Kalpošanas principi, 2020. gada februāris

Kalpošana caur ģimenes vēstures darbu

Džošua Denisa ilustrācijas; fona attēls un fotogrāfija no Getty Images

Palīdzības sniegšana ģimenes vēstures darbā ir spēcīgs kalpošanas veids. Savienojot cilvēkus ar viņu priekštečiem caur ģimenes stāstiem un dažādām citām lietām, jūs palīdzat aizpildīt tukšās vietas viņu sirdīs, ko viņi, iespējams, pat neapjauta (skat. Maleahija 3:23–24).

Neatkarīgi no tā, vai tas ir Baznīcas loceklis visa mūža garumā vai kāds, kurš nekad nav dzirdējis par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju, visi Dieva bērni vēlas zināt, no kurienes viņi ir cēlušies.

Bieži vien nav vajadzīgs ilgs laiks, lai uz viņiem atstātu dziļu un paliekošu iespaidu, kā tas tiks atainots turpmākajos stāstos.

Ģimenes atrašana 9100 metru augstumā

Nesen, lidojot mājup, man bija jāsēž blakus Stīvam, kurš man nedaudz pastāstīja par savu dzīvi. Kad viņš 18 gadu vecumā pabeidza vidusskolu, viņš iestājās ASV armijā kā sabiedrisko attiecību speciālists un drīz vien sāka strādāt Baltajā namā, asistējot ASV prezidentam sabiedrisko attiecību jomā. No 18 līdz 26 gadu vecumam viņš bija kalpojis diviem ASV prezidentiem. Viņa stāsts bija aizraujošs!

„Stīv,” es teicu, „jums ir jāpieraksta šie stāsti saviem pēcnācējiem! Viņiem tie ir jāzina, pirmkārt, no jūsu skatupunkta.” Viņš piekrita.

Pēc tam Gars mani pamudināja viņam pajautāt, ko viņš zina par saviem priekštečiem. Stīvs ļoti daudz zināja par savas mammas pusi, tostarp arī stāstu par to, kā viņa ģimene reiz bija vakariņojusi kopā ar Ābrahāmu Linkolnu, kamēr viņš, aģitējot 1860. gada ASV prezidenta vēlēšanās, apbraukāja lauku teritoriju.

Tomēr viņš ļoti maz zināja par tēva pusi. Viņš patiešām gribēja uzzināt vairāk. Es paņēmu savu telefonu un atvēru FamilySearch aplikāciju. „Stīv, mēs varam atrast jūsu ģimenes locekļus jau tagad!”

Es pieslēdzos bezvadu internetam, kas bija pieejams lidojuma laikā, un noliku savu telefonu uz atvelkamā galdiņa, kas atradās man priekšā, lai mēs abi varētu redzēt telefona ekrānu. Mēs papētījām FamilyTree. Pēc dažām minūtēm mēs abi skatījāmies uz viņa vecvectēva un vecvecmammas laulības apliecību.

„Tie ir viņi,” viņš teica. „Es tagad atceros viņu uzvārdu!”

Mūs abus pārņēma priecīgs satraukums. Turpmākās 45 minūtes mēs veidojām viņa mazpazīstamo priekšteču profilus. Viņš man lika apsolīt, ka mēs turpināsim kopīgi meklēt, kad būsim Kolorādo. Kad lidmašīna piezemējās, mēs apmainījāmies ar kontaktinformāciju.

Te nu mēs bijām — lidojām 9100 metru augstumā, lūkojāmies ierīcē, kas bija manas plaukstas lielumā un meklējām vīrieti un sievieti, kuri bija apprecējušies pirms 100 gadiem un bija zuduši gan viņam, gan viņa ģimenei. Neticami! Bet mēs viņus atradām. Ģimenes tika savienotas. Atmiņā tika atsaukti stāsti. Mēs izjutām pateicību par tehnoloģijām un ierīcēm. Tas nebija nekas cits, kā brīnums.

