas gūstā uz Asīriju. Kopš tā laika cilvēces pierakstos tās tiek uzskatītas par pazudušām. (Šīs desmit ciltis nepārprotami nav zudušas Tam Kungam.) Divas atlikušās ciltis pastāvēja vēl īsu brīdi, taču vēlāk savas dumpības dēļ tika aizvestas gūstā uz Babiloniju.⁵ Kaut arī pēc to atgriešanās Tas Kungs bija pret viņiem labvēlīgs, šie ļaudis atkal atteicās Viņu godāt. Viņi To noraidīja un nozākāja. Mīlošais, bet apbēdinātais Tēvs zvērēja: „Jūs Es izkaisīšu starp [pagāniem].”⁶ Un tā Viņš arī izdarīja, izklīdinādams tos starp visām tautām.

Israēlam ir jātiek sapulcinātam

Tikpat nepārprotams bija arī Dieva apsolījums par izklīdinātā Israēla sapulcināšanu.⁷ Piemēram, Jesaja pareģoja, ka pēdējās dienās Tas Kungs sūtīs „ātrus vēstnešus” pie šiem ārkārtīgi „izklīdinātajiem un nošķirtajiem” ļaudīm.⁸

Šis apsolījums par sapulcināšanu, kas caurauž visus Svētos Rakstus, piepildīsies tikpat nešaubīgi, kā pravietojumi par Israēla izklīdināšanu.⁹

Jēzus Kristus Baznīca laika zenītā un Atkrišana

Pirms Savas krustā sišanas Tas Kungs, Jēzus Kristus, nodibināja Savu Baznīcu. Tajā bija apustuļi, pravieši, Septiņdesmitie, skolotāji un tā tālāk.¹⁰ Un Skolotājs sūtīja Savus mācekļus pasaulē, lai tie sludinātu Viņa evaņģēliju.¹¹

Pēc kāda laika Tā Kunga iedibinātajā Baznīcā sākās garīgs pagrimums. Viņa mācības tika sagrozītas, Viņa priekšraksti tika izmainīti. Iestājās Lielā atkrišana, ko bija pareģojis Pāvils, kurš zināja, ka „papriekš jānāk atkrišanai”¹², lai pēcāk atgrieztos Tas Kungs.

Šī Lielā atkrišana iestājās tādā pat veidā, kā bija noslēgušies visi iepriekšējie evaņģēlija atklāšanas laikmeti. Pats pirmais no tiem bija Ādama laikos. Tam sekoja Ēnoha, Noas, Ābrahāma un Mozus, kā arī vēl citi laikmeti. Ikvienam pravietim bija dots dievišķs norīkojums — mācīt ļaudīm par Tā Kunga, Jēzus Kristus, dievišķumu un Viņa mācībām. Katrā laikmetā šo mācību nolūks bija palīdzēt cilvēkiem. Taču viņu nepaklausība noveda pie atkrišanas. Līdz ar to visi iepriekšējie evaņģēlija atklāšanas laikmeti ilga ierobežotu laiku un norisinājās ierobežotā vietā. Tie ilga ierobežotu laiku, jo katrs no tiem beidzās ar atkrišanu. Tie norisinājās ierobežotā vietā, salīdzinoši nelielā planētas Zeme segmentā.

Visu lietu atjaunošana

Tālab bija nepieciešama absolūta atjaunošana. Dievs Tēvs un Jēzus Kristus aicināja pravieti Džozefu Smitu par šī evaņģēlija atklāšanas laikmeta pravieti. Caur viņu bija paredzēts atjaunot visu līdzšinējo evaņģēlija atklāšanas laikmetu dievišķās pilnvaras.¹³ Šim evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetam nebija paredzēti nekādi ierobežojumi attiecībā uz laiku un vietu. Tam nebija paredzēts noslēgties ar atkrišanu, un tam bija paredzēts aptvert visu pasauli.¹⁴

