Vispārējā konference
Mūžīgā patiesība
2023. gada oktobra vispārējā konference


10:40

Mūžīgā patiesība

Mūsu vajadzība atpazīt patiesību nekad nav bijusi svarīgāka!

Brāļi un māsas, paldies par jūsu uzticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum, un paldies par jūsu mīlestību un kalpošanu cits citam. Jūs patiešām esat apbrīnojami!

Ievads

Kad mana sieva Anne un es saņēmām aicinājumu kalpot par pilnlaika misijas vadītājiem, mūsu ģimene nolēma iemācīties katra misionāra vārdu pirms ierašanās misijā. Mēs apkopojām fotogrāfijas, izgatavojām kartītes un sākām pētīt sejas un iegaumēt vārdus.

Kad ieradāmies, mēs kopā ar misionāriem noturējām ievada konferences. Kad mēs sarunājāmies, es sadzirdēju mūsu deviņgadīgo dēlu:

„Patīkami ar tevi iepazīties, Sem!”

„Reičel, no kurienes tu esi?”

„Vau, Deivid, tu esi garš!”

Satraukts es piegāju pie mūsu dēla un pačukstēju: „Hei, atceries, ka misionārus vajag uzrunāt Elder vai Māsa!”

Viņš apjucis paskatījās uz mani un teica: „Tēt, es domāju, ka mums vajag iegaumēt viņu vārdus.” Mūsu dēls darīja to, kas, viņaprāt, bija pareizi, balstoties uz savu izpratni.

Kāda ir mūsu izpratne par patiesību mūsdienu pasaulē? Mēs pastāvīgi tiekam bombardēti ar stingriem viedokļiem, tendencioziem ziņojumiem un nepilnīgiem datiem. Vienlaikus palielinās šīs informācijas apjoms un avoti. Mūsu vajadzība atpazīt patiesību nekad nav bijusi svarīgāka!

Patiesībai ir izšķiroša nozīme, lai mēs izveidotu un stiprinātu savas attiecības ar Dievu, rastu mieru un prieku un sasniegtu savu dievišķo potenciālu. Šodien apdomāsim šādus jautājumus:

  • Kas ir patiesība, un kādēļ tā ir svarīga?

  • Kā mēs varam atrast patiesību?

  • Kā mēs varam dalīties patiesībā, kad esam to atraduši?

Patiesība ir mūžīga

Tas Kungs Svētajos Rakstos mums ir mācījis: „Patiesība ir zināšanas par to, kas ir un kas bija, un kas nāks” (Mācības un Derību 93:24). Tā „netika radīta vai izveidota” (Mācības un Derību 93:29), un tai „nav gala” (Mācības un Derību 88:66).1 Patiesība ir absolūta, noteikta un nemainīga. Citiem vārdiem sakot, patiesība ir mūžīga.2

Patiesība palīdz mums izvairīties no maldiem,3 atšķirt labu no ļauna,4 tikt pasargātiem 5 un rast mierinājumu un dziedinājumu.6 Patiesība var arī virzīt mūsu rīcību,7 padarīt mūs brīvus,8 iesvētīt mūs9 un vadīt mūs uz mūžīgo dzīvi.10

Dievs atklāj mūžīgo patiesību

Dievs atklāj mums mūžīgo patiesību caur atklāsmes attiecību tīklu, kas ietver Viņu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, praviešus un mūs. Pārrunāsim katra dalībnieka atšķirīgās, taču savstarpēji saistītās lomas šajā procesā.

Pirmkārt, Dievs ir mūžīgās patiesības avots.11 Viņš un Viņa Dēls Jēzus Kristus12 perfekti izprot patiesību un vienmēr rīkojas saskaņā ar patiesiem principiem un likumiem.13 Šis spēks ļauj Viņiem radīt un pārvaldīt pasaules,14 kā arī perfekti mīlēt, vadīt un audzināt katru no mums.15 Viņi vēlas, lai mēs saprastu un pielietotu patiesību, lai mēs varētu baudīt tās svētības, kas ir Viņiem.16 Viņi var sniegt patiesību personīgi vai, daudz biežāk, caur tādiem vēstnešiem kā Svētais Gars, eņģeļi un mūsdienu pravieši.

Otrkārt, Svētais Gars liecina par visu patiesību.17 Viņš atklāj mums patiesības aspektus personīgi un liecina par patiesību, ko mācījuši citi. Gara iespaidi parasti nāk kā domas mūsu prātā un sajūtas mūsu sirdī.18

Treškārt, pravieši saņem patiesību no Dieva un dalās šajā patiesībā ar mums.19 Mēs mācāmies patiesību no pagātnes praviešiem Svētajos Rakstos20 un mūsdienu praviešiem vispārējā konferencē, un caur citiem oficiāliem saziņas veidiem.

