TE MAU ’API NŌ PĀTIFITA
’Ua fārerei te hō’ē tāvana nō Porinetia farāni i te ’Ēkālesia nō te fāri’i i te tauturu i roto i tōna ’oire
’Ua tauturu te ’ohipa mātāmua i te hō’ē ’utuāfare nava’i ’ore ’ia hāmani fa’ahou i tō rātou fare.
Mai te mau tuha’a e rave rahi o Pōrīnetia farāni, ’ua pēpē te mata’eina’a nō Fa’aha i te ma’i pe’e no te ao nei.
’Aita i maoro a’e nei ’ua fārerei te tāvana, Terii Rupea i te feiā fa’atere nō te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te Mau Mahana Hope’a nei nō te ani i te tauturu nō te ha’amau i te hō’ē pupu ta’ata i ni’a i te motu nō Taha’a nō te tāvini i te ’oire.
’Ua rōtahi te mau ’āparaura’a i ni’a i te mau fifi e haere noa ra i te rahi tei fārereihia ’e te mau ’utuāfare nō teie ma’i pe’e, ’e te tauturu tā te ’Ēkālesia e nehenehe e hōro’a.
’Ua fārerei te tāvana Rupea ia Moana Teriipaia, peresideni nō te titi nō Tahiti Bora Bora ’e ’ua parau iāna ē, ’ua fa’aro’o ’oia i te parau nō ni’a i te mau ’ohipa tā te ’Ēkālesia i rave i roto i te tahi atu mau ’oire.
’Ua parau ato’a ’oia ē, « ’Ua mātau vau i te tahi mau melo o tā ’outou ’Ēkālesia, te mau misiōnare tahito ihoa rā, ’ua riro tō rātou hi’ora’a maita’i, te auraro ’e te fa’atura ’ei māerera’a na’u i te mau taime ato’a ».
’Ua tū’ati te mana’o o teie nā ti’a fa’atere e piti i ni’a i te hō’ē fa’anahora’a ’ohipa.
’O te mau ’ohipa tauturu ïa a te mau pupu tauturu a te feiā mo’a i te mau mahana hope’a nei, te aupurura’a ’oi’oi nō te tauturu i te feiā fifi roa a’e, ’e te anira’a i te ta’ata ’ia haere i te ha’api’ira’a nō ni’a i te fa’arava’ira’a iāna iho, pāturuhia e te ’Ēkālesia.
’Ua tu’u atu te tāvana i te hō’ē ’ohipa mātāmua : « Te haere mai nei au nō te hi’o ē, nāhea tātou ’ia ’āmui nō te ha’amāmā ’e nō te ha’amaita’i i te hō’ē ’utuāfare veve roa i Fa’aha. ’Ua ’ere roa te reira ’utuāfare i te mau mea ato’a i muri a’e i te mata’i rorofa’i i te matahiti 2018 ra. ’Ua fāri’i te metua tāne i te mau tauiha’a nō te hāmani fa’ahou i tō rātou fare, terā rā, ’aita tāna e rāve’a i te pae faufa’a ’e i te pae ta’ata nō te rave i te reira ’ohipa, ’e ’ua ora noa rātou fātata e piti matahiti i teie nei i roto i te hō’ē ’apa’apa fare ».
’Ua fāri’i ’oi’oi te peresideni Teriipaia i te pi’ira’a nō te tauturu. E hōro’a te ’Ēkālesia i te ta’ata nō roto i te pāroita nō Hipu (’āmuira’a) ’e nā te ’ēpisekōpo Toofa e fa’atere. E hōro’a te ’oire i te mā’a ’e te inu nā te mau rave ’ohipa ato’a. ’Ua fārereihia te ’utuāfare ’e ’ua hō’ē te mana’o o te mau ta’ata ato’a nō ni’a i te hō’ē tai’o mahana ha’amatara’a i te ’ōmuara’a nō Māti.
’Ua ha’ape’ape’a ato’a te tāvana nō te feiā ’āpī o tōna ’oire, mai te huru ra ē, tē pāinu ra rātou ’e te ho’o nei rātou i tō rātou ananahi nā roto i tā rātou mau ’ohipa.
« Ia hi’o ana’e au i te feiā ’āpī pa’ari ’e te mau misiōnare tahito o tā ’outou ’Ēkālesia, ’ua ’ite roa rātou ’ia fa’a’ite i tō rātou iho mana’o, ’ia fāri’i i te ta’ata ’e ’ia paraparau. Te parau nei au ē, e mau hi’ora’a rātou e ti’a ’ia pe’e nō te feiā ’āpī nō Fa’aha ’e nō te fenua. ’Oia ato’a te tahi atu mau feiā ’āpī tā tātou, e ti’a ato’a ’ia tauturuhia ’e ’ia arata’ihia rātou ».
’Ua parau te peresideni Teriipaia ē : « E fāri’i mānava mātou i te fāna’ora’a ’ia rave ’āmui i roto i te tauturura’a i te feiā ’āpī pa’ari, nā roto ihoa rā i tā mātou mau ha’api’ira’a nō te fa’arava’ira’a iāna iho nō te tauturu ia rātou ’ia hāmani i te mau fa’anahora’a nō tō rātou ananahi ».