« E ’ohipa tā’u nā ’oe »
Elder John C. Pingree Jr.
Nō te Hitu ’Ahuru
E ’ohipa faufa’a rahi tā tātou tāta’itahi i roto i te fa’ahaerera’a i te ’ohipa a te Atua i mua.
Nā ’ō atura te Atua ia Mose, « E ’ohipa tā’u nā ’oe » (Mose 1:6) ’Ua uiui a’e nā ānei ’outou ē, e ’ohipa ānei tā te Metua i te Ao ra nā ’outou ? E mau ’ohipa faufa’a ānei tāna i fa’aineine nā ’outou—’e nā ’outou iho—e fa’aoti ? Te fa’a’ite pāpū nei au te pāhonora’a ’ē !
’A feruri nā ia Girish Ghimire, tei fānauhia ’e tei pa’ari i te fenua Nepal. I tōna ’āpīra’a, ’ua haere ’oia i te ha’api’ira’a i te fenua Taina, i reira te hō’ē hoa ha’api’ira’a tōna i te fa’a’itera’a iāna i te ’evanelia a Iesu Mesia. I te hōpe’a, ’ua haere mai ’o Girish i Brigham Young University nō te mau ha’api’ira’a teitei atu, ’e i reira tōna mātaura’a i tāna vahine. ’Ua noho rāua i Salt Lake Valley ’e ’ua fa’a’amu e piti tamari’i nō Nepal mai.
E rave rahi matahiti i muri iho, ’a ha’apārahihia ai hau atu i te 1 500 tītīhoria (réfugiés) i Utaha nō te mau pūhapara’a nō Nepal mai,1 ’ua fa’auruhia ’o Girish ’ia tauturu. Nō tōna ’aravihi i tōna reo tumu ’e tōna ’ite i te peu tumu, ’ua tāvini ’o Girish ’ei auvaha, ’ei ’orometua ha’api’i ’e ’ei ta’ata arata’i. ’Ia nahonaho a’era tō rātou fa’aeara’a i roto i te ’oire, ’ua ’itehia i roto i te tahi mau tītīhoria nō Nepal tō rātou ’ana’anatae i te ’evanelia. ’Ua fa’ati’ahia te hō’ē ’āma’a reo Nepali, ’e i muri a’e, ’ua tāvini ’o Girish ’ei peresideni nō te reira ’āma’a. ’Ua riro ato’a ’oia ’ei mauha’a i roto i te hurira’a o te Buka a Moromona i roto i te reo Nepali.
Tē ’ite ra ānei ’outou e mea nāfea tō te Metua i te Ao ra fa’aineinera’a ’e te fa’a’ohipara’a ia Girish ?
E ’ohipa tā te Atua nā tātou tāta’itahi
Te mau taea’e ’e te mau tuahine, e ’ohipa faufa’a tā te Atua nā tātou tāta’itahi. I parauhia nō te mau tuahine, mā te ha’api’i ato’a rā i te mau parau mau e tano nō te tā’āto’ara’a, ’ua ha’api’i mai te peresideni Spencer W. Kimball ē : « Hou tātou ’a haere mai ai i te fenua nei, ’ua hōro’ahia mai [ia tātou] te tahi mau ’ohipa … ’Aita rā tātou e ha’amana’o nei i te mau ha’apāpūra’a, ’aita rā te reira e ha’afifi i te ti’ara’a hanahana mau o te mau mea tā tātou i fāri’i ».2 Auē ïa parau mau hanahana ! E mau ’ohipa ta’a ’ē ’e te faufa’a tā tō tātou Metua i te Ao ra nā ’outou ’e nā’u e fa’aoti (hi’o Ephesia 2:10).
