Jēzus Kristus spēka piesaistīšana mūsu dzīvē
Jēzus Kristus evaņģēlijā ir papilnam Viņa spēka, kas ir pieejams ikvienai dedzīgi meklējošai Dieva meitai vai dēlam.
Mani dārgie brāļi un māsas, mēs dzīvojam visgrūtākajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Mūs ieskauj dažādi izaicinājumi, domstarpības un sarežģītas problēmas. Glābējs paredzēja šos nemierpilnos laikus. Viņš brīdināja, ka mūsdienās pretinieks uzkurinās cilvēku sirdis dusmās un novedīs tos neceļos.1 Taču mūsu Debesu Tēvs nav iecerējis atstāt mūs vienus, lai mēs paši tiktu galā ar savu personīgo un sociālo problēmu jūkli.
Dievs tik ļoti mīlēja šo pasauli, ka Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu2, lai Tas mums palīdzētu.3 Un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, atdeva par mums Savu dzīvību. Viņi darīja to visu, lai pavērtu mums ceļu uz dievišķu spēku — spēku, ar kuru pietiek, lai tiktu galā ar mūsdienu slogiem, šķēršļiem un kārdinājumiem.4 Šodien es vēlētos runāt par to, kā mēs varam piesaistīt savā dzīvē mūsu Kunga un Skolotāja, Jēzus Kristus, spēku.
Mēs varam sākt, mācoties par Viņu.5 Mums nav iespējams tikt izglābtiem neziņā.6 Jo vairāk mēs zinām par Glābēja kalpošanu un misiju7 (jo labāk mēs izprotam Viņa mācību8 un to, ko Viņš ir paveicis mūsu labā), jo vairāk saprotam, ka Viņš var dot spēku, kas mums nepieciešams šajā dzīvē.
Šī gada sākumā es lūdzu, lai Baznīcas jaunie pieaugušie ik nedēļu veltītu kādu laiku tam, lai studētu par visu, ko Jēzus teica un darīja, saskaņā ar to, kas rakstīts Baznīcas pamatdarbos9. Es aicināju, lai viņi padara rakstvietas par Jēzu Kristu, kas minētas ceļvedī Topical Guide, par savu personīgo mācību pamatprogrammu.10
Es devu viņiem šo uzdevumu, jo jau iepriekš biju to uzņēmies izpildīt pats. Es izlasīju un pasvītroju katru pantu, kas citēts saistībā ar Jēzu Kristu ceļveža Topical Guide galvenajā sadaļā un 57 šķirkļos.11 Kad es biju pabeidzis šo aizraujošo uzdevumu, sieva apvaicājās, kādu iespaidu tas uz mani atstājis. Es viņai atbildēju: „Es esmu kļuvis par citu cilvēku!”
No jauna izlasot to, kā Glābējs Mormona Grāmatā raksturo Savu misiju laicīgajā dzīvē, es sajutu atjaunotu apņemšanos sekot Viņam. Viņš pasludināja:
„Es nācu pasaulē, lai darītu Sava Tēva gribu, tāpēc ka Mans Tēvs Mani sūtīja.
Un Mans Tēvs sūtīja Mani, lai Es varētu tikt pacelts pie krusta.”12
Būdami pēdējo dienu svētie, mēs dēvējam Viņa misiju par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, kas mums visiem nodrošina augšāmcelšanos un dāvā mūžīgās dzīves iespēju tiem, kuri nožēlo savus grēkus, kā arī pieņem un ievēro galvenos priekšrakstus un derības.
Runādami par Tā Kunga pienesto Izpirkšanas upuri, izmantojot saīsinātas frāzes, kā, piemēram, „Izpirkšana”, „Izpirkšanas stiprinošais spēks”, „Izpirkšanas piemērošana” vai „stiprināšana caur Izpirkšanu”, mēs izsakāmies doktrināri nepilnīgi. Izmantojot šādus apzīmējumus, mēs tik tiešām riskējam nomaldīties savā ticībā, attiecoties pret kādu notikumu tā, it kā tas eksistētu pats par sevi, atrauti no mūsu Debesu Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus.
Tas bija Glābējs, kurš cieta, īstenojot mūsu Debesu Tēva diženo un mūžīgo ieceri. Tas bija Glābējs, kurš sarāva nāves važas. Tas bija Glābējs, kurš samaksāja par mūsu grēkiem un pārkāpumiem, attīrot mūs, ja vien mēs nožēlojam. Tas ir Glābējs, kas pestī mūs no mūsu fiziskās un garīgās nāves.
