I roto i te ata ’e te mahana, e pārahi te Fatu i pīha’i iho iā’u !
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē « I roto i te ata ’e te mahana » e pārahi te Fatu i pīha’i iho ia tātou, e nehenehe « tō tātou mau ’āti e horomi’ihia i roto i te ’oa’oa o te Mesia ».
Tē fa’a’ite ra te hō’ē o tā tātou mau hīmene herehia i te tāparura’a « I roto i te ata ’e te mahana, e pārahi te Fatu i pīha’i iho iā’u ! »1 I te hō’ē taime tei roto vau i te manureva ’e te fātata mai ra te hō’ē vero rahi. ’A hi’o ai au nā roto i te ha’amāramarama, ’ua ’ite atu vau i te hō’ē ata rahi i raro mai ia mātou. ’Ua hiti mai te mau hihi mahana i ni’a i te mau ata, tei fa’a’ana’ana roa ia rātou. Terā rā, ’aita i maoro, ’ua pou mai te manureva i roto i te mau ata me’ume’u, e ’ua tāpo’ihia mātou i te hō’ē pōiri ta’ota’o, ’aita mātou i ’ite fa’ahou i te māramarama rahi tā mātou i ’ite nā mua atu.2
E nehenehe ato’a te mau ata ’ere’ere e tupu i roto i tō tātou orara’a, ’o tē nehenehe e ha’amatapō ia tātou i te māramarama o te Atua, ’e e nehenehe ato’a e fa’atupu i te uiuira’a i roto ia tātou ē, tē vai noa ra ānei te reira māramarama nō tātou. Te tahi o te reira mau ata, ’o te hepohepo ïa, te ahoaho, ’e te tahi atu mau huru ’ati o te ferurira’a ’e o te ’ā’au. E nehenehe te reira e fa’ahuru ’ē i tā tātou hi’ora’a ia tātou iho, ia vetahi ’ē, ’e i te Atua ato’a. E tupu te reira i ni’a i te mau vahine ’e te mau tāne o te mau huru matahiti ato’a i te mau vāhi ato’a o te ao nei.
E nehenehe ato’a te ata o te fe’a’a e ha’afifi ia vetahi ’ē ’aita i fāri’i i teie mau tāmatara’a. Mai te mau huru melo ato’a o te tino, e ro’ohia te roro i te mau ma’i, te mau ahoaho ’e te mau ’aifāito-’ore-ra’a i roto i te tino. ’Ia māuiui tō tātou vārua, e nehenehe tā tātou e ani i te tauturu a te Atua, a te feiā e hā’ati nei ia tātou, ’e a te feiā tōro’a nō te ea i te pae ferurira’a.
« ’Ua hāmanihia te mau ta’ata ato’a—te tāne ’e te vahine—i te hōho’a o te Atua. ’Ua riro tātou tāta‘itahi ’ei tamaiti ’e ’ei tamāhine vārua herehia e nā metua i te ra‘i ra, ’e… e huru ’e e hope’a hanahana tō tātou tāta‘itahi ». 3 Mai tō tātou nā Metua i te ao ra ’e tō tātou Fa’aora, e tino tāhuti tō tātou4 ’e tē fāri’i nei i te mau mana’o horuhoru.5
E a’u mau tuahine here ē, e mea mātarohia ’ia ’oto ’aore rā ’ia ha’ape’ape’a i te tahi taime. Te ’oto ’e te mana’o pe’ape’a e mau mana’o horuhoru mātarohia terā nō te ta’ata.6 Terā rā, mai te mea e ’oto tāmau noa tātou ’e mai te mea e tāpe’a tō tātou māuiui ’ia ’ite i te here o tō tātou Metua i te ao ra ’e o tāna Tamaiti ’e o te Vārua Maita’i, tei roto paha ïa tātou i te hepohepo rahi, te mana’o pe’ape’a, ’aore rā te tahi atu huru hepohepo.