Visbeidzot, jums un man šajā procesā ir izšķiroša loma. Dievs sagaida, ka mēs meklēsim un atpazīsim patiesību un rīkosimies saskaņā ar to. Mūsu spēja pieņemt un pielietot patiesību ir atkarīga no mūsu attiecību spēka ar Tēvu un Dēlu, no mūsu atsaucības Svētā Gara ietekmei un no mūsu saskaņas ar pēdējo dienu praviešiem.

Mums ir jāatceras, ka Sātans darbojas, lai mūs atturētu no patiesības. Viņš zina, ka bez patiesības mēs nevaram iegūt mūžīgo dzīvi. Viņš sapin patiesības pavedienus ar pasaulīgām filozofijām, lai samulsinātu mūs un novērstu mūsu uzmanību no tā, ko pauž Dievs.21

Mūžīgās patiesības meklēšana, atpazīšana un pielietošana

Meklējot mūžīgo patiesību,22 tālāk sniegtie divi jautājumi var mums palīdzēt saprast, vai kāds princips izriet no Dieva vai no kāda cita avota:

  • Vai šo principu konsekventi māca Svētie Raksti un mūsdienu pravieši?

  • Vai šo principu apstiprina Svētā Gara liecība?

Dievs atklāj patiesās mācības caur praviešiem, un Svētais Gars apstiprina šīs patiesās mācības mums un palīdz mums tās pielietot.23 Mums ir jāmeklē šie garīgie iespaidi un jābūt gataviem tos uzņemt, kad tie nāk.24 Mēs visātrāk atsaucamies Gara liecībai, kad esam pazemīgi,25 sirsnīgi lūdzam, studējam Dieva vārdus26 un ievērojam Viņa baušļus.27

Kad Svētais Gars mums apstiprina kādu konkrētu patiesību, mūsu izpratne padziļinās, kad šo principu pielietojam praksē. Laika gaitā, pastāvīgi dzīvojot saskaņā ar šo principu, mēs iegūstam drošas zināšanas par šo patiesību.28

Piemēram, es esmu pieļāvis kļūdas un izjutis nožēlu par sliktām izvēlēm. Taču lūdzot, studējot un izrādot ticību Jēzum Kristum, es saņēmu liecību par grēku nožēlošanas principu.29 Turpinot nožēlot grēkus, mana izpratne par grēku nožēlošanu kļuva stiprāka. Es jutos tuvāks Dievam un Viņa Dēlam. Tagad es zinu, ka caur Jēzu Kristu grēks var tikt piedots, jo es katru dienu piedzīvoju grēku nožēlošanas svētības.30

Paļaušanās uz Dievu, kad kāds patiesības aspekts vēl nav atklāts

Ko mums vajadzētu darīt, kad mēs sirsnīgi meklējam kādu pagaidām neatklātu patiesības aspektu? Es izjūtu empātiju pret tiem no mums, kuri tiecas pēc atbildēm, kas šķietami netiek dotas.

Tas Kungs deva padomu Džozefam Smitam: „Ciet klusu, līdz Es uzskatīšu par vajadzīgu darīt visu zināmu pasaulei par šo lietu” (Mācības un Derību 10:37).

Un Viņš paskaidroja Emmai Smitai: „Nekurni par tām lietām, kuras tu neesi redzējusi, jo tās ir noslēptas no tevis un no pasaules, kas ir gudrība Manī nākamajam laikam” (Mācības un Derību 25:4).

Arī es esmu meklējis atbildes uz sirsnīgiem jautājumiem. Daudzas atbildes ir saņemtas, un dažas nav.31 Ja mēs gaidām, — paļaujoties uz Dieva gudrību un mīlestību, turot Viņa baušļus un paļaujoties uz to, ko mēs jau zinām, — Viņš mums palīdz rast mieru, līdz Viņš atklās patiesību par visu.32

Doktrīnas un noteikumu izprašana

Meklējot patiesību, ir noderīgi saprast atšķirību starp doktrīnu un noteikumiem jeb politiku. Doktrīna attiecas uz mūžīgajiem patiesības aspektiem, piemēram, Dievības dabu, pestīšanas ieceri un Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri. Noteikumi ir doktrīnas pielietošana, balstoties uz pašreizējiem apstākļiem. Noteikumi palīdz mums pareizi vadīt Baznīcu.

Kaut arī doktrīna nekad nemainās, noteikumi laiku pa laikam tiek pielāgoti. Tas Kungs darbojas caur Saviem praviešiem, lai aizstāvētu Savu doktrīnu un pielāgotu Baznīcas noteikumus atbilstoši Viņa bērnu vajadzībām.

