2011
Nws Tsis Nyob Ntawm No, Tiam Sis Twb Sawv Lawm
April 2011


Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Plaub Hlis Ntuj 2011

Nws Tsis Nyob Ntawm No, Tiam Sis Twb Sawv Lawm

Niaj hnub no tsuas tshuav qhov seem ntawm Kapena-us txoj kev puas tsuaj, uas yog ib lub nroog tom ntug pas dej, uas yog lub hauv paus ntawm tus Cawm seej txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia tib neeg. Nyob ntawm no nws tau qhuab qhia hauv lub tsev koom txoos, tau qhia tom ntug dej hiav txwv, thiab tau kho tib neeg mob hauv lawv vaj lawv tsev.

Thaum Nws nyuam qhuav pib ua hauj lwm qhuab qhia neeg, Yexus tau hais Yaxayas ib co lus hais tias: “Tus Tswv uas kav ib puas tsav yam tus ntsuj plig los kav kuv lub siab, rau qhov tus Tswv tau xaiv kuv coj txoj moo zoo mus qhia rau cov neeg pluag; thiab mus nplij cov neeg uas muaj kev lwj siab, qhia txoj kev dim rau cov neeg uas raug luag ntes, thiab qhia kev thaj yeeb rau cov neeg raug txim” (Yaxayas 61:1; kuaj saib Lukas 4:18)—uas qhia meej meej hais tias twb npaj siab yuav pab Vajtswv cov tub thiab cov ntxhais txais tau kev cawm dim.

Tiam sis Yexus txoj kev qhuab qhia hauv Kalilais tsuas yog qhov xub thawj xwb. Neeg Leej Tub yeej los paub hais tias nws yuav tau mus nyob rau saum lub roob Khauj Khaum Taub Hau, ib qho ntxim ntshai kawg.

Luag muab nws ntes hauv lub Vaj Khexemanes tom qab noj Pluas Hmo Kawg, Nws cov thwj tim twb tso nws tseg lawm, luag tau nti qaub ncaug rau nws, foob plaub, thiab luag thuam nws, ces Yexus thiaj tau ev tus ntoo khaub lig mus rau saum lub roob Khauj Kaum Taub Hau. Thaum xub thawj Nws tau kov yeej es tom qab no raug luag ntxeev siab, raug luag tsim txom, thiab tau tuag saum tus ntoo khaub lig.

Raws li cov lus hauv zaj nkauj “Lub Nroog Dawb Huv” hais:

Zaj dab neeg twb pauv hlo lawm. …

Tag kis ntawd txias thiab no ntxiag,

Thaum pom tus ntoo khaub lig tus duab ntxoo sawv los

Ntawm lub roob kho siab ntawd.1

Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau muab Nws Tib Leeg Tub pub rau peb. Peb tus Tij Laug tau muab Nws txoj sia pub rau peb.

Thaum kawg tus Xib Hwb yeej muaj peev xwm thim tau, es tsis txhob ua li. Tiam sis Nws tsis tau ua li ntawd. Nws nqi los raug txhua yam tsav kom Nws thiaj cawm tau txhua yam tsav: tib neeg sawv daws, lub ntiaj teb, thiab txhua yam uas muaj sia nyob rau haud.

Tsis muaj lwm cov lus uas cov neeg Ntseeg Yexus hais uas muaj lub ntsiab tseem ceeb tshaj cov lus uas tus tim tswv hais rau Maiv Liag Madalas thiab lwm tus Maiv Liag uas tuaj rau lub ntxa yuav kho lawv tus Tswv lub cev uas hais tias: “Ua li cas nej tuaj nrhiav tus neeg ciaj ntawm cov neeg tuag no? Nws tsis nyob ntawm no, tiam sis twb sawv lawm” (Lukas 24:5–6).

Vim twb tshaj tawm li no, cov neeg uas twb muaj sia nyob thiab tuag lawm, cov uas tam sim no muaj sia nyob thiab tseem yuav tuag mus, thiab cov uas tseem tsis tau yug los thiab tseem tsis tau tuag twb tau kev cawm dim lawm.

Vim hais tias Khetos twb kov yeej lub ntxa lawm, peb yeej yuav sawv rov qab los. Nov yog txoj kev txhiv tus ntsuj plig dim. Pov Lauj sau hais tias:

“Cov neeg saum ntuj lub cev zoo tsis thooj cov neeg hauv ntiaj teb no lub cev; cov neeg saum ntuj thiab cov neeg hauv ntiaj teb no lub cev nyias zoo nyias lawm ib yam.

“Lub hnub, lub hlis thiab tej hnub qub nyias ci txawv nyias lawm ib yam; thiab txawm yog tej hnub qub los ib lub yeej ci tsis thooj ib lub thiab.

“Ib yam nkaus li ntawd, lub cev uas luag muab faus, yog lub cev uas txawj tuag” (1 Kaulithaus 15:40–42).

Peb yeej xav tau lub yeeb koob xilethi-aus. Peb xav mus nrog Vajtswv nyob tas mus ib txhis. Peb xav nyob hauv ib tse neeg uas yuav nyob ua ke tas mus li.

Hais txog Nws tus uas cawm peb txhua tus kom dim kev tuag uas kav mus ib txhis, kuv hais lus tim khawv tias nws yog tus xib hwb uas qhia qhov tseeb—tiam sis Nws yeej yog ntau tshaj ib tug xib hwb xwb. Nws yog tus yam ntxwv txog kev ua neej nyob zoo tag nrho—tiam sis Nws yeej yog ntau tshaj ib tug yam ntxwv xwb. Nws yog tus kws kho mob zoo—tiam sis Nws yeej yog ntau tshaj ib tug kws kho mob xwb. Nws yog lub ntiaj teb tus Cawm Seej, Vajtswv tib Leeg Tub, Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb Nyab Xeeb tus Tub, Ixayees tus Dawb Huv, uas yog tus Tswv uas sawv rov qab los lawm, uas hais tias, “Kuv yog tus thawj thiab tus kawg; Kuv yog tus uas muaj sia nyob, kuv yog tus uas luag muab tua pov tseg; Kuv yog tus uas sawv nej cev nrog rau Leej Txiv” (D&C 110:4).

“Txoj kab lus uas hais tias: ʻKuv Paub tias Kuv tus Cawm Seej Muaj txoj sia Nyob!’ ua rau kuv zoo siab heev.”2

Kuv hais lus tim khawv tias qhov no muaj tseeb.

Lus Cim

  1. Frederick E. Weatherly, “The Holy City” (1892).

  2. “I Know That My Redeemer Lives,” Tej Zaj Nkauj, naj npawb 36.

Qhia los ntawm tsab Xov No

Cov xib hwb zoo yaum kom cov uas lawv qhia kom lawv yuav muaj kev sib haum xeeb. Thaum tib neeg qhia seb lawv xav li cas thiab ib leeg mloog ib leeg cov lus, tsis yog lawv yuav muaj ib qho chaw zoo kawm xwb tiam sis lawv haj yam yuav muaj kev sib haum xeeb (saib Teaching, No Greater Call [1999], 63). Cov neeg uas koj qhia yuav haj yam muaj kev sib haum xeeb thaum koj thiab lawv ua siab mos siab muag hais lus tim khawv txog Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj thiab Nws txoj Kev Sawv Rov Qab Los. Txoj kev sib haum xeeb no yuav pab tej yim neeg ua raws li Thawj Tswj Hwm Monson cov lus ntuas uas pab ib yim neeg peem los ua ib “tsev neeg uas nyob ua ke tas mus li.”

Luam