2019
Kalpošana norīkojumā nozīmē palūkošanos uz citiem tā, kā to dara Glābējs
2019. gada jūnijs


ministering

Kalpošanas principi, 2019. gada jūnijs

Kalpošana norīkojumā nozīmē palūkošanos uz citiem tā, kā to dara Glābējs

Jēzus lielu daļu Sava laika pavadīja ar cilvēkiem, kuri tika uzskatīti par atšķirīgiem; Viņš saredzēja viņu dievišķo potenciālu.

Cenšoties kalpot norīkojumos tā, kā to darīja Glābējs, mums var tikt lūgts kalpot kādam, kurš kaut kādā ziņā var būt atšķirīgs no mums. Tas dāvā mums iespēju — mācīties un augt.

Kultūras, etniskās piederības, izglītības vai labklājības līmeņa, vecuma, kādreizējās vai pašreizējās rīcības vai citu atšķirību dēļ mums var būt viegli izdarīt spriedumus par citiem, pirms esam tos iepazinuši. Šie pārsteidzīgie spriedumi rada aizspriedumus, par ko mūs brīdināja Glābējs (skat. 1. Samuēla 16:7; Jāņa 7:24).

Vai mēs spējam raudzīties pāri atšķirīgajam un palūkoties uz citiem tā, kā to dara Glābējs? Kā mēs varam iemācīties mīlēt citus — tādus, kādi viņi ir vai varētu kļūt?

Uzlūkot un iemīlēt

Bībelē ir ietverts kāds labi zināms stāsts par bagātu jaunekli, kurš vaicāja, kā viņam iemantot mūžīgo dzīvību: „Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu un sacīja: „Vienas lietas tev trūkst — ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man.”” (Marka 10:21.)

Pirms vairākiem gadiem, studējot šo rakstvietu, elders S. Marks Palmers no Septiņdesmitajiem pēkšņi pievērsa uzmanību kādam šī stāsta aspektam.

„Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu.”

Dzirdot šos vārdus, man prātā spilgti atausa kāda aina, kurā Tas Kungs ietur pauzi un uzlūko šo jauno vīrieti. Uzlūkojot viņu, Viņš redz viņam cauri un ielūkojas viņa dvēseles dziļumos, saredzēdams viņa krietnumu un viņa potenciālu, kā arī to, kas tam visvairāk nepieciešams.

Pēc tam nāk šie vienkāršie vārdi: Jēzus iemīlēja viņu. Viņu pārņēma mīlestība un līdzjūtība pret šo krietno jaunekli, un šīs mīlestības dēļ un ar šo mīlestību Jēzus no viņa prasīja vēl vairāk. Es iztēlojos, kā es justos, ja man, līdzīgi kā šim jauneklim, šīs lielās mīlestības ieskautam, tiktu prasīts paveikt kaut ko tik ārkārtīgi grūtu, kā visas savas mantas pārdošanu un atdošanu trūcīgajiem. …

[Es sev vaicāju]: „Kā es varu tikt piepildīts ar Kristus mīlestību, lai [citi] caur mani varētu sajust Dieva mīlestību un vēlmi mainīties? Kā es varētu uzlūkot [apkārtējos indivīdus] tā, kā Tas Kungs lūkojās uz bagāto jaunekli, ieraugot viņus tādus, kādi viņi patiesībā ir un par kādiem viņi varētu kļūt, neraugoties vienīgi uz viņu pašreizējo rīcību vai tās izpausmes trūkumu? Kā es varētu vēl vairāk līdzināties Glābējam?””1

Mācīšanās uzlūkot citus

Mācīšanās palūkoties uz citiem tā, kā to dara Glābējs, nes bagātīgu atalgojumu. Šeit ir apkopoti daži ieteikumi, kas var palīdzēt mums virzīties uz šo mērķi.

  • Iepazīstiet viņus
    Pielieciet pūles, lai iepazītu citus, neaprobežojoties ar virspusējiem faktiem. Ņemiet vērā, ka attiecību veidošana prasa laiku un sirsnīgus pūliņus. (Lai uzzinātu vairāk, skat. 2018. gada augusta rakstu par kalpošanas principiem „Jēgpilnu attiecību veidošana”.)

