„11.–17. jūlijs. 2. Ķēniņu 17.–25. nodaļa: „Viņš paļāvās uz To Kungu, Israēla Dievu””, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: Vecā Derība 2022 (2021)
„11.–17. jūlijs. 2. Ķēniņu 17.–25. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: 2022
11.–17. jūlijs
2. Ķēniņu 17.–25. nodaļa
„Viņš paļāvās uz To Kungu, Israēla Dievu”
Pārskatiet iespaidus, ko jūs pierakstījāt, šonedēļ studējot 2. Ķēniņu 17.–25. nodaļu. Kuri fragmenti no šīm nodaļām, jūsuprāt, varētu būt visnoderīgākie jūsu nodarbības dalībniekiem?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Kad nodarbības dalībnieki dalās ar to, ko ir iemācījušies, studējot Svētos Rakstus mājās, arī citi nodarbības dalībnieki var sajust iedvesmu studēt Svētos Rakstus visas nedēļas garumā. Uzsāciet nodarbību, aicinot audzēkņus atbildēt uz šādu jautājumu: „Ko mums ir mācījis Svētais Gars, šonedēļ studējot nozīmētās nodaļas?”
Māciet doktrīnu
2. Ķēniņu 18:28–36; 19:1–7, 14–19
Mēs varam palikt uzticīgi Tam Kungam, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta.
-
2. Ķēniņu 18.–19. nodaļā ietvertie principi mums var palīdzēt saprast, ko darīt, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta. Kā jūs palīdzētu nodarbības dalībniekiem atklāt šos principus? Aiciniet audzēkņus dalīties ar iemesliem, kāpēc viņi tic Dievam un Viņa iecerei. Pēc tam viņi varētu rūpīgi izlasīt 2. Ķēniņu 18:28–35, meklējot iemeslus, ko asīrieši nosauca Jeruzālemes ļaudīm, lai viņi nepaļautos uz To Kungu. Kā Sātans cenšas mūs pārliecināt apšaubīt mūsu ticību mūsdienās? Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu izlasīt 2. Ķēniņu 119:1–7, 14–19, lai uzzinātu, ko mēs varam mācīties no Hiskijas attiecībā uz to, ko mums darīt, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta. Kā Tas Kungs mums palīdz pārvarēt ticības pārbaudījumus? Ko vēl nodarbības dalībnieki viņiem varētu ieteikt, lai atjaunotu viņu ticību un paļāvību uz To Kungu?
-
Palūdziet kādam audzēknim sagatavoties uz nodarbību un apkopot sarunu starp asīriešiem un Hiskijas amatpersonām pie Jeruzālemes mūriem (skat. 2. Ķēniņu 18:17–36). Pirms viņš sāk stāstīt šo stāstu, palūdziet nodarbības dalībniekiem iztēloties, ka viņi ir Jeruzālemes iedzīvotāji, kuri klausās šajā sarunā. Kādas varēja būt viņu domas un sajūtas? Ko viņi varēja darīt? Jūs varētu izdalīt nodarbības dalībniekiem daļu no eldera Deivida A. Bednāra uzrunas „Tādēļ viņi apklusināja savas bailes” (vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. maijs, 46.–49. lpp.) un aicināt viņus tajā sameklēt padomu, kas viņus varētu stiprināt baiļu vai šaubu brīžos. Kā mūsu ticība Jēzum Kristum mūs ir stiprinājusi grūtībās?
Svētie Raksti var pievērst mūsu sirdis Tam Kungam.
-
Saruna par to, kādu spēku Dieva vārds atstāja uz ķēniņa Josijas un viņa ļaužu dzīvi, var iedvesmot nodarbības dalībniekus lūgt pēc tāda paša spēka viņu dzīvē. Jūs varētu uzsākt šo sarunu, aicinot nodarbības dalībniekus iztēloties, kāda būtu viņu dzīve, ja viņiem nebūtu Svēto Rakstu. Pēc tam viņi varētu rūpīgi izlasīt 2. Ķēniņu 22:8–11 un 23:1–6, 21, 24, lai uzzinātu, kā Josija un viņa ļaudis mainījās, kad dzirdēja Dieva vārdu no Svētajiem Rakstiem, kas nesen bija atrasti templī. Kā Svētie Raksti mums ir palīdzējuši tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?
-
Krasās izmaiņas, ko Dieva vārda dēļ piedzīvoja Josija un daudzi viņa karaļvalsts iedzīvotāji, varētu iedvesmot jūsu nodarbības dalībniekus tiekties pēc līdzīgām izmaiņām savā dzīvē. Kad būsiet pārrunājuši šīs pārmaiņas (skat. 2. Ķēniņu 23:1–6, 21, 24), nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, vai kāda Svēto Rakstu rakstvieta vai stāsts ir mainījis viņu dzīvi. Viņi varētu pastāstīt, kāpēc viņi tajā savas dzīves posmā spēja pieņemt konkrēto vēstījumu, kas ir ietverts Svētajos Rakstos. Šo sarunu varētu veicināt citāts, kas atrodams sadaļā „Papildus avoti”.
Papildus avoti
Atklājiet Svētos Rakstus no jauna.
Prezidents Spensers V. Kimbals teica:
„Es esmu pārliecināts, ka ikvienam no mums kaut kad savā dzīvē jāatklāj Svētie Raksti personīgi sev un jāatklāj ne tikai vienreiz, bet atkal un atkal. …
Es esmu pārliecināts, ka mums visiem ir jāatgriežas pie Svētajiem Rakstiem tāpat, kā to darīja ķēniņš Josija, un jāļauj tiem mūsos spēcīgi darboties, mudinot mūs nelokāmi apņemties kalpot Tam Kungam. …
Es atklāju, ka tad, kad savās attiecībās ar Dievu kļūstu paviršs un man liekas, ka Dievs mani nedzird un ar mani vairs nerunā, ka es esmu tālu projām. Ja es gremdējos Svētajos Rakstos, šī atšķirtība mazinās un garīgums atgriežas. Es spēju vairāk mīlēt tos, kurus man būtu jāmīl no visas sirds, ar visu savu prātu un spēku, un, mīlot viņus vairāk, man ir vieglāk dzīvot pēc viņu padoma” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 62.–63., 67. lpp.).