Mūžīgā patiesība
Mūsu vajadzība atpazīt patiesību nekad nav bijusi svarīgāka!
Brāļi un māsas, paldies par jūsu uzticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum, un paldies par jūsu mīlestību un kalpošanu cits citam. Jūs patiešām esat apbrīnojami!
Ievads
Kad mana sieva Anne un es saņēmām aicinājumu kalpot par pilnlaika misijas vadītājiem, mūsu ģimene nolēma iemācīties katra misionāra vārdu pirms ierašanās misijā. Mēs apkopojām fotogrāfijas, izgatavojām kartītes un sākām pētīt sejas un iegaumēt vārdus.
Kad ieradāmies, mēs kopā ar misionāriem noturējām ievada konferences. Kad mēs sarunājāmies, es sadzirdēju mūsu deviņgadīgo dēlu:
„Patīkami ar tevi iepazīties, Sem!”
„Reičel, no kurienes tu esi?”
„Vau, Deivid, tu esi garš!”
Satraukts es piegāju pie mūsu dēla un pačukstēju: „Hei, atceries, ka misionārus vajag uzrunāt Elder vai Māsa!”
Viņš apjucis paskatījās uz mani un teica: „Tēt, es domāju, ka mums vajag iegaumēt viņu vārdus.” Mūsu dēls darīja to, kas, viņaprāt, bija pareizi, balstoties uz savu izpratni.
Kāda ir mūsu izpratne par patiesību mūsdienu pasaulē? Mēs pastāvīgi tiekam bombardēti ar stingriem viedokļiem, tendencioziem ziņojumiem un nepilnīgiem datiem. Vienlaikus palielinās šīs informācijas apjoms un avoti. Mūsu vajadzība atpazīt patiesību nekad nav bijusi svarīgāka!
Patiesībai ir izšķiroša nozīme, lai mēs izveidotu un stiprinātu savas attiecības ar Dievu, rastu mieru un prieku un sasniegtu savu dievišķo potenciālu. Šodien apdomāsim šādus jautājumus:
-
Kas ir patiesība, un kādēļ tā ir svarīga?
-
Kā mēs varam atrast patiesību?
-
Kā mēs varam dalīties patiesībā, kad esam to atraduši?
Patiesība ir mūžīga
Tas Kungs Svētajos Rakstos mums ir mācījis: „Patiesība ir zināšanas par to, kas ir un kas bija, un kas nāks” (Mācības un Derību 93:24). Tā „netika radīta vai izveidota” (Mācības un Derību 93:29), un tai „nav gala” (Mācības un Derību 88:66).1 Patiesība ir absolūta, noteikta un nemainīga. Citiem vārdiem sakot, patiesība ir mūžīga.2
Patiesība palīdz mums izvairīties no maldiem,3 atšķirt labu no ļauna,4 tikt pasargātiem 5 un rast mierinājumu un dziedinājumu.6 Patiesība var arī virzīt mūsu rīcību,7 padarīt mūs brīvus,8 iesvētīt mūs9 un vadīt mūs uz mūžīgo dzīvi.10
Dievs atklāj mūžīgo patiesību
Dievs atklāj mums mūžīgo patiesību caur atklāsmes attiecību tīklu, kas ietver Viņu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, praviešus un mūs. Pārrunāsim katra dalībnieka atšķirīgās, taču savstarpēji saistītās lomas šajā procesā.
Pirmkārt, Dievs ir mūžīgās patiesības avots.11 Viņš un Viņa Dēls Jēzus Kristus12 perfekti izprot patiesību un vienmēr rīkojas saskaņā ar patiesiem principiem un likumiem.13 Šis spēks ļauj Viņiem radīt un pārvaldīt pasaules,14 kā arī perfekti mīlēt, vadīt un audzināt katru no mums.15 Viņi vēlas, lai mēs saprastu un pielietotu patiesību, lai mēs varētu baudīt tās svētības, kas ir Viņiem.16 Viņi var sniegt patiesību personīgi vai, daudz biežāk, caur tādiem vēstnešiem kā Svētais Gars, eņģeļi un mūsdienu pravieši.
Otrkārt, Svētais Gars liecina par visu patiesību.17 Viņš atklāj mums patiesības aspektus personīgi un liecina par patiesību, ko mācījuši citi. Gara iespaidi parasti nāk kā domas mūsu prātā un sajūtas mūsu sirdī.18
Treškārt, pravieši saņem patiesību no Dieva un dalās šajā patiesībā ar mums.19 Mēs mācāmies patiesību no pagātnes praviešiem Svētajos Rakstos20 un mūsdienu praviešiem vispārējā konferencē, un caur citiem oficiāliem saziņas veidiem.