I te hō’ē taime ’ua pāpa’i tā’u tamāhine : « I te hō’ē tau… i te ’oto-noa-ra’a vau i te mau taime ato’a. ’Ua mana’o noa na vau ē, e au te ’oto mai te hō’ē mea e ha’amāhia, ’e e tāpa’o te reira nō te paruparu. Nō reira ’ua tāpe’a noa vau i tō’u ’oto nō’u iho. ’Ua feruri au ē, ’aita hō’ē a’e faufa’a tō’u ».7
Teie te parau a te hō’ē hoa : « Mai tō’u tamari’iri’ira’a, ’ua fa’aruru vau i te hō’ē ’arora’a tāmau i te mau mana’o ti’aturi ’ore, te pōiri, te mo’emo’e, ’e te mata’u ’e i te ferurira’a ’oto ’e te ’ino. ’Ua rave au i te mau mea ato’a nō te huna i tō’u māuiui ’e ’eiaha roa atu ’ia mana’ohia ē, e ’ere au i te mea ruperupe ’e te mea pūai ».8
E a’u mau hoa here, e nehenehe te reira e tupu mai i ni’a ia tātou—mai te mea iho ā rā ē, tātou te feiā ti’aturi i roto i te fa’anahora’a nō te ’oa’oa, e tu’u tātou i te mau hōpoi’a faufa’a ’ore i ni’a ia tātou iho nā roto i te ferurira’a ē, e ti’a ia tātou ’ia maita’i roa i teie nei. E nehenehe te reira mau huru mana’o e fa’ateimaha. Te tītaura’a ’ia roa’a te maita’i roa, e ’ohipa te reira nō tō tātou orara’a tāhuti tā’āto’a ’e tae atu i’ō mai—’e nā roto ana’e i te aroha o Iesu Mesia.9
I te tahi a’e pae, mai te mea ē, e ha’apa’o tātou i tō tātou mau fifi i te pae mānava, ma te fāri’i ē, ’aita tātou i maita’i hope roa, te hōro’a ra ïa tātou i te parau fa’ati’a ia vetahi ’ē ’ia fa’a’ite mai i tō rātou mau fifi. E ’ite ’āmui tātou ē, tē vai ra te ti’aturira’a, ’e ’aita i tītauhia ia tātou ’ia māuiui tātou ana’e10
’Ei mau pipi nā Iesu Mesia, ’ua fafau tātou i te Atua ē, « ’ua ineine tātou nō te hōpoi i te mau hōpoi’a a vetahi ’ē » ’e « ’ia ’oto ’a ’oto ai te feiā ’oto ra ».11 E nehenehe e riro mai te uiuira’a nō ni’a i te mau ma’i o te ferurira’a, te ’itera’a i te mau rāve’a ’o tē nehenehe e tauturu ’ia fa’a’āfaro i te reira mau fifi ’e i te hope’a ’ia ’āfa’i ia tātou iho ’e ’ia ’āfa’i ia vetahi ’ē i te Mesia, te Fatu o te Fa’aorara’a. 12 Noa atu ē, ’aita tātou i ’ite nāhea ’ia fa’atū’ati ia tātou i ni’a i te mau mea e fāri’ihia ra e vetahi ’ē, e nehenehe te fāri’ira’a ē, e māuiui mau tō rātou e riro ’ei ta’ahira’a mātāmua faufa’a nō te ’ite mai i te hāro’aro’ara’a ’e te ora.13
Nō te tahi mau huru, e nehenehe te tumu o te hepohepo ’e te ahoaho e ’itehia, ’e i te tahi atu mau taime, e mea fifi ’ia ’ite mai.14 E nehenehe tō tātou roro e māuiui nō te hepohepo15 ’aore rā nō te rohirohi hope,16 ’o tē nehenehe e ha’amaita’ihia i te tahi taime nā roto i te fa’atanotanora’a i te mā’a, te ta’otora’a, ’e te fa’a’eta’etara’a i te tino. I te tahi mau taime, e hina’aro-ato’a-hia te rapa’āura’a ’e te rā’aura’a i raro a’e i te arata’ira’a a te feiā ’aravihi.