’Aita teie mau ’ohipa hanahana i fa’ata’a-noa-hia nā te tahi ri’i noa mau ta’ata ha’amaita’ihia, nā tātou pā’āto’a rā—e tāne ’aore rā e vahine, te huru taura ta’ata, te huru ti’ara’a nūna’a, te faufa’a moni, te ti’ara’a i roto i te sōtaiete, ’aore rā te pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia. E ’ohipa faufa’a rahi tā tātou tāta’itahi i roto i te fa’ahaerera’a i te ’ohipa a te Atua i mua (hi’o Mose 1:39).
Tē uiui nei te tahi pae o tātou ē, e nehenehe ānei te Metua i te Ao ra e fa’a’ohipa ia tātou nō te fa’atupu i te tahi mau ’ohipa faufa’a. ’A ha’amana’o rā, ’ua rave noa ’oia i te mau ta’ata ri’iri’i nō te fa’atupu i te mau ’ohipa māere (hi’o 1 Korinetia 1:27-28 ; PH&PF 35:13 ; 124:1). « [E] rave [tātou] … i te ’ohipa … nā roto i tō tātou iho hina’aro » ’e « tei roto ia [tātou] te mana » nō te « fa’atupu fa’arahi […] i te parau ti’a » (PH&PF 58:27-28).3
Tē fa’ata’a nei te peresideni Russell M. Nelson :
« ’Ua rahi atu tā te Fatu i feruri nō ’outou i tā ’outou i feruri nō ’outou iho. ’Ua fa’ata’ahia ’outou ’e ’ua fa’ahererehia ’outou nō teie taime ’e teie vāhi …
« Tē tītau nei te Fatu ia ’outou nō te taui i te ao nei. ’A fāri’i ai ’outou ’e ’a pe’e ai i tōna hina’aro, e ’ite ’outou ’ia ’outou i te fa’aotira’a i te mea e’ita e oti i te ravehia ! »4
Nō reira, nāhea tātou e ta’a ai ’e e fa’aoti ai i te ’ohipa tā te Atua i fa’ata’a nā tātou ? E hōro’a atu vau e maha parau tumu o te riro ’ei tauturu.
Rōtahi i ni’a ia vetahi ’ē
A tahi, ’a rōtahi i ni‘a ia vetahi ’ē. E nehenehe tā tātou e pe’e i te Mesia, « o tei hāmani maita’i haere ra » (’Ohipa 10:38 ; hi’o ato’a 2 Nephi 26:24).
I muri a’e i tō’u ho’ira’a mai nā te misiōni rave tāmau, ’ua mihi au i te terera’a ’ohipa o te hō’ē mahana tā’u i fāna’o. E mea pāpū maita’i ē, e ti’a iā’u ’ia ha’apa’o i tā’u mau fafaura’a, ’ia haere i te ha’api’ira’a, ’ia ha’amau i te hō’ē ’utuāfare ’e ’ia ’imi i te ’ohipa. Terā rā, ’ua uiui au, tē vai ra ānei te tahi ’ohipa hau atu, ’aore rā e mea ta’a ’ē mau, tā te Fatu i hina’aro ’ia rave au. I muri a’e e rave rahi ’āva’e i te feruri-māite-ra’a, ’ua tāi’o vau i teie ’īrava : « Mai te mea te hina’aro ra ’oe, e riro ’oe ’ei rāve’a nō te rave-rahi-ra’a i te ’ohipa maita’i i roto i teienei u’i » (PH&PF 11:8). ’Ua tauturu mai te Vārua iā’u ia ’ite ē, te tumu mātāmua o te mau ’ohipa hanahana, o te ha’amaita’ira’a ïa ia vetahi ’ē, ’e te « rave-rahi-ra’a i te maita’i ».
E nehenehe tā tātou e tuatāpapa i te mau fa’aotira’a i roto i tō tātou orara’a—mai te, e aha rā te tuatāpapa, e aha te mea e rave nō te rave i te ’ohipa, ’aore rā i hea e noho ai—i roto i te parau nō te tauturura’a ia vetahi ’ē.
