Būt cienīgam nenozīmē būt nevainojamam
Kad jums liekas, ka jums nav izdevies pārāk daudz reižu, lai turpinātu censties, atcerieties, ka Kristus Izpirkšana un labvēlība, ko caur to varam saņemt, ir īstas.
Reiz es nosūtīju īsziņu savai meitai un znotam, izmantojot sava telefona balss teksta funkciju. Es teicu: „Čau, jums abiem! Es jūs mīlu.” Viņi saņēma: „Ienīstu jūs abus. Vajadzētu gan jūs mīlēt.” Vai tas nav pārsteidzoši, kā pozitīva īsziņa ar labu nodomu var tik viegli tikt pārprasta? Tas pats dažreiz notiek ar Dieva vēstījumiem par grēku nožēlošanu un cienīgumu.
Daži kļūdaini uztver vēstījumu, ka grēku nožēlošana un pārmaiņas nav nepieciešamas. Dieva vēstījums ir tāds, ka tās ir būtiskas.1 Taču vai tad Dievs mūs nemīl, neskatoties uz mūsu trūkumiem? Protams, ka mīl. Viņš mūs mīl ar pilnīgu mīlestību. Es mīlu savus mazbērnus, neskatoties uz viņu nepilnībām un visu pārējo, bet tas nenozīmē, ka es nevēlos, lai viņi pilnveidotos un īstenotu savu potenciālu. Dievs mīl mūs tādus, kādi mēs esam, bet Viņš arī mīl mūs pārāk stipri, lai mēs nepaliktu tādi, kādi esam.2 Mirstīgās dzīves mērķis ir — palīdzēt mums augt Tai Kungā.3 Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas mērķis ir — ieviest pārmaiņas. Kristus var mūs ne tikai augšāmcelt, šķīstīt, mierināt un dziedināt, bet caur to visu Viņš var mūs pārveidot, lai mēs kļūtu līdzīgāki Viņam.4
Daži kļūdaini uztver vēstījumu, ka grēku nožēlošana ir vienreizējs notikums. Dieva vēstījums ir tāds, kā mācīja prezidents Rasels M. Nelsons, ka „grēku nožēlošana … ir process”.5 Grēku nožēlošana var prasīt laiku un atkārtotus pūliņus,6 tāpēc grēku atmešana7 un nevēlēšanās „darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu”,8 ir centieni mūža garumā.9
Dzīve ir kā ceļojums pāri valstij. Mēs nevaram sasniegt galamērķi ar vienu pilnu degvielas tvertni. Mums atkal un atkal tā ir jāuzpilda. Svētā Vakarēdiena pieņemšana ir gluži kā iebraukšana degvielas uzpildes stacijā. Kad mēs nožēlojam grēkus un atjaunojam savas derības, mēs apsolām, ka labprātīgi ievērosim baušļus, bet Dievs un Kristus svētīs mūs ar Svēto Garu.10 Īsāk sakot, mēs apsolām virzīties uz priekšu pa savu ceļu, bet Dievs un Kristus apsola uzpildīt „tvertni”.
