Lub Tuam Rooj Sab Laj
Peb Yuav Tsis Mus Lawm Yav Tom Ntej nrog txoj Hauj Lwm Tseem Ceeb Ua Luaj No Los?
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2020 lub tuam rooj sab laj


Peb Yuav Tsis Mus Lawm Yav Tom Ntej nrog txoj Hauj Lwm Tseem Ceeb Ua Luaj No Los?

Peb yuav tsum nco qab ntsoov tus nqi uas Joseph thiab Hyrum Smith them, ua ke nrog coob tug neeg ntseeg thaum lub sij hawm ntawd, kom txhim tsa lub Koom Txoos.

Ua tsaug ntau, Thawj Tswj Hwm, rau kev qhib kev sib ntsib zoo. Cov kwv tij thiab cov muam, 215 xyoos tas los no, muaj ib tug me nyuam tub uas yug los rau Joseph thiab Lucy Mack Smith hauv lub xeev Vermont hauv ib cheeb tsam hu ua New England hauv Teb Chaws Mes Kas qaum teb.

Joseph thiab Lucy Mack ntseeg rau ntawm Yexus Khetos, kawm cov vaj lug kub dawb huv, rau rau siab thov Vajtswv, thiab muaj siab ntseeg rau ntawm Vajtswv.

Nkawd tis npe rau nkawd tus me nyuam tub tshiab hu ua Joseph Smith tus Hluas.

Hais txog tsev neeg Smith, Brigham Young hais tias: “Tus Tswv twb ntsia ntsoov [Joseph Smith], thiab nws txiv, thiab nws yawg, thiab lawv tej pog koob yawm txwv rov qab mus txog Anplaham, thiab txij ntawm Anplaham rov qab mus rau dej nyab ntiaj teb, thiab txij ntawm dej nyab mus rau Enauj thiab txij ntawm Enauj rov qab mus rau Adas. Tus Tswv tau ntsia ntsoov tsev neeg ntawd thiab lawv roj ntsha txij ntawm chiv keeb los mus txog lub sij hawm uas Joseph Smith yug los. [Joseph Smith] raug tsa los ua ntej puag thaum chiv keeb los.”1

Joseph tus Hluas, tsev neeg puav leej hlub nws heev, tiam sis Joseph nrog nws tus tij laug Hyrum, uas hlob Joseph rau xyoo thaum Joseph yug los, sib raug zoo tshaj.

Lub Kaum Hli Ntuj tas los no, kuv zaum ntawm lub qhov cub hauv tsev neeg Smith lub tsev me me hauv Sharon, Vermont, qhov chaw uas Joseph yug los. Kuv xav txog qhov uas Hyrum hlub Joseph thiab xwv nws tus kwv tsaug zog thiab qhia nws mus kev.

Niam thiab Txiv Smith yeej raug txom nyem ntau, uas ua rau nkawd yuav tsum muab nkawd tsev neeg nyaib mus ub mus no ua ntej nkawd tso New England tseg thiab txiav txim siab nyaib mus rau lub Xeev New York sab hnub poob.

Vim rau qhov uas tsev neeg Smith koom siab koom ntsws, lawv kov yeej tau tej kev cov nyom no thiab ua ke lawv txiav txim siab rov qab pib lawv lub neej dua tshiab nyob rau ib thaj av ib puas (0.4km2) av kawj hauv Manchester, nyob ze Palmyra, New York.

Tej zaum peb feem coob tsis to taub hais tias qhov uas tsev neeg Smith rov qab pib lawv lub neej dua tshiab li no yeej nyuaj heev rau sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig tib si—luaj teb, cog qoob loo, ua ib lub tsev ntoo me me thiab lwm lub tsev teb, ntiab cov neeg pab ua teb, thiab ua tej khoom muag tau tom zos.

Txog thaum lub sij hawm uas tsev neeg Smith los nyob New York sab hnub poob, cheeb tsam ntawd muaj neeg coob heev sib cav sib ceg txog txoj kev teev ntuj—es qhov no hu ua txoj Kev Tsim Dheev Loj Thib Ob.

