Lub Tuam Rooj Sab Laj
Txoj Koob Hmoov uas Yog Kev Tshwm Sim rau cov Yaj Saub uas Tsis Tu Tsis Tseg thiab Kev Tshwm Sim uas Coj Peb lub Neej
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2020 lub tuam rooj sab laj


Txoj Koob Hmoov uas Yog Kev Tshwm Sim rau cov Yaj Saub uas Tsis Tu Tsis Tseg thiab Kev Tshwm Sim uas Coj Peb lub Neej

Peb tau txais kev tshwm sim tsis tu tsis tseg los ntawm tej txheej txheem uas tus Tswv tau tsa lawm.

Hnub no kuv yuav hais lus txog kev tshwm sim rau cov yaj saub uas tsis tu tsis tseg thiab kev tshwm sim uas coj peb lub neej.

Tej lub sij hawm peb txais kev tshwm sim thaum peb tsis paub tus Tswv tej lub hom phiaj. Tsis ntev ua ntej tau hu Txwj Laug Jeffrey R. Holland los ua ib tug Tim Thawj thaum lub Rau Hli Ntuj xyoo 1994, kuv tau txais kev tshwm sim qhia kuv tias Vajtswv yuav hu nws. Kuv yog ib tug sawv ntawm thaj tsam thiab kuv tsis paub xyov vim li cas kuv yuav txais tau kev txawj ntse no. Tiam sis wb yog ib khub tub txib nyob Akiv Teb thaum tej xyoo 1960, thiab kuv hlub nws heev. Kuv twb xav tias yog ib qho uas qhia txog Vajtswv txoj kev muaj siab hlub tshua kuv. Ob peb xyoo tas los no, kuv tau xav seb tus Tswv puas npaj kuv ua tus khub hluas hauv Pawg Kaum Ob rau ib tug tub txib uas yog kuv tus khub hluas thaum wb ua tub txib.1 Tej lub sij hawm kuv ceeb toom cov tub txib kom lawv ua siab zoo rau lawv tej khub hluas vim lawv yeej tsis paub thaum twg cov ntawd yuav los ua lawv tej khub laus.

Kuv ua tim khawv tias peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, yog tus uas coj lub Koom Txoos no. Nws paub hu leej twg los ua Nws cov Tim Thawj thiab yuav hu lawv thaum twg. Nws kuj paub npaj Nws tus Tim Thawj hlob los ua tus yaj saub thiab tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos.

Peb tau koob hmoov tag kis no mloog peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson, hais ib zaj lus tshaj tawm rau lub ntiaj teb uas hais txog kev muab Yexus Khetos txoj moo zoo uas muaj txhij txhua txum tim rov qab los.2 Thawj Tswj Hwm Nelson txoj kev tshaj tawm no twb qhia meej tias Yexus Khetos lub Koom Txoos lub hauv paus, lub keeb kwm, thiab txoj kev mus yav tom ntej yeej nyob ntawm kev tshwm sim uas tsis tu tsis tseg. Kev tshaj tawm tshiab no yog los ntawm ib Leej Txiv uas xav hais lus rau Nws cov me nyuam uas Nws hlub.

Yav tas los, Thawj Tswj Hwm Spencer W. Kimball tau muaj tej kev xav zoo li kuv muaj hnub no. Nws hais tias: “Ntawm tag nrho tej yam uas … peb yuav tsum ris Vajtswv txiaj qhov tseem ceeb yog qhov uas rooj ntug qhib lawm thiab Yexus Khetos lub koom txoos uas tau muab txum tim rov qab los yeej muaj lub hauv paus uas yog lub pob zeb ntawm kev tshwm sim. Kev tshwm sim uas tsis tu tsis tseg yeej yog qhov uas ua rau tus Tswv thiab Cawm Seej, Yexus Khetos, txoj moo zoo muaj zog.”3

Tus yaj saub Enauj twb pom lub caij nyoog uas peb nyob tam sim no. Tus Tswv tau qhia rau Enauj tias yuav muaj kev phem loj heev thiab yuav muaj “kev txom nyem heev.” Txawm li ntawd los, tus Tswv cog lus tias, “Tiam sis kuv yuav tshwj kuv cov neeg tseg cia.”4 “Thiab kuv yuav xa kev ncaj ncees saum ntuj ceeb tsheej los; thiab kuv yuav xa kev tseeb tawm hauv lub ntiaj teb mus, mus ua tim khawv txog kuv Tib Leeg Tub.”5

