Svētais Gars
Elders Roberts D. Heilzs
no Divpadsmit apustuļu kvoruma
Es paužu savu mīlestību un pateicību Debesu Tēvam par Svētā Gara dāvanu, caur kuru Viņš atklāj Savu gribu un sniedz mums atbalstu.
Mani mīļotie brāļi un māsas, es šodien pie jums vēršos, pildot Tā Kunga kalpa un arī vecvectēva lomu. Gan jums, gan arī saviem mīļajiem pēctečiem es mācu un liecinu par ievērojamo Svētā Gara dāvanu.
Man jāsāk par to runāt, apliecinot Kristus gaismu, kas ir dota „[katram cilvēkam], kurš nāk pasaulē”.1 Ikviens no mums gūst labumu no šīs svētās gaismas. Tā ir „visā un caur visu”2 un ļauj mums atšķirt labu no ļauna.3
Taču Svētais Gars atšķiras no Kristus gaismas. Viņš ir Dievības trešais loceklis, noteikta personība, kuram ir gars un svēti pienākumi un kurš ar Tēvu un Dēlu ir vienots mērķos.4
Kā Baznīcas locekļi, mēs nepārtraukti varam sajust Svētā Gara klātbūtni. Izmantojot Dieva atjaunoto priesterību, mēs tiekam kristīti ar iegremdēšanu mūsu grēku piedošanai un pēc tam tiekam konfirmēti par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem. Šajā priekšrakstā mums tiek dota Svētā Gara dāvana, ko sniedz priesterības nesēji ar roku uzlikšanu.5 Pēc tam mēs varam pieņemt Svēto Garu un palikt Viņa klātbūtnē, vienmēr atceroties Glābēju, ievērojot Viņa baušļus, nožēlojot grēkus un cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu sabata dienā.
Svētais Gars sniedz personīgu atklāsmi, lai mums palīdzētu pieņemt svarīgus dzīves lēmumus par tādām lietām kā izglītību, misijām, karjeru, laulību, bērniem, ģimenes dzīvesvietu un tā tālāk. Šajos jautājumos Debesu Tēvs sagaida, ka mēs izmantosim savu rīcības brīvību un, pamatojoties uz evaņģēlija principiem, noskaidrosim šo jautājumu savos prātos, lai pēc tam Viņam lūgtu, vai pieņemtais lēmums ir pareizs.
Personīgā atklāsme ir būtiska, taču tā ir tikai daļa no tā, ko dara Svētais Gars. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Svētais Gars arī liecina par Glābēju un Dievu Tēvu.6 Viņš mums māca „mierpilnās Dieva valstības patiesības”7 un liek mums „kļūt bagātiem cerībā”.8 Viņš „[mūs] vada darīt labu … [un] rīkoties taisnīgi”.9 Viņš dod „katram cilvēkam … [garīgu] dāvanu, … lai visi tādējādi gūtu labumu”.10 Viņš „dod [mums] zināšanas”11 un „atgādina [mums] visu”.12 Caur Svēto Garu mēs varam „tikt iesvētīti”13 un saņemt „grēku piedošanu”.14 Viņš ir „Mierinātājs”, tas pats, kurš „tika solīts [Glābēja] mācekļiem”.15
Es atgādinu jums visiem, ka Svētais Gars nav dots, lai mūs kontrolētu. Daži no mums nepārdomāti meklē Svētā Gara vadību katrā mazākajā dzīves lēmumā. Tas mazina Viņa svēto lomu. Svētais Gars ciena rīcības brīvības principu. Viņš maigi uzrunā mūsu prātus un sirdis attiecībā uz daudziem nozīmīgiem jautājumiem.16
Katrs no mums Svētā Gara ietekmi var izjust atšķirīgi. Viņa pamudinājumus var sajust atšķirīgās intensitātes pakāpēs, saskaņā ar mūsu individuālajām vajadzībām un apstākļiem.