Thaum lub sij hawm uas muaj cov kev teev ntuj sib cav sib ceg li no, Joseph txawm ua yog toog pom ib yam dab tsi xav tsis thoob li, niaj hnub no peb hu ua Thawj Zaug Ua Yog Toog. Peb tau koob hmoov uas Joseph tau hais txog qhov ua yog toog pom no plaub zaug tag nrho.2

Joseph sau tseg hais tias: “Nyob rau lub sij hawm ntxhov siab heev no kuv lub siab sib zog xav txog tej yam thiab ua rau kuv lub siab tsis tus; tiam sis txawm hais tias kuv tej kev xav yeej nquag thiab ua rau kuv lub siab mob heev, kuv tseem ceev kuv tus kheej nyob nrug ntawm tag nrho tej pab no, txawm li ntawd los kuv kuj mus koom lawv ob peb lub rooj sib ntsib npaum li muaj peev xwm mus tau. … [Txawm yog li ntawd los] txoj kev tsis nkag siab thiab kev sib cav sib ceg muaj ceem heev nyob hauv tej pab ntseeg sib txawv ntawd, ua rau ib tug neeg hluas li kuv no, thiab twb tsis tau swm heev nrog neeg thiab tej teeb meem, tsis muaj peev xwm paub txiav txim hais tias leej twg yog thiab leej twg tsis yog.”3

Joseph nyeem hauv phau Vaj Lug Kub Npaivnpaum kom thiaj teb nws lo lus nug thiab nyeem hauv Yakaunpaus 1:5 hais tias: “Yog nej leej twg tsis muaj tswv yim, kom nws cia li thov Vajtswv, Vajtswv yuav pub tswv yim rau nws, rau qhov Vajtswv yog tus muaj siab dawb siab zoo pub ib puas tsav yam rau sawv daws, nws tsis khuv xim li.”4

Joseph hais tias: “Tsis tau muaj dua ib nqe vaj lug kub los nrog hwj chim loj tshaj no rau neeg lub siab npaum li nqe no tau los rau kuv lub siab lub sij hawm no. Zoo li nqe vaj lug kub no tau nkag muaj hwj chim heev los mus rau txhua txoj kev xav ntawm kuv lub siab. Kuv xav txog nqe no tag ces rov xav txog dua.”5

Joseph rais los paub hais tias phau Vaj Lug Kub Npaivnpaum tsis muaj tag nrho cov lus teb rau lub neej no tej lus nug; tsis yog li ntawd, phau Vaj Lug Kub Npaivnpaum qhia txiv neej thiab poj niam saib lawv yuav ua li cas nrhiav tau lus teb rau lawv tej lus nug thaum lawv thov kiag txog Vajtswv.

Nws hais txuas ntxiv hais tias: “Ces, raws li qhov no, uas yog kuv txoj kev txiav txim siab mus thov Vajtswv, kuv thiaj mus rau tim hav ntoo mus sim thov. Yog ib tag kis ntawm ib hnub zoo nkauj thiab kaj nrig, thaum lub caij nplooj ntoo hlav nyuam qhuav pib ntawm xyoo ib txhiab yim pua nees nkaum.”6

Tsis ntev tom qab ntawd, Joseph hais tias “tus duab ci los txog kuv, [thiab] kuv pom ob tug Tib Neeg, uas ci ntsa iab thiab muaj yeeb koob uas yeej piav tsis tau, sawv ntawm kuv lawm saum nruab cua. Ib tug hais rau kuv, hais kuv lub npe thiab taw tes rau tus sab tod, thiab hais tias—[Joseph,] Tus no yog Kuv Leej Tub uas Kuv Hlub. Cia li mloog Nws hais!7

Tus Cawm Seej txawm hais tias, “Joseph, kuv tus tub, kuv twb zam koj lub txim lawm. Koj cia li mus, ua raws li kuv tej kev cai, thiab ua raws li kuv tej lus txib. Saib seb, kuv yog tus Tswv ntawm lub yeeb koob. Kuv raug ntsia saum ntoo khaub lig rau lub ntiaj teb, kom tag nrho lawv cov uas ntseeg rau ntawm kuv lub npe yuav tau txoj sia nyob mus ib txhis.”8

Joseph hais ntxiv hais tias, “Yog li ntawd thaum kuv rov qab tswj tau kuv tus kheej lawm, kom kuv muaj peev xwm hais tau lus, ces kuv thiaj nug ob tug Tib Neeg uas sawv hauv tus duab ci ntawm kuv lawm saud, saib tag nrho cov pab ntseeg ntawd pab twg muaj tseeb.”9

Joseph hais tias, “Nkawd qhia kuv hais tias tag nrho cov kev ntseeg teev tab tom ntseeg tej lus qhuab qhia tsis yog thiab Vajtswv tsis saib lawv ib lub twg ua nws lub koom txoos thiab lub nceeg vaj. Thiab … thaum tib lub sij hawm ntawd [kuv] tau txais lus cog tseg hais tias nyob rau ib lub sij hawm yav tom ntej txoj moo zoo uas muaj txhij txhua yuav tshwm sim rau kuv paub no.”10

Joseph kuj hais ntxiv hais tias, “Kuv pom coob tug tim tswv hauv zaj ua yog toog pom no thiab.”11

Tom qab qhov ua yog toog pom xav tsis thoob li no, Joseph sau hais tias: “Kuv sab ntsuj plig puv nkaus muaj kev hlub, thiab rau ntau hnub kuv zoo siab heev li. … Tus Tswv nrog nraim kuv nyob.”12

Joseph tawm ntawm Koog Ntoo Dawb Ceev los npaj rais los mus ua Vajtswv ib tug yaj saub.

