Sarah and Isaac (Sāra un Īzāks), Skots Snovs

14.–20. februāris

1. Mozus 18.–23. nodaļa

„Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams?”

Gatavojoties mācīt, paturiet prātā, ka nodarbības dalībnieki, visticamāk, ir guvuši nozīmīgu pieredzi, individuāli studējot 1. Mozus 18.–23. nodaļu. Ko jūs varētu darīt, lai viņus iedrošinātu dalīties šajās pieredzēs un atziņās? Ļaujiet audzēkņiem tās kopīgi pārrunāt.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Mūsu pārbaudījumi un grūtības bieži vien kļūst par nozīmīgiem mūsu dzīves brīžiem. 1. Mozus 18.–23. nodaļā ir aprakstīti vairāki šādi brīži Ābrahāma un Lata dzīvē. Nodarbības dalībnieki varētu dalīties ar kādu pantu, ko viņi atrada šīs nedēļas individuālo studiju laikā, kurā ir aprakstīts nozīmīgs Ābrahāma dzīves brīdis. Pēc tam viņi varētu pastāstīt, ko viņi no tā iemācījās.

Māciet doktrīnu

1. Mozus 18:9–14; 21:1–7

Tas Kungs piepildīs Savus apsolījumus Savā paša noteiktā laikā.

• Šajos pantos ietvertais stāsts var iedvesmot tos nodarbības dalībniekus, kuri prāto, vai apsolījumi, ko Dievs viņiem ir devis, jebkad tiks piepildīti. Lai uzsāktu sarunu, būtu noderīgi aicināt nodarbības dalībniekus kopā ar citu audzēkni pārlasīt Dieva apsolījumus Ābrahāmam un Sārai, kas aprakstīti 1. Mozus 17:4, 15–22; 18:9–14, un šo apsolījumu piepildīšanu, kas aprakstīta 1. Mozus 21:1–7. Kas nodarbības dalībniekiem šajos pantos šķiet nozīmīgs? Kādus patiesus principus mēs varam redzēt Ābrahāma un Sāras pieredzē, ko mēs varētu pastāstīt kādam draugam, kurš ir zaudējis cerību, ka Dievs izpildīs Savus apsolījumus. Kādās papildus rakstvietās vai personīgajās pieredzēs mēs varētu dalīties? (Skat., piemēram, Romiešiem 8:28; Ebrejiem 11. nodaļu; Mormona 9:19–21; Mācības un Derību 88:64.) Aiciniet nodarbības dalībniekus dalīties pieredzēs, kad Dieva apsolījumi tika piepildīti viņu dzīvē. Kā mēs varam saglabāt ticību, ja apsolītās svētības netiek saņemtas šajā dzīvē? (Skat. Ebrejiem 11:8–13.)

1. Mozus 19:15–26

Mums, Jēzus Kristus mācekļiem, vajadzētu vairīties no ļaunuma un neskatīties pagātnē.

• Kādas mācības jūsu audzēkņi varētu gūt no stāsta, kā Lata ģimene bēga no Sodomas un Gomoras? Viena no mācībām ir sniegta eldera Džefrija R. Holanda citātā, sadaļā „Papildus avoti”. Jūs to varētu nolasīt saviem audzēkņiem pēc tam, kad rezumēsiet 1. Mozus 19:15–26 aprakstītos notikumus. Kādos veidos vai kādās situācijās mēs dažkārt „[skatāmies] atpakaļ” (26. pants), kad mums vajadzētu skatīties uz priekšu ar ticību Glābējam? Nodarbības dalībnieki varētu dalīties pieredzēs, kas ataino, cik svarīgi ir neskatīties atpakaļ. Kā Lūkas 9:62 vairo mūsu sapratni par šo tēmu?

  

  Fleeing Sodom and Gomorrah (Bēgšana no Sodomas un Gomoras), Jūliuss Šnors fon Karolsfelds

1. Mozus 22:1–14

Ābrahāma gatavība upurēt Īzāku ir līdzība Debesu Tēva gatavībai upurēt Savu Vienpiedzimušo Dēlu.

• Stāsts par Ābrahāmu, kurš bija gatavs ziedot savu dēlu, mums māca par to, kā Debesu Tēvs upurēja Savu Dēlu. Viens no veidiem, kā iedziļināties šajā stāstā, ir aicināt pusi audzēkņu apdomāt 1. Mozus 22:1–14 no Ābrahāma un Dieva Tēva skatupunkta, savukārt otru pusi audzēkņu apdomāt šo stāstu no Īzāka un Jēzus Kristus skatupunkta. Aiciniet nodarbības dalībniekus dalīties gūtajās atziņās. Kas jo īpaši vairo nodarbības dalībnieku pateicību par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu? Šīs sarunas laikā jūs varat parādīt attēlu, kā Ābrahāms ved upurēt Īzāku (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 9) vai parādīt video (angļu valodā) „Akedah (The Binding)” („Sasiešana”; ChurchofJesusChrist.org).

Papildus avoti

„Ticība allaž pievēršas nākamībai.”

Elders Džefrijs R. Holands mācīja:

„Iespējams, ka Lata sieva paskatījās atpakaļ ar aizvainojumu pret To Kungu par to, ko Viņš lūdza viņai atstāt. … Tas nozīmē, ka viņa ne tikai atskatījās atpakaļ, bet atskatījās ar ilgām. Īsumā sakot, viņas pieķeršanās pagātnei pārspēja viņas paļāvību uz nākotni. …

… Es lūdzu jums neuzkavēties atmiņās par dienām, kas pagājušas, ne arī veltīgi ilgoties pēc vakardienām, lai arī cik labas tās ir bijušas. No pagātnes mums ir jāmācās, nevis tajā jādzīvo. Mēs atskatāmies pagātnē, lai savāktu ogles no gaišākajām dzīves pieredzēm, nevis apkrautos ar pelniem. Un, kad esam iemācījušies to, ko mums nepieciešams apgūt, un paņēmuši līdzi labāko no tā, ko esam piedzīvojuši, mēs veramies nākotnē, paturot prātā, ka ticība allaž pievēršas nākamībai. …

… [Lata sievai] nebija ticības. Viņa apšaubīja Tā Kunga spēju sniegt viņai kaut ko labāku par to, kas viņai jau bija. Acīmredzot viņa domāja, ka nekas, kas viņu sagaida, nevar būt tik labs, kā tas, ko viņa atstāja. …

… Kavēties pagātnē, tostarp pagātnē pieļautajās kļūdās, vienkārši nav pareizi! Tas nav Jēzus Kristus evaņģēlijs” („The Best Is Yet to Be”, Ensign, 2010. g. janv., 24., 26.–27. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Apsoliet svētības. Kad jūs aicināt savus audzēkņus dzīvot saskaņā ar to, ko viņi ir iemācījušies, lieciniet arī par svētībām, ko Dievs ir apsolījis tiem, kuri to dara. (Skat. arī Mācīšana pēc Glābēja parauga, 35. lpp.)