Visbeidzot, jums un man šajā procesā ir izšķiroša loma. Dievs sagaida, ka mēs meklēsim un atpazīsim patiesību un rīkosimies saskaņā ar to. Mūsu spēja pieņemt un pielietot patiesību ir atkarīga no mūsu attiecību spēka ar Tēvu un Dēlu, no mūsu atsaucības Svētā Gara ietekmei un no mūsu saskaņas ar pēdējo dienu praviešiem.
Mums ir jāatceras, ka Sātans darbojas, lai mūs atturētu no patiesības. Viņš zina, ka bez patiesības mēs nevaram iegūt mūžīgo dzīvi. Viņš sapin patiesības pavedienus ar pasaulīgām filozofijām, lai samulsinātu mūs un novērstu mūsu uzmanību no tā, ko pauž Dievs.21
Mūžīgās patiesības meklēšana, atpazīšana un pielietošana
Meklējot mūžīgo patiesību,22 tālāk sniegtie divi jautājumi var mums palīdzēt saprast, vai kāds princips izriet no Dieva vai no kāda cita avota:
-
Vai šo principu konsekventi māca Svētie Raksti un mūsdienu pravieši?
-
Vai šo principu apstiprina Svētā Gara liecība?
Dievs atklāj patiesās mācības caur praviešiem, un Svētais Gars apstiprina šīs patiesās mācības mums un palīdz mums tās pielietot.23 Mums ir jāmeklē šie garīgie iespaidi un jābūt gataviem tos uzņemt, kad tie nāk.24 Mēs visātrāk atsaucamies Gara liecībai, kad esam pazemīgi,25 sirsnīgi lūdzam, studējam Dieva vārdus26 un ievērojam Viņa baušļus.27
Kad Svētais Gars mums apstiprina kādu konkrētu patiesību, mūsu izpratne padziļinās, kad šo principu pielietojam praksē. Laika gaitā, pastāvīgi dzīvojot saskaņā ar šo principu, mēs iegūstam drošas zināšanas par šo patiesību.28
Piemēram, es esmu pieļāvis kļūdas un izjutis nožēlu par sliktām izvēlēm. Taču lūdzot, studējot un izrādot ticību Jēzum Kristum, es saņēmu liecību par grēku nožēlošanas principu.29 Turpinot nožēlot grēkus, mana izpratne par grēku nožēlošanu kļuva stiprāka. Es jutos tuvāks Dievam un Viņa Dēlam. Tagad es zinu, ka caur Jēzu Kristu grēks var tikt piedots, jo es katru dienu piedzīvoju grēku nožēlošanas svētības.30
Paļaušanās uz Dievu, kad kāds patiesības aspekts vēl nav atklāts
Ko mums vajadzētu darīt, kad mēs sirsnīgi meklējam kādu pagaidām neatklātu patiesības aspektu? Es izjūtu empātiju pret tiem no mums, kuri tiecas pēc atbildēm, kas šķietami netiek dotas.
Tas Kungs deva padomu Džozefam Smitam: „Ciet klusu, līdz Es uzskatīšu par vajadzīgu darīt visu zināmu pasaulei par šo lietu” (Mācības un Derību 10:37).
Un Viņš paskaidroja Emmai Smitai: „Nekurni par tām lietām, kuras tu neesi redzējusi, jo tās ir noslēptas no tevis un no pasaules, kas ir gudrība Manī nākamajam laikam” (Mācības un Derību 25:4).
Arī es esmu meklējis atbildes uz sirsnīgiem jautājumiem. Daudzas atbildes ir saņemtas, un dažas nav.31 Ja mēs gaidām, — paļaujoties uz Dieva gudrību un mīlestību, turot Viņa baušļus un paļaujoties uz to, ko mēs jau zinām, — Viņš mums palīdz rast mieru, līdz Viņš atklās patiesību par visu.32
Doktrīnas un noteikumu izprašana
Meklējot patiesību, ir noderīgi saprast atšķirību starp doktrīnu un noteikumiem jeb politiku. Doktrīna attiecas uz mūžīgajiem patiesības aspektiem, piemēram, Dievības dabu, pestīšanas ieceri un Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri. Noteikumi ir doktrīnas pielietošana, balstoties uz pašreizējiem apstākļiem. Noteikumi palīdz mums pareizi vadīt Baznīcu.
Kaut arī doktrīna nekad nemainās, noteikumi laiku pa laikam tiek pielāgoti. Tas Kungs darbojas caur Saviem praviešiem, lai aizstāvētu Savu doktrīnu un pielāgotu Baznīcas noteikumus atbilstoši Viņa bērnu vajadzībām.