Israēla sapulcināšana — visu lietu atjaunošanas neatņemama sastāvdaļa

Pēteris un Pāvils pravietoja, ka šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā ir jātiek atjaunotam pilnīgi visam. Līdz ar to šīs atjaunošanas ietvaros ir jānotiek arī ilgi gaidītajai izklīdinātā Israēla sapulcināšanai.¹⁵ Tai ir neatņemama loma Tā Kunga Otrās atnākšanas ieskaņā.¹⁶

Šī mācība par sapulcināšanu ir viena no svarīgākajām Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācībām. Tas Kungs ir paziņojis: „Es dodu jums zīmi, … [ka] Es sapulcināšu Savu tautu no viņu ilgās izklīdināšanas, ak Israēla nams, un atkal nodibināšanu starp tiem Savu Ciānu.”¹⁷ Mormona Grāmatas nākšana klajā kalpo par zīmi visai pasaulei, ka Tas Kungs ir sācis pulcināt Israēlu un piepildīt tās derības, kuras Viņš tika noslēdzis ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu.¹⁸ Mēs ne vien mācām to, bet arī iesaistāmies šīs mācības īstenošanā. Mēs to darām, palīdzot sapulcināt Tā Kunga izredzētos abpus priekškaram.

Mormona Grāmatai ir centrālā loma šinī darbā. Tajā tiek pasludināta sapulcināšanas mācība.¹⁹ Tā vedina cilvēkus mācīties par Jēzu Kristu, ticēt Viņa evaņģēlijam un pievienoties Viņa Baznīcai. Patiesībā, ja nebūtu Mormona Grāmatas, tad apsolītā Israēla sapulcināšana nemaz nevarētu notikt.²⁰

Mums ir svarīgs arī godājamais Ābrahāma vārds. Atjaunošanas Svētajos Rakstos tas ir pieminēts daudz biežāk nekā visos Bībeles pantos.²¹ Ābrahāmam ir zināma saikne ar visiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem.²² Caur pravieti Džozefu Smitu Tas Kungs atkārtoti apstiprināja, ka Ābrahāma derība ir spēkā arī mūsu dienās.²³ Templī mēs saņemam savas augstākās svētības, būdami Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba pēcteči.²⁴

Evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmets

Dievs tika paredzējis, ka evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmets būs laiks, kad norisināsies sapulcināšana gan debesīs, gan virs zemes. Pēteris zināja, ka pēc atkrišanas perioda nāks atjaunošana. Viņš, kurš bija ar To Kungu Apskaidrošanas kalnā, paziņoja:

„Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti, [kad] Tas Kungs [liks] nākt atspirgšanas laikiem …,

[kurš] debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss [tiks atjaunots], par ko Dievs jau kopš [pasaules pirmsākumiem] runājis ar svēto praviešu muti.”²⁵

Mūslaikos Tas Kungs sūtīja apustuļus Pēteri, Jēkabu un Jāni ar Viņa „valstības [atslēgām] un evaņģēlija atklāšanu pēdējos laikos; un laiku pilnībā”, kad Viņš „[sapulcinās] kopā vienā visu, gan kas ir debesīs, gan kas ir uz zemes”.²⁶

1830. gadā pravietis Džozefs Smits uzzināja par debesu vēstnesi, vārdā Ēlija, kuram bija uzticētas atslēgas „visu lietu atjaunošanas” īstenošanai.²⁷

Pēc sešiem gadiem tika iesvētīts Kērtlandes templis. Kad Tas Kungs bija šo svēto namu pieņēmis, ieradās debesu vēstneši ar priesterības atslēgām. Parādījās Mozus,²⁸ kurš „nodeva … atslēgas Israēla sapulcināšanai no četrām zemes daļām un desmit cilšu atvešanai no ziemeļu zemes.