E nehenehe te mau ma’i nō te pae ferurira’a tei ’ore i rapa’auhia e riro ’ei ’ati rahi, ’e e rahi roa atu te mo’emo’era’a, te hāro’aro’a ’ore, te mutura’a te mau auta’atira’a, te ha’amāuiuira’a iāna iho, ’e tae roa atu i te ’ōnohi. ’Ua ’ite maita’i au i te reira, ’ua pohe tō’u metua tāne nā roto i te ’ōnohi e rave rahi matahiti i teienei. E mea ’ino mau tōna pohera’a ’e te māuiui rahi nō tō’u ’utuāfare ’e nō’u iho. E rave rahi matahiti tō’u māuiuira’a, ’e ’aita i maoro a’e nei, ’ua ha’api’i mai au ē, nā roto i te paraparaura’a nō ni’a i te ’ōnohi ma te ti’a, e tauturu te reira ’ia tāpe’a i te reira, e’ita ra e fa’aitoito.17 I paraparau a’e nei au i tā’u mau tamari’i ma te ’ōhie i te pohe o tō’u metua tāne, ’e ’ua ’ite au i te fa’aorara’a tā te Fa’aora e nehenehe e hōro’a i nā pae e piti o te pāruru.18
Te fifi rā, e rave rahi ta’ata e māuiui nei i te hepohepo rahi ’o tē fa’aātea nei ia rātou i tō rātou mau hoa Feiā Mo’a nō te mea, tē mana’o ra rātou ē, ’aita rātou i roto i te hō’ē fāito i ferurihia. E nehenehe tā tātou e tauturu ia rātou ’e ’ia fāri’i ē, e ti’a ato’a ia rātou ’ia ’āmui mai i rotopū ia tātou. E mea faufa’a ’ia ’ite ē, e ’ere te hepohepo ’ei hope’a nō te paruparu, e ’ere ato’a ’ei hope’a nō te hara.19 E « ruperupe ’oia i roto i te vāhi mo’emo’e, e morohi rā i roto i te aroha ».20 ’Ia ’āmui tātou, e nehenehe tā tātou e vāvāhi i te mau ata o te mo’emo’e ’e o te ha’avi’ivi’ira’a, ’ia amohia te teimaha o te ha’amā ’e ’ia tupu mai te mau temeio o te fa’aorara’a.
I roto i tōna tau tāvinira’a i te fenua nei, ’ua fa’aora Iesu Mesia i tei ma’ihia, ’e i tei ’oto, terā rā, ’ua tītauhia i te ta’ata tāta’itahi ’ia fa’a’ite i te fa’aro’o i roto iāna ’e ’ia ha’a nō te fāri’i i tāna fa’aorara’a. ’Ua haere mai te tahi pae nā te ātea roa, ’ua toro vetahi i tō rātou rima nō te tāpe’a i tōna ’ahu, ’e ’ua amohia vetahi iāna ra ’ia fa’aorahia.21 Nō te fa’aorara’a, ’aita ānei tātou pā’āto’a e hina’aro tu’utu’u ’ore iāna ? « E ’ere ānei tātou pā’āto’a e mau ta’ata tao’a ’ore ra ? »22
E pe’e ana’e i te haere’a o te Fa’aora ’e e fa’arahi ana’e i tō tātou aroha ta’ata, e fa’aiti i tō tātou mana’o ha’avā, ’e e fa’aea i te riro ’ei mau ta’ata hi’opo’a i te huru pae vārua o vetahi ’ē. Te fa’aro’ora’a ma te here ’o te hō’ē ïa o te mau tao’a fa’ahiahia roa tā tātou e nehenehe e pupu atu. E nehenehe paha tātou e tauturu i te ta’ita’ira’a ’aore rā, i te amora’a i te mau ata teimaha ’o tē ha’apohe i tei herehia e tātou ’e tō tātou mau hoa23 ’ia nehenehe ia rātou, nā roto i tō tātou here, ’ia fāri’i fa’ahou i te Vārua Maita’i ’e ’ia ’ite i te māramarama nā roto mai ia Iesu Mesia.