’Ua fa’anu’u te hō’ē ’utuāfare i roto i te hō’ē ’oire ’āpī. ’Aita rātou i ’imi i te hō’ē fare i roto i te hō’ē aroā maita’i, ’ua mana’o rātou e fa’aea i roto i te hō’ē vāhi nava’i ’ore i te pae sōtiare ’e i te pae fa’arava’ira’a faufa’a. I te roara’a o te mau matahiti, ’ua fa’a’ohipa te Fatu ia rātou nō te tauturu e rave rahi ta’ata ’e nō te patu i tā rātou pāroita ’e te titi.
’Ua rave tāmau noa te hō’ē ta’ata utuutu ma’i i te ’ohipa i mātarohia, terā rā, ’ua arata’ihia ’oia ’ia fa’ata’a hō’ē mahana i te hepetoma nō te utuutu mā te tāmaoni ’ore i te ta’ata ’aita tā rātou e moni pāruru ma’i. Nō te hina’aro ’o teie ta’ata ’e tāna vahine ’ia ha’amaita’i ia vetahi ’ē, ’ua hōro’a mai te Fatu i te hō’ē rāve’a ia rāua nō te tauturu e rave rahi hānere ta’ata ma’i nava’i ’ore, ’a aupuru noa ai rāua ato’a i tō rāua ’utuāfare rahi.
’Imi ’e fa’ahotu i te mau hōro’a pae vārua
Te piti, ’imi ’e fa’ahotu i te mau hōro’a pae vārua. ’Ua hōro’a mai te Metua i te Ao ra ia tātou i teie mau hōro’a nō te tauturu ia tātou ’ia ’ite, ’ia rave ’e ’ia ’oa’oa i te ’ohipa tāna i fa’ata’a nā tātou.
Tē uiui nei te tahi pae o tātou, « E hōro’a ānei tō’u? » Teie fa’ahou te pāhonora’a ’ē ! « ’E ’ua hōro’ahia mai te hō’ē hōro’a i te ta’ata hō’ē ato’a ’e te Vārua o te Atua ra … ’ia maita’i te mau ta’ata ato’a nā roto i te reira » (PH&PF 46:11-12 ; reta i fa’ahuru-’ē-hia).5 E rave rahi mau hōro’a pae vārua tei ha’amāramaramahia i roto i te pāpa’ira’a mo’a (hi’o 1 Korinetia 12:1-11, 31 ; Moroni 10:8-18 ; PH&PF 46:8-26), e rave rahi fa’ahou rā e vai nei.6 Vetahi tē vai ra te ’ā’au aroha, te fa’a’itera’a i te tīa’ira’a, te au-māite-ra’a ’e te ta’ata, te fa’anahora’a ma te maita’i, te paraparaura’a ’aore rā te pāpa’ira’a ma te au, te ha’api’ira’a ma te māramarama, ’e te ’ohipa itoitora’a.
Nāfea ïa tātou e ’ite ai i tō tātou mau hōro’a ? E nehenehe tā tātou e hi’o i tō tātou ha’amaita’ira’a pātereareha, e ani i te feiā tei ’ite maita’i ia tātou, ’e e ’imi tātou iho e aha tā tātou mea au roa ’e i ’oa’oa. Te mea faufa’a roa atu, e nehenehe tā tātou e ani i te Atua (hi’o Iakobo 1:5 ; PH&PF 112:10). ’Ua ’ite ’oia i tō tātou mau hōro’a, i te mea ē, nāna i hōro’a mai i te reira ia tātou (hi’o PH&PF 46:26).
’Ia ’ite-ana’e-hia ia tātou tō tātou mau hōro’a, e hōpoi’a nā tātou i te fa’ahotu i te reira (hi’o Mataio 25:14-30). ’O Iesu Mesia iho « ’aore ’oia i fāri’i i te ’īra’a i te mātāmua, ’ua haere noa rā mai te aroha i te aroha » (PH&PF 93:13).
