Lub Tuam Rooj Sab Laj
Coj Raws Li Yexus: Ua rau Neeg Nyob Sib Haum Xeeb
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2022 lub Tuam Rooj Sab Laj


Coj Raws Li Yexus: Ua rau Neeg Nyob Sib Haum Xeeb

Cov uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb yeej tsis nyob twj ywm; lawv yaum kom lwm tus coj raws li tus Cawm Seej txoj kev.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, vim peb raug tej kev nyuaj siab txhawj xeeb, kev sib cav sib ceg, thiab feem coob raug txom nyem loj heev, peb lub siab puv npo ris peb tus Cawm Seej txiaj rau cov koob hmoov mus ib txhis li uas los ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo. Peb hlub Nws thiab peb tso siab rau Nws, thiab peb thov kom peb yuav coj raws li Nws tas mus li.

Qhov Teeb Meem ntawm Kev Sib Tham Social Media

Lub hwj huam ntawm qhov internet yeej yog ib txoj koob hmoov thiab ib qho nyuaj heev, tsuas muaj li no hauv peb lub caij nyoog.

Nyob hauv ib lub ntiaj teb uas muaj kev sib tham social media thiab tej kev loj rau kev tshaj tawm xov xwm, ib tug neeg lub suab los muaj peev xwm nrov mus txhua qhov chaw. Yog ib lub suab hais lus tseeb los sis cuav, yog tias ncaj los sis ntxub lwm tus, yog tias ua siab zoo los sis ua lim hiam, txawm zoo li cas los xij ib me pliag xwb ces lub suab ntawd yuav nrov mus thoob plaws lub ntiaj teb.

Tej zaj lus social media uas txawj xav thiab hais lus zoo ntshe tsis tshua muaj neeg nyeem, tiam sis cov lus uas ntxub lwm tus thiab hais lus chim siab los pheej nrov raug peb pob ntseg, tsis hais lawv hais txog kev kam teb kam chaw, tib neeg muaj koob muaj npe, los sis tej kev xav txog phaum mob. Tsis muaj leej twg thiab tsis muaj ib lub ntsiab lus uas dim tau qhov uas tib neeg hais lus tsis sib haum, tsis hais tus Cawm Seej thiab Nws txoj moo zoo los yog.

Ua rau Neeg Nyob Sib Haum Xeeb

Zaj Lus Qhia Nyob Pem Roob yog ib zaj lus rau txhua tus tiam sis qhov tseem ceeb yog hais rau tus Cawm Seej cov thwj tim, cov uas tau xaiv kom coj raws li Nws.

Tus Tswv tau qhia peb paub ua neej hauv ib lub ntiaj teb uas sib cav sib ceg. Nws hais tias, “Cov uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb, cov ntawd tau koob hmoov; Vajtswv yuav hu lawv hais tias, lawv yog Vajtswv cov me nyuam.”1

Vim peb txoj kev ntseeg Yexus Khetos tiv thaiv peb, peb los ua cov uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb, kom tua tag nrho tus yeeb ncuab tej xib xub hluav taws.2

Thaum peb ua peb feem hauj lwm, Nws cog lus tias Nws yuav hu peb ua “Vajtswv cov me nyuam.” Txhua tus neeg hauv lub ntiaj teb no yeej yog Vajtswv “cov tub ki”3, tiam sis qhov uas Nws hu peb ua “Vajtswv cov me nyuam” los muaj nqis heev. Thaum peb los cuag Yexus Khetos thiab nrog Nws khi lus, peb yuav los ua “nws noob neej” thiab “yuav tau Vajtswv lub nceeg vaj los ua [peb] tug,”4 “Khetos cov me nyuam, ua nws cov tub thiab nws cov ntxhais.”5

Ib tug uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb yuav ua li cas kom tua tej xib xub hluav taws? Ua tsis taus yog peb yuav txaj muag rau cov uas hais lus phem rau peb. Tiam sis, peb ua siab loj ntseeg, rau siab qhia tej yam uas peb ntseeg, tiam sis tsis txhob ntxub los sis chim siab.6

Tsis ntev tas los tom qab ib tug neeg sau ib zaj lus uas cem lub Koom Txoos heev, Xib Hwb Amos C. Brown, ib tug thawj coj rau kev muaj txoj cai hauv lub teb chaws no thiab tus xib hwb ntawm Third Baptist Church nyob hauv San Francisco, teb hais tias:

“Kuv saib tus neeg uas sau ntawv li no rau nqi thiab nws to taub nws txoj kev xav. Tiam sis, kuv tsis xav raws li nws xav.”