Daži kļūdaini uztver vēstījumu, ka nav gana cienīgi, lai pilnībā iesaistītos evaņģēlijā, jo viņi nav pilnībā atbrīvojušies no sliktiem ieradumiem. Dieva vēstījums ir tāds, ka būt cienīgam nenozīmē būt nevainojamam.11 Lai būtu cienīgs, ir jācenšas būt un jābūt godīgam. Mums ir jābūt godīgiem pret Dievu, priesterības vadītājiem un citiem, kuri mūs mīl,12 un mums ir jācenšas ievērot Dieva baušļus un nekad nepadoties, pat ja mums gadās paklupt.13 Elders Brūss K. Heifens teica, ka Kristum līdzīga rakstura izkopšanai ir „nepieciešama pacietība un neatlaidība, nevis pilnība”.14 Tas Kungs sacīja, ka Gara dāvanas „tiek dotas to labumam, kas mīl Mani un tur Manas pavēles, un to, kas tiecas to darīt”.15
Kāds jauns vīrietis, kuru es saukšu par Deimonu, rakstīja: „Uzaugot es cīnījos ar atkarību no pornogrāfijas. Es vienmēr jutos tik nokaunējies, jo nespēju tikt ar to galā.” Katru reizi, kad Deimons paklupa, nožēlas sāpes kļuva tik spēcīgas, ka viņš skarbi sprieda par sevi, ka nav cienīgs saņemt nekādu Dieva labestību, piedošanu vai papildu iespējas no Dieva. Viņš teica: „Es nolēmu, ka biju pelnījis visu laiku justies briesmīgi. Es sapratu, ka Dievs, iespējams, mani ienīda, jo es nevēlējos strādāt cītīgāk un vienreiz par visām reizēm tikt tam pāri. Es atturējos nedēļu un dažreiz pat mēnesi, bet tad atkal atgriezos pie tā un domāju: „Es nekad nebūšu pietiekami labs, tāpēc — kāda jēga pat censties?””
Vienā ļoti drūmā periodā Deimons teica savam priesterības vadītājam: „Varbūt man vajadzētu pārstāt nākt uz Baznīcu. Man ir apnicis būt par liekuli.”
Viņa vadītājs atbildēja: „Tu neesi liekulis tāpēc, ka tev ir slikts ieradums, kuru tu centies pārvarēt. Tu būtu liekulis tad, ja tu censtos to noslēpt, melotu par to vai mēģinātu pārliecināt sevi, ka problēma ir Baznīcā, kurai ir nemainīgi augsti standarti. Tu neesi liekulis, ja tu godīgi atklāj savu rīcību un apņemies virzīties uz priekšu. Tā rīkojas māceklis.”16 Šis vadītājs citēja elderu Ričardu G. Skotu, kurš mācīja: „Tas Kungs skatās uz vājībām citādāk nekā uz sacelšanos. … Kad Tas Kungs runā par vājībām, Viņš vienmēr ir žēlīgs.”17
Šis skatījums deva Deimonam cerību. Viņš saprata, ka Dievs tur augšā neteica: „Deimon, tu atkal aizšāvi greizi.” Tā vietā Viņš droši vien teica: „Paskaties, cik tālu ir ticis Deimons!” Šis jaunais vīrietis beidzot pārstāja uz sevi raudzīties ar kaunu vai meklēt attaisnojumus un aizbildinājumus. Viņš meklēja dievišķu palīdzību un to arī atrada.18
Deimons teica: „Vienīgās reizes, kad es agrāk vērsos pie Dieva, bija tad, kad lūdzu piedošanu, bet tagad es lūdzu arī par labvēlību — „iespēju dodoš[u] spēk[u] no Dieva” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”]. Nekad agrāk neko tādu nebiju darījis. Šajās dienās es pavadu daudz mazāk laika, ienīstot sevi par to, ko esmu darījis, un daudz vairāk laika — mīlot Jēzu par to, ko Viņš ir paveicis.”