Nav tādas bezveidīgas vienības, sauktas par „Izpirkšanu”, ko mēs varētu piesaukt, lai rastu palīdzību, dziedināšanu, piedošanu un spēku. Tās avots ir Jēzus Kristus. Ar tādiem svētiem terminiem kā Izpirkšana un Augšāmcelšanās tiek aprakstīts tas, ko Glābējs ir paveicis, saskaņā ar Tēva ieceri, lai mēs varētu dzīvot ar cerību šajā dzīvē un iegūt mūžīgo dzīvi pēc nāves. Glābēja pienesto Izpirkšanas upuri — centrālo notikumu visas cilvēces vēsturē — vislabāk varēs izprast un novērtēt tad, ja mēs skaidri un gaiši sasaistīsim to ar Viņu.
Pravietis Džozefs Smits uzsvēra Glābēja misijas nozīmi, uzstājīgi paziņojot, ka „mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā Augšāmcēlās, un uzkāpa debesīs; un visas citas lietas, kas piederas mūsu reliģijai, ir tikai pielikums iepriekšminētajam”.13
Tieši šis pravieša apgalvojums pamudināja piecpadsmit praviešus, gaišreģus un atklājējus izdot un parakstīt savu liecību, atzīmējot Tā Kunga piedzimšanas 2000. gadadienu. Šo vēsturisko liecību sauc „Dzīvais Kristus”.14 Daudzi no Baznīcas locekļiem ir iegaumējuši tās patiesos principus. Citi par tās esamību tikai nojauš. Es mudinu, lai, tiecoties mācīties par Jēzu Kristu ko vairāk, jūs izstudētu vēstījumu „Dzīvais Kristus”.
Ieguldot laiku tajā, lai mācītos par Glābēju un Viņa pienesto Izpirkšanas upuri, mēs izjutīsim vēlmi izmantot vēl vienu būtisku metodi, kā piekļūt Viņa spēkam: mēs izvēlēsimies ticēt Viņam un sekot Viņam.
Patiesie Jēzus Kristus mācekļi ir ar mieru izcelties, izteikties un būt atšķirīgi no pasaulīgajiem cilvēkiem. Viņi nododas tam visam ar bezbailību un drosmi. Es uzzināju par šādiem mācekļiem pavisam nesen, pildot kādu norīkojumu Meksikā, kur tikos ar valsts ierēdņiem un citu reliģisko konfesiju vadītājiem. Katrs no viņiem pauda pateicību par mūsu Baznīcas locekļu varonīgajiem un veiksmīgajiem pūliņiem stipru laulību un ģimeņu pasargāšanā un saglabāšanā savā valstī.
Kļūt par tik ietekmīgu mācekli nav viegli, un tas nenotiek automātiski. Mums ir neatlaidīgi jābalstās uz Glābēju un Viņa evaņģēliju. Cenšanās pievērsties Viņam katrā domā ir mentāli nogurdinoša.15 Taču, ja mēs to darām, mūsu šaubas un bailes pagaist.16
Nesen es uzzināju par kādu bezbailīgu, jaunu Lauru klases meiteni. Viņa bija aicināta pārstāvēt savu vidusskolu štata sacensībās, kas norisinājās tajā pašā vakarā, kad viņa bija apņēmusies piedalīties staba Palīdzības biedrības sanāksmē. Sapratusi, ka pasākumu laiks pārklājas, un paskaidrojusi sacensību vadītājiem, ka viņai vajadzēs aiziet no sacensībām ātrāk, lai piedalītos kādā svarīgā sanāksmē, meitene uzzināja, ka, to darot, tiks diskvalificēta.
Kā šī pēdējo dienu Lauru meitene rīkojās? Viņa izpildīja savas saistības un piedalījās Palīdzības biedrības sanāksmē. Un, kā solīts, tika diskvalificēta no štata sacensībām. Kad viņai tika jautāts par pieņemto lēmumu, viņa vienkārši atjautāja: „Baznīca ir svarīgāka, vai ne?”
Ticība Jēzum Kristum stimulē mūs darīt to, ko mēs citādi nedarītu. Ticība, kas motivē mūs rīkoties, dod mums lielāku pieeju Viņa spēkam.
