„Jauno karotāju mātes”, Mormona Grāmatas stāsti (2024. g.)
Almas 24., 53., 56.–57. nodaļa
Jauno karotāju mātes
Mācīt bērnus paļauties uz Dievu
Anti-nefij-lehijieši mīlēja To Kungu un visus cilvēkus. Mātes mācīja saviem bērniem, ka viņi vienmēr var paļauties uz Dievu. Viņas mācīja viņiem ievērot Viņa baušļus.
Almas 26:31–34; 27:12, 27–30; 56:47–48; 57:21, 26
Nefijieši un lamanieši cīnījās viens pret otru lielā karā. Nefijieši cīnījās, lai aizsargātu savu tautu un anti-nefij-lehijiešus.
Almas 48.–52. nodaļa; 53:10–13
Savu pagātnes grēku dēļ anti-nefij-lehijieši bija noslēguši derību ar Dievu jeb devuši Viņam īpašu solījumu nekad ne ar vienu nekarot. Taču viņi mīlēja nefijiešus un vēlējās palīdzēt.
Anti-nefij-lehijieši gatavojās cīnīties karā. Taču pravietis Helamans un citi Baznīcas vadītāji pārliecināja viņus, ka viņiem ir jātur savs solījums — nekarot. Anti-nefij-lehijiešiem nācās noskatīties, kā viņu draugus piemeklē lielas sāpes un grūtības, taču viņi ievēroja savu derību ar Dievu.
Anti-nefij-lehijiešu dēli nebija devuši solījumu, ko bija devuši viņu vecāki. Tagad viņi paši deva solījumu, ka cīnīsies par brīvību.
Viņiem bija liela drosme. Viņu mātes bija tos mācījušas, ka tad, ja viņi nešaubīsies, Dievs tos pasargās.
Dēli ticēja savām mātēm. Dēli bija uzticīgi Dievam un ievēroja Viņa baušļus. Viņi paļāvās uz to, ka Dievs viņus pasargās. Mātes zināja, ka Dievs pasargās viņu dēlus.