77. nodarbība: Mācības un Derību 64.–66. nodaļa

Mācības un Derību 64:1–17

„Prasīts piedot”

Ceļā no Misūri uz Ohaio štatu Džozefs Smits un citi piedzīvoja strīdus un dusmas cits pret citu. Mācības un Derību 64. nodaļā Jēzus Kristus mācīja viņiem par nepieciešamību piedot. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem sekot Jēzus Kristus piemēram un kļūt piedodošākiem.

Idejas mācību uzdevumiem

Pārdomas par piedošanu

Aiciniet audzēkņus dalīties stāstā par piedošanu. Vai arī jūs varat dalīties kādā stāstā par piedošanu, piemēram, „Forgiveness: My Burden Was Made Light” (Piedošana: mana nasta tika padarīta viegla; 8:24), kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org. Aiciniet audzēkņus atbildēt uz tālāk sniegtajiem jautājumiem savās studiju dienasgrāmatās.

• Vai tu sevi uzskati par cilvēku, kurš spēj piedot? Kāpēc— jā, vai kāpēc — nē?

• Kādēļ, tavuprāt, Debesu Tēvs un Jēzus Kristus vēlas, lai tu piedotu citiem cilvēkiem?

• Kuram cilvēkam tev ir nepieciešams piedot?

Aiciniet audzēkņus meklēt personisku atklāsmi, lai zinātu, kuram cilvēkam viņiem vajadzētu piedot un kā to izdarīt.

Jēzus Kristus ir piedodošs

Jūs varētu aicināt kādu no audzēkņiem nolasīt tālāk sniegto Mācības un Derību 64. nodaļas kontekstu.

1831. gada augustā pēc Ciānas iesvētīšanas Misūri štatā Džozefs Smits, Olivers Kauderijs, Īzāks Morlijs, Ezra Būts un citi atgriezās mājās Ohaio štatā. Ārkārtīgi lielais karstums, bīstamie ceļošanas apstākļi un nesaskaņas ar vadību lika grupas locekļiem kritizēt un strīdēties citam ar citu. Pēc ierašanās mājās viņu vidū joprojām valdīja spriedze (skat. Saints: The Story of the Church of Jesus Christ in the Latter Days, 1. sēj., The Standard of Truth, 1815–1846 [2018], 133.–134. lpp., 136.–137. lpp.). Atbildot uz notikušo, Tas Kungs sniedza atklāsmi, kas tagad ir Mācības un Derību 64. nodaļa.

Izlasi Mācības un Derību 64:1–7 un sameklē, kā Jēzus Kristus izturējās pret tiem, kuri bija grēkojuši.

Jūs varētu izlikt apskatei Glābēja attēlu. Lūdziet audzēkņus apdomāt tālāk sniegtos jautājumus. Pēc tam aiciniet audzēkņus dalīties savās domās ar pārējiem audzēkņiem vai ar pārinieku.

• Kādas Jēzus Kristus īpašības tu atrodi šajos pantos?

• Par kādām īpašībām tu esi visvairāk pateicīgs? Kādēļ?

Mums tiek prasīts piedot

Izlasi Mācības un Derību 64:9–11, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus Kristus mūs aicina sekot Viņa piemēram.

Mācības un Derību 64:9–11 ir prasmīgi pārzināmās mācības rakstvieta. Jūs varētu aicināt audzēkņus atzīmēt prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietas tā, lai pēcāk tās viegli varētu atrast.

• Kas tev šķiet īpašs tajā, ko Glābējs mācīja Džozefam un citiem?

  Palīdziet audzēkņiem saskatīt šo patieso mācību: Jēzus Kristus prasa mums piedot visiem cilvēkiem. Jūs varētu pierakstīt šo patieso mācību uz tāfeles. Jūs varat arī aicināt audzēkņus to ierakstīt savos Svētajos Rakstos.

  Veltiet pietiekami daudz laika, lai palīdzētu audzēkņiem saprast 9.–11. pantu. Jums var palīdzēt daži no tālāk sniegtajiem jautājumiem.

• Kādēļ, jūsuprāt, Jēzus Kristus prasa, lai mēs piedotu visiem cilvēkiem?

• Kādēļ, jūsuprāt, mums paliek „lielāks grēks” (9. pants), ja mēs izvēlamies nepiedot citiem cilvēkiem?

• Kā, tavuprāt, tas, ka mēs savā sirdī pasakām — „lai Dievs tiesā starp mani un tevi” (11. pants), var mums palīdzēt piedot citiem cilvēkiem?

• Kādas kristīgas īpašības tu sevī izkopsi, ja spēsi piedot citiem?

