Prieks par mūsu pestīšanu
Jēzus Kristus mīlestība un spēks var glābt katru no mums no mūsu kļūdām, vājībām un grēkiem un palīdzēt mums kļūt par kaut ko vairāk.
Pirms apmēram 10 gadiem es sajutu iedvesmu uzgleznot Glābēja portretu. Lai gan es esmu māksliniece, man tas šķita nedaudz apgrūtinoši. Kā lai es uzgleznoju Jēzus Kristus portretu, kas atspoguļotu Viņa Garu? Ar ko man vajadzētu sākt? Un kur lai es tam atrodu laiku?
Par spīti savām šaubām, es nolēmu neatkāpties un paļauties uz to, ka Tas Kungs man palīdzēs. Taču man vajadzēja turpināt darboties un paļauties uz to, ka Viņam visas lietas — iespējamas. Es lūdzu, gremdējos pārdomās, veicu izpēti, zīmēju skices un tiku svētīta ar palīdzību un avotiem. Un tas, kas sākotnēji bija balts audekls, sāka kļūt par ko citu.
Šis process nebija viegls. Dažkārt tas neizskatījās tā, kā biju iecerējusi. Dažreiz es piedzīvoju iedvesmojošus triepienu un ideju mirkļus. Bet daudzkārt man vienkārši atkal un atkal nācās mēģināt.
Kad man šķita, ka eļļas glezna beidzot ir pabeigta un nožuvusi, es sāku to pārklāt ar caurspīdīgu laku, lai pasargātu no netīrumiem un putekļiem. To darot, es pamanīju, ka mati gleznā sāk mainīties, izplūst un izšķīst. Es ātri sapratu, ka laku biju uzklājusi par agru, daļa gleznas vēl nebija nožuvusi!
Es burtiski biju aizpludinājusi daļu savas gleznas ar laku. Ak, kā man sāpēja sirds! Es jutos tā, it kā es tikko būtu iznīcinājusi to, ko Dievs man bija palīdzējis paveikt. Es raudāju, un mani pārņēma nelabums. Izmisumā es darīju to, ko šādā situācijā parasti darītu ikviens: es zvanīju savai mammai. Viņa gudri un mierīgi teica: „Tu neatgūsi to, kas tev bija, taču izdari labāko ar to, kas tev ir.”
Tādēļ es lūdzu Dievam palīdzību un gleznoju visu nakti, lai izlabotu to, kas bija labojams. Un, kad es no rīta paskatījos uz gleznu, tā izskatījās labāk, nekā iepriekš. Kā gan tas bija iespējams? Tas, ko es uzskatīju par nelabojamu kļūdu, bija iespēja izpausties Viņa žēlastīgajai rokai. Viņš nebija galā ar gleznu, un Viņš nebija galā ar mani. Kāds prieks un atvieglojums pārņēma manu sirdi! Es slavēju To Kungu par Viņa žēlastību, par šo brīnumu, kas ne tikai izglāba gleznu, bet arī iemācīja man vairāk par Viņa mīlestību un spēku izglābt ikkatru cilvēku no viņa kļūdām, vājībām un grēkiem un palīdzēt mums kļūt par ko vairāk.
Mana pateicība Glābējam pieauga, kad Viņš žēlīgi palīdzēja man izlabot „nesalabojamo” gleznā, un tieši tāpat mana personīgā mīlestība un pateicība Glābējam ir pastiprinājusies arī, cenšoties kopā ar Viņu strādāt pie savām vājībām un saņemt piedošanu par savām kļūdām. Es mūžīgi būšu pateicīga savam Glābējam par iespēju mainīties un kļūt tīrai. Viņam pieder mana sirds, un es ceru, ka darīšu visu un kļūšu tāda, kā Viņš vēlas.
Grēku nožēla mums ļauj sajust Dieva mīlestību, kā arī Viņu iepazīt un iemīlēt tā, kā tas citādi nebūtu iespējams. Sievietei, kura svaidīja Glābēja kājas ar eļļu, Viņš teica: „Viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz.” Viņa ļoti mīlēja Jēzu, jo Viņš tai bija daudz piedevis.
Mēs varam gūt lielu atvieglojumu un cerību, zinot, ka varam mēģināt vēlreiz — ka mēs, kā mācīja elders Deivids A. Bednārs, varam saņemt nebeidzamu grēku piedošanu caur Svētā Gara attīrošo spēku, ja vien patiesi un no sirds nožēlojam grēkus.
Pestījošais Jēzus Kristus spēks ir viena no lielākajām mūsu derību svētībām, kas mums apsolīta. Apdomājiet to, kad piedalāties svētajos priekšrakstos. Bez tā mēs nevarētu atgriezties mājās pie mūsu Tēva Debesīs un saviem mīļajiem.
