2019
Kuv Puas Txawj Pab Ib tug Neeg Hloov Siab?
Yim Hli Ntuj 2019


Daim Duab
ministering

Tej Ntsiab Cai txog Kev Txhawb Pab, Yim Hli Ntuj 2019

Kuv Puas Txawj Pab Ib tug Neeg Hloov Siab?

Koj txawj. Tiam sis koj lub luag hauj lwm tej zaum yuav tsis zoo li koj xav.

Vajtwv twb tsim peb kom peb txawj hloov. Kev kawm kom muaj peev xwm zoo li Vajtswv yog lub hom phiaj ntawm peb lub neej hauv lub ntiaj teb no. Ib lub hom phiaj ntawm peb txoj kev txhawb pab lwm tus yog kom pab lawv los cuag Khetos thiab hloov tej yam uas yuav tsum hloov kom rov qab los rau Nws lub xub ntiag. Tiam sis vim lawv muaj kev ywj siab xaiv, peb lub luag hauj lwm kom pab lawv ua neeg zoo li Khetos yeej muaj ciaj ciam.

Nov yog xya zaj zoo los ntawm tus Cawm Seej kom pab peb paub pab lwm tus thaum lawv siv zog hloov siab thiab los ua neeg zoo li Nws.

  1. Txhob Ntshai Caw Lwm Tus Hloov Siab

    Tus Cawm Seej yeej tsis ntshai caw lwm tus tso tej yam qub tseg thiab ua raws li Nws tej lus qhia. Nws tau caw Petus thiab Yakaunpaus tso lawv tej hauj lwm tseg thiab “los ua neeg uas cawm tau tib neeg” (Malakaus 1:17). Nws tau caw tus poj niam uas deev luag txiv kom “mus tsev thiab tsis txhob ua txhaum ntxiv” (Yauhas 8:11). Nws tau caw tus tub hluas nplua nuj kom muab nws lub siab uas tsom ntsoov rau tej yam ntawm lub ntiaj teb no tseg thiab los coj raws li Nws (saib Malakaus 10:17–22). Peb kuj txawj ua siab loj thiab hlub lwm tus thaum peb caw lawv hloov siab thiab los coj raws li tus Cawm Seej.

  2. Nco Ntsoov tias Yog Lawv Xaiv Tau Kom Hloov Siab

    Yus yuam tsis tau kom ib tug hloov siab zoo li tus Cawm Seej caw peb ua. Tus Cawm Seej tau qhia thiab caw lwm tus, tiam sis Nws tsis tau yuam leej twg. Tus tub hluas nplua nuj “nyuaj siab kawg thiab tawm lawm” (Mathais 19:22). Nyob hauv Kapena-us, Nws cov thwj tim feem coob tau xaiv kom “tso Yexus tseg” thiab Nws nug Kaum Ob tug Thwj Tim seb lawv puas yuav tso Nws tseg thiab (saib Yauhas 6:66–67). Cov uas coj raws li Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej ib txhia tau xaiv coj raws li tus Cawm Seej, lwm tus tsis tau xaiv li ntawd (saib Yauhas 1:35–37; 10:40–42). Peb caw tau lawv hloov los ua neeg zoo li Nws, tiam sis peb txiav txim siab tsis tau kom lawv hloov siab. Thiab yog tias lawv tseem tsis tau xaiv kom hloov siab, peb yuav tsum tsis txhob tso lawv tseg—thiab yuav tsum tsis txhob xav tias peb twb poob lawm.

  3. Thov Vajtswv Kom Pab Lwm Tus Txawj Hloov

    Thaum Nws Thov Vajtswv Pab Tib Neeg, Yexus tau thov Vajtwv kom Nws cov thwj tim yuav tsis raug kev phem, yuav hloov los ua neeg zoo li Nws thiab Leej Txiv, thiab yuav muaj Vajtswv txoj kev hlub puv npo (saib Yauhas 17:11, 21–23, 26). Thiab vim Nws paub tias Petus yuav tsum muaj zog kom kawm ua nws lub luag hauj lwm, tus Cawm Seej tau thov Vajtswv pab nws (saib Lukas 22:32). Peb tej lus thov Vajtwv pab lwm tus yeej yuav pab lawv (saib Yakaunpaus 5:16).

  4. Qhia Kom Lawv Tso Siab rau Nws lub Hwj Chim

    Yog los ntawm tus Cawm Seej xwb peb thiaj li yuav hloov siab tiag tiag thiab kawm kom muaj peev xwm li Vajtswv. Nws yog “txoj kev, yog qhov tseeb thiab yog txoj sia; tsis muaj leej twg mus cuag tau Leej Txiv tsuas yog mus ntawm [Nws] mus xwb thiaj tau” (Yauhas 14:6). Yog Nws lub hwj chim uas yuav ua rau “tej uas qaug zog los ua tej uas muaj zog” (Ethaws 12:27). Yog kev ntseeg Nws lub hwj chim theej txhoj uas ua rau Amas tus Hluas txawj hloov siab (saib Amas 36:16–23). Peb qhia tau lwm tus kom tso siab rau tus Cawm Seej kom lawv kuj yuav muaj Nws lub hwj chim hauv lawv lub neej kom lawv ua neeg zoo dua ntxiv.