’Ua fa’aineine te hō’ē taure’are’a tāne i te tahi mau hōho’a pēni nō te fa’atīaniani i te mau faufa’a ha’apa’ora’a fa’aro’o. Tā’u i au roa o te hōho’a ïa o te Fa’aora, te tārere ra hō’ē i roto i tō mātou fare. ’Ua fa’ahotu ’e ’ua fa’a’ohipa teie taea’e i tōna mau hōro’a ha’a rima’i Nā roto iāna, ’ua fa’auru te Metua i te Ao ra ia vetahi ’ē ’ia ha’amaita’i i tō rātou ti’ara’a pipi.
I te tahi taime e feruri tātou ē, ’aita tō tātou e mau hōro’a faufa’a ta’a ’ē. I te hō’ē mahana ’ua tāparu te hō’ē tamāhine taiā, « e te Fatu, e aha tā’u iho misiōni ? » ’Ua pāhono mai ’oia, « ’a hi’o ia vetahi ’ē ». E hōro’a pae vārua te reira ! Mai taua taime ra, ’ua ’itehia iāna te ’oa’oa ia hi’o i te feiā tei ha’amo’e-tāmau-hia, ’e ’ua fa’a’ohipa te Atua iāna nō te ha’amaita’i e rave rahi. Noa atu te tahi mau hōro’a pae vārua e ’ere i te mea faufa’a roa ’ia hi’ohia e tō te ao, e mea faufa’a rā te reira nā te Atua ’e nō tāna ’ohipa.7
Fa’a’ohipa i te ’ati
Te toru, fa’a’ohipa i te ’ati. E tauturu tō tātou mau tāmatara’a ia tātou ’ia ’ite ’e ’ia fa’aineine nō te ’ohipa a te Metua i te Ao ra nā tātou. ’Ua fa’ata’a mai ’o Alama ē, « e hope a’era rā te mau ’ati rahi, … ’ua fa’ariro ho’i [te Fatu] iā’u ’ei mauha’a i roto i tōna ra rima » (Mosia 23:10).8 Mai te Fa’aora, nā tāna tusia tāra’ehara i ti’a ai iāna ’ia fa’aora ia tātou (hi’o Alama 7:11-12), e nehenehe tātou e fa’a’ohipa i te ’ite i roa’a nā roto mai i te mau ’itera’a teimaha nō te fa’ateitei, nō te ha’apūai ’e nō te ha’amaita’i ia vetahi ’ē.
I muri a’e i te vaiihora’ahia te hō’ē ra’atira maita’i i tāna ’ohipa, ’ua tāi’o ’oia i tōna ha’amaita’ira’a pātereareha ’e ’ua fa’auruhia ’oia ’ia ha’amau i te hō’ē taiete nō te tauturu i te tahi atu mau rave ’ohipa ’ia ’itehia mai hō’ē ’ohipa. (’Ua tauturu ato’a ’oia iā’u ’ia ’itehia mai hō’ē ’ohipa ’a ho’i ai tō mātou ’utuāfare i muri a’e i te tāvinira’a i te hō’ē misiōni.) ’Ua fa’a’ohipa te Fatu i tōna tāmatara’a ’ei ta’ahira’a pāpū nō te ha’amaita’i ia vetahi ’ē, ’a hōro’a ato’a ai iāna i te hō’ē tōro’a faufa’a mau.
’Ua fārerei te hō’ē nā ta’ata fa’aipoipo ’āpī i te hō’ē fānaura’a pohe. Mā te ’ā’au ’oto, ’ua fa’aoti rāua e fa’ahanahana i tā rāua tamāhine nā roto i te hōro’ara’a i te mau a’o ’e te pāturura’a materia i te mau metua i fārerei ato’a i te reira huru fifi. ’Ua ’ohipa te Fatu nā roto i teie nā ta’ata fa’aipoipo nō tō rāua here ta’a ’ē, tei fa’ahotuhia nā roto i te ’ati.