Es zinu, ka mūsu Kungam Jēzum Kristum ir vara izglābt. Esot Dieva Dēlam, kurš izpirka pasaules grēkus un atdeva Savu dzīvību, lai to atkal atgūtu, Viņam pieder pestīšanas un augšāmcelšanās spēks. Viņš ir nodrošinājis nemirstību visiem un mūžīgo dzīvi tiem, kuri izvēlas Viņu. Es zinu, ka caur Viņa Izpirkšanas upuri mēs varam nožēlot grēkus un patiesi tikt attīrīti un izpirkti. Tas ir brīnums, ka Viņš mūs šādi mīl.
Viņš ir teicis: „Vai jūs tagad neatgriezīsities pie Manis un nenožēlosit savus grēkus, un netapsit pievērsti, lai Es varētu jūs dziedināt?” Viņš spēj dziedināt jūsu dvēseles „drupu kaudzes” — vietas, ko grēks un bēdas ir padarījušas sausas, skarbas un pamestas, un padarīt „visu [jūsu] tuksnešu kopu par Ēdenes dārzu”.
Tāpat kā mēs nevaram aptvert Kristus ciešanu agoniju un apmēru Ģetzemanē un pie krusta, tāpat mēs „nevaram izmērīt [Viņa] dievišķās piedošanas”, žēlastības un mīlestības dziļumu.
Reizēm jums var šķist, ka jums nav iespējams tikt izpirktiem, ka uz jums var netikt attiecināts Dieva mīlestības un Glābēja izpirkšanas spēks jūsu grūtību vai izdarītā dēļ. Taču es liecinu, ka jūs nevarat atrasties ārpus Skolotāja sasniedzamības. Glābējs „pazemojās visam” un atrodas dievišķā stāvoklī, lai jūs paceltu un izceltu no tumsas bezdibeņa, ievedot „Savā brīnišķīgajā gaismā”. Caur Savām ciešanām Viņš ir pavēris ceļu, lai katrs no mums varētu pārvarēt savas personīgās vājības un grēkus. „Viņam ir visa vara izglābt katru cilvēku, kas tic Viņa Vārdam un nes grēku nožēlošanai atbilstošu augli.”
Tāpat kā, lai saglābtu gleznu, bija nepieciešams darbs un lūgums pēc debesu palīdzības, tā arī, lai nestu „grēku nožēlošanai atbilstošu augli”, ir nepieciešams darbs, patiesa sirds un pazemība. Šo augļu skaitā ir ietverta mūsu ticība un paļāvība uz Jēzu Kristu un Viņa Izpirkšanas upuri, salauztas sirds un nožēlas pilna gara upurēšana Dievam, atzīšanās grēkā un atsacīšanās no tā, sabojātā atjaunošana, cik vien tas ir mūsu spēkos, un centieni dzīvot taisnīgi.
Lai patiesi nožēlotu grēkus un mainītos, mums vispirms ir jātiek „pārliecinātiem par saviem grēkiem”. Cilvēks neredz vajadzību lietot zāles, ja nesaprot, ka ir slims. Var gadīties, ka mēs nevēlamies ieskatīties sevī un ieraudzīt to, kas patiešām ir jādziedina un jālabo.
K. S. Lūisa darbos Aslans saka šādus vārdus cilvēkam, kurš ir sapinies pats savos maldos: „Ak, [cilvēce], cik gudri tu sargā sevi no visa, kas tev varētu nākt par labu!”
Kādā ziņā mēs sevi varētu sargāt no tā, kas mums varētu nākt par labu?
Nesargāsim sevi no tā labā, ar ko Dievs mūs vēlas svētīt! No mīlestības un žēlastības, ko Viņš vēlas, lai mēs sajustu. No gaismas un zināšanām, ko Viņš vēlas mums dāvāt. No dziedināšanas, kas, kā Viņš to zina, mums ir tik steidzami vajadzīga. No ciešākām, derībā balstītām attiecībām, ko Viņš ir iecerējis visiem Saviem dēliem un meitām.
Es lūdzos, kaut mēs noliktu malā visus „kara ieročus”, ko esam apzināti vai pat neapzināti pacēluši, lai pasargātu sevi no Dieva mīlestības svētībām. Lepnības ieročus — savtīgumu, bailes, naidu, aizvainojumu, pašapmierinātību, netaisnīgus spriedumus, greizsirdību — visu, kas traucē mums mīlēt Dievu no visas sirds un ievērot visas mūsu derības ar Viņu.