Thawj Tswj Hwm Ezra Taft Benson tau muaj hwj chim heev qhia tias Phau Ntawv Maumoos, uas yog lub plawv zeb ntawm peb txoj kev teev ntuj, twb tawm hauv av los kom muaj raws li tus Tswv tej lus rau Enauj. Leej Txiv thiab Leej Tub thiab cov tim tswv thiab cov yaj saub uas tau tshwm sim rau tus Yaj Saub Joseph Smith pom los “Vajtswv tau coj lawv mus muab tej hwj chim tseem ceeb txum tim rov qab los rau lub nceeg vaj.”6

Tus Yaj Saub Joseph Smith tau txais kev tshwm sim ntxiv rau kev tshwm sim. Twb tau hais txog ib txhia hauv lub rooj sab laj no. Muaj ntau yam kev tshwm sim uas tus Yaj Saub Joseph tau txais nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus. Tag nrho cov txhooj vaj lug kub ntawm lub Koom Txoos muaj tus Tswv lub siab nyiam rau peb nyob hauv tiam neeg kawg no.7

Ntxiv rau cov vaj lug kub tseem ceeb no, peb tau koob hmoov vim muaj kev tshwm sim tsis tu tsis tseg uas pub rau cov yaj saub uas muaj txoj sia nyob. Cov yaj saub yog “tus Tswv sawv cev uas tau txoj cai hais lus rau Nws.”8

Muaj tej kev tshwm sim uas tseem ceeb kawg nkaus, thiab lwm yam kev tshwm sim pab peb to taub tej lus tseeb tseem ceeb thiab coj peb mus hauv lub neej niaj hnub no.9

Peb yeej zoo siab vim Thawj Tswj Hwm Spencer W. Kimball tau txais kev tshwm sim muab lub pov thawj hwj thiab cov koob hmoov ntawm lub tuam tsev rau tag nrho cov txiv neej tsim nyog uas yog mej zeej ntawm lub Koom Txoos thaum lub Rau Hli Ntuj xyoo 1978.10

Kuv tau ua hauj lwm nrog ntau tus hauv Pawg Kaum Ob tug Tim Thawj uas nyob ntawd thaum tau txais kev tshwm sim ntawd. Thaum kuv nrog lawv tham, lawv txhua tus tau ua tim khawv txog qhov uas lawv hnov Vajtswv lub hwj chim txoj kev coj lawv thiab Thawj Tswj Hwm Kimball sab ntsuj plig uas ua rau lawv koom siab. Ntau tus twb hais tias yog kev tshwm sim uas muaj hwj chim tshaj lawv twb txais ua ntej los yog tom qab lub sij hawm ntawd.11

Cov uas ua hauj lwm hauv Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tam sim no twb tau koob hmoov vim cov yaj saub hauv lub caij nyoog no twb tau txais kev tshwm sim tseem ceeb.12 Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson yeej yog tus sawv cev uas tus Tswv tso cai rau nws kom txais kev tshwm sim, qhov tseem ceeb yog kom pab tsev neeg pov hwm kev ntseeg hauv lawv tej tsev, muab Ixayees sau los ua ke nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv, thiab foom koob hmoov rau cov mej zeej uas txais vaj txiaj ntsim nyob hauv lub tuam tsev cov kab ke dawb ceev.

Thaum tau hloov tej yam kom foom koob hmoov rau peb tej tsev nyob hauv lub Kaum Hli Ntuj xyoo 2018 lub tuam rooj sab laj, kuv tau ua tim khawv tias “thaum Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau sib ntsib hauv lub tuam tsev, … tom qab uas peb tus yaj saub thov txog tus Tswv kom tau kev tshwm sim … ,peb txhua tus tau hnov tus ntsuj plig tshoov peb tej siab tej ntsws pom zoo rau txoj kev hloov no.”13

