14.–20. augusts

Romiešiem 7.–16. nod.

„Uzvari ļaunu ar labu”

Šajā nodarbības izklāstā ir ietverti tikai daži no evaņģēlija principiem, kas ir atrodami Romiešiem 7.–16. nodaļā, tālab neaprobežojieties tikai ar šeit sniegto informāciju. Pievērsiet uzmanību studiju gaitā gūtajai iedvesmai.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Pāvils iesāk savu vēstuli romiešiem ar sveicienu Baznīcas locekļiem, nodēvējot tos par „Dieva mīļotiem, aicinātiem svētajiem”. Viņš piebilst, ka viņu „ticība tiek daudzināta visā pasaulē” (Romiešiem 1:7–8). Lai gan lielāko daļu vēstules Pāvils ir atvēlējis maldīgu ideju un kļūdainas rīcības labošanai, šķiet, ka viņš ir arī vēlējies šiem jaunpievērstajiem kristiešiem apliecināt to, ka viņi tik tiešām ir Dieva mīlēti svētie. Viņa iejūtīgie padomi nāk par svētību visiem, kam ir grūti sajust Dieva mīlestību un kam kļūšana par svēto šķiet kaut kas nesasniedzams. Izrādīdams pazemīgu iejūtību, Pāvils atzīst: kaut arī viņš pats dažkārt ir juties kā „nožēlojams cilvēks” (Romiešiem 7:24), Jēzus Kristus evaņģēlijs ir devis viņam spēku pārvarēt grēku (skat. DžST, Romiešiem 7:22–27 Trīsrakstu sējuma pielikumā). Ar šo spēku jeb ar Glābēja pestīšanas spēku mēs varam uzveikt ļauno — gan pasaules ļaunumu, gan ļaunumu mūsos pašos — „ar labu” (Romiešiem 12:21).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Romiešiem 7.–8. nod.

Tie, kuri seko Garam, var kļūt par „Kristus līdzmantiniekiem”.

Var gadīties, ka pat pēc „atjaunotās dzīves” uzsākšanas caur kristību priekšrakstu (Romiešiem 6:4) jūs esat izjutuši iekšējo konfliktu, ko Pāvils apraksta Romiešiem 7. nodaļā, — „karu” starp miesīgo cilvēku sevī un savām taisnīgajām vēlmēm (skat. Romiešiem 7:23). Taču Pāvils runā arī par cerību Romiešiem 8:23–25. Kādu pamatojumu šai cerībai jūs varat uziet 8. nodaļā? Jūs varētu uzmeklēt arī svētības, ko var iemantot, kad „Dieva Gars mīt jūsos” (Romiešiem 8:9). Kā jūs varētu tiekties pēc vēl ciešākas Svētā Gara sadraudzības savā dzīvē?

Romiešiem 8:16–39

Mūžīgās godības dāvana daudzkārt atsvērs manus šīs Zemes pārbaudījumus.

Jau dažus gadus pēc Pāvila vēstules saņemšanas Romas svētie pieredzēja šaušalīgas vajāšanas. Kas no tā, ko jūs esat uzgājuši Romiešiem 8:16–39, varētu būt palīdzējis šiem svētajiem, sastopoties ar vajāšanām? Kā šie vārdi varētu tikt attiecināti uz jums un jūsu pašreizējiem pārbaudījumiem?

Pamēģiniet saskatīt šo pantu saistību ar māsas Lindas S. Rīvzas ieteikumu: „Es nezinu, kādēļ mums nākas pieredzēt tik daudz pārbaudījumu, taču es pati personīgi jūtu, ka mūsu atalgojums būs tik liels, tik mūžīgs un nebeidzams, tik priekpilns un mūsu sapratni pārsniedzošs, ka tanī atalgojuma dienā mēs, iespējams, vēlēsimies savam žēlastīgajam, mīlošajam Tēvam pavaicāt: „Vai tiešām tas bija viss, kas no mums tika prasīts?” Es ticu — ja mēs ik dienu spētu atcerēties un apzināties to, cik liela ir mūsu Debesu Tēva un mūsu Glābēja mīlestība pret mums, mēs būtu ar mieru darīt jebko, lai atkal nokļūtu Viņu klātbūtnē, kur mūs mūžīgi ieskautu Viņu mīlestība. Kāda gan nozīme tam, ko esam pārcietuši šeit, ja beigu beigās tieši šie pārbaudījumi padara mūs cienīgus, lai mēs spētu iemantot mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu Dieva valstībā kopā ar mūsu Tēvu un Glābēju?” („Mums apsolīto svētību cienīgas” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 11. lpp.) Izlemiet, ko jūs darīsiet, lai „ik dienu atcerētos un apzinātos” to, ka esat Dieva mīlēti.