Diemžēl dažkārt mēs jaucam Baznīcas noteikumus ar doktrīnu. Ja mēs nesaprotam šo atšķirību, pastāv risks, ka, mainoties noteikumiem, mēs izjutīsim vilšanos un pat varam sākt apšaubīt Dieva gudrību vai praviešu lomu atklāsmes saņemšanā.33

Mūžīgās patiesības mācīšana

Kad mēs iegūstam patiesību no Dieva, Viņš mūs mudina dalīties šajās zināšanās ar citiem.34 Mēs to darām, kad mācām klases nodarbību, pamācām kādu bērnu vai pārrunājam evaņģēlija patiesības ar kādu draugu.

Mūsu mērķis ir — mācīt patiesību tā, lai ieaicinātu Svētā Gara pievēršanas spēku.35 Ļaujiet man dalīties dažos vienkāršos Tā Kunga un Viņa praviešu aicinājumos, kas var būt noderīgi.36

  1. Koncentrējieties uz Debesu Tēvu, Jēzu Kristu un Viņu pamatdoktrīnu.37

  2. Stingri balstieties Svētajos Rakstos un pēdējo dienu praviešu mācībās.38

  3. Paļaujieties uz doktrīnu, ko ir apliecinājuši vairāki pilnvaroti liecinieki.39

  4. Izvairieties no pieņēmumiem, personīgajiem uzskatiem vai pasaulīgām idejām.40

  5. Māciet doktrīnas aspektu kontekstā ar saistītajām evaņģēlija patiesajām mācībām.41

  6. Izmantojiet tādas mācīšanas metodes, kas ieaicina Gara ietekmi.42

  7. Runājiet skaidri, lai izvairītos no pārpratumiem.43

Patiesības paušana mīlestībā

Tam, kā mēs mācām patiesību, patiešām ir nozīme. Pāvils mudināja mūs runāt patiesību „mīlestībā” (skat. Efeziešiem 4:14–15). Patiesībai ir vislabākā iespēja svētīt kādu citu cilvēku, ja tā tiek pausta ar Kristum piemītošu mīlestību.44

Patiesība, kas tiek mācīta bez mīlestības, var izraisīt nosodījuma, mazdūšības un vientulības sajūtas. Bieži vien tas noved pie aizvainojuma un šķelšanās — pat konfliktiem. No otras puses, mīlestība bez patiesības ir tukša un tai iztrūkst izaugsmes apsolījuma.

Mūsu garīgajai pilnveidei būtiska ir gan patiesība, gan mīlestība.45 Patiesība nodrošina doktrīnu, principus un likumus, kas nepieciešami mūžīgās dzīves iegūšanai, savukārt mīlestība sekmē motivāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu patiesību un rīkotos saskaņā ar to.

Es esmu mūžam pateicīgs tiem, kas man pacietīgi un ar mīlestību ir mācījuši mūžīgo patiesību.

Noslēgums

Noslēgumā ļaujiet man dalīties mūžīgās patiesības aspektos, kas kļuvuši par manas dvēseles enkuru. Es esmu ieguvis zināšanas par šīm patiesajām mācībām, ievērojot šodien apspriestos principus.

Es zinu, ka Dievs ir mūsu Debesu Tēvs.46 Viņš ir viszinošs,47 visuvarens48 un pilnīgi mīlošs.49 Viņš izveidoja ieceri, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvi un kļūtu tādi, kā Viņš.50

Šīs ieceres ietvaros Viņš sūtīja mums palīgā Savu Dēlu, Jēzu Kristu.51 Jēzus mums mācīja pildīt Tēva gribu52 un mīlēt citam citu.53 Viņš izpirka mūsu grēkus54 un atdeva Savu dzīvību pie krusta.55 Pēc trim dienām viņš piecēlās no mirušajiem.56 Pateicoties Kristum un Viņa žēlastībai, mēs tiksim augšāmcelti,57 mums var tikt piedots,58 un mēs varam rast spēku ciešanās.59

Savā laicīgajā kalpošanā Jēzus nodibināja Savu Baznīcu.60 Ar laiku šī Baznīca tika izmainīta un patiesās mācības tika zaudētas.61 Jēzus Kristus atjaunoja Savu Baznīcu un evaņģēlija patiesās mācības caur pravieti Džozefu Smitu.62 Un tagad Kristus turpina vadīt Savu Baznīcu caur mūsdienu praviešiem un apustuļiem.63

Es zinu, ka, nākot pie Kristus, mēs galu galā varam tapt „pilnveidoti Viņā” (Moronija 10:32), iegūt „prieka pilnību” (Mācības un Derību 93:33) un saņemt visu, kas ir Tēvam (skat. Mācības un Derību 84:38). Par šīm mūžīgajām patiesībām es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Skat. arī Psalmu 117:2; Mācības un Derību 1:39.