Thaum lub sij hawm ntawd, twb tau txais kev tshwm sim txog cov kab ke hauv lub tuam tsev tiam sis tseem tsis tau hais txog tej ntawd.14 Tej kev qhia no twb pib thaum Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau txais kev tshwm sim thiab cov uas koom tes hauv tus txheej txheem no tau txais kev pom zoo uas muaj hwj chim heev. Thawj Tswj Hwm Nelson tau sab laj nrog cov muam uas tswj hwm Koom Haum Niam Tsev, Koom Haum Ntxhais Hluas, thiab lub Koom Haum Me Nyuam Yaus. Vatswv txoj kev coj peb zaum kawg qhov no yog nyob hauv lub tuam tsev rau Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Tim Thawj, es thaum ntawd tus Ntsuj Plig muaj hwj chim heev. Peb txhua tus twb paub tias peb tau txais tus Tswv lub siab nyiam thiab lub suab lawm.15

Kuv txo hwj chim tshaj tawm tias peb tau txais kev tshwm sim tsis tu tsis tseg los ntawm tej txheej txheem uas tus Tswv tau tsa lawm. Kuv ua tim khawv tias zaj lus tshaj tawm tshiab uas Thawj Tswj Hwm Nelson tau hais tag kis no yog zaj lus tshwm sim uas foom koob hmoov rau txhua tus neeg.

Peb Caw Txhua Tus Los Noj ntawm tus Tswv lub Rooj

Peb kuj muaj siab xav rov qab los koom nrog cov uas nyuaj rau lawv ntseeg, cov uas tsis tshua muaj siab ntseeg, los sis cov uas tau rho lawv tej npe tawm ntawm lub Koom Txoos cov ceev xwm txheej. Peb xav nrog nej noj ntawm tus Tswv lub rooj, “mloog ntsoov Khetos tej lus,” kom kawm tej yam uas peb txhua tus yuav tsum ua.16 Peb xav tau nej! Lub Koom Txoos xav tau nej! Tus Tswv xav tau nej! Peb thov Vajtswv kawg siab kom nej yuav koom nrog peb teev tiam tus Cawm Seej ntawm lub ntiaj teb. Peb paub tias nej ib txhia los lwm tus tau ua rau nej tu siab, ua tsis zoo rau nej, los sis tsis coj raws li Khetos. Peb kuj paub tias nej ib txhia twb raug tej yam uas ua nyuaj rau nej ntseeg uas tsis muaj leej twg to taub, los sis tsis txawj kho.

Peb cov mej zeej uas rau siab ntseeg tshaj ib txhia twb raug tej yam uas ua nyuaj rau lawv txoj kev ntseeg tau ib ntu. Kuv nyiam zaj lus hais txog W. W. Phelps, uas tau tso lub Koom Txoos tseg thiab ua tim khawv tawm tsam tus Yaj Saub Joseph Smith thaum hais plaub nyob hauv Missouri. Tom qab nws hloov siab lees txim, nws tau sau ntawv rau Joseph, “Kuv paub kuv raug xwm txheej li cas, koj paub thiab, thiab Vajtswv paub tias, es kuv xav txais kev cawm seej yog kuv cov phooj ywg yuav pab kuv.”17 Joseph twb zam txim pub rau nws, cia nws ua hauj lwm, thiab sau ntawv tias, “Cov phooj ywg thaum xub thawj yog phooj ywg thaum kawg.”18

Cov kwv tij thiab cov muam, txawm yog li cas los xij, thov nej paub tias lub Koom Txoos thiab cov mej zeej yuav tos txais nej rov qab los!

Kev Tshwm Sim Kom Coj Peb lub Neej

Kev tshwm sim los yuav muab rau txhua tus uas txo hwj chim xav tau tus Tswv coj lawv. Yeej tseem ceeb npaum li cov yaj saub tej kev tshwm sim. Kev tshwm sim rau yus tus kheej los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv twb pab neeg coob heev paub txaus kom ua kev cai raus dej thiab ua kev pom zoo kom ua cov mej zeej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.

Kev tshwm sim rau yus tus kheej yog txoj koob hmoov tom qab yus ua kev cai raus dej thaum “peb tau txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv [kom] muab peb hloov ua neeg dawb huv.”19 Kuv yeej nco ntsoov kev tshwm sim uas kuv txais tau thaum kuv muaj 15 xyoos. Kuv tus tij laug tau thov tus Tswv kom nws paub teb wb txiv, uas tsis xav kom kuv tus tij laug ua tub txib. Kuv kuj thov tiag tiag es kuv tau txais kev tshwm sim txog qhov uas txoj moo zoo muaj tseeb.