Joseph kuj pib kawm saib tau muaj dab tsi los rau cov yaj saub yav thaum ub—kev xyeej, kev tawm tsam, thiab kev tsim txom. Joseph hais txog qhov uas nws qhia tej yam uas nws tau pom thiab tau hnov rau ib tug xib hwb qhia Vajtswv uas tau koom tej kev sib hais txog kev teev ntuj hais tias:

“Kuv xav tsis tag rau nws tus yeeb yam; tsis yog nws muab kuv tej lus saib tsis muaj nqis xwb, tiam sis tseem thuam heev, hais tias tag nrho tej no yog los ntawm niag dab phem xwb, hais tias yeej tsis muaj tej yam zoo li kev ua yog toog pom los yog kev tshwm sim nyob rau hnub nyoog no; hais tias tag nrho tej ntawd tsis muaj lawm txij thaum cov tim thawj nyob los, thiab hais tias yuav tsis muaj tej ntawd ntxiv li lawm.

“Txawm li ntawd los, tsis ntev ces kuv pom tias, qhov uas kuv qhia zaj ntawd ua rau tej neeg uas tshaj tawm kev teev ntuj ntxub ntxaug tawm tsam kuv heev, thiab ua rau kuv muaj kev tsim txom ntau, uas tsuas yog muaj ntxiv; … thiab qhov no yeej muaj nyob hauv txhua pab ntseeg—sawv daws koom los tsim txom kuv.”13

Peb xyoos tom qab ntawd, thaum xyoo 1823, rooj ntug rov qab qhib dua ib zaug ntxiv ua ib feem ntawm txoj Kev Txum Tim Yexus Khetos txoj moo zoo rov qab los thaum hnub nyoog kawg no. Joseph sau hais tias ib tug tim tswv, npe hu ua Maulaunais, tshwm sim rau nws pom thiab hais tias “Vajtswv muaj ib txoj hauj lwm rau kuv ua … [thiab hais tias] muaj ib phau ntawv uas tau muab zais tseg, uas muab sau rau saum cov phiaj kub” uas muaj “qhov txhij txhua ntawm txoj Moo Zoo uas kav ib txhis … raws li tus Cawm Seej tau coj los rau cov neeg thaum ub [nyob hauv thaj av Amelikas].”14

Nyob nyob, Joseph tau txais, muab txhais, thiab luam tawm phau qub no, uas niaj hnub nim no yog hu ua Phau Ntawv Maumoos.

Joseph tus tij laug Hyrum, uas yeej los tau txhawb nqa nws, twb yog tom qab qhov uas phais Joseph ib sab ceg thaum xyoo 1813 kom thiaj kho tau mob, yog ib tug tim khawv pom cov phiaj kub. Hyrum kuj yog ib tug ntawm thawj rau tus mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg thaum txhim tsa lub Koom Txoos thaum xyoo 1830.

Tag nrho nkawd lub neej, Joseph thiab Hyrum tiv cov neeg phem thiab tej kev tsim txom ua ke. Piv txwv hais tias, nkawd raug txom nyem heev thaum nkawd raug kaw hauv lub Tsev Kaw Neeg Liberty hauv lub xeev Missouri rau tsib lub hli tag nrho thaum lub caij no xyoo 1838–39.

Thaum lub Plaub Hlis Ntuj xyoo 1839, Joseph sau ntawv mus rau nws tus poj niam Emma es piav saib zoo li cas hauv lub Tsev Kaw Neeg Liberty: “Tam li kuv suav, kuv twb mag kaw li no tau tsib hlis thiab rau hnub lawm, muaj cov tub zov peb thaum nruab hnub thiab hmo ntuj tib si, nyob sab hauv tej phab ntsa, cov pas hlau, thiab lub qhov rooj hlau, hauv ib qho chaw uas tsaus ntuj thiab qias neeg tas. … Lawv yuav muab peb nyaib tawm ntawm qhov [chaw] no thaum kawg thiab peb zoo siab heev. Txawm muaj li cas los xij, peb yeej raug tsis tau ib lub qhov taub uas phem tshaj qhov no. … Peb yeej yuav tsis nco lub qhov taub Liberty hauv Ciaj Ciam Av Clay, hauv lub xeev Missouri. Peb txaus siab tso tseg mus ib txhis li.”15