  2. „Pretēji dažu šaubām, pareizais un nepareizais patiešām pastāv. Absolūta patiesība — mūžīgā patiesība patiešām pastāv. Viena no mūsdienu nelaimēm ir tā, ka pārāk maz cilvēku zina, kur vērsties pēc patiesības” („Tīra patiesība, tīra doktrīna un tīra atklāsme”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2021. g. nov., 6. lpp.).

  3. Skat. Džozefs Smits — Mateja 1:37.

  4. Skat. Moronija 7:19.

  5. Skat. 2. Nefija 1:9; Mācības un Derību 17:8.

  6. Skat. Jēkaba 2:8.

  7. Skat. Psalmu 119:105; 2. Nefija 32:3.

  8. Skat. Jāņa 8:32; Mācības un Derību 98:8.

  9. Skat. Jāņa 17:17.

  10. Skat. 2. Nefija 31:20.

  11. Skat. Mācības un Derību 88:11–13; 93:36.

  12. Skat. Jāņa 5:19–20; 7:16; 8:26; 18:37; Mozus 1:6.

  13. Skat. Almas 42:12–26; Mācības un Derību 88:41.

  14. Skat. Mozus 1:30–39.

  15. Skat. 2. Nefija 26:24.

  16. Skat. Mācības un Derību 82:8–9.

  17. Skat. Jāņa 16:13; Jēkaba gr. 4:13; Moronija 10:5; Mācības un Derību 50:14; 75:10; 76:12; 91:4; 124:97.

  18. Skat. Mācības un Derību 88:22–23; 8:2–3.

  19. Skat. Jeremijas 1:5, 7; Amosa 3:7; Mateja 28:16–20; Moronija 7:31; Mācības un Derību 1:38; 21:1–6; 43:1–7. Pravietis ir „Dieva aicināts cilvēks, kurš runā Viņa Vārdā. Kā Dieva vēstnesis, pravietis saņem no Viņa baušļus, pravietojumus un atklāsmes. Viņa pienākums ir atklāt cilvēcei Dieva gribu un patieso dabu, kā arī izskaidrot, ar kādu nolūku Viņš veic Savus darbus cilvēku vidū. Pravietis atmasko grēku un pareģo tā sekas. Viņš ir taisnīguma sludinātājs. Reizēm pravietis sajūt iedvesmu pareģot nākotni visas cilvēces labā. Taču viņa primārais pienākums ir liecināt par Kristu. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents ir Dieva pravietis uz Zemes mūsdienās. Augstākā prezidija locekļi un Divpadsmit apustuļi tiek atbalstīti par praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pravietis”, Evaņģēlija bibliotēka). Šo principu piemēri ir atrodami šo praviešu dzīvē: Ādams (skat. Mozus gr. 6:51–62), Ēnohs (skat. Mozus gr. 6:26–36), Noa (skat. Mozus gr. 8:19, 23–24), Ābrahāms (skat. 1. Mozus 12:1–3; Ābrahāma 2:8–9), Mozus (skat. 2. Mozus 3:1–15; Mozus 1:1–6, 25–26), Pēteris (skat. Mateja 16:13–19) un Džozefs Smits (skat. Mācības un Derību 5:6–10; 20:2; 21:4–6).

  20. Skat. 2. Timotejam 3:16.

  21. Skat. Jāņa 8:44; 2. Nefija 2:18; Mācības un Derību 93:39; Mozus 4:4.

  22. Skat. 1. Nefija 10:19. Prezidents Dalins H. Oukss norādīja: „Mums ir jābūt piesardzīgiem, cenšoties izzināt [Dieva] patiesību un izvēloties informācijas avotus šiem meklējumiem. Mums nevajadzētu uzskatīt laicīgo izcilību vai autoritāti par kvalificētiem patiesības avotiem. … Meklējot patiesību reliģiskos jautājumos, mums vajadzētu izmantot šiem meklējumiem atbilstošas garīgās metodes, lūdzot, tiecoties pēc Svētā Gara apliecinājumiem, kā arī studējot Svēto Rakstu un mūsdienu praviešu vārdus” (Dalins H. Oukss, „Patiesība un iecere”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 25. lpp.).

