Te mau ’āparaura’a faufa’a
E’ita tātou e nehenehe e tīa’i ’ia tupu noa te fa’afāriura’a o tā tātou mau tamari’i. E’ita te fa’afāriura’a ’ōpua-’ore-hia i te hō’ē parau tumu nō te ’evanelia a Iesu Mesia.
’Ua uiui a’ena ānei ’outou nō te aha tātou i pi’i ai i te Paraimere e « Paraimere [te tuatahi] » ? Noa atu ē tē fa’atoro nei te i’oa i ni’a i te ha’api’ira’a pae vārua e fāri’ihia e te mau tamari’i i te mau matahiti mātāmua o tō rātou orara’a, nō’u nei e fa’aha’amana’ora’a ato’a te reira i te hō’ē parau mau mana rahi. Nō tō tātou Metua i te ao ra ’aita roa te mau tamari’i i riro ’ei tuarua (secondaire)—’ua riro noa rātou ’ei « tuatahi ».1
Tē ti’aturi nei ’oia ia tātou ’ia ha’afaufa’a, ’ia fa’atura ’e ’ia pāruru ia rātou ’ei mau tamari’i nā te Atua. Te aura’a, e’ita roa tātou e ha’apēpē ia rātou i te pae tino, i te pae nō te paraura’a ’aore rā i te pae ’āehuehu i roto e rave rahi huru ravera’a, noa atu e mea pūai te ’ume’umera’a ’e te nē’ira’a. ’Āhiri i te reira e ha’afaufa’a tātou i te mau tamari’i, ’e rave tātou i te mau mea ato’a tā tātou e nehenehe nō te ’aro i te mau ’ino o te hāmani-’ino-ra’a. Tō rātou aupurura’a e ’ohipa mātāmua ïa nā tātou—mai te reira ato’a nōna.2
Tē parahi ra hō’ē metua vahine ’āpī ’e te metua tāne i te ’aira’a mā’a o te fare tūtu mā te fa’ati’ati’a i te mau ’ohipa o taua mahana ra. Mai te hope’a o te vāhi tomora’a, ’ua fa’aro’o rāua i te taparuru. ’Ua ui te metua vahine, « E aha terā ? »
I muri iho, ’ua fa’aro’o rāua i te hō’ē auē ha’iha’i mai roto mai i te piha o tō rāua tamaiti, maha matahiti. ’Ua horo rāua i te vāhi tomora’a. Tei reira ’oia, tē tārava noa ra i ni’a i te tahua i pīha’i i tōna ro’i. Amo mai ra te metua vahine i te tamaiti iti ma tē ani iāna e aha te ’ohipa i tupu.
Nā ’ō mai ra ’oia : « ’Ua topa vau nā ni’a mai i te ro’i ».
Parau atu ra ’oia : « Nō te aha ’oe i topa ai nā ni’a mai i te ro’i ? »
Pei mai ra i tōna pa’ufi mā te parau ē : « ’Aita vau i ’ite. Penei a’e ’aita vau i fānu’u ātea i roto i te ro’i ».
Nō ni’a i te « fānu’u ātea i roto » tā’u e hina’aro e paraparau i teie po’ipo’i. E ha’amaita’ira’a ’e e hōpoi’a nā tātou ’ia tauturu i te mau tamari’i ’ia « fānu’u ātea i roto » i te ’evanelia a Iesu Mesia. ’E mea ti’a ’ia ha’amata ’oi’oi i te reira.
Tē vai nei hō’ē taime ta’a ’ē mau i roto i te orara’a o te mau tamari’i, ’ia pāruru-ana’e-hia rātou i te fa’aurura’a a Sātane. E taime ïa e mea ti’amā rātou ’e te hara ’ore.3 E taime mo’a nō te metua ’e te tamari’i. E ha’api’ihia te mau tamari’i nā roto i te parau ’e te hi’ora’a maita’i, nā mua a’e ’e i muri a’e rātou « e tāpae ai i te matahiti e ta’a ai tō [rātou] mana’o i mua i te Atua ».4
’Ua ha’api’i te peresideni Henry B. Eyring : « Tē mau nei tātou i te taime tano maita’i i pīha’i iho i te taure’are’a. Te taime maita’i roa a’e nō te ha’api’i i te vai ’āpīra’a ïa, ’a vai pāruru-noa-hia ai te mau tamari’i i te mau fa’ahemara’a a tō rātou ’enemi tāhuti, ’e e nā mua roa a’e e riro ai te mau parau ’o te parau mau ’ei mea pa’ari nō rātou ’ia fa’aro’o i roto i te māniania o tā rātou iho mau ’arora’a ».5 E tauturu te reira huru ha’api’ira’a ia rātou ’ia ’ite i tō rātou ihota’ata hanahana, tā rātou fā ’e te mau ha’amaita’ira’a tao’a rahi e tīa’i mai ra ia rātou, ’a rave ai rātou i te mau fāfaura’a mo’a ’e ’a fāri’i ai i te mau ’ōro’a nā ni’a i te ’ē’a o te fāfaura’a.