“Kuv xav tias yog kev xyiv fab loj tshaj plaws uas kuv paub cov thawj coj [ntawm lub Koom Txoos] no, tsis hais Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson los yog. Tam li kuv xav mas, lawv yog cov thawj coj uas coj yam ntxwv zoo tshaj plaws hauv lub teb chaws no.”

Daim Duab
Thawj Tswj Hwm Nelson nrog Xib Hwb Brown

Ces nws hais tias: “Peb yws yws txog tej uas tau muaj dhau los los tau. Peb tsis kam lees tias muaj tej yam zoo uas tib neeg ua tam sim no los tau. … Tiam sis tej yam no yeej yuav tsis kho peb tej kev sib cais hauv lub teb chaws no. … Ib yam li Yexus qhia, peb yuav tsis rhuav kev phem yog peb ua phem ntxiv. Peb muaj siab dawb hlub thiab ua neej nrog kev hlub tshua, tsis hais rau cov uas peb xav tias yog peb cov yeeb ncuab los.”7

Xib Hwb Brown yog ib tug uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb. Nws saib taus neeg thaum nws tua tej xib xub hluav taws. Cov uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb yeej tsis nyob twj ywm; lawv yaum kom lwm tus coj raws li tus Cawm Seej txoj kev.8

Muaj dab tsi uas ua rau peb muaj zog txaus kom tua tej xib xub hluav taws uas xav raug tej yam tseeb uas peb nyiam kawg? Lub zog ntawd yeej los ntawm peb txoj kev ntseeg Yexus Khetos thiab peb txoj kev ntseeg Nws tej lus.

“Nej tau koob hmoov thaum tib neeg yuav cem … nej, thiab yuav hais txhua yam lus phem uas tsis tseeb tawm tsam nej, vim yog kuv

“… Vim nej nqi zog nyob saum ntuj ceeb tsheej yuav tseem ceeb heev; vim lawv kuj tau tsim txom cov yaj saub uas nyob ua ntej nej.”9

Vim Li Cas Kev Ywj Siab Xaiv Tseem Ceeb

Ob lub ntsiab cai tseem ceeb yuav pab peb cov uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb.

Lub ntsiab cai thib ib, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau muab kev ywj siab coj ncaj rau txhua tus neeg, nyias muaj peev xwm xaiv nyias txoj kev.10 Kev ywj siab xaiv yeej yog ib lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws uas Vajtswv pub rau peb.

Lub ntsiab cai thib ob, nrog kev ywj siab xaiv no, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau cia “txhua yam nyias muaj nyias qhov fab ntxeev.”11 Peb “saj qhov iab, kom [peb] thiaj yuav paub saib qhov zoo rau nqi.”12 Qhov no tsis tas ua rau peb xav tsis thoob. Peb kawm paub qhov zoo thiab qhov phem sib txawv li cas.

Peb zoo siab kawg vim peb tau koob hmoov muaj kev ywj siab xaiv no, tiam sis peb to taub tias yuav muaj neeg coob uas tsis ntseeg li peb ntseeg. Muaj tseeb tiag, yuav muaj neeg tsawg xwb uas yuav xaiv kom tsom ntsoov rau lawv txoj kev ntseeg Yexus Khetos thaum lawv xav thiab ua txhua yam.13

Vim tias muaj tej qhov chaw sib tham siv social media loj heev, ua rau peb xav tias ib tug neeg uas tsis ntseeg yeej yog ib pawg neeg loj uas hais lus tsis zoo,14 tiam sis txawm yog muaj ib pawg neeg uas hais li ntawd los, peb xaiv kom pab neeg sib haum xeeb.

Tus Tswv cov Thawj Coj

Ib txhia xav tias Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim xav li neeg ntiaj teb xav xws li lwm tus thawj coj rau kev kam teb kam chaw, kev ua lag luam, thiab kev lig kev cai.