Kad dzīvojam saskaņā ar savām derībām, Tas Kungs mums var sniegt nepieciešamo palīdzību un spēku, lai mēs gan saskatītu, gan pārvarētu savas vājības, tostarp garīgo parazītu — lepnību. Mūsu pravietis ir teicis:
„Grēku nožēlošana ir ceļš uz šķīstību, un šķīstība dod spēku.”
„Un, ak, cik ļoti mums vajadzēs Viņa spēku turpmākajās dienās!”
Līdzīgi kā manas gleznas gadījumā, Tas Kungs nebeidz Savu darbu ar mums, kad esam kļūdījušies, un nebēg prom, kad paklūpam. Mūsu vajadzība pēc dziedināšanas un palīdzības Viņa skatījumā ir nevis slogs, bet gan īstais iemesls, kāpēc Viņš šeit ieradās. Glābējs teica:
„Lūk, Es esmu nācis pasaulē, lai nestu pestīšanu pasaulei, lai glābtu pasauli no grēka.”
„Mana žēlastības roka ir izstiepta pret jums, un katru, kas nāks, to Es pieņemšu; un svētīti ir tie, kas nāk pie Manis.”
Tāpēc nāciet šurp — nāciet visi, kas esat noguruši, grūtsirdīgi un noskumuši, nāciet un atstājiet savas nastas, un rodiet atvieglojumu Viņā, kurš jūs mīl vairāk nekā jebkurš cits. Ņemiet uz sevi Viņa jūgu, jo Viņš ir lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.
Mūsu Debesu Tēvs un Glābējs jūs redz. Viņi pazīst jūsu sirdi. Viņiem rūp tas, kas rūp jums, tai skaitā tie, kurus jūs mīlat.
Glābējs var izpirkt to, kas ir zaudēts, tostarp izirušas un sabojātas attiecības. Viņš ir pavēris ceļu tam, lai viss kritušais varētu tikt izpirkts, iedvešot dzīvību tam, kas šķiet miris un bezcerīgs.
Ja jums ir kādas grūtības, ko jums, jūsuprāt, jau būtu vajadzējis pārvarēt, nepadodieties. Esiet pacietīgi paši ar sevi, turiet savas derības, bieži nožēlojiet grēkus, lūdziet savu vadītāju palīdzību, ja nepieciešams, un dodieties uz Tā Kunga namu tik bieži, cik iespējams. Ieklausieties Viņa sūtītajos pamudinājumos un ņemiet tos vērā. Viņš neatteiksies no savām derību attiecībām ar jums.
Manā dzīvē ir bijušas smagas un sarežģītas attiecības, kas man ir sagādājušas raizes un ko es no sirds esmu centusies uzlabot. Brīžiem man ir šķitis, ka es biežāk ciešu neveiksmi nekā gūstu panākumus. Es prātoju: „Vai tad es jau iepriekš visu neatrisināju? Vai es patiešām neesmu pārvarējusi savu vājību?” Laika gaitā es esmu iemācījusies, ka es ne vienmēr esmu nepilnīga; drīzāk, ir tā, ka bieži vien pie daudz kā vēl ir jāstrādā un ir nepieciešama papildu dziedināšana.
Elders D. Tods Kristofersons mācīja: „Tas Kungs nešaubīgi izrādīs labvēlību tiem, kuri vēlas stāvēt cienīgi Viņa tiesas priekšā un ik dienas apņēmīgi darbojas, lai vērstu savas vājības spēkā. Patiesa grēku nožēlošana, patiesas pārmaiņas var prasīt atkārtotus pūliņus, taču šādiem centieniem piemīt kaut kas attīrošs un svēts. Dievišķā piedošana un dziedināšana šādā dvēselē ieplūst gluži dabiski.”
Pateicoties Jēzum Kristum, katra diena var tikt piepildīta ar jaunu cerību un iespējām. Katru dienu mēs ar jums varam iepazīt to, ko māte Ieva pasludināja par „mūsu pestīšanas prieku”, prieku par to, ka esam darīti veseli, un prieku par to, ka jūtam Dieva neizmērojamo mīlestību.
Es zinu, ka mūsu Tēvs Debesīs un Glābējs jūs mīl. Jēzus Kristus ir visas cilvēces Glābējs un Pestītājs. Viņš ir dzīvs. Caur Viņa Izpirkšanas upuri grēka un nāves saites tika uz visiem laikiem sarautas, lai mēs varētu brīvi izvēlēties dziedināšanu, pestīšanu un mūžīgo dzīvi kopā ar tiem, kurus mīlam. Un es liecinu par to Viņa Vārdā, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.