Mai te mea te hā’ati-tāmau-hia ra ’outou ’e te hō’ē « māhu pōiri »,24 fāriu atu i te Metua i te Ao ra. ’Aore hō’ē mea tā ’outou i fārerei e nehenehe e taui i te parau mau mure ’ore ē, e tamari’i ’outou nāna ’e ’ua here ’oia ia ’outou.25 ’A ha’amana’o o te Mesia tō ’outou Fa’aora ’e te Ora, ’e o te Atua tō ’outou Metua. ’Ua ta’a ia rāua. ’A feruri tei pīha’i iho rāua ia ’outou, tē fa’aro’o ra ’e tē pūpū mai ra i te tauturu.26 E tāmarū rāua ia ’outou i roto i tō ’outou mau ’ati ».27 ’A rave i te mau mea ato’a e ti’a ia ’outou ’ia rave ’e ’a ti’aturi i te aroha tāra’ehara a te Fatu.
E’ita tā ’outou mau arora’a e fa’ata’a ia ’outou, e ha’amaita’i rā te reira ia ’outou.28 Nō te hō’ē « tara i roto i te tino nei »,29 e roa’a paha ia ’outou te ti’ara’a ’ia ’ite hau atu i te aroha ia vetahi ’ē. Ma te arata’ihia e te Vārua Maita’i, ’a fa’a’ite i tō ’outou ’ā’amu nō te « aupuru i te feiā paruparu, fa’ateitei mai i te rima tautau ra i ni’a, ’e ’ia fa’a’eta’eta i te mau turi ’āvae paruparu ».30
Nō tātou ’o tē aro nei ’aore rā ’o tē pāturu nei i teie taime i te hō’ē ta’ata ’o tē aro nei, e mata na tātou i te pe’e i te mau fa’auera’a a te Atua ’ia vai noa tōna vārua i roto ia tātou.31 E mata na tātou i te rave i « te mau ’ohipa na’ina’i ’e te ’ōhie »32 ’o tē hōro’a mai ia tātou i te pūai pae vārua. Mai tā te peresideni Russell M. Nelson i parau : « ’Aita e mea e ha’avētea a’e i te ra’i maori rā te ’āmuira’a te ti’amā rahi, te ha’apa’o-ti’a-ra’a, te ’imi-pāpū-ra’a, te ’oa’oara’a i te mau mahana ato’a i te parau a te Mesia i roto i te Buka a Moromona, e te fa’ata’ara’a i te taime tāmau nō te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare.33
’A ha’amana’o na tātou ē, ’ua rave tō tātou Fa’aora o Iesu Mesia « i tō [tātou] paruparu i ni’a iāna iho ’ia fa’a’īhia tōna ra ’ā’au i te aroha i au i te tino, ’ia ’ite ’oia i te rāve’a e fa’aora ai ia [tātou] i tō [tātou] paruparura’a ra ».34 I haere mai ’oia « ’ei fa’aora i te feiā ’ā’au ’oto, ’ia ha’amahanahana i te feiā i mihi ra, ’ia hōro’a atu nō rātou i te ’una’una ’ei mono i te rehu auahi, ’e te mono’i ra i te ’oa’oa ’ei mono i te ’oto, ’e te ’ahu pū ra i te ha’amaita’i ’ei mono i te ’ā’au taiā ».35
Tē fa’a’ite pāpū atu nei au ia ’outou ē, « i roto i te ata ’e te mahana » e pārahi te Fatu i pīha’i iho ia tātou, ’ia « horomi’ihia tō tātou mau ’ati i roto i te ’oa’oa i te Mesia »,36 e « nō roto i te aroha e ora ai tātou, hope noa atu tō tātou itoito ato’a ».37 Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, e ho’i mai Iesu Mesia i te fenua nei « ma te ora i raro a’e i tōna pererau ».38 I te hope’a, e « horoi ’oia i tō [tātou] roimata ; ’e e ’ore roa te ’oto ».39 Nō te mea, te feiā ato’a « e haere mai i te Mesia ’ia maita’i roa ’outou iāna »,40 e ’ore te mahana e topa fa’ahou, e riro ho’i Iehova ’ei māramarama vaiiho tai’ata nō [tātou], ’e tō [tātou] mau mahana autā noa ra, e hope roa ïa ».41 I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.