„Svētās priesterības gārments”, Liahona, 2024. g. sept.
Svētās priesterības gārments
Tempļa endaumenta ietvaros mums ir dots svēts, taustāms atgādinājums par mūsu derībām, kas simbolizē pašu Glābēju.
Fragments no gleznas Adam and Eve [Ādams un Ieva], Duglass M. Fraijers
Par spīti tam, ka Ādams un Ieva tam neapšaubāmi tika sagatavoti, un par spīti mierinošajiem vārdiem, ko viņi centās atcerēties, viņi noteikti jutās ļoti satriekti, pametot paradīzes stāvokli Ēdenes dārzā un nonākot kritušajā pasaulē.
Viņi svētsvinīgā apziņā atskārta, ko nozīmē savas rāmās, bezrūpīgās dzīves iemainīšana pret pretstatu un smaga darba, ērkšķu un bēdu pilno pasauli, kam beigu beigās sekos tas, ko sauc par nāvi. Sākumā viņi nevarēja zināt, ko tas viss nozīmēs, taču drīz vien viņi atklāja, ka katra diena var nest jaunas sāpes. Tik tiešām, pati sāpinošākā no tā visa bija apziņa, ka viņiem nāksies ar to visu sastapties, esot atšķirtiem no sava Tēva Debesīs jeb, kā vēlāk rakstīja Mozus, — esot „padzī[tiem] no Viņa klātbūtnes”.
Ņemot vērā šo atšķirtību un vientulību aukstajā, drūmajā pasaulē, kādu gan mierinājumu Ādamam un Ievai sniedza atcerēšanās par šo vienu lietu — to, ka viņiem ir doti apsolījumi: kaut kas svēts un mūžīgs, ko dēvē par derībām. Viņi bija solījuši, ka viņi klausīs Tēvam visas savas dzīves dienas, un Viņš bija apsolījis tiem nodrošināt Glābēju, kurš atvieglos viņu sāpes un bēdas, izpirks viņu kļūdas un droši pārvedīs tos atpakaļ Viņa klātbūtnē.
Bet kā lai šie mirstīgie atceras to, ko bija solījuši? Kā lai viņi turpina apzināties savu apdraudēto stāvokli, apzināties to visu laiku — gan dienu, gan nakti?!
Atgādinājums par viņu derībām
Viņš deva tiem par atgādinājumu „drānas no ādām”. Cik gan vērtīga dāvana, kas dota īstajā brīdī! Pēc aizliegtā augļa nobaudīšanas Ādams un Ieva teju uzreiz atskārta, ka ir kaili. Sākumā viņi centās aizklāt savu kailumu ar vīģes lapām. Tad, baidoties, ka ar to nebūs pietiekami, viņi centās paslēpties no Tā Kunga. (Šādi muļķīgi centieni bija apliecinājums tam, ka mirstīgums ir sācis iedarboties!) Kopš tā brīža līdz pat šim brīdim mīlošais Tēvs ir aicinājis Savus bērnus iznākt no savas slēptuves un nākt pie Viņa. Un, tāpat kā ar ādas drānām tolaik un dažādiem apģērba gabaliem kopš tā laika, Viņš Savā žēlastībā nav atstājis mūs kailus, bet ir ietērpis paklausīgos „taisnības apsegā”, kas kalpo par atgādinājumu mūsu solījumiem un derībām. Šīs „pestīšanas drēbes” simbolizē lielāko dāvanu no visām — Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.
Gārments simbolizē Glābēju
Visas šīs pārdomas par Ādamu un Ievu, derībām un drānām, protams, ir kas vairāk par garīgu prātošanu. Mums nav grūti iztēloties, kā jutās Ādams un Ieva, jo arī mēs šajā kritušajā pasaulē saskaramies ar grūtībām. Arī mēs esam atšķirti no Dieva klātbūtnes, un ikreiz, kad izdarām kādu pārkāpumu, mēs arvien vairāk no Viņa attālināmies. Mums, tāpat kā Ādamam un Ievai, ir dots tas pats Glābējs — Jēzus Kristus no Nācaretes, Alfa un Omega, dzīvā Dieva Dēls. Mēs, tāpat kā Ādams un Ieva, esam stājušies derībās ar Dievu. Un tempļa endaumenta ietvaros mums ir dots svēts, taustāms atgādinājums par šīm derībām, kas simbolizē pašu Glābēju. Mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā to dēvē par svētās priesterības gārmentu.
Mēs nēsājam šo gārmentu zem sava ikdienas apģērba. Lai kādi būtu mani pienākumi, lai kādas lomas es pildītu savā dzīvē, lai arī kādi uzdevumi no manis tiktu prasīti ikdienas dzīves ietvaros, zem tā visa ir manas derības — vienmēr un mūžīgi. Zem tā visa ir šie svētie solījumi, pie kuriem es izmisīgi tveros. Gārments netiek ārišķīgi vicināts vai izrādīts pasaules priekšā, tāpat kā manas derības. Taču es to visu turu cieši pie savas sirds — cik tuvu vien iespējams. Tas man ir ārkārtīgi personīgi un pārpasaulīgi svēti.
Atcerēdamies šīs derības, šos abpusējos solījumus, mēs nēsājam gārmentu visa mūža garumā. Šis paradums atspoguļo mūsu vēlmi pēc tā, lai Glābējs pastāvīgi ietekmētu mūsu dzīvi. Pārējie mūsu iemīļotie simboli ir īslaicīgi. Mēs tiekam kristīti tikai reizi dzīvē. Mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu reizi nedēļā. Mēs apmeklējam templi tik bieži, cik mūsu apstākļos iespējams. Taču ar svētās priesterības gārmentu ir citādi: šo simbolu mēs godājam katru dienu un nakti.