Šajās pēdējās dienās mēs apliecinām, ka vienīgi pravietis caur Svēto Garu var saņemt atklāsmi visai Baznīcai. Daži to aizmirst, līdzīgi kā Ārons un Mirjama, kuri centās pārliecināt Mozu tiem piekrist. Taču Tas Kungs mācīja gan viņus, gan mūs. Viņš teica:
„Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos. …
Vaigu pret vaigu Es ar to runāju.”17
Dažreiz ienaidnieks mūs kārdina ar maldīgiem priekšstatiem, ko mēs varam sajaukt ar Svēto Garu. Es liecinu, ka uzticība, ko mēs izrādām, paklausot baušļiem un turot derības, mūs pasargās no maldiem. Caur Svēto Garu mēs spēsim atšķirt viltus praviešus, kuri māca cilvēku mācību un bauslību.18
Saņemot Svētā Gara iedvesmu, ir prātīgi atcerēties, ka mēs nevaram saņemt atklāsmes citiem. Es pazīstu kādu jaunu vīrieti, kurš kādai jaunietei teica: „Es redzēju sapnī, ka tu kļūsi par manu sievu.” Jaunā sieviete apdomāja viņa teikto un tad atbildēja: „Ja es redzēšu tādu pašu sapni, tad mēs parunāsim.”
Ikviens no mums var tikt kārdināts, lai mūsu personīgās vēlmes kļūtu pārākas par Svētā Gara vadību. Pravietis Džozefs Smits Debesu Tēvam lūdza atļauju — aizdot pirmās 116 Mormona Grāmatas lappuses Martinam Herisam. Džozefs domāja, ka tā ir laba ideja. Sākumā Svētais Gars nedeva viņam apstiprinošas sajūtas. Taču, galu galā, Tas Kungs tik un tā ļāva Džozefam lappuses aizdot. Martins Heriss tās pazaudēja. Uz kādu laiku Tas Kungs pravietim atņēma tulkošanas dāvanu, un Džozefs guva sāpīgu, bet vērtīgu mācību, kas ietekmēja viņa pārējo kalpošanas darbu.
Svētajam Garam ir centrālā loma evaņģēlija Atjaunošanā. Runājot par zēna gados izlasīto Jēkaba v. 1:5, pravietis Džozefs teica: „Nekad neviena Svēto Rakstu rinda nebija ienākusi cilvēka sirdī ar tādu spēku, kā šī ienāca šoreiz manējā.”19 Spēks, ko aprakstīja Džozefs Smits, bija Svētā Gara ietekme. Pateicoties tam, Džozefs devās uz birzi, netālu no savām mājām, un krita ceļos, lai pielūgtu Dievu. Pirmā vīzija, kas tika dota pēc šīs lūgšanas, bija patiešām nozīmīga un brīnišķīga. Taču ceļš uz šo Tēva un Dēla personīgo apmeklējumu aizsākās ar Svētā Gara pamudinājumu lūgt.
Atjaunotā evaņģēlija patiesie principi tika atklāti caur lūgšanu un pēc tam tie tika saņemti, sekojot Svētā Gara pamudinājumiem. Padomājiet par šiem piemēriem: Mormona Grāmatas tulkošana, priesterības un tās priekšrakstu atjaunošana — sākot ar kristīšanu un Baznīcas dibināšanu —, un tie ir tikai daži piemēri. Es liecinu, ka mūsdienās Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļi saņem atklāsmes no Tā Kunga pēc tā paša svētā parauga. Šis ir tas pats svētais paraugs, kas ļauj saņemt personīgu atklāsmi.
Mēs godājam visus, kuri ir sekojuši Svētajam Garam, lai pieņemtu atjaunoto evaņģēliju, sākot ar Džozefa Smita ģimenes locekļiem. Kad jaunais Džozefs savam tēvam pastāstīja par Moronija apmeklējumu, viņš par to saņēma apstiprinošu liecību. Džozefs nekavējoties tika atbrīvots no pienākumiem saimniecībā un tika mudināts — sekot eņģeļa norādījumiem.