Pēc tam Ēlija parādījās un nodeva … Ābrahāma evaņģēlija atklāšanu, sakot, ka mūsos un mūsu pēcnācējos visas paaudzes pēc mums tiks svētītas.”²⁹

Tad ieradās pravietis Elija, kurš pasludināja: „Lūk, tas laiks ir pienācis, par kuru tika runāts ar Maleahija muti, — liecinot, ka viņš [Elija] tiks sūtīts, iekams nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena, — lai pievērstu tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis tēviem, lai visa zeme netiktu sista ar lāstu.”³⁰

Caur šiem notikumiem, kas norisinājās 1836. gada 3. aprīlī,³¹ tika īstenots Maleahija pravietojums.³² Šī evaņģēlija atklāšanas laikmeta svētās atslēgas bija atjaunotas.³³

Dvēseļu sapulcināšana otrpus priekškaram

Par laimi, aicinājumu „nākt pie Kristus”³⁴ var attiecināt arī uz tiem, kuri ir miruši bez zināšanām par evaņģēliju.³⁵ Daļa no viņu sagatavošanās prasa cilvēku pūliņus uz Zemes. Mēs apkopojam dzimtas kokus, veidojam ģimeņu ierakstus un veicam aizstājošo tempļa darbu, lai sapulcinātu cilvēkus Tanī Kungā un viņu ģimenēs.³⁶

Piedalīšanās sapulcināšanā — derībā balstīta apņemšanās

Šeit, uz Zemes, izšķirošā loma Israēla sapulcināšanā ir misionāru darbam. Evaņģēlijam vispirms bija jātiek sludinātam „Israēla cilts pazudušām avīm”.³⁷ Tālab Tā Kunga kalpi ir gājuši uz priekšu, sludinot par Atjaunošanu. Mūsu misionāri ir meklējuši izklīdinātā Israēla pārstāvjus daudzās valstīs; viņi ir „gūstījuši” tos „pa visiem pakalniem un klinšu aizām”, un viņi ir „zvejojuši” tos kā senajās dienās.³⁸

Izvēle — nākt pie Kristus — nav atkarīga no cilvēka atrašanās vietas, tas ir personīgas apņemšanās jautājums. Cilvēki var tikt vesti pie Tā Kunga atziņas,³⁹ nepametot savu dzimto zemi. Tā ir tiesa, ka Baznīcas pirmsākumos pievēršanās bieži nozīmēja arī emigrāciju. Taču tagad sapulcināšana notiek katrā tautā. Tas Kungs ir licis iedibināt Ciānu⁴⁰ katrā valstī un tautībā, kur Viņš ir ļāvis piedzimt Saviem svētajiem. Svētajos Rakstos ir pareģots, ka cilvēki „tiks sapulcināti mājās sava mantojuma zemēs un tiks nostiprināti visās viņu apsolītajās zemēs”.⁴¹ „Katra tauta ir pulcēšanās vieta tās ļaudīm.”⁴² Brazīlijas svētajiem pulcēšanās vieta ir Brazīlija, Nigērijas svētajiem pulcēšanās vieta ir Nigērija, Korejas svētajiem pulcēšanās vieta ir Koreja un tā tālāk. Ciāna ir „sirdsšķīstie”.⁴³ Ciāna ir visur, kur mīt taisnīgi svētie. Pateicoties mūsdienu publikācijām, saziņas līdzekļiem un draudzēm, teju visiem Baznīcas locekļiem ir pieejamas evaņģēlija mācības, atslēgas, priekšraksti un svētības, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.

Garīgā drošība vienmēr būs atkarīga no tā, kā cilvēks dzīvo, nevis no tā, kur viņš dzīvo. Svētajiem ir vienlīdzīgas tiesības uz Tā Kunga svētībām visās zemēs.

Šis Visvarenā Dieva darbs ir patiess. Viņš dzīvo. Jēzus ir Kristus. Šī ir Viņa Baznīca, kas ir tikusi atjaunota, lai īstenotu savu dievišķo sūtību, kurā ietilpst apsolītā Israēla sapulcināšana. Prezidents Gordons B. Hinklijs ir Dieva pravietis mūsu dienās. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.