Diemžēl dažkārt mēs jaucam Baznīcas noteikumus ar doktrīnu. Ja mēs nesaprotam šo atšķirību, pastāv risks, ka, mainoties noteikumiem, mēs izjutīsim vilšanos un pat varam sākt apšaubīt Dieva gudrību vai praviešu lomu atklāsmes saņemšanā.33
Mūžīgās patiesības mācīšana
Kad mēs iegūstam patiesību no Dieva, Viņš mūs mudina dalīties šajās zināšanās ar citiem.34 Mēs to darām, kad mācām klases nodarbību, pamācām kādu bērnu vai pārrunājam evaņģēlija patiesības ar kādu draugu.
Mūsu mērķis ir — mācīt patiesību tā, lai ieaicinātu Svētā Gara pievēršanas spēku.35 Ļaujiet man dalīties dažos vienkāršos Tā Kunga un Viņa praviešu aicinājumos, kas var būt noderīgi.36
-
Koncentrējieties uz Debesu Tēvu, Jēzu Kristu un Viņu pamatdoktrīnu.37
-
Stingri balstieties Svētajos Rakstos un pēdējo dienu praviešu mācībās.38
-
Paļaujieties uz doktrīnu, ko ir apliecinājuši vairāki pilnvaroti liecinieki.39
-
Izvairieties no pieņēmumiem, personīgajiem uzskatiem vai pasaulīgām idejām.40
-
Māciet doktrīnas aspektu kontekstā ar saistītajām evaņģēlija patiesajām mācībām.41
-
Izmantojiet tādas mācīšanas metodes, kas ieaicina Gara ietekmi.42
-
Runājiet skaidri, lai izvairītos no pārpratumiem.43
Patiesības paušana mīlestībā
Tam, kā mēs mācām patiesību, patiešām ir nozīme. Pāvils mudināja mūs runāt patiesību „mīlestībā” (skat. Efeziešiem 4:14–15). Patiesībai ir vislabākā iespēja svētīt kādu citu cilvēku, ja tā tiek pausta ar Kristum piemītošu mīlestību.44
Patiesība, kas tiek mācīta bez mīlestības, var izraisīt nosodījuma, mazdūšības un vientulības sajūtas. Bieži vien tas noved pie aizvainojuma un šķelšanās — pat konfliktiem. No otras puses, mīlestība bez patiesības ir tukša un tai iztrūkst izaugsmes apsolījuma.
Mūsu garīgajai pilnveidei būtiska ir gan patiesība, gan mīlestība.45 Patiesība nodrošina doktrīnu, principus un likumus, kas nepieciešami mūžīgās dzīves iegūšanai, savukārt mīlestība sekmē motivāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu patiesību un rīkotos saskaņā ar to.
Es esmu mūžam pateicīgs tiem, kas man pacietīgi un ar mīlestību ir mācījuši mūžīgo patiesību.
Noslēgums
Noslēgumā ļaujiet man dalīties mūžīgās patiesības aspektos, kas kļuvuši par manas dvēseles enkuru. Es esmu ieguvis zināšanas par šīm patiesajām mācībām, ievērojot šodien apspriestos principus.
Es zinu, ka Dievs ir mūsu Debesu Tēvs.46 Viņš ir viszinošs,47 visuvarens48 un pilnīgi mīlošs.49 Viņš izveidoja ieceri, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvi un kļūtu tādi, kā Viņš.50
Šīs ieceres ietvaros Viņš sūtīja mums palīgā Savu Dēlu, Jēzu Kristu.51 Jēzus mums mācīja pildīt Tēva gribu52 un mīlēt citam citu.53 Viņš izpirka mūsu grēkus54 un atdeva Savu dzīvību pie krusta.55 Pēc trim dienām viņš piecēlās no mirušajiem.56 Pateicoties Kristum un Viņa žēlastībai, mēs tiksim augšāmcelti,57 mums var tikt piedots,58 un mēs varam rast spēku ciešanās.59
Savā laicīgajā kalpošanā Jēzus nodibināja Savu Baznīcu.60 Ar laiku šī Baznīca tika izmainīta un patiesās mācības tika zaudētas.61 Jēzus Kristus atjaunoja Savu Baznīcu un evaņģēlija patiesās mācības caur pravieti Džozefu Smitu.62 Un tagad Kristus turpina vadīt Savu Baznīcu caur mūsdienu praviešiem un apustuļiem.63
Es zinu, ka, nākot pie Kristus, mēs galu galā varam tapt „pilnveidoti Viņā” (Moronija 10:32), iegūt „prieka pilnību” (Mācības un Derību 93:33) un saņemt visu, kas ir Tēvam (skat. Mācības un Derību 84:38). Par šīm mūžīgajām patiesībām es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.