Džonatans Pītijs, Kolorado, ASV

Jaunas ģimenes ieskauta

Marija bija mazaktīva baznīcas locekle jau vairāk nekā 20 gadus. Pirms dažiem mēnešiem mēs vairākas stundas ar viņu pavadījām mūsu mājās, pētot viņas ģimeni tautas skaitīšanas datos un citos ierakstos. Vienā brīdī viņa izplūda asarās, sakot: „Divās stundās es esmu uzzinājusi par savu ģimeni vairāk, nekā visā savā līdzšinējā dzīvē!”

Kopā pavadītā laika beigās mēs viņai parādījām lietotnes FamilyTree sadaļu Relatives Around Me. Izrādījās, ka mēs ar vīru esam attāli Marijas radinieki. Viņa atkal izplūda asarās, sakot, ka viņa domāja, ka ir viena. Viņa nezināja, ka viņas apkaimē dzīvo viņas ģimene. Pēc dažām nedēļām Marija satikās ar mūsu bīskapu. Šobrīd viņa strādā pie tā, lai varētu doties uz templi, un ir satikusi daudzus „jaunus” radiniekus mūsu draudzē!

Kerola Rainera Evereta, Ziemeļkarolīna, ASV

Kalpošanas recepte

Es un Ešlija — māsa, kurai kalpoju, — esam mantojušas pavārgrāmatas no mūsu vecmāmiņām. Viņa to saņēma no vecvecmāmiņas, savukārt savējo es izveidoju tad, kad pēc vecmāmiņas Grīnvudas nāves es mantoju viņas recepšu kastīti.

Mēs ar Ešliju izvēlējāmies receptes no mūsu pavārgrāmatām un kādu vakaru pēc darba satikāmies, lai tās izmēģinātu. Viņa izvēlējās deserta recepti, tāpēc mēs no sākuma pagatavojām to un ielikām cepeškrāsnī. Es izvēlējos čipsu mērcīti — pamatēdienu, kas tika pagatavots katrā Grīnvudu ģimenes ballītē. Ešlijas meita Alise mums palīdzēja nogaršot pagatavoto. Tā kā Ešlija nevēlējās, lai viņas bērni apēstu visu desertu, viņa to nogādāja dažām māsām, kurām viņa kalpo.

Mūsu recepšu vakarā man visvairāk patika tas, ka gatavojot un cepot mēs runājām par visām ierastajām kalpošanas tēmām — gan par viņas grūtībām, gan manējām. Taču mēs runājām arī par mūsu vecmāmiņām un mammām, kas mūsos raisīja patīkamu saviļņojumu.

Dženifera Grīnvuda, Jūta, ASV

Īpaši veidi, kā palīdzēt

Ģimenes vēsture var atvērt durvis uz kalpošanas iespējām tad, kad liekas, ka nekas cits tās neatvērs. Lūk, dažas idejas, ko jūs varat izmēģināt.

Palīdziet ierakstīt un augšupielādēt ģimenes vēstures stāstu audio ierakstus, īpaši tos, kas atbilst fotogrāfijām.
Izveidojiet ciltskoka apļa diagrammu vai kādu citu izdrukājamu ģimenes vēstures dokumentu, ko jūs varat uzdāvināt.
Māciet veidus, kā pierakstīt pašiem savu vēsturi, rakstot dienasgrāmatu tā, kā viņiem patīk, piemēram, veidojot audio ierakstus, fotogrāmatas vai video. Tie, kuriem nepatīk rakstīt parastu dienasgrāmatu, var to darīt daudzos citos veidos.
Dodieties kopā uz templi un izpildiet priekšrakstus priekšteču labā. Vai arī piedāvājiet veikt priekšrakstus citu cilvēku ģimenes locekļu labā, ja darba ir vairāk, nekā viņi var paveikt paši.
Satiecieties un dalieties ar ģimenes tradīcijām.
Kopīgi dodieties uz nodarbību par ģimenes vēsturi.

© 2020 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/19. Tulkojuma apstiprinājums: 6/19. Ministering Principles, February 2020 tulkojums. Latvian. 16995 153