„1.–7. augusts. Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40. un 42. nodaļa: „Es tik un tā uz Viņu paļaušos””, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: Vecā Derība 2022 (2021)
„1.–7. augusts. Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40. un 42. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: 2022
1.–7. augusts
Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40. un 42. nodaļa
„Es tik un tā uz Viņu paļaušos”
Kādus principus jums palīdzēja apgūt Svētais Gars, kad jūs studējāt Ījaba grāmatu? Ko jūs vēlētos pastāstīt savai klasei?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Iespējams, nodarbības dalībnieki, šonedēļ studējot Ījaba grāmatu, būs atklājuši sev nozīmīgus principus. Lai mudinātu viņus tajos dalīties, jūs uz tāfeles varētu uzrakstīt Es no Ījaba mācījos … un pavaicāt viņiem, kā viņi pabeigtu šo teikumu.
Māciet doktrīnu
Ījaba 1.–2., 12.–13. nodaļa un 19:23–27
Mūsu paļāvība uz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu var palīdzēt mums palikt uzticīgiem visos apstākļos.
-
Pirmās divas Ījaba grāmatas nodaļas, kurās Sātans apšauba Ījaba uzticības iemeslus, var palīdzēt nodarbības dalībniekiem izvērtēt pašiem savus iemeslus, kāpēc viņi ir uzticīgi Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Vispirms viņi varētu uzskaitīt dažus iemeslus, kāpēc cilvēks varētu vēlēties paklausīt Dieva baušļiem. Pēc tam viņi varētu rūpīgi izlasīt Ījaba 1:6–12 un 2:1–6, lai uzzinātu, ko Sātans teica par Ījaba uzticību. Kāpēc varētu būt bīstami paklausīt Tam Kungam tikai to iemeslu dēļ, ko minēja Sātans? Ko par Ījabu atklāj viņa sniegtā atbilde Ījaba 1:20–22 un 2:9–10? Nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kāpēc viņi vēlas palikt uzticīgi Dievam.
-
Lai gan Ījabam bija brīži, kad viņš cīnījās ar šaubām un izmisumu, viņa uzticība Tam Kungam galu galā palīdzēja izturēt ciešanas. Lai mācītos no Ījaba piemēra, nodarbības dalībnieki varētu izpētīt tālāk sniegtos pantus, pievēršot uzmanību Ījaba pozitīvajai attieksmei pret viņa pārbaudījumiem: Ījaba 1:21; 2:10; 12:9–10, 16; 13:15–16; 19:23–27. Ko mēs varam mācīties no šīs attieksmes, kas mums var palīdzēt būt garīgi stipriem, saskaroties ar pārbaudījumiem? Kāpēc ir bīstami pieņemt, ka pārbaudījumi ir sodi par grēkiem?
-
Ījaba paziņojums Ījaba 19:23–27 var iedvesmot nodarbības dalībniekus apdomāt un dalīties ar savu pārliecību, ka Pestītājs, Jēzus Kristus, dzīvo. Iesākumā jūs varētu aicināt audzēkņus klusībā apdomāt Ījaba vārdus, kas ietverti šajos pantos. Pēc tam viņi varētu pārrunāt šādus jautājumus: Kāpēc liecība par Pestītāju ir tik vērtīga, kad mēs piedzīvojam pārbaudījumus, līdzīgus tiem, kādus izcieta Ījabs? Kā mūsu liecība ir mūs stiprinājusi pārbaudījumos? Nodziediet vai nolasiet garīgās dziesmas vārdus par Jēzu Kristu, piemēram, „Es zinu — dzīvs mans Pestītājs” (Garīgās dziesmas, nr. 75), tas piešķirs jūsu pārrunām papildu atziņas un garīgo spēku.
Dieva perspektīva ir daudz plašāka par mūsējo.
-
Lielā daļā Ījaba grāmatas (3.–37. nodaļa) Ījabs un viņa draugi cīnās ar jautājumu: „Kāpēc sliktais notiek ar taisnīgiem cilvēkiem?” Lai gan Tas Kungs Ījaba grāmatā pilnībā neatbild uz šo jautājumu, Viņš sniedz svarīgu vēstījumu. Jūs varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem to atklāt, aicinot viņus izlasīt jautājumu, ko Tas Kungs uzdeva Ījabam Ījaba 38:1–7, 18–24. Ko mēs varam mācīties no šiem jautājumiem?
-
Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs mums sniedz papildu gaismu, kas var mums palīdzēt saprast dažus no iemesliem, kāpēc pasaulē ir ciešanas. Nodarbības dalībnieki varētu dalīties principos, ko viņi zina, pateicoties evaņģēlija Atjaunošanai, kas viņiem ir sniegusi plašāku perspektīvu un izpratni par ciešanām. Dažus no šiem patiesajiem principiem viņi var atrast Svētajos Rakstos un izteikumos, kas sniegti sadaļā „Papildus avoti”.
Papildus avoti
Pēdējo dienu atziņas par ciešanu nolūku.
Tālāk sniegtās rakstvietas sniedz atziņas par to, kāpēc mēs ciešam:
Spensers V. Kimbals mācīja:
„Ja mēs skatītos uz laicīgo dzīvi kā uz vienīgo eksistences daļu, tad sāpes, bēdas, neveiksmes un īsā dzīve būtu nožēlojamas ciešanas. Bet, ja mēs uzlūkojam dzīvi kā kaut ko mūžīgu, kas jau sen aizsākās pirmslaicīgajā dzīvē un turpināsies mūžīgajā pēcnāves dzīvē, tad mēs visus notikumus varam saredzēt pareizā perspektīvā.
Vai nav gudri, ka [Dievs] dod mums pārbaudījumus, lai mēs varētu tos pārvarēt, pienākumus, lai mēs varētu kaut ko sasniegt, darbu, lai mēs attīstītu savus muskuļus, un bēdas, lai mūsu dvēseles tiktu pārbaudītas? Vai tad mēs neesam pakļauti kārdinājumiem tālab, lai pārbaudītu savus spēkus? Vai tad mēs neesam pakļauti slimībām, lai mācītos pacietību? Un vai mēs neesam pakļauti nāvei, lai varētu iegūt nemirstību un godību? …
Ja tam, kurš dara labu, uzreiz tiktu sniegts prieks un miers, un atalgojums, tad pasaulē nevarētu būt ļaunuma — visi darītu labu, bet ne tāpēc, ka darīt labu ir pareizi. Tad cilvēki nevarētu pārbaudīt savu spēku, attīstīt raksturu un izturību un pielietot rīcības brīvību” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 15. lpp.).