E’ita e ti’a ia tātou ’ia tīa’i ’ia tupu noa mai te fa’afāriura’a nō tā tātou mau tamari’i. E’ita te fa’afāriura’a ’ōpua-’ore-hia i te parau tumu nō te ’evanelia a Iesu Mesia. Tē rirora’a mai tō tātou Fa’aora e’ita te reira e tupu mai terā noa. Te hia’ai mau ’ia here, ’ia ha’api’i ’e ’ia fa’a’ite pāpū, e nehenehe e tauturu i te mau tamari’i ’ia ha’amata i te ’āpī-roa-ra’a ’ia ’ite i te fa’aurura’a o te Vārua Maita’i. E mea faufa’a roa te Vārua Maita’i nō te ’itera’a pāpū o tā tātou mau tamari’i ’e nō te fa’afāriura’a ia Iesu Mesia ; e hīna’aro tātou ia rātou ’ia « ha’amana’o ā rātou iāna ē a muri noa atu, ’ia vai noa tōna Vārua i roto ia rātou ».6
’A feruri na i te faufa’a o te mau ’āparaura’a ’utuāfare nō ni’a i te ’evanelia a Iesu Mesia, te mau ’āparaura’a faufa’a, ’o tē nehenehe e tītau i te Vārua. ’Ia tupu ana’e te reira mau huru ’āparaura’a ’e tā tātou mau tamari’i, e tauturu tātou ia rātou ’ia ha’amau i te hō’ē niu, « ’o te niu mau ïa, ’o te tumu ’ia patuhia i ni’a e [rātou], e ’ore e ti’a ’ia ma’iri rātou i raro ».7 ’Ia ha’apūai ana’e tātou hō’ē tamari’i, e ha’apūai tātou i te ’utuāfare.
Nā teie mau ’āparaura’a faufa’a mau e arata’i i te mau tamari’i ’ia :
-
Māramarama i te ha’api’ira’a tumu nō te tātarahapa.
-
Roa’a te fa’aro’o i te Mesia, te Tamaiti a te Atua ora.
-
Mā’iti i te bāpetizora’a ’e i te hōro’a o te Vārua Maita’i i te va’ura’a o te matahiti.8
-
’E ’ia pure ’e « ’ia haere ’āfaro noa i mua i te Fatu ».9
’Ua a’o te Fa’aora : « Nō reira te hōro‘a atu nei au i te hō’ē fa’auera’a ia ’oe, ’ia ha’api’i atu i teie mau mea i tā ’outou mau tamari’i mā te tāpe’ape’a ’ore ».10 E aha tāna i hina’aro ’ia ha’api’i tātou mā te tāpe’ape’a ’ore ?
-
Te hi’ara’a ’o Adamu
-
Te tāra’ehara o Iesu Mesia
-
Te faufa’a ’ia fānau-fa’ahou-hia11
’Ua parau Elder D. Todd Christofferson : « E mea pāpū roa ē, e ’oa’oa te ’enemi ’ia ha’apa’o ’ore te mau metua i te ha’api’i i tā rātou mau tamari’i, ’ia fa’aro’o i te Mesia ’e ’ia fānau-fa’ahou-hia i te pae vārua ».12
’Āre’a rā, ’ua hina’aro te Fatu ’ia tauturu tātou i te mau tamari’i « ’ia fa’atae atu i tō [rātou] ti’aturira’a i te reira Vārua ’o te fa’aarata’i atu ’ia rave i te ’ohipa maita’i ».13 Nō te rave i te reira, e nehenehe tātou e tauturu i te mau tamari’i ’ia ’ite ’āfea rātou e fāri’i ai i te Vārua ’e i roto i tō rātou ’itera’a, e aha te mau ’ohipa e fa’atupu ai i te fa’aru’era’a mai te Vārua. I reira rātou e ha’api’i mai ai ’ia tātarahapa ’e ’ia ho’i i te māramarama ra nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia. E tauturu te reira ’ia fa’aitoito ’ia roa’a te rē i te pae vārua.
E nehenehe tātou e hā’uti haere nō te tauturu i tā tātou mau tamari’i ’ia fa’ananea ’ia rē i te pae vārua i te mau fāito matahiti ato’a. ’Aita e tītauhia ’ia ’ohipa rahi ’aore rā e taime roa. Nā te mau ’āparaura’a ’ōhie ’e te tau’a maita’i e arata’i i te mau tamari’i ’ia ’ite, ’eiaha noa e aha tā rātou e ti’aturi nei, te mea faufa’a roa a’e rā, nō te aha rātou i ti’aturi ai i te reira. Te mau ’āparaura’a tau’a maita’i, e tupu au maita’i noa ’e te tāmau, e nehenehe te reira e arata’i i te hāro’aro’ara’a maita’i a’e ’e i te mau pāhonora’a. ’Eiaha tātou e vaiiho i te mau māteria roro uira ’ia tāpe’a ia tātou ’ia ha’api’i ’e ’ia fa’aro’o i tā tātou mau tamari’i ’e ’ia hi’o i roto i tō rātou mata.
