„Lai šis nams tiek uzcelts Manam Vārdam”
Tempļos noslēgtās derības un veiktie priekšraksti ir būtiski, lai svētītu mūsu sirdis un paaugstinātu Dieva dēlus un meitas.
Pirms 200 gadiem gados jaunais Džozefs Smits Svētajā birzī redzēja Dievu, Mūžīgo Tēvu, un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, un runāja ar Viņiem. No Viņiem Džozefs uzzināja par Dievības patieso dabu un par nepārtraukto atklāsmi, tā kā šī dievišķā vīzija pieteica „laiku pilnības atklāšanu” pēdējās dienās.1
Aptuveni pēc trim gadiem, saņemot atbildi uz sirsnīgu lūgšanu 1823. gada 21. septembra vakarā, Džozefa guļamistabu piepildīja gaisma, līdz kļuva gaišāks „nekā pusdienas laikā”.2 Pie viņa gultas parādījās persona, kura uzrunāja jaunieti vārdā, pasludinot, ka „viņš ir vēstnesis, sūtīts no Dieva … un ka viņa vārds ir Moronijs”.3 Viņš deva Džozefam norādījumus par Mormona Grāmatas iznākšanu.
Un pēc tam Moronijs citēja no Malaehija grāmatas Vecajā Derībā (ar pavisam nelielām izmaiņām ķēniņa Jēkaba Bībeles versijā):
Lūk, Es atklāšu jums priesterību, ar pravieša Elijas roku, pirms Tā Kunga lielās un šausmu pilnās dienas atnākšanas. …
Un Viņš iedēstīs bērnu sirdīs solījumus, kas doti tēviem, un bērnu sirdis pievērsīsies saviem tēviem. Ja tas tā nebūtu, visai zemei vajadzētu tikt pilnīgi iznīcinātai Viņa atnākšanā.”4
Svarīgi ir tas, ka Moronija norādījumi Džozefam Smitam par Elijas misiju aizsāka tempļa un ģimenes vēstures darbu pēdējās dienās, un tam bija galvenā loma, lai atjaunotu „visas lietas, kuras Dievs ir runājis ar visu savu svēto praviešu muti kopš pasaules sākuma”.5
Es lūdzu, lai mūs vadītu Svētais Gars, mums kopīgi mācoties par derībām, priekšrakstiem un svētībām, kas mums ir pieejamas Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas tempļos.
Elijas atgriešanās
Es sākumā uzdošu nozīmīgu jautājumu: kāpēc Elijas atgriešanās bija svarīga?
„No pēdējo dienu atklāsmes mēs zinām, ka Elijam bija Melhisedeka priesterības saistīšanas vara”6 un ka viņš bija „pēdējais pravietis, kam tā bija pirms Jēzus Kristus laika.”7
Pravietis Džozefs Smits paskaidroja: „Elijas gars, spēks un aicinājums nozīmē, ka jums ir spēks turēt pilnvaru atslēgas … Melhisedeka priesterības pilnībai … ; un … lai saņemtu … visus priekšrakstus, kas piederas Dieva valstībai, tā, lai pievērstu tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis tēviem, pat to sirdis, kas ir Debesīs.”8
Šī svētā saistīšanas vara ir nepieciešama, lai „ko vien jūs virs zemes sie[tu], tas bū[tu] siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisī[tu], tas bū[tu] atraisīts arī debesīs”.9
Džozefs tālāk precizēja: „Kā Dievs rīkosies, lai glābtu šo paaudzi? Viņš sūtīs pravieti Eliju. … Elija atklās derības, lai saistītu tēvu sirdis ar bērniem un bērnu sirdis ar tēviem.”10
Elija ar Mozu parādījās Apskaidrošanas kalnā un piešķīra priesterības pilnvaras Pēterim, Jēkabam un Jānim.11 Elija parādījās arī kopā ar Mozu un Ēliju 1836. gada 3. aprīlī Kērtlandes templī un piešķīra šīs pašas priesterības atslēgas Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam.12
Saistīšanas pilnvaru atjaunošana, ko 1836. gadā veica Elija, bija nepieciešama, lai sagatavotu pasauli Glābēja Otrajai atnākšanai un lai visā pasaulē radītu arvien lielāku interesi par ģimenes vēstures izpēti.
Izmainītās, pievērstās un šķīstītās sirdis
Vārds sirds Baznīcas pamatrakstos tiek lietots vairāk nekā 1000 reižu. Šis vienkāršais, taču nozīmīgais vārds bieži vien apzīmē cilvēka iekšējās sajūtas. Mūsu sirds — mūsu vēlmju, simpātiju, nolūku, motīvu un attieksmes kopsumma — parāda, kas mēs esam, un nosaka, par ko kļūsim. Un Tā Kunga darba būtība ir izmainīt cilvēku sirdis, pievērst un šķīstīt tās caur evaņģēlija derībām un priesterības priekšrakstiem.