Hyrum rau siab ntseeg tus Tswv cov lus cog, txawm muaj kev tsim txom npaum li cas, suav qhov uas lav tias nws yuav dim tau nws cov yeeb ncuab yog tias nws xaiv kom muaj li ntawd. Thaum xyoo 1835 Joseph Smith foom koob hmoov rau Hyrum, thiab tus Tswv cog lus rau nws hais tias, “Koj yuav muaj hwj chim dim tau koj cov yeeb ncuab. Lawv yuav ua zaj ua ntxeev kom muab koj tua tuag, tiam sis koj yuav dim tau. Yog tias koj txaus siab ua li no, yog koj xav ua li no, koj yuav muaj hwj chim txo koj txoj sia kom ua rau Vajtswv muaj yeeb koob.”16

Thaum lub Rau Hli Ntuj xyoo 1844, Hyrum muaj lub cib fim xaiv kom txo nws txoj sia kom Vajtswv tau yeeb koob thiab kom “muab nws cov ntshav khi nws txoj lus tim khawv”—ua ke nrog nws tus kwv Joseph uas nws hlub.17

Ib lub lis piam ua ntej nkawd mus tom Carthage uas nyob ntawd ib pawg neeg siab phem tais caus uas tau tha xim rau lawv ntsej muag kom lwm tus tsis paub lawv yog leej twg, ib as thiv ua ntej ntawd, Joseph tau sau hais tias “Kuv qhia kuv tus tij laug Hyrum kom coj nws tsev neeg caij nkoj mus nram Cincinnati.”

Kuv xav tsis thoob thaum kuv nco qab txog saib Hyrum teb li cas, nws tias: “Joseph, kuv tso koj tseg tsis tau li.’’18

Ces Joseph thiab Hyrum txawm mus tom Carthage, es nyob ntawd nkawd tau tuag rau tus Khetos txoj hauj lwm thiab lub npe.

Qhov tshaj tawm hais txog qhov uas nkawd tuag lawm hais li no hais tias: “Joseph Smith, tus Tswv tus Yaj Saub thiab tus Pom Tau, … nws tau coj Phau Ntawv Maumoos los, phau uas nws tau txhais los ntawm Vajtswv lub txiaj ntsim thiab lub hwj chim, thiab yog tus uas ua kom luam tau phau ntawv no tawm nyob hauv ob sab ntuj; tau xa qhov txhij txhua ntawm txoj moo zoo uas kav ib txhis, uas muaj nyob hauv Phau Ntawv Maumoos, mus rau plaub ceg kaum ntuj; tau coj tej kev tshwm sim thiab tej lus txib uas muab los ua ke los ua phau ntawv Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus no, thiab ntau yam ntaub ntawv thiab tej lus qhia txawj ntse ntxiv kom pab noob neej; tau sib sau txhiab txhiab tug ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg los ua ke, tau tsim ib lub nroog loj, thiab tau tseg cia kev muaj koob muaj npe uas yuav tsis txawj tuag. … Thiab zoo li neeg feem coob ntawm cov uas tus Tswv tau pleev roj rau nyob txheej thaum ub, [Joseph] tau ntaus cim rau nws ntiag tug hauj lwm thiab tej yam nws ua nrog nws tus kheej cov ntshav; thiab nws tus tij laug Hyrum los ua tib yam. Thaum ciaj nkawd tsis sib cais, thiab thaum tuag nkawd tsis sib nrug!19

Tom qab nkawd tas sim neej lawm, Joseph thiab Hyrum ob lub cev yog muab xa mus rau Nauvoo, muab ntxuav, thiab muab hnav ris tsho kom tsev neeg Smith thiaj pom tau nkawd. Nkawd leej niam hais tias: “Kuv yeej los sim npaj kuv tus kheej thiab thov Vajtswv pab ntxiv dag zog rau kuv; tiam sis thaum kuv nkag chav ntawd, thiab kuv pom kuv ob tug tub pw twj yim ntawd, thiab kuv hnov kuv tsev neeg thiab kuv cov nyab, cov me nyuam xeeb ntxwv, cov txheeb ze quaj nyiav rau nkawd, kuv nyiaj tsis tau li. Kuv cia li qaug zog thiab hu txog tus Tswv qhia kuv kev nyuaj siab hais tias, ‘Auj Vajtswv! Kuv tus Vajtswv! Yog vim li cas koj thiaj li tso peb tsev neeg tseg li no!’”20

