Tīrā mīlestība — katra patiesa Jēzus Kristus mācekļa iezīme
Jēzus Kristus evaņģēlijs ir vērsts uz Tēva un Glābēja mīlestību pret mums un mūsu mīlestību pret Viņiem un citam pret citu.
Mēs mīlam un ilgojamies pēc prezidenta Tomasa S. Monsona, un mēs mīlam un atbalstām prezidentu Raselu M. Nelsonu. Prezidentam Nelsonam ir īpaša vieta manā sirdī.
Kad es biju jauns tēvs, mūsu mazais dēls, kuram bija pieci gadi, vienreiz atnāca no skolas un jautāja savai mātei: „Par ko strādā tētis?” Pēc tam viņš paskaidroja, ka viņa jaunie klasesbiedri sāka diskutēt par savu tēvu darbiem. Viens teica, ka viņa tēvs bija pilsētas policijas priekšnieks, bet cits ar lepnumu paziņoja, ka viņa tēvs bija priekšnieks lielam uzņēmumam.
Kad viņam jautāja par viņa tēvu, mans dēls vienkārši atbildēja: „Mans tēvs strādā birojā pie datora.” Bet, ievērodams, ka viņa atbilde neatstāja pietiekamu iespaidu uz viņa jaunajiem, mazajiem draugiem, viņš piebilda: „Un starp citu, mans tēvs ir Visuma priekšnieks.”
Es pieļauju domu, ka ar to arī saruna beidzās.
Es teicu savai sievai: „Ir pienācis laiks mācīt viņam vairāk par glābšanas ieceri un to, kurš ir galvenais.”
Kad mēs mācījām saviem bērniem glābšanas ieceri, viņu mīlestība pret Debesu Tēvu un Glābēju pieauga, jo viņi iemācījās, ka tā ir mīlestības iecere. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir vērsts uz Tēva un Glābēja mīlestību pret mums un mūsu mīlestību pret Viņiem un citam pret citu.
Elders Džefrijs R. Holands ir teicis: „Pirmais augstākais mūžības bauslis liek mīlēt Dievu ar visu mūsu mūsu sirdi, spēku, prātu un izturību — tas ir pirmais augstākais bauslis. Taču pirmā augstākā mūžības patiesība ir tāda, ka Dievs mīl mūs ar visu Savu sirdi, spēku, prātu un izturību. Šī mīlestība ir mūžības pamatakmens, un tam ir jākļūst arī par pamatakmeni mūsu ikdienas dzīvē.”1
Būdama mūsu ikdienas dzīves pamatā, tīrā mīlestība ir prasība katram patiesam Jēzus Kristus māceklim.
Pravietis Mormons mācīja: „Tādēļ, mani mīļotie brāļi, lūdziet Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai jūs varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību, ko Viņš ir dāvājis visiem tiem, kas ir patiesie Viņa Dēla, Jēzus Kristus, sekotāji.”2
Patiesi, mīlestība ir katra patiesa Jēzus Kristus mācekļa iezīme.
Patiesiem mācekļiem patīk kalpot. Viņi zina, ka kalpošana ir patiesas mīlestības izpausme un derība, ko viņi noslēdza kristoties.3 Neatkarīgi no viņu aicinājumiem Baznīcā vai viņu lomām sabiedrībā, viņi izjūt pieaugošu vēlmi mīlēt un kalpot Tam Kungam un cits citam.
Patiesiem mācekļiem patīk piedot. Viņi zina, ka Glābēja Izpirkšana apklāj visus mūsu grēkus un kļūdas. Viņi zina, ka cena, ko Viņš samaksāja, iekļauj visu. Visi garīgie nodokļi, nodevas, komisijas maksas un maksājumi, kas saistīti ar grēkiem, kļūdām un pārkāpumiem, ir nosegti. Patiesi mācekļi ātri piedod un ātri lūdz piedošanu.
Mani dārgie brāļi un māsas, ja jums ir grūtības rast spēku piedot, nedomājiet par to, ko citi ir nodarījuši jums, bet domājiet par to, ko Glābējs ir darījis jūsu labā, un jūs atradīsiet mieru Viņa Izpirkšanas pestījošajās svētībās.
Patiesiem mācekļiem patīk pakļaut sevi Tam Kungam, izjūtot mieru savās sirdīs. Viņi ir pazemīgi un pakļāvīgi, jo viņi mīl Viņu. Viņiem ir ticība — pilnībā pieņemt Viņa gribu ne tikai tajā, ko Viņš dara, bet arī tajā — kā un kad. Patiesi mācekļi zina, ka patiesas svētības ne vienmēr ir tās, ko viņi vēlas saņemt, bet gan tās, ko Tas Kungs vēlas sniegt viņiem.
Patiesi mācekļi mīl To Kungu vairāk nekā pasauli, un viņu ticība ir nelokāma un nesatricināma. Viņi paliek spēcīgi un stingri mainīgajā un mulsinošajā pasaulē. Patiesiem mācekļiem patīk klausīties Svētā Gara balsī un praviešu balsīs, un tos neapmulsina pasaules balsis. Patiesiem mācekļiem patīk „atrasties svētās vietās”4 un patīk padarīt vietas, kurās viņi atrodas, svētas. Lai kur viņi dotos, viņi iedveš Tā Kunga mīlestību un mieru citu sirdīs. Patiesiem mācekļiem patīk paklausīt Tā Kunga baušļiem, un viņi paklausa, jo mīl To Kungu. Kad viņi mīl un tur savas derības, viņu sirdis tiek atjaunotas un mainās viņu būtība.