Tiam sis, peb yeej tsis zoo li lwm tus thaum peb ua peb tej kev lav ris. Tsis yog tib neeg xaiv tsa peb los yog xaiv los ntawm cov uas tau sau ntawv thov. Tsis hais peb tau ua hauj lwm li cas ua ntej los, tus Tswv hu peb thiab tsa peb kom ua tim khawv txog Yexus Khetos lub npe nyob thoob plaws lub ntiaj teb txog thaum peb ua pa zaum kawg xwb. Peb xav foom koob hmoov rau cov neeg mob, cov neeg kho siab, poob siab, thiab cov pluag thiab xav kom txhawb Vajtswv lub nceeg vaj lub dag zog. Peb xav paub thiab tshaj tawm txog tus Tswv lub siab nyiam, qhov tseem ceeb rau cov uas xav tau txoj sia nyob mus ib txhis.15

Txawm yog peb xav xav kom txhua tus saib taus tus Cawm Seej tej lus qhia los, ntau zaus tus Tswv tej lus uas Nws qhia rau Nws yaj saub yeej tsis zoo li tej kev xav thiab tej yam uas neeg ntiaj teb nyiam. Yeej ib txwm zoo li no.16

Tus Cawm Seej hais rau Nws cov Thwj Tim:

“Yog neeg ntiaj teb ntxub nej, nej yuav tsum nco ntsoov hais tias, lawv twb xub ntxub kuv ua ntej lawm. …

“… Lawv yuav ua tej no rau nej, vim … rau qhov lawv tsis paub tus uas txib kuv los.”17

Kev Saib Xyuas Txhua Tus

Peb yeej hlub thiab saib xyuas tag nrho peb cov neeg zej zog, txawm lawv ntseeg peb ua li ntawd los sis tsis ntseeg los yog. Yexus tau qhia peb nyob hauv zaj lus piv txwv txog tus Neeg Xamalis Zoo tias cov uas tsis ntseeg li peb yuav tsum pab txhua tus uas xav tau kev pab, vim lawv xav ua rau neeg nyob sib haum xeeb, thiab ua tej yam zoo thiab tsim nyog.

Thaum lub Ob Hlis Ntuj, muaj ib kab lus nyob hauv ntawv xov xwm Arizona Republic uas hais tias, “Ob sab txhawb nqa tsab cai uas Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg twb txhawb nqa thiab yuav pov hwm cov nyob hauv Arizona uas yog txiv neej nyiam txiv neej los sis poj niam nyiam poj niam.”18

Peb Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yeej “zoo siab koom ua ke nrog cov neeg uas muaj kev ntseeg, ua lag luam, cov neeg LGBTQ, thiab cov thawj coj hauv zej zog uas tau ua hauj lwm ua ke kom ib leeg tso siab thiab saib taus ib leeg.”19

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais tias, “Puas muaj tej ciaj ciam uas tsis tas hloov los ua tej ciaj ciam ntawm kev ua tsov ua rog?”20

Peb xav ua “Khetos cov neeg uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb.”21

Tej lub Sij Hawm Tsis Zoo Teb

Ib txhia tau ua lim hiam tawm tsam tus Cawm Seej heev Nws thiaj li tsis hais dab tsi. “Cov thawj ntawm cov pov thawj thiab cov xib hwb uas qhia Vajtswv txoj Kev Cai … mus nkaug Yexus … thiab thuam nws,” tiam sis Yexus “tsis teb li.”22 Muaj ntau zaus thaum kev ua rau neeg nyob sib haum xeeb txhais tias peb yuav tsis txhob ua raws li peb xav hais lus tiam sis, nrog kev koob meej, peb nyob twj ywm.23

Peb txhua tus nyuaj siab kawg thaum cov uas dhau los tau sawv nrog peb, txais lub cim nco txog nrog peb,thiab ua tim khawv txog Yexus Khetos ntiag tug hauj lwm nrog peb lawv hais lus phem los yog hais lus saib tsis taus tus Cawm Seej, cov neeg uas coj raws li Nws, thiab Nws lub Koom Txoos.24

Twb tau muaj raws li no hauv tus Cawm Seej txoj kev qhuab qhia thiab.

