Jehova parādās Mozum un 70 Israēla vecajiem, Džerija Hārstona ilustrācija

25. aprīlis – 1. maijs

2. Mozus 24., 31.–34. nodaļa

„Es pats iešu ar tevi”

Gatavojoties mācīt, ļaujiet šiem eldera Džefrija R. Holanda vārdiem jūs vadīt: „Vairums cilvēku nenāk uz baznīcu tikai tālab, lai apgūtu dažus jaunus faktus par evaņģēliju. … Viņi nāk, lai gūtu garīgu pieredzi. … Viņi vēlas, lai viņu ticība tiktu stiprināta un cerība atjaunota” („A Teacher Come from God” („Mācītājs, no Dieva nācis”), Ensign, 1998. g. maijs, 26. lpp.).

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Nodarbības dalībnieki varētu iztēloties, ka viņiem kāds draugs saka: „Es nelasu Veco Derību, jo man nešķiet, ka es to varu attiecināt uz savu dzīvi.” Aiciniet viņus atbildēt uz drauga teikto, daloties kādā nozīmīgā lietā, ko viņi atklāja, nesen studējot Veco Derību.

Māciet doktrīnu

2. Mozus 31:12–17

Mēs godājam sabata dienu, tā parādot, ka esam apņēmušies sekot Tam Kungam.

• Jūs varētu uzsākt sarunu par šo tēmu, pajautājot nodarbības dalībniekiem, vai viņiem jebkad ir bijis jāpaskaidro kādam ģimenes loceklim vai draugam, kāpēc svētdienās viņi nedara to pašu, ko citās dienās. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi teica vai teiktu, ja nonāktu šādā situācijā. 2. Mozus 31:12–17 vai izteikums sadaļā „Papildus avoti” viņiem varētu sniegt papildu idejas. Kā sabata dienā veiktās izvēles parāda mūsu apņemšanos sekot Jēzum Kristum?

• Lai gan sodi, kas aprakstīti 2. Mozus 31:14–15, neattiecas uz mūsdienām, tie parāda, cik svarīga Tam Kungam ir sabata diena. Kāpēc šis bauslis ir tiks svarīgs? Būtu noderīgi pārrunāt šīs rakstvietas: 2. Mozus 31:12–17, Jesajas 58:13–14 un Mācības un Derību 59:9–13.

  

  Godājot sabata dienu, mēs izrādām Tam Kungam savu mīlestību.

2. Mozus 32. nodaļa; 34:1–17.

Grēkojot mēs novēršamies no Dieva, taču Viņš mums piedāvā atpakaļceļu.

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem apdomāt un attiecināt uz sevi 2. Mozus 32. nodaļā rakstīto, vispirms aiciniet viņus pārlasīt šo nodaļu individuāli vai grupās. Pēc tam palūdziet dažiem nodarbības dalībniekiem iztēloties, ka viņi ir israēlieši, kuri kļuva nepacietīgi, gaidot Mozus atgriešanos, un nolēma izgatavot zelta elku. Kādas sajūtas viņus varēja novest pie elka pielūgšanas? Citi nodarbības dalībnieki varētu censties viņus pārliecināt palikt uzticīgiem Tam Kungam un Viņa praviešiem. Audzēkņi varētu pastāstīt, kas viņus iedvesmo ievērot derības. Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu tiem, kuriem ir grūti ievērot derības?

• Kad cilvēki lasa Veco Derību, viņi dažkārt ir pārsteigti par smagajiem sodiem, ko Tas Kungs uzlika par grēkiem. 2. Mozus 34:1–9 var palīdzēt viņiem saprast, ka, lai gan Dievs neattaisno grēkus, Viņš ir žēlīgs un piedod tiem, kuri tos nožēlo. Nodarbības dalībnieki varētu izlasīt šo rakstvietu un apdomāt šādus jautājumus: Ko mēs no šiem pantiem mācāmies par To Kungu? Kāpēc mums par Viņu tas ir jāzina? Jūs varat norādīt, ka Džozefa Smita veiktais 2. Mozus 34:7 tulkojums izskaidro, ka Dievs „neattaisno nepakļāvīgos”. Ko tas nozīmē? Nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kā viņi ir pieredzējuši Dieva žēlastību. Kā Dievs var būt gan pilnīgi žēlīgs, gan pilnīgi taisnīgs? (Skat. Almas 42:13–15.)

• 2. Mozus 34:6–17 var uzskatīt par norādījumiem, kas palīdz israēliešiem nožēlot elku pielūgšanas grēku (aprakstīts 2. Mozus 32. nodaļā). Kas no šajos pantos minētā varēja palīdzēt israēliešiem nožēlot grēkus? Ko mēs šajos norādījumos uzzinām par To Kungu un grēku nožēlošanu?

2. Mozus 33:11–17

Mums dzīvē ir nepieciešama Dieva klātbūtne.

• Kā jūs palīdzēsiet nodarbības dalībniekiem pielietot to, ko Tas Kungs teica Mozum 2. Mozus 33:11–17? Jūs varētu sākt ar to, ka izlasāt, kādu darbu Dievs joprojām vēlējās, lai Mozus paveiktu (skat. 2. Mozus 33:1–3). Kuri no 11.–17. pantā rakstītajiem vārdiem varēja stiprināt un mierināt Mozu? Nodarbības dalībnieki varētu apdomāt, ko Dievs vēlas, lai viņi paveiktu — piemēram, vai Viņš vēlētos, lai viņi pildītu kādu Baznīcas aicinājumu, ģimenes pienākumus vai kādam kalpotu. Pēc tam viņi atkal varētu izlasīt šos pantus. Kādas atziņas mēs gūstam attiecībā uz to, kā Dievs mūs atbalsta?

Papildus avoti

Sabata diena ir zīme.

Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja: „Būdams jaunāks, es studēju citu cilvēku darbus, kuros bija apkopots, ko darīt un ko nedarīt sabata dienā. Taču tikai vēlāk es no Svētajiem Rakstiem mācījos, ka mana rīcība un attieksme sabata dienā ir zīme tam, kādas ir manas attiecības ar Debesu Tēvu [skat. 2. Mozus 31:13; Ecēhiēla 20:12, 20]. Pateicoties šai izpratnei, man vairs nebija nepieciešami norādījumu un aizliegumu saraksti. Kad man vajadzēja izlemt, vai kāda no aktivitātēm atbilst vai neatbilst sabata dienai, es vienkārši pavaicāju: „Kādu zīmi es vēlos parādīt Dievam?” Šis jautājums man ļāva pavisam skaidri veikt izvēles attiecībā uz sabata dienu” („Sabats — svēta prieka diena”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. maijs, 130. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Māciet ar Garu. „Augstākais mērķis visam, ko dara evaņģēlija skolotājs, — katram jautājumam, katrai rakstvietai, katrai aktivitātei — ir ieaicināt Garu, lai nostiprinātu ticību, un aicināt visus nākt pie Kristus” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 10. lpp.).