Jaunieši
Mana personīgā Mormona Grāmata
2005. gada augustā, kad prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008) deva izaicinājumu Baznīcas locekļiem — izlasīt Mormona Grāmatu līdz gada beigām, es apsolīju pati sev, ka es izlasīšu visu grāmatu. Es biju pazīstama ar Mormona Grāmatas stāstiem, bet nekad nebiju to izlasījusi no sākuma līdz beigām. Es biju apņēmusies turēt savu solījumu.
Es tiku mācīta pielietot Svētos Rakstus savā dzīvē un padarīt tos par sev nozīmīgiem. Un tā lasot, es rakstīju lapas malās to, kas, manuprāt, atspoguļoja fragmenta galveno ideju. Es arī pasvītroju tos vārdus un frāzes, kas atkārtojas, lai tos akcentētu.
Es ievietoju savu vārdu blakus vārdiem Svētajos Rakstos, lai palīdzētu sev atcerēties, ka Dieva vārds, kas tika teikts citiem, var būt arī vārds, kas ir pateikts man. Piemēram, 2. Nefija 2:28 es uzrakstīju savu vārdu: „Un tagad, [Hilarij], es gribētu, lai [tu] raudzītos uz lielo Starpnieku un klausītos Viņa svarīgajās pavēlēs.” Jo vairāk es padarīju Mormona Grāmatu sev nozīmīgu, jo sajūsminātāka es kļuvu, lasot to katru dienu.
Lasot katru dienu, manas lūgšanas kļuva izjustas un personīgas. Es arī biju spējīga koncentrēties savās mācību stundās un sekot Gara pamudinājumiem, lai sadraudzētos ar pārējiem. Gada pēdējā vakarā es pabeidzu Mormona Grāmatu.
Tad es sapratu visas Mormona Grāmatas lasīšanas nozīmi, kā ar citu Svēto Rakstu lasīšanas nozīmi un gribēju to izlasīt no sākuma līdz beigām vēl vairākas reizes savā dzīvē.