Vecāki un vadītāji, rīkosimies tāpat! Mudināsim savus bērnus un citus cilvēkus sekot Svētā Gara norādījumiem. To darot, sekosim Svētā Gara piemēram arī paši, vadot citus ar maigumu, lēnprātību, laipnību, iecietību un neviltotu mīlestību.20
Svētais Gars ir starpnieks Dieva darbam — kā ģimenēs, tā visā Baznīcā. Ņemot to vērā, es vēlos dalīties ar dažām personīgām pieredzēm par Svēto Garu manā paša dzīvē un kalpojot Baznīcā. Šīs pieredzes ir personīga liecība par to, ka Svētais Gars svēta mūs visus.
Pirms daudziem gadiem mēs ar māsu Heilzu plānojām uzaicināt dažus kolēģus uz īpašām vakariņām mūsu mājās. Dodoties no biroja uz mājām, es saņēmu iedvesmu — piestāt pie kādas atraitnes, kurai es biju mājskolotājs. Kad es pieklauvēju pie šīs māsas durvīm, viņa teica: „Es lūdzu Dievu, lai tu pie manis atnāktu.” No kurienes nāca šī iedvesma? No Svētā Gara.
Reiz, pēc kādas smagas slimības, es prezidēju staba konferencē. Lai pietaupītu enerģiju, es plānoju iet mājās uzreiz pēc priesterības vadības sesijas. Tomēr pēc noslēguma lūgšanas Svētais Gars man jautāja: „Kurp tu dodies?” Es saņēmu iedvesmu — sarokoties ar visiem, kuri devās projām. Kad man tuvāk pienāca kāds jauns elders, es tiku mudināts viņam nodot īpašu vēstījumu. Viņa skatiens bija pavērsts lejup, taču es pagaidīju, līdz mums izveidojās acu kontakts un viņam teicu: „Lūdz Debesu Tēvu, ieklausies Svētajā Garā, seko tev dotajiem pamudinājumiem, un viss būs labi.” Vēlāk staba prezidents man pastāstīja, ka šis jaunietis bija priekšlaikus atgriezies no misijas. Rīkojoties saskaņā ar skaidru iedvesmu, staba prezidents bija apsolījis jaunieša tēvam: ja vien viņš atvedīs savu dēlu uz priesterības sanāksmi, elders Heilzs ar viņu parunās. Kāpēc es apstājos, lai ar visiem sarokotos? Kāpēc es pievērsos šim īpašajam jaunietim? Kas bija šī lēmuma avots? Pavisam vienkārši: Svētais Gars.
2005. gada sākumā es saņēmu iedvesmu — sagatavot uzrunu vispārējai konferencei par senioru misionāru pāriem. Pēc konferences kāds brālis stāstīja: „Klausoties konferenci, … manu sirdi nekavējoties aizskāra Tā Kunga Gars. … Bija skaidrs, ka vēstījums ir domāts man un manai mīļotajai. Mums bija jākalpo misijā, un tas jādara tagad. Kad es … paskatījos uz savu sievu, es sapratu, ka viņa ir saņēmusi to pašu Gara iedvesmu.”21 Kurš bija devis šo spēcīgo, vienlaicīgo atbildi? Svētais Gars.
Saviem pēcnācējiem un visiem, kuri mani uzklausa, es liecinu par personīgo atklāsmi un pastāvīgo ikdienas vadību, brīdinājumiem, pamudinājumiem, spēku, garīgo attīrīšanu, mierinājumu un mieru, ko mūsu ģimene ir saņēmusi caur Svēto Garu. Pateicoties Svētajam Garam, mēs piedzīvojam „[Kristus] lielo žēlastību”22 un brīnumus, kas nebeidz notikt.23
Es sniedzu savu īpašo liecību, ka Glābējs dzīvo. Es paužu savu mīlestību un pateicību Debesu Tēvam par Svētā Gara dāvanu, caur kuru Viņš atklāj Savu gribu un sniedz atbalstu mūsu dzīvēs. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.