„Jēzus svētī bērnus”, Mormona Grāmatas stāsti (2024. g.)
Jēzus svētī bērnus,
parādot viņiem Savu mīlestību
Jēzus Kristus bija cilvēkiem daudz ko mācījis. Viņš redzēja, ka viņiem bija vajadzīgs laiks, lai apdomātu to, ko viņi ir iemācījušies. Viņš lūdza tos doties mājās un lūgt Debesu Tēvu, lai saprastu, ko Viņš tiem bija mācījis. Tad Jēzus apsolīja viņus atkal apmeklēt nākamajā dienā.
Cilvēki raudāja, jo vēlējās, lai Jēzus uzkavētos ilgāk. Jēzus mīlēja šos ļaudis. Viņš redzēja, ka viņu ticība bija ļoti stipra. Viņš lūdza atvest pie Viņa visus, kuri bija slimi vai cieta kādas sāpes. Viņš vēlējās izdziedināt ikvienu no viņiem.
Ļaudis nāca pie Viņa ar saviem slimajiem ģimenes locekļiem un draugiem. Jēzus dziedināja ikvienu no viņiem. Viņi bija tik laimīgi! Viņi metās ceļos un skūpstīja Viņa kājas.
Jēzus lūdza, lai tie pie Viņa atvestu savus mazos bērniņus. Ļaudis atveda savus bērniņus un nosēdināja tos zemē apkārt Jēzum.
Kad visi bērni bija kopā ar Viņu, Jēzus lūdza ļaudis nomesties ceļos uz zemes. Arī Viņš nometās ceļos. Pēc tam Viņš lūdza Debesu Tēvu. Viņš izteica tik apbrīnojamas lietas, ka Viņa vārdus nevarēja pierakstīt. Cilvēkus pārņēma prieks.
Jēzus pateica cilvēkiem, ka viņi ir svētīti, pateicoties savai ticībai Viņam. Jēzus sajuta tik lielu prieku, ka Viņš sāka raudāt.
Tad Jēzus vienu aiz otra svētīja katru bērnu. Viņš lūdza Debesu Tēvu par katru no viņiem. Tad Viņš aicināja ļaudis paskatīties uz saviem bērniem.
Eņģeļi nāca no debesīm un pulcējās ap bērniem. Kad eņģeļi svētīja bērnus, tos ieskāva debesu gaisma. Kādā citā dienā Jēzus atkal tikās ar bērniem un svētīja tos. Viņš arī svētīja bērnus, lai viņi varētu runāt. Pat zīdaiņi runāja. Bērni saviem vecākiem mācīja pārsteidzošas lietas.