2010–2019
Izvēles
Aprīlis 2016


4:13

Izvēles

Kaut mēs vienmēr izvēlētos grūtāku pareizo, nevis vieglāku nepareizo.

Brāļi un māsas, pirms es šodien sāku savu oficiālo uzrunu, es vēlētos paziņot par četriem jauniem tempļiem, kuri tuvākajos mēnešos un gados tiks uzcelti šādās vietās: Kvito, Ekvadora; Harare, Zimbabve; Belema, Brazīlija; un otrs templis Limā, Peru.

Kad 1963. gadā es kļuvu par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, visā Baznīcā bija 12 atvērti tempļi. Ar Provo pilsētas Centra tempļa iesvētīšanu pirms divām nedēļām tagad visā pasaulē ir 150 atvērti tempļi. Cik pateicīgi mēs esam par svētībām, ko mēs saņemam šajos svētajos namos!

Tagad, brāļi un māsas, es vēlētos paust savu pateicību par iespēju šorīt dalīties ar jums dažās pārdomās.

Nesen es domāju par izvēlēm. Mēdz teikt, ka lielo vēstures ratu griež mazi zobratiņi, un tieši tāpat ir ar cilvēka dzīvi. Mūsu izdarītās izvēles nosaka mūsu likteni.

Kad mēs atstājām savu pirmsmirstīgo esamību un ienācām mirstīgajā dzīvē, mēs sev līdzi atnesām rīcības brīvības dāvanu. Mūsu mērķis ir iegūt celestiālo godību, un izvēles, kuras izdarām, lielā mērā noteiks to, vai mēs sasniegsim mūsu mērķi, vai nē.

Vairums no jums pazīst Alisi no Lūisa Kerola klasiskās noveles „Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”. Jūs atcerēsities, ka viņa nonāk krustcelēs, kur divi ceļi aizvijas tālumā, taču katrs uz savu pusi. Prātojot, pa kuru ceļu doties, viņa sastopas ar Češīras kaķi, kuram Alise jautā: „Pa kuru ceļu man vajadzētu iet?”

Kaķis atbild: „Tas atkarīgs no tā, kurp vēlies doties. Ja tu nezini, uz kurieni vēlies doties, tad nav nozīmes, pa kuru ceļu tu ej.”1

Atšķirībā no Alises, mēs zinām, kurp vēlamies doties, un ir nozīme tam, pa kuru ceļu ejam, jo ceļš, pa kuru ejam šajā dzīvē, ved uz galamērķi nākamajā dzīvē.

Kaut mēs izvēlētos veidot sevī varenu un spēcīgu ticību, kas būs mūsu visefektīvākā aizsardzība pret pretinieka nodomiem, — īstu ticību, tādu ticību, kas atbalstīs mūs un stiprinās mūsu vēlmi izvēlēties pareizo. Bez šādas ticības — mēs nekur nenonāksim. Ar to — mēs varam sasniegt mūsu mērķus.

Kaut arī ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs izdarītu izvēles gudri, būs reizes, kad mēs izdarīsim muļķīgas izvēles. Glābēja dotā grēku nožēlošanas dāvana sniedz mums iespēju izmainīt mūsu virziena iestatījumus, lai mēs varētu atgriezties uz ceļa, kas aizvedīs mūs uz celestiālo godību, pēc kuras mēs tiecamies.

Kaut mēs saglabātu drosmi — pretoties vairākuma uzskatiem. Kaut mēs vienmēr izvēlētos grūtāku pareizo, nevis vieglāku nepareizo.

Kad mēs apdomājam lēmumus, kurus katru dienu savās dzīvēs pieņemam, — vai izdarīt šo vai to izvēli —, ja mēs izvēlamies Kristu, mēs būsim izdarījuši pareizo izvēli.

Mana sirsnīgā un pazemīgā lūgšana izskan tajā, lai tas vienmēr tā būtu, — Jēzus Kristus, mūsu Kunga un Glābēja, Vārdā, āmen.

Atsauce

  1. Pielāgots no Lewis Carroll, Alice’s Adventures in Wonderland (1898), 89 lpp. (Lūiss Kerols, Alises piedzīvojumi Brīnumzemē).