Ti’aturi i te Atua
E te māha, ti’aturi i te Atua. ’Ia ani ana’e tātou iāna ma te fa’aro’o ’e te mana’o tae, e hehēu mai ’oia ia tātou i tā tātou mau ’ohipa hanahana.9 ’Ia ’ite ana’e tātou te reira, e tauturu mai ’oia ia tātou ’ia fa’aoti i te reira mau ’ohipa. « Tē vai nei te mau mea ato’a i mua i [tōna] mata » (PH&PF 38:2 ; hi’o ato’a Abraham 2:8), ’e i te taime au mau, e ’īriti ’oia i te mau ’ūputa i tītauhia nō tātou (Apokalupo 3:8). ’Ua tono mai ’oia i tāna Tamaiti, ’o Iesu Mesia, ’ia ti’a ia tātou ’ia turu’i i ni’a iāna nō te fāri’i i te pūai i ’ō atu i tō tātou mau ’aravihi mātarohia (hi’o Philipi 4:13 ; Alama 26:12).
Hō’ē taea’e tei ha’ape’ape’a nō te mau fa’aotira’a a te fa’aterera’a hau nō te fenua iho, ’ua tupu te mana’o i roto iāna e horo nō te fa’aterera’a ’ohipa a te hau. Noa atu te hō’ē terera’a ’ohipa fa’ari’ari’a, ’ua fa’a’ohipa ’oia i te fa’aro’o ’e ’ua ha’aputu i te mau rāve’a nō te horo. I te pae hōpe’a, ’aita ’oia i upo’oti’a, ’ua ’ite rā ’oia ē, ’ua hōro’a mai te Fatu iāna i te arata’ira’a ’e te pūai nō te fa’aiho i te mau parau faufa’a nō te ’oire.
Hō’ē metua vahine ’ōtahi, e mau tamari’i huma tāna, ’ua ui ’oia ē, e nehenehe ānei tāna e pāhono pāpū i te mau hina’aro o tōna ’utuāfare. Noa atu e mea teimaha, ’ua ’ite ’oia ’ua ha’apūaihia ’oia ’e te Fatu ’ia rave fa’aoti i tāna misiōni faufa’a roa ma te manuia.
Hō’ē parau fa’aara
’A tauturu ai te Atua ia tātou ’ia fa’aoti i tā tātou mau ’ohipa hanahana, tei reira ato’a te ’enemi i te ’ohipara’a nō te fa’anevaneva ’e nō te ha’aparuparu ia tātou nō te hō’ē orara’a faufa’a.
O te hara paha tō tātou ’ōfa’i tūrorira’a rahi roa a’e, o te fa’aiti mai i tō tātou ’itera’a i te Vārua Maita’i ’e o te ha’apiriha’o i tō tātou fāri’ira’a i te mana pae vārua. Nō te fa’aoti i te ’ohipa tā te Fatu i fa’ata’a nā tātou, tītauhia ia tātou ’ia tauto’o ’ia riro ’ei mea mā (a hi’o 3 Nephi 8:1). Tē ora ra ānei tātou i te hō’ē fāito e ti’a ai i te Atua ’ia fa’a’ohipa ia tātou ?
Tē ’imi ato’a nei Sātane i te rāve’a nō te fa’anevaneva ia tātou i te mau mea iti a’e te faufa’a. ’Ua fa’aara te Fatu i te hō’ē ti’a fa’atere ’o te ’Ēkālesia i muta’a ra, « ’ua riro rā tō ’oe mana’o i te mau mea nō te fenua nei ē ’ua rahi a’e te reira i tō tō ’oe ha’amana’ora’a i te mau mea nō’u … ’e i te ’ohipa tei ha’apa’ohia nā ’oe na » (PH&PF 30:2). ’Ua rahi roa ānei tā tātou ha’ara’a i roto i te mau mea o te ao nei i nevaneva ai tātou i tā tātou mau ’ohipa hanahana ?