Ņemot vērā to, cik ilgi Deimons bija cīnījies ar atkarību, vecāki un vadītāji nebūtu īpaši izpalīdzīgi un reālistiski, ja viņi, vēloties palīdzēt, priekšlaikus viņam teiktu: „Nekad vairs tā nedari,” vai noteiktu kādus atturības standartus, lai viņš tiktu uzskatīts par „cienīgu”. Tā vietā viņi sāka ar maziem, sasniedzamiem mērķiem. Viņi atbrīvojās no „visu vai neko” pieejas un koncentrējās uz pakāpenisku izaugsmi, kas ļāva Deimonam balstīties uz gūtajiem panākumiem, nevis neveiksmēm.19 Viņš mācījās, ka, tāpat kā Limhija paverdzinātajiem ļaudīm, viņam „maz pamazām sāka veikties”.20
Elders D. Tods Kristofersons sniedza padomu: „Lai tiktu galā ar kaut ko [ļoti] lielu, mums, iespējams, vajadzēs strādāt pie tā maz pamazām. … Jaunu un veselīgu ieradumu iekļaušana mūsu raksturā vai slikto ieradumu un atkarību izskaušana bieži [vien] nozīmē pūles šodien, kam seko vēl viena pūļu diena rīt un pēc tam vēl viena diena, iespējams, daudzu dienu vai pat mēnešu, vai gadu garumā. … Taču mēs to varam izdarīt, jo varam vērsties pie Dieva … pēc palīdzības, kas mums ir nepieciešama katru dienu.”21
Brāļi un māsas, Covid-19 pandēmija nevienam nav bijusi viegla, taču izolācija saistībā ar karantīnas ierobežojumiem ir īpaši apgrūtinājusi dzīvi tiem, kuri mēģina pārvarēt sliktus ieradumus. Atcerieties, ka pārmaiņas ir iespējamas, grēku nožēlošana ir process un būt cienīgiem nenozīmē būt nevainojamiem. Atcerieties vissvarīgāko, ka Dievs un Kristus ir gatavi mums palīdzēt tieši šeit un tagad.22
Daži kļūdaini uztver vēstījumu, ka Dievs gaida, lai mums palīdzētu pēc tam, kad esam nožēlojuši grēkus. Dieva vēstījums ir tāds, ka Viņš mums palīdz, kad vien mēs nožēlojam grēkus. Viņa labvēlība ir pieejama mums visiem „neatkarīgi no tā, cik tālu esam uz paklausības takas”.23 Elders Dīters F. Uhtdorfs teica: „Dievam nav vajadzīgi nevainojami cilvēki. Viņš meklē tos, kuri dāvās „sirdi un labu gribu” [Mācības un Derību 64:34], un Viņš padarīs tos „pilnīgus Kristū” [Moronija 10:32–33].”24
Izjauktās un saspīlētās attiecības ir sāpinājušas daudzus tik lielā mērā, ka viņiem ir grūti ticēt Dieva līdzjūtībai un ilgcietībai. Viņiem sagādā grūtības redzēt Dievu tādu, kāds Viņš ir, — mīlošs Tēvs, kas atsaucas uz mūsu vajadzībām25 un zina, kā dot „daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz”.26 Viņa labvēlība nav balva tikai cienīgajiem. Viņš ar „dievišķu palīdzību” palīdz mums kļūt cienīgiem. Tā nav atlīdzība tikai taisnīgajiem. Viņš caur „spēka dāvinājumu” palīdz mums kļūt taisnīgiem.27 Mēs ne tikai ejam Dieva un Kristus virzienā. Mēs ejam kopā ar Viņiem.28
Baznīcas jaunieši visā pasaulē deklamē Jauno sieviešu un Ārona priesterības kvorumu lozungus. Jaunās sievietes no Jaunzēlandes līdz Spānijai, Etiopijai un Japānai atkārto: „Es turu godā grēku nožēlas dāvanu.” Jaunie vīrieši no Čīles līdz Gvatemalai un Moronija pilsētai, Jūtas štatā, atkārto: „Katru dienu cenšoties kalpot, izrādīt ticību, nožēlot grēkus un pilnveidoties, es kļūšu tempļa svētību saņemšanas cienīgs un varēšu iemantot nezūdošo evaņģēlija prieku.”
Es apsolu, ka tās svētības un tas prieks ir patiess un sasniedzams tiem, kas ievēro visus baušļus, un „[tiem], kas tiecas to darīt”.29 Kad jums liekas, ka jums nav izdevies pārāk daudz reižu, lai turpinātu censties, atcerieties, ka Kristus Izpirkšana un labvēlība, ko caur to varam saņemt, ir īstas.30 „[Viņa] žēlastības roka ir izstiepta pret jums.”31 Jūs esat mīlēti — šodien, pēc 20 gadiem un mūžīgi. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.