Txoj Hauj Lwm ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv

Kev tshwm sim yeej yog tej yam tseeb ntawm sab ntsuj plig uas yus txais los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.20 Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog tus uas qhia thiab ua tim khawv txog txhua yam tseeb, qhov tseem ceeb yog hais txog tus Cawm Seej. Yog tsis muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, peb yuav tsis paub tias Yexus yog tus Khetos. Nws txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj yog kom ua tim khawv txog Leej Txiv thiab Leej Tub thiab Nkawd lub npe thiab Nkawd lub yeeb koob.

Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv muaj peev xwm tshoov txhua tus lub siab.21 Lub hwj huam no yuav tsis muaj tas li tsuas yog yus ua kev cai raus dej thiab txais lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv kuj hloov peb ua neeg huv thaum peb hloov siab lees txim thiab txais kev zam txim.

Tus Ntsuj Plig hais lus rau peb los ntawm tej yam zoo kawg nkaus. Tus Tswv tau piav li no tias:

“Kuv yuav qhia rau koj hauv koj lub cim xeeb thiab hauv koj lub siab, los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas yuav los rau koj thiab yuav nyob rau hauv koj lub siab.

“Nim no, saib seb, nov yog lub txiaj ntsim txais kev tshwm sim.”22

Txawm yog nws tej kev tshoov siab muaj hwj chim heev, feem ntau nws yuav los hais ib lub suab yau yau.23 Cov vaj lug kub muaj yam ntxwv ntau heev txog qhov uas tus Ntsuj Plig tshoov peb lub siab li cas, tsis hais kev ua rau peb lub siab kaj,24 nyob rawv hauv peb lub cim xeeb,25 ua kom peb lub siab to taub,26 thiab yog ib lub suab hauv peb lub siab.27

Muaj tej lub ntsiab cai uas yuav pab peb npaj siab txais kev tshwm sim xws li:

  • Kev thov Vajtswv kom txais tau tus ntsuj plig coj peb. Peb yuav tsum nyob tswm seeb thiab txo hwj chim nrhiav thiab thov28 thiab ua siab ntev thiab mloog lus.29

  • Npaj siab txais kev tshoov siab. Peb yuav tsum sib haum xeeb nrog tus Tswv tej lus qhia thiab ua raws li Nws tej lus txib.

  • Tsim nyog txais lub cim nco txog. Thaum peb ua li no, peb ua tim khawv thiab khi lus nrog Vajtswv hais tias peb ris Nws Leej Tub dawb huv lub npe thiab peb nco ntsoov Nws thiab ua raws li nws cov lus txib.

Tej lub ntsiab cai no npaj peb lub siab kom txais, pom tau, thiab ua raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab thiab tej kev coj. Xws li “tej yam kaj siab lug … uas coj tau kev xyiv fab los [thiab] … txoj sia nyob mus ib txhis los.”30

Peb txoj kev npaj siab ntawm sab ntsuj plig los yeej zoo thaum peb ua tib zoo kawm vaj lug kub thiab tej yam tseeb ntawm txoj moo zoo thiab xav hauv peb lub siab txog tej yam peb xav paub. Tiam sis nco ntsoov kom ua siab ntev thiab tso siab rau tus Tswv txoj kev teem sij hawm. Tus Tswv uas paub txhua yam yuav coj peb thaum Nws “txhob txhwm txiav txim siab qhia peb.”31

Kev Tshwm Sim hauv Peb txoj Kev Hu thiab Kev Txib

Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav muab kev tshwm sim rau peb thaum peb ua tej yam Vajtswv hu kom peb ua thiab txib peb ua. Raws li kuv tau kawm, tus Ntsuj Plig yuav coj peb feem ntau thaum peb ua peb tej kev lav ris kom foom koob hmoov rau lwm tus.

Kuv nco ntsoov thaum kuv yog ib tug npisov hluas, ib khub niam txiv tau hu kuv ua ntej kuv yuav tsum caij nyab hoom mus ua lag luam. Kuv tau thov tus Tswv ua ntej nkawd tuaj kom kuv paub tias kuv yuav tsum ua li cas kom foob koob hmoov rau nkawd. Nws twb qhia kuv txog nkawd qhov teeb meem thiab kuv yuav tsum teb li cas. Kev tshwm sim ntawd tau pab kuv ua raws li kuv tej kev lav ris dawb ceeb ua ib tug npisov txawm yog kuv tsis tshua muaj sij hawm ntau. Cov npisov nyob thoob plaws lub ntiaj teb yeej qhia kuv tias muaj tej yam zoo li no txhua lub sij hawm. Thaum kuv yog ib ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm, kuv twb txais kev tshwm sim tseem ceeb thiab kuv tau txais tej lus qhuab ntuas kuv kom kuv thiaj ua kom muaj raws li tus Tswv tej lub hom phiaj.