Mēs neceļam svētos tempļus un neejam uz tiem tikai tālab, lai gūtu atmiņā paliekošu personīgo vai ģimenes pieredzi. Gluži otrādi, tempļos noslēgtās derības un veiktie priekšraksti ir būtiski, lai svētītu mūsu sirdis un paaugstinātu Dieva dēlus un meitas.
Iedēstot bērnu sirdīs apsolījumus, kas doti tēviem — tai skaitā Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam —, pievēršot bērnu sirdis viņu tēviem un veicot ģimenes vēstures izpēti un aizstājošos priekšrakstus templī, tiek darīts darbs, kas svētī cilvēkus abās priekškara pusēs. Kad mēs dedzīgi nododamies šim svētajam darbam, mēs paklausām bauslim — mīlēt Dievu un savus tuvākos un kalpot tiem.13 Šī nesavtīgā kalpošana mums palīdz patiešām „Uzklausīt Viņu!”14 un nākt pie Glābēja.15
Vissvētākās derības un priesterības priekšraksti tiek saņemti vienīgi templī — Tā Kunga namā. Viss, kas tiek apgūts un darīts templī, uzsver Jēzus Kristus dievišķumu un Viņa lomu Debesu Tēva dižajā laimes iecerē.
Tas Kungs strādā ar cilvēka sirdi
Prezidents Ezra Tafts Bensons aprakstīja svarīgu paraugu, ko izmanto Pestītājs, lai īstenotu „cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”.16 Viņš teica: „Tas Kungs strādā ar sirdi. Pasaule strādā ar ārējiem apstākļiem. Pasaule pūlas izvest cilvēkus no graustiem. Kristus novāc graustus no cilvēku sirdīm, un tad viņi paši izkļūst no graustiem. Pasaule veido cilvēku, mainot apkārtējo vidi. Kristus maina cilvēkus, kuri pēc tam paši maina apkārtējo vidi. Pasaule var mainīt cilvēka uzvedību, bet Kristus spēj mainīt cilvēka dabu.”17
Derības un priesterības priekšraksti ir būtiski nepārtrauktajā garīgās atdzimšanas un pārvērtību procesā; tie ir līdzekļi, caur kuriem Tas Kungs strādā ar katra cilvēka sirdi. Derības, ko mēs nelokāmi godājam, vienmēr atceramies un ierakstām „ar dzīvā Dieva garu … uz sirds plāksnēm”,18 sniedz mums mērķi un pārliecību, ka mēs saņemsim gan laicīgās, gan mūžīgās svētības. Cienīgi saņemti priekšraksti, ko mēs pastāvīgi atceramies, paver debesu kanālus, caur kuriem mūsu dzīvē var ieplūst dievišķais spēks.
Mēs neejam uz templi, lai noslēptos vai izvairītos no pasaules ļaunuma. Mēs ejam uz templi, lai uzvarētu pasaules ļaunumu. Kad mēs ieaicinām savā dzīvē „dievišķības spēku”,19 saņemot priesterības priekšrakstus un noslēdzot un ievērojot svētās derības, mēs tiekam svētīti ar spēku, kas daudzkārt pārsniedz mūsējo,20 lai mēs varētu pārvarēt laicīgās dzīves kārdinājumus un pārbaudījumus un lai darītu labu un kļūtu labi.
Šī nama slava izplatīsies
Pirmais šo laiku atklāšanas templis tika uzcelts Kērtlandē, Ohaio, un tika iesvētīts 1836. gada 27. martā.
Vienu nedēļu pēc šī tempļa iesvētīšanas pravietim Džozefam Smitam tika dota atklāsme, caur kuru Tas Kungs paziņoja:
„Lai visu Manu ļaužu sirdis priecājas, kuri ir ar savu spēku uzcēluši šo namu Manam Vārdam. …
Jā, tūkstošiem un desmitiem tūkstošu sirdis priecāsies dēļ tām svētībām, kas tiks izlietas, un dēļ endaumenta, ar ko Mani kalpi tiks apdāvināti šajā namā.
Un šī nama slava izplatīsies svešās zemēs; un šis ir sākums tai svētībai, kas tiks izlieta pār Manu ļaužu galvām.”21
Lūdzu, pievērsiet uzmanību frāzēm tūkstošiem un desmitiem tūkstošu sirdis priecāsies un šī nama slava izplatīsies svešās zemēs. Šie bija iespaidīgi paziņojumi 1836. gada aprīli, kad Baznīcai bija salīdzinoši maz locekļu un viens templis.
Tagad, 2020. gadā, mums ir 168 tempļi. Vēl četrdesmit deviņi tempļi tiek celti vai to būvniecība ir oficiāli paziņota. Tā Kunga nami tiek celti „jūras salās”22, kā arī valstīs un vietās, kurās iepriekš tas likās neiespējami.
Šobrīd endaumenta ceremonija tiek vadīta 88 valodās un tiks vadīta vēl vairākās valodās, jo tempļi tiek celti, lai svētītu pēc iespējas vairāk Dieva bērnu. Nākamo 15 gadu laikā valodu skaits, kurās tiks vadīti tempļa priekšraksti, visticamāk, dubultosies.