Mācieties, kā piedot citiem cilvēkiem

Jūs varētu dot audzēkņiem laiku uzdot jautājumus vai dalīties izaicinājumos saistībā ar piedošanu. Audzēkņi varētu atbildēt uz jautājumiem, kas ir uzrakstīti uz tāfeles, izmantojot anonīmas aptaujas funkciju vai papīra lapiņas, ko varat viņiem izdalīt.

• Kādi jautājumi var rasties cilvēkiem, kuri cenšas piedot citiem?

• Ar kādām problēmām cilvēki var saskarties, cenšoties sekot Glābēja piedošanas piemēram?

Audzēkņi varētu uzdot šādus jautājumus: „Kā Glābējs var man palīdzēt piedot citiem cilvēkiem? Vai piedot citiem nozīmē, ka man atkal ir jātiek sāpinātam?”

Aiciniet audzēkņus izvēlēties jautājumu visiem kopā vai individuāli. Pēc tam lieciet viņiem meklēt atbildes dievišķi iedibinātajos avotos.

Audzēkņi varētu atrast atbildes lietotnē „Evaņģēlija bibliotēka” vai Svēto Rakstu ceļvedī , meklējot tādus vārdus kā „Jēzus”, „piedot”, „Glābējs” un „žēlastība”. Vēl jūs varētu viņiem nosaukt šīs rakstvietas: Mateja 5:7, 18:21–35 un Mosijas 26:30–31, kā arī tālāk sniegtos praviešu izteikumus.

Elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, kā Jēzus Kristus var mums palīdzēt piedot citiem cilvēkiem:

Dažreiz mūsu gatavība piedot otram ļauj gan viņam, gan mums noticēt tam, ka mēs varam nožēlot grēkus un saņemt piedošanu. Dažreiz gatavība nožēlot grēkus un spēja piedot nenotiek vienlaicīgi. Mūsu Glābējs ir mūsu Starpnieks Dieva priekšā, taču Viņš mums palīdz arī samierināties pašiem ar sevi un citam ar citu, tuvinoties Viņam. Jo īpaši tad, kad gūti dziļi ievainojumi un tiek ciestas dziļas sāpes, mums ir grūti vai pat neiespējami pašu spēkiem atjaunot savstarpējās attiecības un dziedināt savu sirdi. Taču debesis var dot mums spēku un gudrību, kas pārsniedz mūsējo, lai mēs zinātu, kad turēties pie vēlamā un kā atbrīvoties no nevēlamā. (Gerits V. Gongs, „Laimīgi un mūžīgi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2022. g. nov., 85. lpp.)

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:

„Piedodiet, tad jums taps piedots” [Lūkas ev. 6:37], — Kristus mācīja Jaunās Derības laikos. Un mūsdienās: „Es, Tas Kungs, piedošu tam, kuram Es piedošu, bet no jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem” [Mācības un Derību 64:10]. Taču dažiem no jums, kurus nomoka īstenas ciešanas, būtu svarīgi pievērst uzmanību tam, ko Viņš neteica. Viņš neteica: „Jūs nedrīkstat just patiesas sāpes vai īstenas bēdas par satricinošām pieredzēm, ko esat piedzīvojuši citu rīcības dēļ.” Un Viņš neteica: „Lai pilnībā piedotu, jums ir jāatjauno kaitējumu nesošas attiecības vai jāatgriežas vardarbīgā, iznīcinošā vidē.” Taču, par spīti pat visbriesmīgākajiem nodarījumiem, ko mums var nākties pieredzēt, mēs varam tikt pāri savām sāpēm tikai tad, ja esam uzsākuši īstenas dziedināšanas ceļu. Tas ir piedošanas ceļš, ko mēroja Jēzus no Nācaretes, kurš ikvienu no mums aicina: „Nāc Man līdzi!” [Lūkas ev. 18:22]. (Džefrijs R. Holands „Samierinošā kalpošana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 78.–79. lpp.)

Jūs varētu aicināt audzēkņus dalīties savās atbildēs vai iespaidos, ko viņi izjūt attiecībā uz piedošanu. Vēl viņi var pastāstīt arī to, kā viņi ir tikuši svētīti, sekojot Glābēja piemēram piedot citiem cilvēkiem. Atgādiniet audzēkņiem, lai viņi nedalās pieredzē vai informācijā, kas ir pārāk personīga.

• Ko tieši mēs varam darīt, lai spētu piedot citiem cilvēkiem?