E nehenehe te tahi atu mau rāve’a nō te mau ’āparaura’a faufa’a roa e tupu nā roto i te ha’utira’a i te ti’ara’a. E nehenehe te mau melo o te ’utuāfare e ha’uti mai i te mau huru e fa’ahemahia ai ’aore rā e fa’ahepohia ai ’ia rave i te hō’ē mā’itira’a ’ino. E nehenehe teie huru ravera’a e ha’apūai i te mau tamari’i ’ia fa’aineine ia rātou i roto i te hō’ē tītaura’a fifi. ’Ei hi’ora’a, e nehenehe tātou e ha’uti i te reira ’e i muri iho e ’āparau tātou mā te ui i te mau tamari’i :
-
Mai te mea e hema rātou ’ia ’ōfati i te parau pa’ari.
-
Mai te mea tei mua rātou i te mau hōho’a faufau.
-
Mai te mea e hema rātou ’ia ha’avare, ’ia ’eiā ’aore rā ’ia tāviri.
-
Mai te mea e fa’aro’o rātou i te tahi parau nō roto mai i te hō’ē hoa ’aore rā i te ’orometua i te fare ha’api’ira’a ’o tē pāto’i nei i tō rātou ti’aturira’a ’aore rā i tō rātou faufa’a rahi.
’A ha’uti ai ’e ’a ’āparau noa ai rātou, hau atu ’a ineine ’ore ai rātou i roto i te hō’ē pupu nā te mau tamari’i ’ī’ino, e nehenehe te mau tamari’i ’ia ’ahuhia i « te pāruru o te fa’aro’o nā roto ho’i i te reira e pohe ai [ia rātou] te mau ihe auahi a te feiā parauti’a ’ore ra »14
’Ua ha’api’i ’oi’oi mai te hō’ē hoa piri roa iā’u i teie ha’api’ira’a i te 18ra’a o te matahiti. ’Ua fa’aō ’oia ’iāna i roto i te nu’u a te fenua Marite i te tau ’arora’a i rotopū i te fenua Marite ’e te fenua Vietnam. ’Ua tu’uhia ’oia i roto i te ha’api’ipi’ira’a tumu a te pupu nu’u faehau a te fenua nō te riro mai ’ei fa’ehau vaevae. ’Ua fa’ata’a mai ’oia ē, e mea rohirohi roa te ha’api’ipi’ira’a. ’Ua fa’ahōho’a mai ’oia i tōna ’orometua fa’aineine, mai te ta’ata taehae ’e te ’ino.
I te hō’ē mahana ta’a ’ē, ’ua ’ahuhia tāna pupu faehau i te ha’ana tama’i tā’āto’a, mā te ta’ahi haere nā roto i te ve’ave’a pu’unena o te mahana. ’Ua tuō tā’ue te ’orometua fa’aineine ’ia fa’atopa i raro i te repo mā te ha’uti’uti ’ore. ’Ua tae roa te ’orometua i te araara i te hō’ē noa a’e hā’uti’uti ha’iha’i roa. E riro te hō’ē noa a’e ha’uti’utira’a ’ei tumu nō te mau fa’ahope’ara’a ’ino i muri iho. ’Ua fa’aruru te pupu fa’ehau i te mamae rahi i te roara’a e piti hora i roto i te ve’ave’a rahi ’a ta’uma noa ato’a ai tō rātou riri rahi ’e te ’ino’ino i tō rātou ta’ata arata’i.
E rave rahi ’āva’e i muri mai, ’ua fa’auehia tō māua hoa ’ia arata’i i te hō’ē pupu fa’ehau nā roto i te mau uru rā’au o te fenua Vietnam. E mea mau te reira, e’ita i te ha’api’ipi’ira’a. ’Ua ha’amata te mau pūpuhi i te pa’apa’a’ina nā ni’a mai, ’ati a’e i te mau tumu rā’au. ’Ua fa’atopa te pupu fa’ehau tā’āto’a i raro i te repo.