Romiešiem 8:29–30; 9.–11. nod.

Ko Pāvils domāja ar vārdiem: „nolēmis“, „izvēlētie“ un „sākumā nozīmējis”?

Vārdus — „nolēmis“, „izvēlētie“ un „sākumā nozīmējis” — Pāvils izmantoja, lai mācītu par to, ka pirms šīs dzīves Dievs izraudzījās daļu no Saviem bērniem, lai tie kļūtu par Israēlu — Viņa derības ļaudīm. Tas nozīmēja, ka viņiem tiks dotas īpašas svētības un pienākumi, lai viņi varētu svētīt visas pasaules tautas (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Izredzēšana”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Tomēr Romiešiem 9.–11. nodaļā Pāvils uzsver, ka visi Dieva bērni var kļūt par Viņa derības ļaudīm un ka mēs visi iemantojam mūžīgo dzīvi vienā un tajā pašā veidā — caur ticību Jēzum Kristum un paklausību Viņa baušļiem.

Skat. arī Efeziešiem 1:3–4; 1. Pētera 1:2; Almas 13:1–5; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Iepriekš izredzēšana”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org.

Romiešiem 12.–16. nod.

Pāvils aicina mani kļūt par īstenu svēto un Jēzus Kristus sekotāju.

Pēdējās piecās romiešiem rakstītās vēstules nodaļās ir ietverts desmitiem konkrētu norādījumu par to, kā svētajiem jādzīvo. Viens no veidiem, kā studēt šos norādījumus, ir uzmanības pievēršana atkārtotām tēmām. Kā jūs īsumā apkopotu Pāvila ieteikumus?

Kaut arī jūs, iespējams, nespēsiet vienlaicīgi piemērot visus šos ieteikumus, Gars var palīdzēt jums atrast vienu vai pāris principus, kuru īstenošanu jūs varētu uzsākt jau šodien. Lūdziet un dalieties savās vēlmēs ar Debesu Tēvu, lūdzot Viņa palīdzību.

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Romiešiem 8:31–39.Kas no tā, ko mēs esam uzgājuši Romiešiem 8:31–39, māca par to, ko pret mums jūt Debesu Tēvs un Jēzus? Kad mēs esam sajutuši Dieva mīlestību?

Lai uzskatāmi atainotu 38.–39. pantu, jūsu ģimenes locekļi varētu uzmeklēt kādas nedalāmas lietas, kā tas ir ar mums un Dieva mīlestību.

Elders Vilfords V. Andersens ir mācījis: „Evaņģēlija mūzika ir garīgas līksmes izjūta.”

Romiešiem 9:31–32.Eldera Vilforda V. Andersena vispārējās konferences vēstījums „Evaņģēlija mūzika” (Liahona, 2015. g. maijs, 54.–56. lpp.; skat. arī video vietnē ChurchofJesusChrist.org) var palīdzēt uzskatāmi izskaidrot Pāvila mācību par likumu, darbiem un ticību. Pēc viņa uzrunas apspriešanas jūsu ģimenes locekļi varētu pamēģināt uzdejot mūzikas pavadījumā un bez tā. Kā ticība var palīdzēt mums izjust evaņģēlija dāvāto prieku?

Romiešiem 10:17.Pievienojiet dažām ūdens glāzēm nosaukumus ar dažādiem Dieva vārdu avotiem (piemēram, Svētie Raksti, personīgā atklāsme un vispārējā konference). Apspriediet to, kā Dieva vārds vairo mūsu ticību, ūdeni no katras glāzes ielejot traukā ar nosaukumu „Ticība”.

Romiešiem 12. nod.Ko tas nozīmē — padarīt sevi „par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri”? (1. pants).

Romiešiem 14:13–21.Jūsu ģimenei varētu būt lietderīgi papētīt Pāvila ieteikumu par citu cilvēku personīgo izvēļu tiesāšanu un apstrīdēšanu. Varbūt jūs varētu pārrunāt, kā pienācīgi izturēties gadījumos, kad citi cilvēki, ieskaitot jūsu ģimenes locekļus, izdara izvēles, kas atšķiras no jūsējām. Kā mēs varam „[dzīties] pēc miera”? (19. pants).

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Mans Glābējs mani mīl”, Bērnu dziesmu grāmata, 42.–43. lpp.

Pasniegšanas pilnveidošana

Ļaujiet bērniem radoši izpausties. „Aicinot bērnus radīt kaut ko saistībā ar kādu evaņģēlija principu, jūs palīdzat viņiem skaidrāk izprast šo principu. … Ļaujiet viņiem veidot, zīmēt, krāsot, rakstīt un radīt” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 25. lpp.).

Paliec ar mani, Dels Pārsons