Iespējamās atbildes, ar ko audzēkņi varētu dalīties, ir šādas:

• studēt stāstus par Glābēju un citiem cilvēkiem, kuri ir piedevuši;

• padomāt, kāda būtu mūsu dzīve, ja mēs sniegtu piedošanu;

• sirsnīgi lūgt Dievu, nododot savu nastu Viņam un lūdzot Viņa palīdzību, lai piedotu citiem cilvēkiem;

• atzīt, ka ar Jēzus Kristus palīdzību mūsu sirdis laika gaitā var mainīties, lai mēs beigās varētu piedot citiem cilvēkiem.

Principa attiecināšana uz personīgo dzīvi

Nodarbības sākumā audzēkņi tika aicināti padomāt par kādu cilvēku, kuram viņiem vajadzētu piedot. Aiciniet viņus apdomāt šo situāciju un meklēt iedvesmu, atbildot uz tālāk sniegtajiem jautājumiem.

Apdomā tālāk sniegtos jautājumus un apsver iespēju pierakstīt savas domas vai sajūtas savā studiju dienasgrāmatā.

• Kā tu vari paļauties uz Glābēju, lai spētu piedot?

• Kādas pūles tu pieliksi, lai sekotu Jēzus Kristus piemēram un kļūtu piedodošāks?

Iegaumē

Jūs varētu palīdzēt audzēkņiem šīs nodarbības laikā iegaumēt prasmīgi pārzināmās mācības atsauci un Svēto Rakstu atslēgfrāzi un atkārtot tās nākamajās nodarbībās. Svēto Rakstu atslēgfrāze ir „No jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem”. Idejas iegaumēšanas uzdevumiem ir atrodamas pielikuma sadaļā „Prasmīgi pārzināmo mācību atkārtošanas uzdevumi”.

Papildu avoti

Mācības un Derību 64:9–11. Kā piedošana citiem man palīdz vairāk līdzināties Jēzum Kristum?

Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis:

Mums var būt sāpinoši un grūti atlaist šķietami tik pamatotās dusmas. Mums var šķist neiespējami piedot tiem, no kuru destruktīvās rīcības ir cietuši nevainīgie. Un tomēr Glābējs mūs mudināja „piedot visiem cilvēkiem” [Mācības un Derību 64:10; skati arī 9. pantu].

Mēs esam Miera valdnieka sekotāji. Mums šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams tas miers, ko var dāvāt vienīgi Viņš. Kā gan mēs varam sagaidīt, ka pasaulē valdīs miers, ja mēs katrs individuāli netiecamies pēc miera un saskaņas? Brāļi un māsas, es zinu, ka tas, ko es iesaku, nav viegli. Taču Jēzus Kristus sekotājiem vajadzētu rādīt sekošanas vērtu piemēru visai pasaulei. Es dedzīgi lūdzu jūs darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai izbeigtu personīgos konfliktus, kas šobrīd plosās jūsu sirdī un jūsu dzīvē. (Rasels M. Nelsons, „Garīgās inerces spēks” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2022. g. maijs, 97. lpp.)

Mācības un Derību 64:9. Kā Glābējs var man palīdzēt kļūt piedodošākam?

Elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja:

Mēs vairs nejūtamies tik vientuļi, kad saprotam, ka neesam vieni. Mūsu Glābējs mūs vienmēr saprot. Ar Glābēja palīdzību mēs varam atteikties no savas lepnības, aizvainojumiem un grēkiem, pakļaujoties Dievam. Lai arī kā mēs iesākumā justos, mēs kļūstam pilnīgāki, kad uzticamies Viņam attiecībā uz to, ka Viņš var padarīt mūsu attiecības labākas.

Tas Kungs, kurš visu nevainojami redz un saprot, piedod tam, kuram Viņš vēlas; mums (nepilnīgajiem) ir jāpiedod visiem. Nākot pie Glābēja, mēs arvien mazāk pievēršamies paši sev. Mēs tiesājam retāk un piedodam biežāk. Paļaušanās uz Viņa nopelniem, žēlastību un labvēlību [skat. 2. Nefija 2:8] var atbrīvot mūs no strīdiem, dusmām, vardarbības, pamestības, netaisnības, kā arī fiziskajām un garīgajām problēmām, kas šajā laicīgajā pasaulē dažkārt rodas līdz ar fizisko ķermeni. Laimīgi un mūžīgi gan nenozīmē to, ka visas attiecības būs laimīgas un mūžīgas. Taču Tūkstošgadē, kad sātans tiks savažots, mums tiks dots nepieciešamais laiks, lai mēs pārsteidzošā veidā iemīlētu, izprastu citus un atrisinātu problēmas, gatavojoties mūžībai. (Gerits V. Gongs, „Laimīgi un mūžīgi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2022. g. nov., 85. lpp.)

Mācības un Derību 64:9. Kādas svētības mēs varam saņemt, piedodot citiem?