E aha tā te ’enemi e ’imi ra ? Te ha’uti’uti. Noa atu te huru ’o te ha’uti’utira’a, e pupuhihia iho ā. ’Ua parau mai tō’u hoa ē, ’a tārava ai tōna tino hou ’e te ha’uti’uti ’ore i raro i te tahua o te uru rā’au, mā te tīa’i e rave rahi hora ’ia pō te ao, ha’amana’o ihora ’oia i te mau ha’api’ipi’ira’a tumu. Ha’amana’o ihora ’oia i tōna au ’ore rahi i tōna ’orometua fa’aineine. I teienei, tei roto iāna te ’ā’au mēhara hōhonu—nō te mea tāna i ha’api’i iāna ’e e mea nāhea ’oia i te fa’aineinera’ahia e āna ’ia fa’aruru nō teie huru fifi. Nā roto i te mana’o pa’ari, ’ua fa’a’ahu te ’orometua fa’aineine i tō māua hoa ’e i tāna pupu fa’ehau i te ’aravihi nō te ’ite e aha tē rave i te taime e ’ū’ana ai te ’arora’a. ’Oia ho’i, ’ua fa’aora ’oia i tō māua hoa.
Nāhea tātou e nehenehe ai e nā reira ato’a nō tā tātou mau tamari’i i te pae vārua ? Nā mua roa a’e rātou e tomo ai i ni’a i te tahua ’arora’a o te orara’a nei, nāhea tātou ’ia tūtava hope roa i te ha’api’i, i te ha’apūai ’e i te fa’aineine ia rātou ?15 Nāhea tātou e nehenehe ai e tītau ia rātou ’ia « fānu’u maita’i i roto » ? ’Aita ānei tātou e hina’aro ’ia « houhia » rātou i roto i te vāhi ha’api’ipi’ira’a pāruruhia o te ’utuāfare maoti ’ia tahe te toto i ni’a i te tahua ’arora’a o te orara’a nei ?
’A hi’o ai au i muri, i te tahi mau taime e mana’o na māua tā’u tāne ē e nā ’orometua fa’aineine māua i roto i tō māua hia’ai mau e tauturu i tā māua mau tamari’i ’ia ora i te ’evanelia a Iesu Mesia. E au ra ’ua fa’ahiti te peropheta Iakoba i teie ā mau mana’o ’a parau ai ’oia : « ’Ua hina’aro vau ’ia maita’i tō ’outou vārua. ’Oia ïa, ’ua tapitapi au ia ’outou, ’e ’ua ’ite ’outou ē, ’ua nā-reira-hia mai te mātāmua mai ā ».16
’A ha’api’i mai ai ’e ’a haere noa ai te mau tamari’i i mua, e tāmatahia tō rātou mau ti’aturira’a. Nō te mea ho’i ē ’ua ’ahu-maite-hia rātou, e nehenehe rātou e tupu i te rahi i roto i te fa’aro’o, te itoito, ’e te ti’aturi, i rōpū ato’a i te mau pāto’ira’a ’ū’ana.
’Ua ha’api’i Alama ia tātou ’ia « fa’aineine ātea i te ’ā’au o [te mau] tamari’i ».17 Tē fa’aineine nei tātou i te u’i ’āpī ’ia riro ’ei mau pāruru nō ’ananahi nō te fa’aro’o, ’ia hāro’aro’a ē « ’e mea ti’amā [rātou] ’ia rave noa atu i tei au i tō [rātou] hina’aro—’ia mā’iti i te ’ē’a nō te pohe mure ’ore, ’aore rā, i te ’ē’a nō te ora mure ’ore ».18 E au i te mau tamari’i ’ia māramarama i teie parau mau rahi : te tau mure ’ore ’o te mea hape ïa i ni’a i te reira e hape ai.
’Ia riro tā ’outou mau ’āparaura’a ’ōhie e mea faufa’a rā ’e tā ’outou mau tamari’i ’ei tauturu ia rātou ’ia « ’oa’oa i te ’ite i te mau parau o te ora mure ’ore » i teienei, ’ia nehenehe rātou e ’oa’oa i te ora mure ’ore i te ao a muri atu, ’oia ato’a i te hanahana tāhuti ’ore ».19
’A aupuru ai ’e ’a fa’aineine ai tātou i tā tātou mau tamari’i, tē hōro’a nei tātou i tō rātou ti’amāra’a, tē here nei tātou ia rātou mā tō tātou ’ā’au ato’a, tē ha’api’i nei tātou ia rātou te mau fa’auera’a a te Atua ’e tāna ō nō te tātarahapa, ’e e’ita roa tātou, e’ita roa e huri tua ia tātou. ’Ia hi’ohia, e ’ere ānei teie te haere’a o te Fatu nō tātou tāta’itahi ?
« Haere ana’e i mua mā te ’aueue ’ore i roto i te Mesia », mā te ’itera’a ē, e fāri’i tātou « i te ’ana’ana maita’i roa ra o te tīa’ira’a »20 nā roto i tō tātou Fa’aora here.
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, e riro noa ’oia ’ei pāhonora’a. Nā roto i te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.