„15.–21. augusts. Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78. un 85.–86. nodaļa: „Es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei!”” „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: Vecā Derība 2022 (2021)
„15.–21. augusts. Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78. un 85.–86. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: 2022
15.–21. augusts
Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78. un 85.–86. nodaļa
„Es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei!”
Gatavojoties nodarbībai, apdomājiet eldera Deivida A. Bednāra padomu: „Runāšana un stāstīšana vien vēl nav mācīšana. Lai [mācītu] evaņģēliju Tā Kunga veidā, mums, pirms mēs runājam, ir jāvēro, jāklausās un jāsaprot” („Becoming a Preach My Gospel Missionary” („Kā kļūt par „Sludini Mani evaņģēliju” misionāru”), New Era, 2013. g. okt., 6. lpp.).
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Viens no veidiem, kā aicināt nodarbības dalībniekus dalīties ar šonedēļ izlasīto, ir uzrakstīt uz tāfeles: „Lai gavilē manas lūpas” vai „Lai arī mana mēle … stāsta par Tavu taisnīgumu” (Psalmu 71:23, 24). Nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kas no izlasītā viņiem palīdz „gavilēt” vai „stāstīt par [Tā Kunga] taisnīgumu”.
Māciet doktrīnu
„Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedod labprāt.”
-
Psalmu 51. nodaļā ir aprakstītas sajūtas, kas daudzus no mums pārņem, kad mēs cenšamies nožēlot grēkus un saņemt piedošanu. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem labāk izprast grēku nožēlošanu un sajust iedvesmu bieži nožēlot grēkus, jūs varētu viņiem ieteikt rūpīgi izlasīt Psalmu 51. nodaļu, paturot prātā šādu jautājumu: Ko nozīmē nožēlot grēkus? Tad ļaujiet viņiem dalīties iespējamās atbildēs. (Sadaļā „Papildus avoti” ir ietvertas noderīgas atziņas.) Kāpēc grēku nožēlošana dažkārt liekas nepatīkama? Kas no šajā psalmā rakstītā mums var palīdzēt priekpilni nožēlot grēkus?
-
Kā mēs aprakstītu sajūtu, kas mūs pārņem, kad mums tiek piedoti grēki caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanas upuri? Aiciniet nodarbības dalībniekus dalīties savās domās un mudiniet viņus atrast rakstvietas Psalmu 51., 85.–86. nodaļā, kurās ir aprakstīts, kādu ietekmi uz mūsu dzīvi atstāj Viņa attīrošā piedošana (skat., piemēram, Psalmu 51:3–4, 9–14 un 85:3–10). Apsveriet iespēju viņiem parādīt attēlus vai priekšmetus, kas viņiem varētu palīdzēt iztēloties šīs frāzes. Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu dalīties savās sajūtās par Glābēju Jēzu Kristu un Viņa vēlmi izpirkt mūsu grēkus, lai mēs varētu saņemt piedošanu. Vēl jūs varētu kopīgi nodziedāt kādu garīgo dziesmu par Glābēja Izpirkšanas upuri, piemēram, „Ak, tas ir brīnums man!” (Garīgās dziesmas, nr. 118).
-
Lai mēs varētu nožēlot grēkus, mums ir jātic ne tikai tam, ka Jēzus Kristus var mūs attīrīt, bet arī tam, ka Viņš to darīs. Iespējams, nodarbības dalībnieki šonedēļ būs atraduši rakstvietas Psalmu 51. un 85.–86. nodaļā, kas ir stiprinājušas viņu ticību Tā Kunga vēlmei piedot. Iedrošiniet viņus tajās dalīties. Vēl jūs varētu viņiem norādīt uz Psalmu 86:5, 13, 15 un pajautāt, ko šie panti mums māca par To Kungu? Ko varētu nozīmēt tas, ka Viņš ir „bagāts žēlastībā un uzticībā”? (15. pants.) Kāpēc mums ir svarīgi to zināt?
Mūsu liecība par Jēzu Kristu var palīdzēt citiem nākt pie Viņa.
-
Viena no lielākajām svētībām, ko saņemam, sapulcējoties Svētdienas skolā, ir iespēja stiprināties no citu Jēzus Kristus sekotāju ticības un liecībām. Lai sniegtu saviem audzēkņiem šo iespēju, palūdziet viņiem izlasīt Psalmu 66:16 un apdomāt šādu jautājumu: Ja jums būtu „[jāpastāsta], ko [Tas Kungs] ir darījis [jūsu] dvēselei”, ko jūs stāstītu? Domājot par šo jautājumu, viņi varētu izlasīt 5.–20. pantu, lai smeltos idejas. Ļaujiet viņiem pierakstīt viņu atbildes. Pēc tam aiciniet viņus „[pa]stāstīt” cits citam — nelielās grupās vai visai klasei —, ko Jēzus Kristus ir darījis viņu dvēselēm.
Papildus avoti
Nožēlot grēkus nozīmē mainīties.
Prezidents Rasels M. Nelsons grēku nožēlošanu aprakstīja šādi:
„Kad Jēzus mums lūdz „nožēlot grēkus”, Viņš mūs aicina mainīt savu prātu, zināšanas un garu — pat to, kā mēs elpojam. Viņš mums lūdz mainīt to, kā mēs mīlam, domājam, kalpojam, pavadām savu laiku, izturamies pret savām sievām, mācām savus bērnus un rūpējamies par savu ķermeni.
Nekas nav tik atbrīvojošs, tik cildinošs vai svarīgāks mūsu individuālajam progresam, kā regulāra ikdienas grēku nožēlošana. Grēku nožēlošana nav notikums — tas ir process. Tā ir laimes atslēga un miers prātam. Kopā ar ticību — grēku nožēlošana mums paver iespēju saņemt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku. …
Izvēloties nožēlot grēkus, mēs izvēlamies mainīties! Mēs ļaujam, lai Glābējs pārveido mūs par tik labiem cilvēkiem, cik tas ir iespējams. Mēs izvēlamies garīgi augt un iemantot prieku — izpirkšanas prieku Viņā. Izvēloties nožēlot grēkus, mēs izvēlamies kļūt līdzīgāki Jēzum Kristum!” („Mēs varam rīkoties labāk un būt labāki”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 67. lpp.)