Ib txhia ntawm Yexus cov thwj tim uas nrog Nws nyob thaum Nws ua tej txuj ci tseem ceeb loj tshaj plaws lawv txiav txim siab tias lawv yuav “tsis nrog nws mus lawm.”25 Tu siab uas ib txhia yuav tsis nyob khov kho ntawm lawv txoj kev hlub tus Cawm Seej thiab txoj kev rau siab ua raws li Nws cov lus txib.26

Yexus tau qhia kom peb thim txhob koom nrog cov uas npau taws thiab sib cav sib ceg. Muaj ib lub sij hawm, tom qab cov Falixais hais lus tawm tsam Yexus thiab sib tham seb lawv yuav ua li cas kom ua rau Nws xiam, cov vaj lug kub hais tias Yexus tau tawm mus,27 thiab tau ua tej txuj ci tseem ceeb thaum “muaj neeg coob coob nrog nws mus. Yexus kho tej neeg uas muaj mob txhua tus huv tib si.”28

Foom Koob Hmoov rau Lwm tus lub Neej

Peb kuj muaj peev xwm txav deb ntawm kev sib cav sib ceg thiab foom koob hmoov rau lwm tus lub neej29 tiam sis tsis txhob mus nyob ib leeg xwb.

Nyob hauv lub zos Mbuji-Mayi, Democratic Republic of the Congo, thaum xub thawj ib txhia hais lus phem txog lub Koom Txoos, vim lawv tsis to taub peb ntseeg dab tsi thiab tsis paub peb cov mej zeej.

Thaum yav tas los, Kathy thiab kuv wb mus koom ib txoj kev sib ntsib tshwj xeeb rau lub Koom Txoos nyob hauv Mbuji-Mayi. Cov me nyuam ua zam thiab lawv qhov muag ci ci thiab lawv luag ntxhi. Kuv tau xav hais lus rau lawv txog lawv txoj kev kawm ntawv tiam sis lawv qhia kuv tias feem coob tsis muaj cib fim kawm ntawv. Peb cov thawj coj tau nrhiav ib txoj kev pab uas tsis tas siv tej pob nyiaj pab neeg txom nyem ntau pes tsawg.30 Tam sim no, muaj 400 tawm tus tub ntxhais kawm ntawv—cov mej zeej thiab cov uas tsis ntseeg li peb—mas 16 tus kws qhia uas yog mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos qhia lawv.

Daim Duab
Kalanga Muya

Kalanga Muya uas muaj kaum plaub xyoos hais tias, “[Vim tsis muaj nyiaj ntau,] kuv tau siv plaub xyoos thaum kuv tsis mus kawm ntawv. … Kuv zoo siab kawg rau tej yam uas lub Koom Txoos tau ua. … Tam sim no kuv txawj nyeem, sau ntawv, thiab hais lus Fabkis.”31 Hais txog qhov no, tus tswv zos Mbuji-Mayi hais tias, “Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg tshoov kuv lub siab vim lwm lub koom txoos nyias nyob nyias … [tiam sis nej] koom nrog [lwm tus] kom pab ib zej zog uas xav tau kev pab.”32

Ib Leeg Hlub Ib Leeg

Txhua zaus kuv nyeem Yauhas tshooj 13, kuv thiaj li nco txog tus Cawm Seej tus yam ntxwv ua ib tug uas ua rau neeg nyob sib haum xeeb. Yexus tau ntxuav cov Thwj Tim txhais ko taw. Ces peb nyeem hais tias, “nws nyuaj siab heev,”33 thaum Nws xav txog ib tug uas Nws hlub uas tab tom npaj yuav ntxeev siab rau Nws. Kuv tau sim xav tias tus Cawm Seej xav li cas thaum Yudas mus lawm. Thaum lub sij hawm ntawd, xav paub vim li cas Yexus tsis tau hais ntxiv txog Nws txoj kev “nyuaj siab” ntxiv los sis txog Yudas txo kev ntxeev siab. Tiam sis, Nws hais rau Nws cov Thwj Tim txog kev hlub, Nws tej lus twb kav ntev dhau txhua tiam neeg:

“Kuv yuav muab ib txoj kev cai tshiab rau nej: Nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg ib yam li kuv hlub nej. …

“Yog nej ib leeg hlub ib leeg, sawv daws thiaj yuav paub hais tias nej yog kuv cov thwj tim.”34

Thov kom peb yuav hlub Nws thiab ib leeg hlub ib leeg. Thov kom peb yuav pab neeg nyob sib haum xeeb, peb thiaj li yuav los ua “Vajtswv cov me nyuam,” kuv thov li no los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Mathais 5:9.