Kuv qhia tseeb rau nej tias peb txhua tus txais tau kev tshwm sim thaum peb txo hwj chim ua hauj lwm hauv tus Tswv lub vaj txiv hmab. Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog tus uas coj peb feem ntau. Tej lub sij hawm thiab rau tej lub hom phiaj, tus Tswv yog tus uas coj peb mus. Kuv ua tim khawv tias qhov no muaj tseeb. Kev coj lub Koom Txoos tag nrho yeej los rau tus Thawj Tswj Hwm thiab tus yaj saub ntawm lub Koom Txoos.

Peb cov Tim Thawj hauv hnub nyoog no tau muaj cib fim ua hauj lwm thiab mus ub mus no nrog peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Nelson. Kuv hloov ib zaj lus uas Wilford Woodruff hais txog tus Yaj Saub Joseph Smith; yeej muaj tseeb yog hais txog Thawj Tswj Hwm Nelson. Kuv twb pom “Vajtswv tus Ntsuj Plig tshoov nws lub siab, thiab pom Yexus Khetos tej kev tshwm sim los rau nws thiab pom qhov uas tej kev tshwm sim ntawd muaj lawm raws li nws hais.”32

Hnub no kuv txo hwj chim thov Vajtswv tias peb txhua tus yuav nrhiav kev tshwm sim ntxiv kom coj peb lub neej thiab ua raws il tus Ntsuj Plig thaum peb teev tiam Vajtswv Leej Txiv los ntawm peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, lub npe, tus uas kuv ua tim khawv txog, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Thaum xyoo 1960 twb hloov hnub nyoog rau cov tub hluas mus ua tub txib los ntawm 20 xyoo mus rau 19 xyoo, kuv yog ib tug kawg los ntawm cov uas muaj 20 xyoo; Txwj Laug Jeffrey R. Holland yog ib tug hauv thawj pawg uas muaj 19 xyoos.

  2. saib “Kev Muab Yexus Khetos Txoj Moo Zoo uas Muaj Txhij Txhua Txum Tim Rov Qab Los: Ib zaj Lus Tshaj Tawm rau lub Ntiaj Teb Thaum Nco txog Ob Puas Xyoo Tas Los,” nyob hauv Russell M. Nelson, “Mloog Nws Hais,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2020, 91. Zaj lus tshaj tawm koom nrog tsib zaj lus uas twb tau hais nyob hauv lub caij nyoog tso cai no los ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Tim Thawj.

  3. Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball (2006), 243; kuj saib Mathais 16:13–19.

  4. Mauxes 7:61.

  5. Mauxes 7:62. Tus Tswv hais tias, “Thiab kuv yuav ua kom kev ncaj ncees thiab kev tseeb mus thoob plaws lub ntiaj teb ib yam li dej nyab, mus sau nthwv kuv cov neeg uas tau xaiv tseg lawm tim plaub ceg kaum ntuj” (Mauxes 7:62; kuj saib Phau Ntawv Nkauj 85:11).

  6. Ezra Taft Benson, “The Gift of Modern Tshwm Sim,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1986, 80.

  7. Saib Ezra Taft Benson, “The Gift of Modern Tshwm Sim,” 80.

  8. Hugh B. Brown, “Joseph Smith among the Prophets” (Sixteenth Annual Joseph Smith Memorial Sermon, Logan Institute of Religion, Kaum Ob Hlis Ntuj 7, 1958), 7.

  9. Saib Hugh B. Brown, “Joseph Smith among the Prophets,” 7. Txhua zaus, tej kev tshwm sim no yeej sib haum nrog Vajtswv txoj lus uas tau muab rau cov yaj saub ua ntej.