Šogad mēs sāksim rakt pamatus un celt 18 tempļus. Pretstatā šim, vajadzēja 150 gadus, lai uzceltu pirmos 18 tempļus, sākot no Baznīcas organizēšanas 1830. gadā, līdz Tokijas, Japānas, tempļa iesvētīšanai, ko prezidents Spensers V. Kimbals veica 1980. gadā.
Apdomājiet, kā ir pasteidzinājies tempļa darbs prezidenta Rasela M. Nelsona dzīves laikā vien. Kad 1924. gada 9. septembrī piedzima prezidents Nelsons, Baznīcai bija seši tempļi.
Kad viņš 1984. gada 7. aprīlī — 60 gadus vēlāk — tika ordinēts par apustuli, mums bija 26 tempļi — 20 tempļu pieaugums 60 gadu laikā.
Kad prezidents Nelsons tika atbalstīts par Baznīcas prezidentu, mums bija 159 tempļi — 133 tempļu pieaugums 34 gadu laikā, kuros viņš kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli.
Kopš prezidents Nelsons kļuva par Baznīcas prezidentu 2018. gada 14. janvārī, viņš ir paziņojis par 35 jaunu tempļu celtniecību.
Deviņdesmit seši procenti no esošajiem tempļiem ir tikuši iesvētīti prezidenta Nelsona dzīves laikā; 84 procenti tempļu ir tikuši iesvētīti, kopš viņš tika ordinēts par apustuli.
Vienmēr pievērsieties vissvarīgākajām lietām
Mēs, Tā Kunga Baznīcas locekļi, stāvam, apbrīnas pārņemti, par Viņa darba nepārtraukti pieaugošo tempu šajās pēdējās dienās. Un vēl vairāk tempļu tiks uzcelti.
Brigams Jangs pravietoja: „Lai paveiktu šo darbu, mums vajadzēs ne tikai vienu templi, bet tūkstošiem tempļu, un tūkstošiem un desmitiem tūkstošu vīriešu un sieviešu tajos ieies un strādās to cilvēku labā, kuri ir dzīvojuši pirms tik ilga laika, cik vien Tas Kungs atklās.”23
Saprotams, ka paziņojums par katru jaunu templi ir liela prieka avots un iemesls, lai pateiktos Tam Kungam. Tomēr mums, galvenokārt, būtu jākoncentrējas uz derībām un priekšrakstiem, kas var izmanīt mūsu sirdis un padziļināt mūsu pievēršanos Glābējam, nevis tikai uz ēkas vietu un skaistumu.
Mūsu, Tā Kunga atjaunotās Baznīcas locekļu, pamatpienākumi ir, 1) „uzklausīt Viņu”24 un izmainīt savu sirdi caur derībām un priekšrakstiem, un 2) ar prieku piepildīt dievišķi noteikto pienākumu — dāvāt tempļa svētības visai cilvēces ģimenei abās priekškara pusēs. Ar Tā Kunga vadību un palīdzību mēs patiesi izpildīsim šos svētos pienākumus.
Ciānas celšana
Pravietis Džozefs Smits pasludināja:
„Ciānas celšana ir jautājums, kas ir interesējis Dieva tautu ikvienā laikmetā; tā ir tēma, pie kuras ar īpašu sajūsmu ir kavējušies pravieši, priesteri un ķēniņi; ar priekpilnām gaidām viņi ir raudzījušies pēc laika perioda, kurā mēs tagad dzīvojam; un, būdami piepildīti ar debešķīgām un priekpilnām gaidām, tie ir dziedājuši, rakstījuši un pravietojuši par šīm mūsu dienām; taču viņi nomira, to nepieredzējuši; … mums dota iespēja redzēt, piedalīties un palīdzēt virzīt uz priekšu Pēdējo dienu godību.”25
„Debesu priesterība apvienosies ar Zemes priesterību, lai īstenotu šos diženos mērķus; … tas darbs, kuru Dievs un eņģeļi ar prieku bija iecerējuši bijušajām paaudzēm, iededza liesmu seno patriarhu un praviešu dvēselēs; darbs, kas tika iecerēts, lai īstenotu tumsības spēku iznīcību, Zemes atjaunošanu, Dieva godību un cilvēku ģimenes pestīšanu.”26
Es svinīgi liecinu, ka Tēvs un Dēls parādījās Džozefam Smitam un Elija atjaunoja saistīšanas varu. Svētās tempļa derības un priekšraksti var mūs spēcināt un šķīstīt mūsu sirdi, ja mēs „uzklausām Viņu!”27 un pieņemam dievišķības spēku savā dzīvē. Tāpat es liecinu, ka šis pēdējo dienu darbs iznīcinās tumsības spēkus un īstenos cilvēces ģimenes pestīšanu. Par šīm patiesajām mācībām es ar prieku liecinu Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.