  2. Saib Efexus 6:16; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 3:8.

  3. Tes Hauj Lwm 17:28.

  4. Mauxiyas 15:11.

  5. Mauxiyas 5:7.

  6. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks hais tias: “Cov uas ua raws li Yexus Khetos yuav tsum coj yam ntxwv zoo. Peb yuav tsum hlub txhua tus neeg, mloog zoo, thiab saib lawv tej yam uas lawv ntseeg tiag tiag rau nqi. Txawm yog peb tsis sib yeem los, peb yuav tsum tsis txhob hais lus cem. Yuav tsum tsis txhob sib cav sib ceg txog tej yam uas peb ntseeg thiab hais txog tej kev sib haum xeeb” (“Kev Hlub Lwm Tus thiab Ua Neej Nyob Sib Txawv,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2014, 27).

  7. “Amos C. Brown: Follow the LDS Church’s Example to Heal Divisions and Move Forward,” Salt Lake Tribune, Ib Hlis Ntuj 20, 2022, sltrib.com.

  8. Txwj Laug Dale G. Renlund hais tias, “Thaum peb hlub Yexus Khetos tiag tiag, ces thaum lwm tus tsis pom zoo ib yam li peb, peb muaj siab mos siab muag, ua siab ntev, thiab ua siab dawb siab zoo” (“Khetos txoj Kev Thaj Yeeb Rhuav Kev Ntxub,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2021, 84).

  9. Mathais 5:11–12.

  10. Saib 2 Nifais 10:23.

  11. 2 Nifais 2:11.

  12. Mauxes 6:55.

  13. Saib 1 Nifais 14:12.

  14. Xov xwm tshawb fawb qhia tias 3 feem 5 tus neeg yuav tshaj tawm txog thawj kab lus rau ib zaj uas lawv tseem tsis tau nyeem (saib Caitlin Dewey, “6 in 10 of You Will Share This Link without Reading It, a New, Depressing Study Says,” Washington Post, Rau Hli Ntuj 16, 2015, washingtonpost.com; Maksym Gabielkov thiab lwm tus, “Social Clicks: What and Who Gets Read on Twitter?” [ntaub ntawv uas hais txog nyob ntawm 2016 ACM Sigmetrics International Conference on Measurement and Modeling of Computer Science, Rau Hli Ntuj 14, 2016], dl.acm.org).

  15. Nej tsis tas xav tsis thoob yog tias thaum xub thawj nej tej kev xav tsis yog raws nraim li tus Tswv tus yaj saub tej lus qhia. Yog tej lub sij hawm uas peb yuav kawm, txo hwj chim, thaum peb txhos caug thov Vajtswv. Peb mus tom ntej nrog kev ntseeg, tso siab rau Vajtswv, vim peb paub hais tias yuav muaj ib lub sij hawm thaum peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav qhia meej dua ntxiv.

  16. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:14–16.

  17. Yauhas 15:18, 21; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  18. “Bipartisan Bill Supported by Latter-day Saints Would Protect Gay and Transgender Arizonans,” Arizona Republic, Ob Hlis Ntuj 7, 2022, azcentral.com.

  19. Why the Church of Jesus Christ Supports a New Bipartisan Religious Freedom and Non-discrimination Bill in Arizona,” Ob Hlis Ntuj 7, 2022, newsroom.ChurchofJesusChrist.org.