  5. Ua Zoo rau Lawv Zoo Li Lawv twb Hloov Lawm

    Kev hlub thiab kev lees txais lwm tus yeej yog tej yam uas muaj hwj chim pab lwm tus hloov siab. Tus poj niam nyob ntawm lub qhov dej twb nyob nrog ib tug neeg uas tsis yog nws tus txiv. Yexus cov thwj tim “lawv pom Yexus nrog tus poj niam ntawd tham, lawv xav tsis thoob li” (Yauhas 4:27), tiam sis Yexus tsuas xav txog qhov uas tus poj niam yuav hloov los ua neeg zoo li cas. Nws tau qhia lawv thiab muab cib fim rau tus poj niam hloov siab, es tus poj niam twb ua li ntawd. (Saib Yauhas 4:4–42.)

    Thaum peb ua rau lwm raws li yav tas los thiab tsis ua zoo rau lwm tus zoo li lawv twb hloov lawm, peb tab kaum lawv. Tiam sis, peb muaj peev xwm zam txim rau lawv thiab tsis xav txog tej yam lawv ua yuam kev thaum yav tas los. Peb muaj peev xwm ntseeg tias lwm tus hloov tau. Peb zam tau lawv tej kev qaug zog thiab hais txog tej yam uas zoo uas tej zaum lawv tsis pom ntawm lawv tus kheej. “Peb muaj kev lav ris saib qhov uas tib neeg yuav rais los ua neeg zoo li cas.”1

  6. Cia Lawv Kawm Li Lawv Kawm Tau

    Yeej yuav tsum siv sij hawm kom hloov tau. Peb txhua tus yuav tsum “ua siab ntev mus ntxiv kom txog thaum [peb] ua tau zoo tag nrho” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 67:13). Yexus tau ua siab ntev rau lwm tus thiab tau qhia cov uas tawm tsam Nws mus txiv, thaum Nws ua tim khawv txog Nws lub luag hauj lwm uas Nws Leej Txiv tau muab rau Nws thiab teb lawv tej lus nug (saib Mathais 12:1–13; Yauhas 7:28–29). Peb yuav tau ua siab ntev rau lwm tus thiab txhawb nqa lawv kom ua siab ntev rau lawv tus kheej.

  7. Tsis Txhob Tso Tseg Yog tias Lawv Rov Qab Ua Ib Yam Li Qub

    Tom qab Khetos tuag lawm, Petus thiab lwm tus Thwj Tim tau rov qab ua tej yam uas lawv twb paub ua thaum yav tas los (saib Yauhas 21:3). Khetos qhia Petus tias nws yuav tsum “yug Nws pab yaj” (saib Yauhas 21:15–17) thiab Petus tau rov qab los ua hauj lwm qhuab qhia tib neeg. Yeej yooj yim rov qab ua ib yam li qub. Peb muaj peev xwm pab lwm tus thaum peb txhawb nqa thiab caw lawv los coj raws li tus Cawm Seej thiab ua neej zoo li Nws ntxiv.

Cia Lwm Tus Kawm

Txwj Laug Jeffrey R. Holland ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau hais zaj dab neeg no txog qhov uas yuav tsum cia lwm tus kawm: “Muaj neeg uas qhia kuv txog ib tug tub hluas uas ntau xyoo yuav luag txhua zaus luag thuam nws hauv nws lub tsev kawm ntawv. Nws twb muaj tej yam uas nws ua tsis taus, thiaj li yooj yim rau cov tub hluas ntxhais hluas thuam nws. Thaum nws loj hlob tuaj lawm nws tsiv tsev mus. Nws tau koom pawg tub rog thiab ua tau tej yam zoo haud vim nws tau kawm ntawv thiab tso yav tas los tseg lawm. Qhov tseem ceeb, ib yam li lwm tus hauv pawg tub rog, nws tau muaj siab rau ntseeg thiab zoo siab vim nws tau kawm txog qhov zoo nkauj thiab qhov muaj yeeb koob ntawm lub Koom Txoos.

“Tom qab ntau xyoo lawm, nws rov qab los rau hauv nws lub qub zog. Cov uas yog tub hluas ntxhais hluas thaum nws nyob ntawd twb tsiv tsev lawm tiam sis tsis yog txhua tus. Zoo li thaum nws rov qab los tom qab nws tau vam meej lawm thiab yog ib tug neeg tshiab, tib neeg tej kev xav li qub tseem nyob ntawd, tos ntsoov nws rov qab los. Cov neeg hauv nws lub qub zos xav tias nws yog ib tug neeg ib yam li qub. …

“Tus txiv neej txoj kev siv zog ib yam li Povlauj kom tso yav tas los tseg thiab tuav lub nqi zog uas Vajtswv tau muab rau nws tau ploj zuj zus lawm mus txog thaum nws ua neej ib yam li thaum nws yog ib tug tub hluas ua ntej nws tuag. … Nyuaj siab heev vim nws rov qab los koom nrog … cov uas xav tias yav tas los yeej muaj nqi tshaj yav tom ntej. Lawv twb muab qhov uas yog vim Khetos tau theej nws lub txhoj tshem tawm. Thiab nws nyuaj siab thaum nws tuag, txawm yog tsis yog vim nws ua txhaum ntau. …

Cia tib neeg hloov siab lees txim. Cia tib neeg kawm. Ntseeg tias tib neeg txawj hloov thiab kawm tau ua neeg zoo dua.”2

Lus Cim

  1. Thomas S. Monson, “Saib Lwm Tus Raws li Qhov uas Lawv Rais Tau Los Ua Neeg Zoo Li Cas,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 70.

  2. Jeffrey R. Holland, “The Best Is Yet to Be,” Liahona, Ib Hlis Ntuj 2010, 19, 20.

Luam