Un tāda ir derību būtība — tās netiek pastumtas malā ērtības vai paviršības dēļ un netiek pārveidotas atbilstoši sabiedrībā pieņemtajam stilam un modei. Jēzus Kristus mācekļa dzīvē pasaulīgajiem ceļiem ir jātiek pielāgotiem, lai tie atbilstu mūsu derībām, nevis otrādi.
Uzvelkot gārmentu, kā māca Augstākais prezidijs, mēs uzvelkam svētu Jēzus Kristus simbolu. Tad kādēļ gan lai mēs kaut reizi meklētu attaisnojumu tam, lai šo simbolu novilktu? Kālab lai mēs liegtu sev piekļuvi spēka, aizsardzības un žēlastības apsolījumam, ko gārments simbolizē? Gluži pretēji, kad vien mums uz laiku gārmentu nākas novilkt, mums vajadzētu dedzīgi vēlēties, cik drīz vien iespējams, to atkal uzvilkt, jo mēs atceramies gan tos apsolījumus, gan apdraudējumu, kas piešķir nozīmi mūsu derībām. Vairāk par visu mēs tādējādi pieminam krustu un Kristus tukšo kapu.
Daži varētu teikt: „Man ir citi veidi, kā atcerēties Jēzu.” Un es teiktu, ka tas ir brīnišķīgi. Jo vairāk, jo labāk. Izdomāsim pēc iespējas vairāk veidu, kā ievērot savu apņemšanos „vienmēr atcerēties Viņu”! Taču, to darot, būtu liekulīgi būt apzināti nevērīgiem pret atgādinājumu, ko pats Tas Kungs ir devis endaumenta saņēmējiem, — pret svētās priesterības gārmentu.
Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlijs man nozīmē visu. Visas manas mūžīgās cerības un centieni, viss, ko es turu augstā vērtē, balstās uz Viņu. Viņš ir „manas glābšanas Klints”, mans ceļš, kā piekļūt debesu Tēvam, mans vienīgais ceļš atpakaļ pie tā, kas man reiz ir bijis un ko es vēlos atkal atgūt, līdz ar vēl daudz ko citu. Viņa dāvana mums ir pati dāsnākā dāvana, kādu es jebkad esmu saņēmis, pati dāsnākā dāvana, kas jebkad dota, — pirkta ar bezgalīgām ciešanām, dāvāta bezgalīgam skaitam cilvēku un piešķirta ar bezgalīgu mīlestību. Visi šīs kritušās pasaules ērkšķi un dadži, sāpes un mokas, bēdas un grēki ir „aprīt[i] Kristū”.
Tā nu es esmu nēsājis svētās priesterības gārmentu katru dienu un nakti, kad tas ir bijis atbilstoši, jau 64 gadus, kopš 19 gadu vecumā saņēmu endaumentu, jo es mīlu Viņu un man ir nepieciešami apsolījumi, ko tas simbolizē.
Vai jums ir jautājumi par gārmenta nēsāšanu?
Daži no jums, iespējams, lasa šo rakstu, cerot, ka es atbildēšu uz kādu konkrētu jautājumu par gārmentu. Var gadīties, ka jūs cerat uz atbildi, kas sākas ar frāzi „tā saka Tas Kungs” vai pat „tā saka Viņa kalpi”, kādā jūsu sirdij tuvā jautājumā. Jūsu jautājums, iespējams, izriet no personīgajiem apstākļiem, kas saistās ar darbu, treniņiem, higiēnu, klimatu, piedienību, sanitārajām telpām vai pat kādu saslimstību.
Dažas atbildes uz šāda veida jautājumiem var atrast vietnē temples.ChurchofJesusChrist.org vai Vispārējās rokasgrāmatas 38.5 sadaļā. Personīgos jautājumos var apspriesties ar uzticamiem ģimenes locekļiem un vadītājiem. Taču sākotnējos priekšrakstos tiek doti ļoti skaidri norādījumi, un jums mūžīgi mūžos ir jūsu Tēvs Debesīs, kurš pazīst jūs un mīl jūs, un visā pilnībā izprot jūsu apstākļus. Viņš justos aizkustināts, ja jūs uzdotu šos jautājumus personīgi Viņam.
Sentdžordžas Jūtas tempļa torņa fotogrāfija
Lūdzu, nepārprotiet! Vēršoties pēc dievišķas vadības, Gars neiedvesmos jūs darīt kaut ko mazāk par sekošanu templī dotajiem norādījumiem un pravietiskajam padomam, ar ko savā nesenajā paziņojumā dalās Augstākais prezidijs. Mīlošais Tēvs nepalīdzēs jums rast attaisnojumu tam, lai darītu mazāk, nekā jūs varat, lai pieskaņotos Viņa dotajiem dievbijības un piedienības standartiem, kas svētīs jūs tagad un mūžīgi. Bet, vai Viņš saprot jūsu jautājumus un vai Viņš palīdzēs jums saņemt svētības par gārmenta godāšanu un jūsu derību ievērošanu? Jā! Vai nepieciešamības gadījumā jums vajadzētu apspriesties arī ar kompetentiem mediķiem un veselības aprūpes speciālistiem? Protams! Vai jums vajadzētu atmest veselo saprātu vai palūkoties aiz noliktās zīmes? Es lūdzu par to, kaut jūs to nedarītu.
Es nevaru atbildēt uz katru jūsu jautājumu. Es pat nevaru atbildēt uz katru no saviem jautājumiem. Taču, būdams Tā Kunga Jēzus Kristus apustulis, es varu jums apsolīt mīlošā Dieva palīdzību, kurš vēl jums visus iespējamos panākumus un svētības tā, kā jūs to šobrīd nespējat aptvert vai paredzēt, ja vien jūs ievērosiet ar Viņu noslēgtās derības.