Evaņģēlija pamati
Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs būtu laimīgi
Atceroties par Dieva laimes ieceri, mēs varam gūt prieku savā dzīvē pat tad, ja mums klājas grūti.
Pirms nākšanas pasaulē mēs visi dzīvojām kopā ar Debesu Tēvu, būdami Viņa gara bērni. Viņš nāca klajā ar ieceri, lai palīdzētu Saviem bērniem mācīties un augt. Pateicoties Viņa iecerei, mēs varam kļūt līdzīgāki Viņam un būt tik cienīgi, lai baudītu mūžīgo dzīvi. Šī iecere ir iespējama, pateicoties tam, ka Dieva Dēls, Jēzus Kristus, nāca pasaulē, lai ciestu par mūsu grēkiem, pienesot upuri, kas tiek dēvēts par Grēku izpirkšanu.
Debesu Tēva iecere tiek dēvēta par:
-
laimes ieceri (skat. Almas 42:8),
-
glābšanas ieceri (skat. Mozus 6:62),
-
pestīšanas ieceri (skat. Jēkaba gr. 6:8) vai
-
žēlastības ieceri (skat. Almas 42:15).
Kā to parāda šīs un vēl citas rakstvietas, Debesu Tēvs vēlas, lai mēs kļūtu tādi, kā Viņš, atgrieztos pie Viņa un būtu patiesi laimīgi (skat. Mozus 1:39).
Mēs ierodamies uz šīs Zemes, lai mācītos un augtu
Dievs sūtīja mūs uz Zemes, kur mēs varam iegūt fizisko ķermeni (skat. 1. Mozus 1:26–27). Mums ir nepieciešams ķermenis, kas palīdz mums gūt pieredzi, dzīvojot uz Zemes.
Dievs zināja, ka mēs nevarēsim justies laimīgi visu laiku. Mums nākas pieredzēt vilšanās brīžus, sāpes un pat nāvi. Taču, pārvarot dzīves izaicinājumus, Debesu Tēvs palīdz mums mācīties un augt.
Dievs ir devis mums arī rīcības brīvību jeb spēju izvēlēties starp labo un ļauno. Viņš ļauj mums pašiem izvēlēties, par ko domāt un kā rīkoties. Viņš ir devis mums Svētos Rakstus un mūsdienu praviešus, lai palīdzētu mums mācīties veikt pareizas izvēles (skat. Ābrahāma 3:25).
Centieties līdzināties Jēzum Kristum
Dievs nesūtīja mūs pasaulē bez piemēra, kam sekot (skat. Jāņa 13:15). Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, Jēzu Kristu, lai Tas rādītu mums ceļu. Lai mācītos sekot Viņam, mēs varam lasīt Svētos Rakstus, kas māca mums par to, kas Viņš ir un ko Viņš paveica, dzīvodams uz Zemes. Vēl mēs varam censties pēc iespējas labāk līdzināties Kristum, paklausot Dievam un mīlot apkārtējos.
Pieļaujot kļūdas, mēs lūdzam pēc piedošanas un smeļamies spēku Jēzus Kristus īstenotajā Izpirkšanā, kas palīdz mums mainīties. Mēs varam justies laimīgi, ik dienu cenšoties kļūt arvien līdzīgāki Viņam.
Nāve nav beigas
Kad mēs nomirstam, mūsu gars nonāk garu pasaulē. Tur mēs turpinām mācīties, gatavojoties augšāmcelšanās brīdim.
Augšāmcelšanās laikā mūsu ķermenis un gars atkal apvienosies. Mums būs pilnīgs ķermenis, un mums nekad vairs nenāksies ciest no nāves un slimībām. (Skat. Almas 11:44–45.) Mēs visi dzīvosim atkal — gluži kā Jēzus Kristus, kurš nomira un no jauna atdzīvojās.
Tiesājot mūs, Dievs ņems vērā gan mūsu rīcību, gan mūsu vēlmes. Ja mēs esam centušies ievērot baušļus un Debesu Tēvam dotos solījumus, mēs atkal varēsim dzīvot kopā ar viņu.
Dzīve kopā ar Dievu un mūsu ģimenēm debesīs
Celestiālajā valstībā mēs dzīvosim kopā ar Dievu un Jēzu Kristu. Tur mēs varēsim arī mūžīgi dzīvot kopā ar savu ģimeni, ja vien mēs esam tikuši saistīti. Mēs iemantosim mieru un laimi un baudīsim atpūtu (skat. Mosijas 2:41).
Dzīvojot uz Zemes, mums brīžiem var klāties grūti, taču, ja mēs sekojam Jēzum Kristum, mēs varam gūt prieku šajā dzīvē un mūžīgo laimi pēc šīs dzīves.
Kas par laimes ieceri ir teikts Svētajos Rakstos?
Tas, kā mēs dzīvojam, ir būtiski. Dievs tiesās un atalgos mūs, izvērtējot mūsu domas un rīcību. (Skat. Almas 41:3.)
Sātans ir mūsu laimes ienaidnieks. Viņš kārdina mūs, lai mēs izmantotu savu dzīvi uz Zemes nepareizi un sagrēkotu. Viņš vēlas, lai mēs justos tikpat nožēlojami, kā Viņš. (Skat. 2. Nefija 2:27.)
Ja mums ir ticība Dieva iecerei mūsu dzīvē, mēs varam rast mieru, neatkarīgi no pieredzētajiem pārbaudījumiem. Mēs varam gaidīt to brīdi, kad varēsim mūžīgi dzīvot kopā ar Dievu. (Skat. Mācības un Derību 59:23.)