  10. Saib Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 2; kuj saib 2 Nifais 26:33. Kev tshwm sim no twb ua raws li tej lus qhuab qhia nyob hauv Phau Ntawv Maumoos hais tias “txhua tus yeej zoo tib yam rau Vajtswv,” tsis hais “cov neeg dub los sis cov neeg dawb, cov neeg ua qhev los sis cov neeg ywj pheej, tsis hais poj niam los sis txiv neej” (2 Nifais 26:33). Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Tim Thawj twb tau txais thiab pom zoo rau kev tshwm sim no nyob hauv chav sab saud hauv lub Tuam Tsev Salt Lake.

  11. Cov Tim Thawj hais tias kev tshwm sim no muaj hwj chim thiab dawb ceev heev ntshe lawv tej lus piav txog qhov no yuav tsis txaus thiab ntshe yuav ua kom neeg tsis paub thiab to taub kev tshwm sim muaj hwj huam npaum li cas.

  12. Saib “Tsev Neeg: Ib zaj Lus Tshaj Tawm rau lub Ntiaj Teb,”Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 145. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley tau nyeem zaj lus tshaj tawm no nyob hauv lub Koom Haum Niam Tsev lub tuam rooj sib ntsib uas muaj thaum lub Cuaj Hlis Ntuj hnub tim 23, 1995, hauv Salt Lake City, Utah. Kuj saib Thomas S. Monson, “Zoo Siab Txais Tos Nej rau lub Tuam Rooj Sab Laj,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 4–5. Thawj Tswj Hwm Monson tau tshaj tawm txog qhov uas cov tub txib ntxhais txib yuav mus thaum hluas dua ntxiv.

  13. Quentin L. Cook, “Kev Hloov Siab Los Ntseeg rau ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab tus Tswv Yexus Khetos uas Tob Heev thiab Kav Ntev,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 11.

  14. Tej kev tshwm sim txog cov kab ke hauv lub tuam tsev los twb pib ua hauv txhua lub tuam tsev thaum lub Ib Hlis Ntuj 1, 2019. Yeej tseem ceeb rau peb to taub tias muaj tej yam txog cov kab ke hauv lub tuam tsev uas peb tsuas sib tham txog hauv lub tuam tsev xwb. Tiam sis, peb yeej kawm tau tej ntsiab cai nyob sab nraud. Txwj Laug David A. Bednar tau qhia txog qhov uas tej kev khi lus thiab cov kab ke hauv lub tuam tsev tseem ceeb npaum li cas thiab los ntawm tej no “peb txais tau Vajtswb lub hwj chim hauv peb lub neej.” (“Cia Li Txhim Tsa lub Tsev No Los rau Kuv lub Npe,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2020, 86).

  15. Twb tau muaj kev sib ntsib txog qhov no hauv lub Tuam Tsev Salt Lake thaum lub Ib Hlis Ntuj, Ob Hlis Ntuj, Peb Hlis Ntuj, thiab lub Plaub Hlis Ntuj 2018. Kev tshwm sim rau Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Tim Thawj lso twb txais thaum lub Plaub Hlis Ntuj 26, 2018.

  16. Saib 2 Nifais 32:3.

  17. Saints: The Story of the Church of Jesus Christ in the Latter Days, phau 1, The Standard of Truth, 1815–1846 (2018), 418.

  18. Saints, 1:418.

  19. 3 Nifais 27:20.

  20. Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog ib tug hauv Pawg Vajtswv (saib 1 Yauhas 5:7; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:28). Nws yog ib tug ntsuj plig uas muaj ntsis zoo li tib neeg (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 130:22). Nws lub hwj huam nyob tau txhua qhov chaw. Nws koom siab nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos, peb tus Cawm Seej.

  21. Yog xav to taub txog Khetoss txoj Kev Kaj thiab qhov uas Khetos txoj Kev Kaj thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txawv li cas, saib 2 Nifais 32; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:7, 11–13; “Light of Christ,” Bible Dictionary. Kuj saib Boyd K. Packer, “The Light of Christ,” Liahona, Plaub Hlis Ntuj 2005, 8–14.

  22. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 8:2–3.

  23. Saib Hilamas 5:30; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 85:6.

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:23.

  25. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 128:1.

  26. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 11:13.

  27. See Enos 1:10.

  28. Saib Mathais 7:7–8.

  29. Saib Mauxiyas 3:19.

  30. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 42:61.

  31. Neal A. Maxwell, All These Things Shall Give Thee Experience (2007), 31.

  32. Wilford Woodruff, nyob hauv Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 283.

Luam