Thaum lub sij hawm ntawd kiag, nws txawm nco Joseph nkawd hais rau nws hais tias, “Wb niad, tsis txhob quaj nyiav rau wb, vim wb tau kov yeej lub ntiaj teb dhau ntawm kev hlub.”21

Nkawd yeej los tau kov yeej lub ntiaj teb. Joseph thiab Hyrum Smith, ib yam li cov Ntseeg uas sau txog hauv phau Tshwm Sim, “tiv dhau tej kev tsim txom uas loj heev lawm. Lawv twb muab tus me nyuam Yaj cov ntshav ntxhua lawv tej ris tsho thiab ntxuav lawv dawb huv lawm [thiab] … lawv thiaj tau los sawv tab meeg ntawm Vajtswv lub zwm txwv, thiab pe hawm Vajtswv tas hnub tas hmo hauv nws lub tuam tsev. Tus uas zaum saum lub zwm txwv yuav nrog lawv nyob thiab tsom kwm lawv.

“Lawv yuav tsis tshaib tsis nqhis; nag yuav tsis ntub thiab tshav ntuj yuav tsis kub lawv li lawm.

“Rau qhov tus me nyuam Yaj uas sawv ntawm lub zwm txwv yuav yug lawv thiab coj lawv mus haus tej qhov dej txhawv uas cawm neeg txoj sia: Thiab Vajtswv yuav so lawv tej kua muag huv tib si mus.”22

Thaum peb ua koob tsheej nco txog 200 xyoo txij thaum Thawj Zaug Ua Yog Toog, peb yuav tsum nco qab ntsoov tus nqi uas Joseph thiab Hyrum Smith them, ua ke nrog coob tug neeg ntseeg thaum lub sij hawm ntawd, kom txhim tsa lub Koom Txoos kom koj thiab kuv thiaj tau tej koob hmoov ntawm tej qhov tseeb uas peb muaj niaj hnub nim no. Nkawd txoj kev ntseeg yuav tsum yog ib yam uas peb nco qab ntsoov tsis tu qab li!

Kuv yeej xav paub yog vim li cas Joseph thiab Hyrum thiab nkawv tsev neeg yuav tsum raug txom nyem ntau. Tej zaum lawv paub txog Vajtswv zoo dua dhau ntawm lawv txoj kev raug txom nyem. Dhau ntawm lawv txoj kev txom nyem, lawv qhia peb txog Khexemanes thiab tus Cawm Seej. Ib yam li Povlauj hais tias, “Txoj koob hmoov uas Vajtswv pub rau nej twb yog qhov uas nws hu nej los ua Yexus Khetos txoj hauj lwm. Nej cov uas ua nws txoj hauj lwm, tsis yog nej ntseeg nws xwb, tiam sis nej tseem yuav raug kev txom nyem thiab.”23

Ua ntej nws tuag thaum xyoo 1844, Joseph sau ib tsab ntawv mus rau cov Ntseeg. Yog ib co lus txhib kom ua tej yam tseem ceeb, uas tseem muaj niaj hnub nim no rau lub Koom Txoos:

“Cov kwv tij [thiab cov muam], peb yuav tsis mus lawm yav tom ntej nrog txoj hauj lwm tseem ceeb ua luaj no los? Mus lawm tom ntej txhob poob qab. Ua siab loj, kuv cov kwv tij [thiab cov muam]; mus lawm tom ntej kom kov yeej tau! …

“… Yog li ntawd, cia peb, uas yog ib lub koom txoos thiab ib haiv neeg, thiab ua Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, muab ib qho kev txi rau tus Tswv ua neeg ncaj ncees.”24

Thaum peb mloog tus Ntsuj Plig thaum peb ua koob tsheej nco txog Thawj Qhov Ua Yog Toog Pom 200 xyoo no, cia li xav txog saib nej yuav muab ib qho kev txi rau tus Tswv zoo li cas tsis ntev saum no. Ua siab loj—qhia rau ib tug neeg uas koj tso siab rau, thiab qhov tseem ceeb tshaj, thov siv sij hawm ua li ntawd tiag!

Kuv paub hais tias tus Cawm Seej zoo siab thaum peb muab ib qho kev txi pub rau nws ua neeg ncaj ncees, ib yam li Nws txaus siab rau ob tug kwv tij zoo kawg nkaus, Joseph thiab Hyrum Smith, thiab lwm tus neeg Ntseeg yav thaud. Kuv ua tib zoo hais lus tim khawv li no los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.

Luam