E tu’u ato’a mai Sātane i roto ia tātou i te mau mana’o ’aravihi ’ore nō te ha’aparuparu ia tātou. E fa’ariro ’oia i tā tātou ’ohipa ’ei mea teimaha roa ’aore rā ’ei mea ri’ari’a. Teie rā, e nehenehe tā tātou e ti’aturi i te Atua ! Ua here Oia ia tatou. Te hinaaro nei Oia ia manuia tatou. « ’O Iehova … te nā mua ia [tātou] ; ’ei pīha’i-ato’a-iho ’oia ia [tātou], e ’ore ’oia e fa’aru’e ia [tātou] » (Deuteronomi 31:8 ; hi’o ato’a Salamo 32:8 ; Maseli 3:5-6 ; Mataio 19:26 ; PH&PF 78:18).
E nehenehe ato’a Sātane, e tura’i ia tātou ’ia feruri e mea iti a’e te faufa’a o tā tātou ’ohipa i te ’ohipa i fa’auehia ia vetahi ’ē. E mea faufa’a rā te mau ’ohipa ato’a a te Atua, ’e e ’iteahia ia tātou te fa’aotira’a nō te mea « e ’oa’oa [tātou] i tā te Fatu i fa’aue mai ia [tātou] » (Alama 29:9).
’A fa’a’ohipa ai te Atua ia tātou, e riro te ’enemi i te fa’ahema ia tātou e ’ia parau ē, nā tātou i rave te mau fa’aotira’a. Teie rā, e nehenehe tātou e pe’e i te ha’eha’a o te Fa’aora nā roto i te ha’apaera’a i te fa’ateitei ia tātou iho ’e ’ia fa’ahanahana i te Metua (hi’o Mataio 5:16 ; Mose 4:2). ’A tāmata ai te hō’ē pāpa’i ve’a i te ha’afaufa’a ia Mère Teresa nō te misiōni o tōna orara’a ’ia tauturu i tei veve, ’ua pāhono oia : « nā te [Atua] teie ’ohipa. E au vau mai te hō’ē … pēnitara i roto i tōna rima … Nāna e feruri. Nāna e pāpa’i. ’Aita tā te pēnitara. Tā te pēnitara, o te fāri’i noa ïa ’ia fa’a’ohipahia ».10
’Ōpanira’a
E ā’u mau taea’e ’e mau tuahine here, tē ani manihini nei au ia tātou tāta’itahi ’ia « hōro’a ia [tātou iho] i te Atua … ’ei mauha’a i te parau ti’a ra » (Roma 6:13). Te hōro’ara’a ia tātou iho, o te fa’a’itera’a ïa iāna e hina’aro tātou ’ia fa’a’ohipahia tātou, ’a ’imi i tāna arata’ira’a, ’ā tītau i tōna pūai.
Mai tei mātarohia, e nehenehe tātou e hi’o ia Iesu Mesia, tā tātou hi’ora’a maita’i roa. I roto i te orara’a hou teie orara’a, ’ua ui a’era te Metua i te Ao ra, « o vai tā’u e tono ? »
’E ’ua pāhono a’era Iesu, « teie au, a tono iā’u » (Aberahama 3:27 ; hi’o ato’a Isaïa 6:8).
’Ua fāri’i Iesu Mesia, ’ua fa’aineine nō te reira, e ’ua rave i tāna ’ohipa i fa’ata’a-’ē-hia nā ’ei Fa’aora ’e ’ei Tāra’ehara nō tātou. ’Ua rave ’Oia i te hina’aro o te Metua (hi’o Ioane 5:30 ; 6:38 ; 3 Nephi 27:13) ’e ’ua fa’aoti i tāna mau ’ohipa hanahana.
’A pe’e ai tātou i te hi’ora’a ’o te Mesia ’e ’ia hōro’a tātou ia tātou iho i te Atua ra, tē fa’a’ite pāpū nei au ē, e fa’a’ohipa ato’a ’oia ia tātou nō te fa’ahaere i Tāna ’ohipa i mua ’e nō te ha’amaita’i ia vetahi ’ē. I te i‘oa o Iesu Mesia, ’āmene.