Mēs vairojam Glābēja spēku savā dzīvē arī, slēdzot svētas derības un visos sīkumos tās ievērojot. Mūsu derības sasaista mūs ar Viņu un dāvā mums dievišķu spēku. Būdami uzticīgi mācekļi, mēs nožēlojam grēkus un sekojam Viņam kristību ūdeņos. Mēs mērojam derību ceļu, lai saņemtu vēl citus būtiskus priekšrakstus.17 Un mēs jūtamies pateicīgi, ka Dieva iecere nodrošina šīs svētības arī mūsu priekštečiem, kuri ir miruši, nerodot iespēju iegūt tās savā laicīgajā dzīvē.18
Vīrieši un sievietes, kas ievēro savas derības, cenšas rast veidu, kā turpināt pasargāt sevi no pasaulīgajiem traipiem, lai nekas neaizšķērsotu viņu pieeju Glābēja spēkam. Kāda uzticīga sieva un māte nesen rakstīja: „Šie ir nemierpilni un bīstami laiki. Mēs esam tik svētīti, ka mums ir pieaugošas zināšanas par pestīšanas ieceri un mīlošu praviešu, apustuļu un vadītāju iedvesmotā vadība, kas palīdz droši kuģot pa šīm vētrainajām jūrām! Mēs esam atteikušies no paraduma — rītos ieslēgt radio. Tā vietā mēs tagad, gatavojoties jaunai dienai, savos mobilajos telefonos klausāmies konferences uzstāšanās.”
Vēl viens veids, kā piesaistīt savā dzīvē Glābēja spēku, ir vēršanās pie Viņa ticībā. Šāda pievēršanās prasa uzticīgus, koncentrētus pūliņus.
Vai jūs atceraties Bībeles stāstu par sievieti, kura divpadsmit gadus cieta no novārdzinošas problēmas?19 Viņa parādīja milzīgu ticību Glābējam, izsaucoties: „Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.”20
Lai piekļūtu Viņa spēkam, šai uzticīgajai, pievērstajai sievietei vajadzēja pasniegties tik tālu, cik vien bija viņas spēkos. Viņas fiziskā sniegšanās atspoguļoja viņas garīgos centienus.
Daudzi no mums savos sirds dziļumos ir izsaukušies, runājot līdzīgi kā šī sieviete: „Ja es spētu pietiekami garīgi pasniegties, lai piesaistītu savā dzīvē Glābēja spēku, es zinātu, kā tikt galā ar savu sirdi plosošo situāciju. Es zinātu, ko darīt. Un man pietiktu spēka to paveikt.”
Ja jūs tiecaties pēc Tā Kunga spēka savā dzīvē tikpat enerģiski kā slīkstošais, kurš cīnās pēc elpas, cenzdamies iekampt gaisu, jūs iegūsiet Jēzus Kristus dāvāto spēku. Ja Glābējs zinās, ka jūs patiesi vēlaties Viņu sasniegt — ja Viņš varēs sajust, ka jūsu sirds lielākā vēlme ir piesaistīt savā dzīvē Viņa spēku —, jūs saņemsiet Svētā Gara vadību, lai saprastu, ko tieši jums vajadzētu darīt.21
Ja jūs garīgi tieksieties pēc Kristus, darot to tik spēcīgi kā nekad agrāk savā dzīvē, jūsos ieplūdīs Viņa spēks.22 Un tad jūs sapratīsiet, cik jēgpilni ir garīgās dziesmas „Dievišķais Gars” vārdi:
„Tas Kungs lej pār svētajiem sapratnes gaismu, …
Viņš izplata pasaulē atziņas spēku,
Uz zemes debess noslēpumu durvis atdarot.”23
Jēzus Kristus evaņģēlijā ir papilnam Viņa spēka, kas ir pieejams ikvienai dedzīgi meklējošai Dieva meitai vai dēlam. Es liecinu: ja mēs piesaistīsim savā dzīvē Viņa spēku, tad līksmi priecāsies gan Viņš, gan mēs paši.24
Būdams viens no Viņa īpašajiem lieciniekiem, es pasludinu, ka Dievs dzīvo! Jēzus ir Kristus! Uz šīs Zemes ir atjaunota Viņa Baznīca! Šobrīd Dieva pravietis uz šīs Zemes ir prezidents Tomass S. Monsons, kuru es no visas sirds atbalstu. Par to es, paužot savu mīlestību un dodot savu svētību ikvienam no jums, liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.