Tīrā mīlestība ir katra patiesa Jēzus Kristus mācekļa iezīme.
Es iemācījos par tīro mīlestību no savas mātes. Viņa nebija Baznīcas locekle.
Kādu dienu, pirms daudziem gadiem, es apmeklēju savu māti, kura cīnījās ar vēzi. Es zināju, ka viņa nomirs, bet mani satrauca tas, ka viņai bija jācieš. Es neko neteicu, bet, labi mani pazīstot, viņa teica: „Es redzu, ka tu esi noraizējies.”
Tad, man par pārsteigumu, viņa man jautāja vārgā balsī: „Vai iemācīsi mani lūgt? Es vēlos lūgt par jums. Es zinu: jūs sākat ar vārdiem „Dārgais Debesu Tēvs”, bet kas man jāsaka pēc tam?”
Kad es stāvēju uz ceļiem blakus viņas gultai un viņa lūdza par mani, es izjutu tādu mīlestību, kādu nebiju izjutis iepriekš. Tā bija vienkārša, patiesa, tīra mīlestība. Lai gan viņa nezināja glābšanas ieceri, viņas sirdī bija viņas personīgā mīlestības iecere, mātes mīlestības iecere savam dēlam. Viņa cieta sāpes, cenšoties atrast spēku lūgšanai. Es tik tikko spēju saklausīt viņas balsi, bet es noteikti jutu viņas mīlestību.
Es atceros savas domas: „Kā gan kāds, kurš izcieš tik lielas sāpes, var lūgt par kādu citu? Viņa ir tā, kurai ir vajadzīga palīdzība.”
Tad atbilde skaidri ienāca manā prātā: tīrā mīlestība. Viņa mīlēja mani tik ļoti, ka viņa aizmirsa par sevi. Savā viskritiskākajā stundā viņa mīlēja mani vairāk nekā sevi pašu.
Tātad, dārgie brāļi un māsas, vai tas nav tas, ko Glābējs izdarīja? Protams, mūžīgā un daudz plašākā skatījumā. Viņa milzīgo sāpju ciešanās, tajā vakarā dārzā, Viņš bija tas, kam bija vajadzīga palīdzība, ciešot tādā veidā, kādu mēs nevaram pat iedomāties vai aptvert. Taču beigu beigās Viņš aizmirsa par Sevi un lūdza par mums, līdz Viņš samaksāja pilnu cenu. Kādā veidā Viņš bija spējīgs to paveikt? Aiz Savas tīrās mīlestības pret Savu Tēvu, kas sūtīja Viņu, un pret mums. Viņš mīlēja Tēvu un mūs vairāk par Sevi.
Viņš samaksāja par to, ko Viņš nebija izdarījis. Viņš samaksāja par grēkiem, ko Viņš nebija darījis. Kāpēc? Tīrā mīlestība. Samaksājot pilno cenu, Viņš spēj piedāvāt mums svētības par to, par ko Viņš bija samaksājis, ja mēs nožēlojam grēkus. Kāpēc Viņš mums to piedāvā? Tas vienmēr ir tīrās mīlestības dēļ.
Tīrā mīlestība ir katra patiesa Jēzus Kristus mācekļa iezīme.
Prezidents Tomass S. Monsons teica: „Sāksim jau šobrīd, šodien, izrādīt mīlestību pret visiem Dieva bērniem, vai tie būtu mūsu ģimenes locekļi, mūsu draugi, paziņas vai pilnīgi svešinieki. Katru rītu ceļoties, apņemsimies būt mīloši un laipni, lai kas arī notiktu.”5
Brāļi un māsas, Jēzus Kristus evaņģēlijs ir mīlestības evaņģēlijs. Augstākais bauslis ir par mīlestību. Manuprāt, tas viss ir par mīlestību. Tēva mīlestība, kurš ziedoja Savu Dēlu mūsu dēļ. Glābēja mīlestība, kurš ziedoja visu mūsu dēļ. Mātes vai tēva mīlestība, kas atdotu visu saviem bērniem. To cilvēku mīlestība, kas klusībā kalpo un nav zināma lielākai daļai no mums, bet ir labi zināma Tam Kungam. To cilvēku mīlestība, kas piedod visu un vienmēr. To mīlestība, kas dod vairāk, nekā saņem.
Es mīlu savu Debesu Tēvu. Es mīlu savu Glābēju. Es mīlu evaņģēliju. Es mīlu šo Baznīcu. Es mīlu savu ģimeni. Es mīlu šo brīnišķīgo dzīvi. Manuprāt, tas viss ir par mīlestību.
Kaut šī Glābēja Augšāmcelšanās atceres diena būtu par garīgās atjaunošanās dienu katram no mums. Kaut šī diena būtu sākums mūsu mīlestības pilnajai dzīvei — „pamatakmens mūsu ikdienas dzīvei”.
Kaut mūsu sirdis būtu piepildītas ar Kristus tīro mīlestību, ar iezīmi, kas piemīt katram patiesam Jēzus Kristus māceklim. Šī ir mana lūgšana Jēzus Kristus Vārdā, āmen.