  23. Elders D. Tods Kristofersons mācīja: „Apustuļi un pravieši … pasludina Dieva vārdu, taču mēs turklāt ticam, ka vīrieši un sievietes, un pat bērni var mācīties no dievišķas iedvesmas un tikt vadīti pēc tās, saņemot atbildi uz lūgšanu un Svēto Rakstu studēšanu. … Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem tiek dota Svētā Gara dāvana, kas sekmē pastāvīgu saziņu ar savu Debesu Tēvu. … Tas nenozīmē to, ka ikviens Baznīcas loceklis runā Baznīcas vārdā vai var definēt tās mācības, bet katrs var saņemt dievišķu vadību, saskaroties ar savas dzīves izaicinājumiem un iespējām” („Kristus mācība”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2012. g. maijs, 89.–90. lpp., 2. atsauce).

  24. Skat. 2. Nefija 33:1–2.

  25. Skat. Mācības un Derību 1:28.

  26. Skat. Moronija 10:3–5; Mācības un Derību 9:7–9; 84:85.

  27. Skat. Mācības un Derību 5:35; 63:23; 93:27–28. Neskatoties uz mūsu dedzīgajiem pūliņiem, dažiem no mums var būt grūti sajust Garu garīgās veselības izaicinājumu dēļ. Depresija, trauksme un citi neiroloģiski stāvokļi var apgrūtināt Svētā Gara atpazīšanu. Šādos gadījumos Tas Kungs aicina mūs turpināt dzīvot saskaņā ar evaņģēliju, un Viņš mūs svētīs (skat. Mosijas 2:41). Mēs varam meklēt papildu aktivitātes, piemēram, klausīties garīgo mūziku, iesaistīties kalpošanā vai pavadīt laiku brīvā dabā, kas mums palīdz sajust Gara augļus (skat. Galatiešiem 5:22–23) un stiprināt mūsu saikni ar Dievu.

    Elders Džefrijs R. Holands ir teicis: „Tad nu, kā vislabāk rīkoties, ja jūs vai jūsu mīļie saskaras ar garīga vai emocionāla rakstura traucējumiem? Galvenais — nekad nezaudējiet ticību savam Debesu Tēvam, kurš jūs mīl vairāk, nekā jūs spējat aptvert. Uzticīgi turpiniet laika pārbaudi izturējušas nodarbes, kas ieaicina jūsu dzīvē Tā Kunga Svēto Garu. Meklējiet padomu pie tiem, kuriem dotas jūsu garīgās labklājības atslēgas. Lūdziet un turiet augstā vērtē priesterības svētības. Katru nedēļu pieņemiet Svēto Vakarēdienu un stingri turieties pie Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas solījumiem attiecībā uz personīgo pilnveidi. Ticiet brīnumiem. Es esmu pieredzējis ļoti daudz brīnumu pat tad, kad viss norādījis uz to, ka nav vairs nekādu cerību. Cerība nekad nav zudusi” („Kā sadauzīts trauks”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 40.–41. lpp.).

  28. Skat. Jāņa 7:17; Almas 32:26–34. Galu galā Dievs vēlas, lai mēs iegūtu patiesību „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta”, līdz mēs izpratīsim visu (skat. Sal. pam. 28:5; 2. Nefija 28:30; Mācības un Derību 88:67; 93:28).

  29. Skat. 1. Jāņa 1:9–10; 2:1–2.

  30. Prezidents Rasels M. Nelsons skaidroja: „Nekas nav tik atbrīvojošs, tik cildinošs vai tik svarīgs mūsu individuālajam progresam, kā regulāra ikdienas grēku nožēlošana. Grēku nožēlošana nav notikums — tas ir process. Tā ir laimes atslēga un miers prātam. Kopā ar ticību grēku nožēlošana paver mums durvis uz Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku” („Mēs varam darīt labāk un būt labāki”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 67. lpp.).

  31. Es nezinu visus iemeslus, kādēļ Dievs neizpauž mums dažus mūžīgās patiesības aspektus, taču elders Orsons F. Vitnijs sniedza interesantu ieskatu: „Ir svētīgi ticēt neredzot, jo, pielietojot ticību, rodas garīgā pilnveide, kas ir viens no dižākajiem cilvēka laicīgās esamības mērķiem; savukārt, zināšanas, būdamas pārākas par ticību, novērš tās pielietošanu, tādējādi kavējot šo pilnveidi. „Zināšanas ir spēks”; un visam ir jābūt zināmam noteiktā laikā. Taču pāragras zināšanas — zināšanas nepareizā laikā — ir fatālas gan pilnveidei, gan laimei” („The Divinity of Jesus Christ”, Improvement Era, 1926. g. janv., 222. lpp., skat. arī Liahona, 2003. g. dec., 14.–15. lpp.).