  • Veiciet pašanalīzi
    Pievērsiet uzmanību saviem apzinātajiem un neapzinātajiem spriedumiem. Vērīgi paraugieties uz saviem pieņēmumiem par citiem un centieties saprast, kādēļ jums par viņiem ir izveidojies minētais viedoklis.

  • Atturieties no nosodīšanas
    Paturiet prātā, ka apstākļi nenosaka indivīda vērtību. Iztēlojieties sevi viņu vietā un padomājiet, kā jūs gribētu, lai uz jums paraugās, ja jūs būtu nonākuši līdzīgos apstākļos. Cilvēka izvēļu un rīcības nošķiršana no viņu iekšējās vērtības un dievišķā potenciāla var palīdzēt mums palūkoties uz viņiem tā, kā to darītu Glābējs.

  • Lūdziet, lai spētu viņus iemīlēt
    Regulāri lūdziet par viņiem, saucot tos vārdā, kā arī lūdziet pēc pacietības, lai spētu ar viņiem patiesi sadraudzēties. Lūdziet un izvērtējiet savu kalpošanu. Vai jūs sniedzat viņiem to, kas tiem tik tiešām ir nepieciešams?

Jēzus pavadīja laiku ar visdažādākajiem cilvēkiem: bagātiem, trūcīgiem, valdniekiem un vienkāršiem ļaudīm. Viņš bieži Pats kļuva par aizspriedumu upuri, kad citi raudzījās uz Viņu, redzot Viņa šķietami trūcīgos un pieticīgos apstākļus. „Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu. … Viņš bija … tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām.” (Jesajas 53:2–3.)

Kristīga vīzija

Kāda māsa stāsta, kā viņa ir iemācījusies palūkoties uz savu kaimiņieni ar kristīgu redzējumu:

„Šķita, ka Džūlijai (personvārds mainīts), kura dzīvoja man kaimiņos, nav neviena drauga. Viņa allaž izskatījās neapmierināta un dusmīga. Taču, par spīti tam, es nolēmu ar viņu sadraudzēties. Kļūt nevis par draudzīgu paziņu, bet par patiesu draudzeni. Es uzrunāju viņu ikreiz, kad mēs tikāmies, un izrādīju interesi par visu, ko viņa dara. Palēnām man izdevās izveidot ar viņu draudzīgu saikni, kas ienesa manā sirdī prieku.

Kādudien es nolēmu apciemot Džūliju, lai apvaicātos par viņas lēmumu — neapmeklēt Baznīcu.

Es uzzināju, ka viņai nav neviena tuvumā dzīvojoša ģimenes locekļa vai radinieka. Viņas vienīgais brālis, kurš dzīvo ļoti tālu, sazinās ar viņu, tikai reizi gadā piezvanot. Klausoties, kā viņa pauž savu rūgtumu, dusmas un vilšanos saistībā ar saviem ģimenes locekļiem un Baznīcu, mani pārņēma nenoliedzami spēcīga līdzjūtība un mīlestība pret šo māsu. Es sajutu viņas sāpes un vilšanos. Es atskārtu, cik vientulīga ir bijusi viņas dzīve. Man šķita, it kā es dzirdētu kādu klusi sakām: „Es arī viņu mīlu. Mīli un cieni viņu.”

Es sēdēju un klausījos, kamēr viņai vairs nebija, ko teikt. Es jutu pret viņu mīlestību un līdzcietību. Šī māsa nekad nebija sajutusi to, ko nozīmē — tikt mīlētai. Es pēkšņi daudz lielākā mērā izpratu viņas sajūtas. Es pateicos, ka viņa ir ļāvusi man viņu apciemot, un devos projām, apskaujot viņu un izrādot savu mīlestību un cieņu. Viņa nekad neuzzinās, cik ļoti šis apciemojums mani saviļņoja. Debesu Tēvs bija atdarījis man acis un mācījis man, ka es spēju mīlēt, izrādot daudz lielāku līdzjūtību. Es esmu cieši apņēmusies ne vien būt par viņas draudzeni, bet arī par viņas ģimeni.”

Ielaižot mūs savā dzīvē, citi ļauj mums iegūt svētu pieredzi. Lūdzot, esot pacietīgiem un saņemot Gara palīdzību, mēs varam iemācīties ienākt citu dzīvē ar daudz kristīgāku vīziju.

Atsauce

  1. S. Mark Palmer, “Then Jesus Beholding Him Loved Him,” Liahona, May 2017, 115.