  20. Russell M. Nelson, “Teach Us Tolerance and Love,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1994, 69.

  21. Maulaunais 7:3. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley hais tias: “Tsis yog peb yuav tsum ua siab ntev rau lwm tus xwb, tiam sis peb yuav tsum saib taus thiab hlub cov uas tsis tshua ntseeg tej yam uas peb ntseeg. Peb tsis tas hloov peb txoj kev ntseeg ntuj, peb tej kev cog lus, peb txoj kev paub txog qhov tseeb uas nyob mus ib txhis li raws li Vajtswv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau muab tshwm sim. Peb yeej muaj cib fim mob siab hais lus tim khawv txog qhov tseeb, los ntawm ib lub siab ncaj, tiam sis tsis txhob kom lwm tus tu siab. … Peb yuav tsum kawm kom saib taus lwm tus rau nqi cov uas yeej mob siab ntseeg thiab ua raws li lawv ntseeg tiag” (“Out of Your Experience Here” [Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Kaum Hli Ntuj 16, 1990], 6, speeches.byu.edu).

  22. Saib Lukas 23:9–11.

  23. Txwj Laug Dieter F. Uchtdorf hais tias: “Vim peb coj raws li Yexus Khetos, peb coj raws li Nws tus yam ntxwv. Peb tsis tawm tsam lwm tus los sis ua rau lawv txaj muag. Peb xav hlub Vajtswv thiab ua hauj lwm pab peb cov neeg zej zog. Peb muaj kev xyiv fab coj raws li Vajtswv cov lus txib thiab ua neej raws li txoj moo zoo tej ntsiab cai” (“Five Messages That All of God’s Children Need to Hear” [Brigham Young University Education Week kev sib ntsib hawm Vajtswv, Yim Hli Ntuj 17, 2021], 5, speeches.byu.edu).

  24. Txwj Laug Neal A. Maxwell hais tias: “Cov mej zeej hauv lub Koom Txoos yuav ua neej nrog cov nplej xyaw cov txhauv mus txog lub caij Milenias. Ib txhia yog cov txhauv uas ua txuj tias lawv yog cov nplej, tsis hais ob peb tug neeg uas xav qhia peb txog lub Koom Txoos cov lus qhuab qhia uas lawv tsis ntseeg lawm. Lawv cem lub Koom Txoos txoj kev siv cov nyiaj pab uas lawv tsis pub ntxiv li lawm. Lawv khav theeb xav qhia cov Kwv Tij uas lawv tsis pom zoo txhawb nqa ntxiv li lawm. Lawv cem txhua tus, tsuas yog lawv tus kheej tsis cem xwb, vim rau qhov lawv tau tawm lub Koom Txoos mus, tiam sis lawv tso tsis tau lub Koom Txoos tseg” (“Becometh As a Child,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1996, 68).

  25. Yauhas 6:66.

  26. “Tej kev phem kev qias … nyob ib nyuag ntu xwb” (saib Henplais 11:24–26).

  27. Saib Mathais 12:1–15.

  28. Mathais 12:15.

  29. Saib 3 Nifais 11:29–30.

  30. Vim Don Bosco Foundation tau muab kev pab, lub txheej xwm kawm ntawv no tau txais tej kev txawj ntse kom qhia tau thiab cov ntaub ntawv kawm ntawv.

  31. Muleka, ib tug txiv tsev hais tias: “Kuv nyiam lub txheej xwm no vim tias twb tau pab kuv tus ntxhais … kom muaj cib fim … kawm nyeem thiab sau ntawv thiab cia siab rau yav tom ntej. Kuv tsis muaj nyiaj txaus xa nws mus kawm ntawv vim kuv muag hmoov pob kws hauv lub kiab khw … thiaj tau txaus yuav zaub mov xwb. Kuv ua lub Koom Txoos tsaug rau qhov no.” Muam Monique, ib tug kws qhia, hais tias: “Lub txheej xwm no yog ib txoj koob hmoov loj heev rau cov me nyuam no. Nyob hauv kuv hoob kawm … lawv feem coob yog me nyuam ntsuag. Lawv nyiam kawm heev, lawv tuaj txhua hoob thiab ua lawv cov ntawv uas lawv nqa tom tsev” (cov lus thiab cov duab yog muab los ntawm Txwj Laug Joseph W. Sitati, Ob Hlis Ntuj 24, 2022).

  32. Mayor Louis d’Or Ntumba Tshiapota, tej lus hais nyob hauv cov pej xeem kev sib ntsib txog Mbuji-Mayi lub txheej xwm qhia ntawv uas pib los ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, Kaum Hli Ntuj 10, 2021.

  33. Yauhas 13:21.

  34. Yauhas 13:34–35.

Luam