  32. Skat. Mācības un Derību 76:5–10. Tas Kungs deva padomu Hairamam Smitam: „Nemeklē paziņot Manu vārdu, bet vispirms meklē iegūt Manu vārdu. … Esi kluss [un] mācies Manu vārdu” (Mācības un Derību 11:21–22). Pravietis Alma sniedz piemēru tam, kā rīkoties ar neatbildētiem jautājumiem: „Šie noslēpumi vēl nav pilnībā darīti man zināmi; tādēļ es atturēšos” (Almas 37:11). Viņš arī paskaidroja savam dēlam Koriantonam, ka „ir daudzi noslēpumi, kas tiek sargāti, ka neviens tos nezina, izņemot pašu Dievu” (Almas 40:3). Es esmu smēlies spēku arī no Nefija atbildes, kad viņam tika uzdots kāds jautājums, uz kuru viņš nevarēja atbildēt: „Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus, tomēr es nezinu visu lietu nozīmi” (1. Nefija 11:17).

  33. Līdzīgi arī kultūras tradīcijas nav doktrīna vai noteikumi. Tās var būt noderīgas, ja tās palīdz mums dzīvot pēc doktrīnas un noteikumiem, taču tās var arī kavēt mūsu garīgo izaugsmi, ja tās nav balstītas uz patiesiem principiem. Mums vajadzētu izvairīties no tādām tradīcijām, kas nestiprina mūsu ticību Jēzum Kristum un nepalīdz mums virzīties uz mūžīgo dzīvi.

  34. Skat. Mācības un Derību 15:5; 88:77–78.

  35. Skat. Mācības un Derību 50:21–23.

  36. Pielāgots no dokumenta „Principles for Ensuring Doctrinal Purity”, ko 2023. gada februārī apstiprināja Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums.

  37. Skat. 1. Nefija 15:14. Tas Kungs norādīja Saviem kalpiem izvairīties no koncentrēšanās uz tādiem principiem vai jēdzieniem, kam nav būtiska loma Viņa evaņģēlijā: „Un par doktrīnām tu nerunāsi, bet tu darīsi zināmu grēku nožēlošanu un ticību Glābējam, un grēku piedošanu ar kristīšanu un ar uguni, jā, tieši ar Svēto Garu” (Mācības un Derību 19:31).

    Elders Nīls L. Andersens paskaidroja: „Koncentrēsimies uz Glābēju Jēzu Kristu un Viņa pienestā Izpirkšanas upura dāvanu. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram pastāstīt par savu dzīves pieredzi vai dalīties citu domās. Lai gan mūsu tēma varētu būt saistīta ar ģimeni, kalpošanu, tempļiem vai neseno misiju, tomēr visam … būtu jānorāda uz To Kungu, Jēzu Kristu” („Mēs runājam par Kristu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 89.–90. lpp.).

  38. Skat. Mācības un Derību 28:2–3, 8. Pravietis Alma mudināja tos, kas bija nozīmēti sludināt evaņģēliju, „lai viņi nesludinātu neko citu, kā vien to, ko viņš bija mācījis un kas ir ticis runāts ar svēto praviešu muti” (Mosijas 18:19).

    Prezidents Henrijs B. Airings paziņoja: „Mums ir jāmāca Baznīcas fundamentālās doktrīnas, kas ir ietvertas Baznīcas pamatrakstos un praviešu mācībās, kuru uzdevums ir pasludināt doktrīnu” („The Lord Will Multiply the Harvest” [vakars ar Augstāko pilnvaroto, 1998. g. 6. febr.], Teaching Seminary: Preservice Readings [2004. g.], 96. lpp.).

    Elders D. Tods Kristofersons liecināja, ka „mūsdienu Baznīcā, tāpat kā sendienās, Kristus mācības ieviešana un doktrinārās nobīdes labošana tiek veikta caur dievišķu atklāsmi, kas dota tiem, kam Tas Kungs piešķīris apustuliskās pilnvaras” („Kristus mācība”, 86. lpp.).

  39. Skat. 2. korintiešiem 13:1; 2. Nefija 11:3; Etera 5:4; Mācības un Derību 6:28. Elders Nīls L. Andersens novēroja: „Daži apšauba savu ticību, ja tiem gadās uziet kādu Baznīcas vadītāja apgalvojumu, ar ko viņš ir nācis klajā pirms vairākiem gadu desmitiem un kas tiem šķiet nesavienojams ar mūsu doktrīnu. Ir kāds svarīgs princips, kas pārvalda Baznīcas doktrīnu. Doktrīnu māca visi 15 Augstākā prezidija un Divpadsmito kvoruma locekļi. Tā netiek apslēpta kādas vienas runas neskaidrā rindkopā. Patiesie principi tiek mācīti bieži, un tos māca daudzi. Mūsu mācību nav grūti atrast” („Jūsu ticības pārbaudījums”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2012. g. nov., 41. lpp.).

