„17.–23. oktobris. Jeremijas 30.–33. un 36. nodaļa; Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa: „Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā””, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: Vecā Derība 2022 (2021)
„17.–23. oktobris. Jeremijas 30.–33. un 36. nodaļa; Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: 2022
17.–23. oktobris
Jeremijas 30.–33. un 36. nodaļa; Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa
„Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā”
Apdomājiet iespaidus, ko jūs saņēmāt, individuāli studējot Jeremijas un Raudu dziesmu grāmatas. Kuri principi no šīm nodaļām, jūsuprāt, varētu būt visnozīmīgākie jūsu studentiem?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem dalīties tajā, ko viņi ir iemācījušies savās Svēto Rakstu studijās, uzrakstiet uz tāfeles šādas frāzes: Es esmu iemācījies, ka …; Man ir liecība par to, ka … vai Es esmu pieredzējis …. Nodarbības dalībnieki varētu dalīties kādā frāzē no Jeremijas vai Raudu dziesmu grāmatām, lai pabeigtu šos teikumus.
Māciet doktrīnu
Jeremijas 30.–31. un 33. nodaļa; Raudu dziesmu 1:1–7, 3:1–5
Tas Kungs izvedīs Israēlu no gūsta un to sapulcinās.
-
Cerīgie vēstījumi Jeremijas pravietojumos var sniegt nodarbības dalībniekiem cerību viņu pašu apstākļos. Viņi varētu pārrunāt, kādi apstākļi mūsdienās liek cilvēkiem just bezcerību — līdzīgi kā cilvēkiem Jeremijas laikā (skat. Jeremijas 30:5, 31:15, Raudu dziesmu 1:1–7, 3:1–5 un citātu sadaļā „Papildu avoti”). Pēc tam iedaliet nodarbības dalībniekus trīs grupās un aiciniet katru no tām izlasīt Jeremijas 30., 31. un 33. nodaļu, meklējot vēstījumus, kas varētu sniegt cerību cilvēkiem mūsdienās. Kā cerība uz To Kungu mums ir palīdzējusi izturēt pārbaudījumus?
„Tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.”
-
Jeremijas 31:31–34 un 32:37–42 pārlasīšana var palīdzēt jūsu nodarbības dalībniekiem apdomāt viņu noslēgtās derības. Viens veids, kā veicināt diskusiju par šiem pantiem, ir dot nodarbības dalībniekiem dažas minūtes laika, lai viņi varētu izlasīt šos pantus un pēc tam uzrakstīt uz papīra lapiņas jautājumu, ko viņi vēlētos uzdot pārējai klasei saistībā ar izlasīto. Piemēram, viņi varētu vēlēties pārrunāt, ko nozīmē — rakstīt Dieva bauslību viņu sirdīs (skat. Jeremijas 31:33) vai kā derības mums palīdz iepazīt To Kungu (skat. Jeremijas 31:34). Jūs varētu apkopot šos jautājumus un izvēlēties dažus, lai tos kopīgi pārrunātu. Kas no šajos pantos rakstītā mūs iedvesmo būt drosmīgiem mūsu derību turēšanā?
Svētajiem Rakstiem ir spēks likt mums novērsties no ļauna.
-
Iespējams, jūsu nodarbības dalībnieki ir guvuši atziņas par Svētajiem Rakstiem, mājās studējot Jeremijas 36. nodaļu. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir iemācījušies. Vēl jūs varētu norādīt nodarbības dalībniekiem uz kāda cilvēka vārdu, kas minēts šajā nodaļā, un aicināt viņus izlasīt, ko šis cilvēks darīja ar Dieva vārdu. Nodarbības dalībnieki varētu izstudēt, ko teica un darīja Tas Kungs (skat. 1.–3., 27.–31. pantu), Jeremija (skat. 4.–7. un 32. pantu), Baruhs (skat. 4., 8.–10., 14.–18. pantu), Jehudis un ķēniņš Jojakīms (skat. 20.–26. pantu), kā arī Elnātāns, Delaja un Gemarja (skat. 25. pantu). Kā mūsu vārdi un rīcība parāda, ko mēs domājam par Svētajiem Rakstiem?
Papildu avoti
Vienmēr saglabājiet cerību.
Prezidents M. Rasels Balards pieminēja dažas situācijas, kad cilvēks var zaudēt cerību, un sniedza padomu, kur to meklēt:
„Dažiem no mums var likties, ka mūsu dzīves ir grūtību, vilšanās un bēdu pilnas. Daudzi jūtas pārāk bezpalīdzīgi, lai cīnītos ar haosu, kas pasaulē, šķiet, gūst virsroku. Citi pārdzīvo par ģimenes locekļiem, kuri ātri padodas spēcīgajai vērtības nonicinošajai un morāles standartus gremdējošajai straumei. … Daudzi pat ir atteikušies pieņemt, ka pasaules ļaunumu un cietsirdību ir iespējams labot. Viņi ir zaudējuši cerību. …
… Daži mūsu vidū, iespējams, ir pilnībā zaudējuši cerību grēka un pārkāpuma dēļ. Cilvēks var tik ļoti iegrimt pasaulīgajās lietās, ka neredz izeju un zaudē cerību. Mans lūgums visiem tiem, kuri ir iekrituši šajos pretinieka slazdos, — nekad nepadoties! Neatkarīgi no tā, cik bezcerīgs viss var šķist vai cik bezcerīgs viss var kļūt, lūdzu, ticiet, ka jums vienmēr ir cerība. Vienmēr” („The Joy of Hope Fulfilled”, Ensign, 1992. g. nov., 31.–32. lpp.).
„Pavisam vienkārši — cerību uz garīgu drošību šajos nemierīgajos laikos mēs varam gūt, tikai pievēršot savu prātu un sirdi Jēzum Kristum. … Ticība Dievam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, ir absolūti svarīga, lai pārbaudījumos un grūtībās mēs varētu saglabāt līdzsvaru” („The Joy of Hope Fulfilled”, 32. lpp.).