Elders Kevins R. Dankans no Septiņdesmitajiem teica:

Paldies Dievam, Viņš Savā mīlestībā un žēlastībā pret Saviem bērniem ir sagatavojis mums ceļu, lai palīdzētu iziet cauri šīm — dažkārt tik vētrainajām — dzīves pieredzēm. Viņš ir nodrošinājis glābšanas ceļu visiem, kuri ir kļuvuši par citu nelietības upuriem. Viņš ir mācījis mums, ka mēs varam piedot! Lai arī varam kļūt par upuri vienu reizi, mums nevajag kļūt par upuri otru reizi, nesot naida, sarūgtinājuma, sāpju, aizvainojuma vai pat atriebības nastu. Mēs varam piedot, un mēs varam būt brīvi! (Kevins R. Dankans, „Piedošanas dziedinošā ziede” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. maijs, 33. lpp.)

Mācības un Derību 64:10. Kuram man ir jāpiedod?

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, toreizējais Augstākā prezidija loceklis, sacīja:

Mūsu Glābējs ir tik skaidri izteicies par šo tematu, ka to nav iespējams pārprast. „Es, Tas Kungs, piedošu tam, kuram Es piedošu,” bet tad Viņš teica: „… no jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem” [Mācības un Derību 64:10; uzsvērums pievienots].

Vai es drīkstu pievienot zemteksta piezīmi? Kad Tas Kungs prasa, lai mēs piedotu visiem cilvēkiem, tas ietver piedošanu arī sev. No visiem cilvēkiem pasaulē reizēm visgrūtāk ir piedot cilvēkam, kurš lūkojas uz mums spogulī — un, iespējams, piedošana šim cilvēkam ir nepieciešama visvairāk. (Dīters F. Uhtdorfs, „Žēlastības pilnie saņems žēlastību” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2012. g. maijs, 75. lpp.)

Papilduzdevumi

Stāsti par piedošanu

Jūs visas nodarbības laikā varētu dalīties ar vienu vai vairākiem šiem stāstiem. Nodarbības sākumā jūs varētu dalīties ar vienu stāstu un aicināt audzēkņus padomāt par savu vajadzību piedot citiem cilvēkiem. Vai arī dalieties kādā no stāstiem, lai atbildētu uz audzēkņu jautājumiem vai bažām. Jūs varētu lūgt audzēkņiem nosaukt izaicinājumus, ar ko šie cilvēki saskārās, lai piedotu citiem, un to, kā Glābējs viņiem palīdzēja.

„Required to Forgive” (7:52) ir stāsts par Džozefu Smitu, kurš piedod Viljamam V. Felpsam.

„We Must Forgive” (2:43) ir stāsts par Koriju Tenbūmu, kura izdzīvoja holokaustā un satika apsargu no nacistu nometnes, kurā viņa bija ieslodzīta. Ar šo stāstu dalījās bīskaps Kīts B. Makmalins, kurš agrāk kalpoja prezidējošajā bīskapijā.

Savā uzrunā „Piedošanas dziedinošais spēks” (laika intervālā no 0:00 līdz 6:03) Augstākā prezidija loceklis, prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007), pastāstīja, ko darīja amišu ļaudis pēc apšaudes viņu kopienas skolā.

Savā uzrunā „Laimīgi un mūžīgi” (laika intervālā no 2:45 līdz 4:22) elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās stāstā par sievieti, kura piedeva tēvam un pabeidza viņa tempļa darbu.

Nepareizi priekšstati par piedošanu un padomi, kā piedot citiem

Raksts „Forgiving Others: Misconceptions and Tips” varētu palīdzēt audzēkņiem atrast atbildes uz saviem jautājumiem un bažām (Elizabeth Lloyd Lund, Ensign, 2018. g. apr., 18.–21. lpp.).

Mācieties par piedošanu no Glābēja īpašībām un piemēra

Lai palīdzētu audzēkņiem atklāt vairāk par kristīgo īpašību — spēju piedot —, aiciniet viņus izpētīt tālāk sniegtos stāstus par to, kā Glābējs piedeva citiem cilvēkiem. Audzēkņi varētu pastāstīt, kā viņi varētu sekot Glābēja piemēram, cenšoties kļūt piedodošāki.

• Lūkas 7:36–50

• Lūkas 23:33–34

• Jāņa 8:1–11

Audzēkņi varētu arī izlasīt tālāk sniegtās rakstvietas un nosaukt Jēzus Kristus īpašības, kas varētu palīdzēt viņiem kļūt piedodošākiem.

• Mihas 7:18–20

• Mācības un Derību 4:5–6