    Elders D. Tods Kristofersons mācīja līdzīgi: „Mums vajadzētu atcerēties, ka ne katrs apgalvojums, ko ir izteicis kāds no esošajiem vai bijušajiem Baznīcas vadītājiem, ir uzskatāms par doktrīnu. Baznīcā parasti saprot, ka vēstījums, ko izteicis kāds vadītājs kādā situācijā, ir personīgs, lai arī rūpīgi apdomāts viedoklis, kas nav oficiāls vai saistošs visai Baznīcai” („Kristus mācība”, 88. lpp.).

  40. Skat. 3. Nefija 11:32, 40. Prezidents Gordons B. Hinklijs teica: „Es jau iepriekš esmu runājis par to, cik svarīgi ir saglabāt Baznīcas doktrīnu tīru. … Es par to uztraucos. Mazas kļūdas doktrīnas mācīšanā var novest pie lieliem maldiem un ļauniem meliem” (Teachings of Gordon B. Hinckley [1997. g.], 620. lpp.).

    Prezidents Dalins H. Oukss brīdināja, ka daži „izvēlas dažus teikumus no pravieša mācībām un izmanto tos, lai atbalstītu savus politiskos uzskatus vai citus personīgos mērķus. … Sagrozīt pravieša vārdus, lai atbalstītu kādus personīgus politiskus vai finansiālus, vai citādus uzskatus nozīmē mēģinājumu manipulēt ar pravieti, nevis sekot viņam” („Our Strengths Can Become Our Downfall” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1992. g. 7. jūn.], 7. lpp., speeches.byu.edu).

    Prezidents Henrijs B. Airings brīdināja: „Mācība iegūst spēku tad, kad Svētais Gars apstiprina, ka tā ir patiesa. … Tādēļ, ka mums ir nepieciešams Svētais Gars, mums ir jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem, lai mācītu vienīgi patieso doktrīnu. Svētais Gars ir Patiesības Gars. Mēs gūstam Viņa apstiprinājumu, ja izvairāmies no pieņēmumiem jeb personīgas interpretācijas. To darīt var būt grūti. … Tas var būt kārdinājums — censties pateikt kaut ko jaunu vai sensacionālu. Taču, kad mēs esam uzmanīgi, mācot vienīgi patieso doktrīnu, mēs uzaicinām Svēto Garu par mūsu sabiedroto. Viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no tā, lai pat netuvotos nepareizai mācībai, ir izvēlēties būt vienkāršiem savā mācīšanā. Drošību var iegūt ar vienkāršību, un maz kas tiks zaudēts” (skat. „The Power of Teaching Doctrine”, Liahona, 1999. g. jūl., 86. lpp.).

    Elders Deils G. Renlands mācīja: „Tiekšanās pēc dziļākas izpratnes ir būtiska mūsu garīgās izaugsmes sastāvdaļa, tomēr, lūdzu, esiet piesardzīg[i]! Prāta apsvērumi nevar aizstāt atklāsmi. Spekulatīvi pieņēmumi nevedinās pie lielākām garīgajām zināšanām; tie var ievest mūs maldināšanā vai novērst mūsu uzmanību no tā, kas jau ir atklāts” („Jūsu dievišķā daba un mūžīgā sūtība”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2022. g. maijs, 70. lpp.).

  41. Skat. Mateja 23:23. Prezidents Džozefs F. Smits brīdināja: „Ļoti nesaprātīgi ir izraut kādu patiesības fragmentu un izturēties pret to tā, it kā tas būtu viss kopums. … Visi atklātie Kristus evaņģēlija principi ir nepieciešami un būtiski pestīšanas iecerē.” Viņš arī paskaidroja: „Tā nav ne laba politika, nedz saprātīga mācība — izņemt kādu no tiem, izsvītrot kādu principu no evaņģēlija patiesības ieceres kopuma, padarīt to par īpašu vaļasprieku un paļauties uz to attiecībā uz mūsu glābšanu un pilnveidi. … Tie visi ir nepieciešami” (Gospel Doctrine, 5. izd. [1939], 122. lpp.).

    Elders Nīls A. Maksvels paskaidroja: „Evaņģēlija principiem … vajadzīga sinhronizācija (saskaņošana). Tiekot savstarpēji atrauti vai izolēti, šo mācību cilvēciskie skaidrojumi un to piemērošana var būt nesaprātīga. Mīlestība, ja to neregulētu septītais bauslis, var kļūt miesīga. Piektā baušļa slavinošais uzsvars uz vecāku godāšanu, ja vien netiek ievērots pirmais bauslis, var radīt beznosacījumu lojalitāti noklīdušiem vecākiem, nevis Dievam. … Pat pacietība tiek līdzsvarota, „laikus asi pārmetot, kad iedvesmo Svētais Gars” [Mācības un Derību 121:43]” („Behold, the Enemy Is Combined”, Ensign, 1993. g. maijs, 78.–79. lpp.).

    Prezidents Merions G. Romnijs paskaidroja: „[Svēto Rakstu] pētīšana ar nolūku atklāt to, ko tie māca, kā to pavēlējis Jēzus, ļoti atšķiras no meklējumiem nolūkā atrast tādas rakstvietas, kuras var tikt izmantotas, lai atbalstītu kādu iepriekš noteiktu secinājumu” („Records of Great Worth”, Ensign, 1980. g. sept., 3. lpp.).

  42. Skat. 1. korintiešiem 2:4; Moronija 6:9. Elders Džefrijs R. Holands uzsvēra nepieciešamību sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju tā, lai ar Svētā Gara spēku vedinātu uz garīgu pacilātību: „Tas Kungs nekad nav devis Baznīcai daudz svarīgāku padomu par to, ka mums ir jāmāca evaņģēlijs „ar Garu, tieši ar Mierinātāju, kas tika sūtīts mācīt patiesību”. Vai mēs mācām evaņģēliju „ar patiesības Garu?” Viņš to ir jautājis. Vai arī mēs to mācām „kādā citā veidā? Un ja tas ir kādā citā veidā,” Viņš brīdina, „tas nav no Dieva” (Mācības un Derību 50:17–18). … Par mūžības lietām ir iespējams mācīties tikai tad, kad šo procesu atdzīvina Gara spēks no debesīm. … Tieši to mūsu Baznīcas locekļi patiešām vēlas. … Viņi vēlas, lai viņu ticība tiktu stiprināta un cerība — atjaunota. Īsāk sakot, viņi vēlas tapt baroti ar labo Dieva vārdu, lai tiktu debesu spēku stiprināti.” („A Teacher Come from God”, Ensign, 1998. g. maijs, 26. lpp.)

  43. Skat. Almas 13:23. Runājot par mūsu Debesu Tēvu, prezidents Rasels M. Nelsons liecināja: „Viņš sazinās ar mums vienkārši, klusi un ar tik satriecošu skaidrību, ka Viņu pārprast nav iespējams” („Uzklausiet Viņu!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. maijs, 89. lpp.).

  44. Skat. Psalmi 26:3; Romiešiem 13:10; 1. korintiešiem 13:1–8; 1. Jāņa 3:18.

  45. Skat. Psalmu 40:11.

  46. Skat. Romiešiem 8:16.

  47. Skat. 1. Samuēla 2:3; Mateja 6:8; 2. Nefija 2:24; 9:20.

  48. Skat. 1. Mozus 17:1; Jeremijas 32:17; 1. Nefija 7:12; Almas 26:35.

  49. Skat. Jeremijas 31:3; 1. Jāņa 4:7–10; Almas 26:37.

  50. Skat. 2. Nefija 9. nod.; Mācības un Derību 20:17–31; Mozus 6:52–62.

  51. Skat. Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:9–10.

  52. Skat. Jāņa 8:29; 3. Nefija 27:13.

  53. Skat. Jāņa 15:12; 1. Jāņa 3:11.

  54. Skat. Lūkas 22:39–46.

  55. Skat. Jāņa 19:16–30.

  56. Skat. Jāņa 20:1–18.

  57. Skat. 1. korintiešiem 15:20–22; Mosijas 15:20–24; 16:7–9; Mācības un Derību 76:16–17.

  58. Skat. Ap. d. 11:17–18; 1. Timotejam 1:14–16; Almas 34:8–10; Moronija 6:2–3, 8; Mācības un Derību 19:13–19.

  59. Skat. Mateja 11:28–30; 2. korintiešiem 12:7–10; Filipiešiem 4:13; Almas 26:11–13.

  60. Skat. Mateja 16:18–19; Efeziešiem 2:20.

  61. Skat. Mateja 24:24; Ap. d. 20:28–30.

  62. Skat. Mācības un Derību 20:1–4; 21:1–7; 27:12; 110. nod.; 135:3; Džozefs Smits — Vēsture 1:1–20.

  63. Skat. Mācības un Derību 1:14, 38; 43:1–7; 107:91–92.