18.

Priesterības priekšrakstu izpilde un svētību došana

18.0

Ievads

Priekšrakstu izpilde un svētību došana ir svētas darbības, kas tiek veiktas ar priesterības pilnvarām Jēzus Kristus Vārdā. Priesterības priekšraksti un svētības nodrošina piekļuvi Dieva spēkam (skat. Mācības un Derību 84:20).

Priekšrakstu izpilde un svētību došana ir jāveic ar ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum, sekojot Svētā Gara vadībai. Vadītāji nodrošina, lai tas tiktu veikts ar atbilstošu apstiprinājumu (kur tas ir nepieciešams), ar nepieciešamajām priesterības pilnvarām, pareizā veidā un ar cienīgiem dalībniekiem (skat. 18.3).

18.1

Glābšanas un paaugstināšanas priekšraksti

Priesterība ietver pilnvaras tādu evaņģēlija priekšrakstu veikšanai, kas ir nepieciešami glābšanas un paaugstināšanas nodrošināšanai. Saņemot šos priekšrakstus, cilvēki stājas svētās derībās ar Dievu. Glābšanas un paaugstināšanas priekšraksti ir šādi:

• Kristīšana

• Konfirmācija un Svētā Gara dāvanas došana

• Melhisedeka priesterības piešķiršana un ordinācija priesterības amatā (vīriešiem)

• Endauments, ko saņem templī

• Saistīšanas priekšraksts, ko izpilda templī

Ja bērns, kurš ir dzimis derībā, nomirst pirms 8 gadu vecuma sasniegšanas, tad nekādi priekšraksti nav nepieciešami un nav jāveic. Ja bērns nav dzimis derības ietvaros, vienīgais priekšraksts, kas viņam vai viņai ir nepieciešams, ir saistīšana ar vecākiem. Pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai, visi bērni, kuri nomirst, nesasnieguši 8 gadu vecumu, tiek „izglābti debesu celestiālajā valstībā” (Mācība un Derības 137:10; skat. arī Moronija 8:8–12).

18.3

Dalība priekšrakstos vai svētību došanā

Tiem, kuri veic priekšrakstu, dod svētību vai piedalās tajā, ir jābūt nepieciešamajām priesterības pilnvarām un viņiem ir jābūt cienīgiem. Parasti cienīguma standarts ir saistīts ar derīgas tempļa apmeklējuma rekomendācijas turēšanu. Tomēr, ņemot vērā Gara vadību un šajā nodaļā sniegtos norādījumus, bīskapi un stabu prezidenti var ļaut tēviem un vīriem, kuriem ir nepieciešamais priesterības amats, veikt dažus priekšrakstus un dot svētības vai piedalīties tajās pat tad, ja viņi neatbilst visiem tempļa apmeklējuma cienīguma standartiem. Priesterības nesējam, kuram ir smagi, neatrisināti grēki, nevajadzētu piedalīties.

Dažu priekšrakstu izpildei vai saņemšanai un svētību došanai vai saņemšanai ir jāsaņem apstiprinājums no prezidējošā vadītāja, kuram ir nepieciešamās priesterības atslēgas (skat. 3.4.1). Ja nepieciešams, apstiprinājumu var dot arī viņa pilnvarotais padomnieks. Skat. dotās tabulas. Atsauces uz stabu prezidentiem attiecas arī uz misiju prezidentiem. Atsauces uz bīskapiem attiecas arī uz draudžu prezidentiem.

Kuriem vadītājiem ir atslēgas, lai dotu apstiprinājumu pestīšanas un paaugstināšanas priekšrakstu izpildei vai saņemšanai?

Priekšraksts	Tas, kuram ir atslēgas
Priekšraksts Kristīšana	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps (8 gadus veciem bērniem un Baznīcas pierakstos reģistrētajiem cilvēkiem, kuri ir vismaz 9 gadus veci un kuru kristības ir atliktas intelektuālās attīstības traucējumu dēļ) Misijas prezidents (jaunpievērstajiem)
Priekšraksts Konfirmācija un Svētā Gara dāvanas došana	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps (8 gadus veciem bērniem un Baznīcas pierakstos reģistrētajiem cilvēkiem, kuri ir vismaz 9 gadus veci un kuru kristības ir atliktas intelektuālās attīstības traucējumu dēļ) Misijas prezidents (jaunpievērstajiem)
Priekšraksts Melhisedeka priesterības piešķiršana un ordinācija priesterības amatā (vīriešiem)	Tas, kuram ir atslēgas Staba prezidents
Priekšraksts Endauments, ko saņem templī	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps un staba prezidents
Priekšraksts Saistīšanas priekšraksts, ko izpilda templī	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps un staba prezidents

Kuriem vadītājiem ir atslēgas, lai dotu apstiprinājumu citu priekšrakstu un svētību izpildei vai saņemšanai?

Priekšraksts vai svētība	Tas, kuram ir atslēgas
Priekšraksts vai svētība Vārda un svētības došana bērnam	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps
Priekšraksts vai svētība Svētais Vakarēdiens	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps
Priekšraksts vai svētība Ārona priesterības piešķiršana un ordinācija priesterības amatā (jaunajiem vīriešiem un vīriešiem)	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps
Priekšraksts vai svētība Baznīcas locekļu iesvētīšana kalpošanai aicinājumos	Tas, kuram ir atslēgas Skat. 30.8
Priekšraksts vai svētība Eļļas iesvētīšana	Tas, kuram ir atslēgas Apstiprinājums nav nepieciešams
Priekšraksts vai svētība Slimo svētīšana	Tas, kuram ir atslēgas Apstiprinājums nav nepieciešams
Priekšraksts vai svētība Mierinājuma un padoma svētības, tai skaitā tēva svētības	Tas, kuram ir atslēgas Apstiprinājums nav nepieciešams
Priekšraksts vai svētība Māju iesvētīšana	Tas, kuram ir atslēgas Apstiprinājums nav nepieciešams
Priekšraksts vai svētība Kapavietu iesvētīšana	Tas, kuram ir atslēgas Bēru ceremonijā prezidējošais priesterības vadītājs
Priekšraksts vai svētība Patriarhālās svētības	Tas, kuram ir atslēgas Bīskaps

18.4

Priekšraksti nepilngadīgiem bērniem

Nepilngadīgs bērns var tikt svētīts, kristīts, konfirmēts, ordinēts priesterības amatā vai iesvētīts aicinājumā tikai, saņemot piekrišanu no (1) viņa vecākiem, kuriem ir likumīgas tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā, vai (2) viņa likumīgajiem aizbildņiem.

18.6

Vārda un svētības došana bērnam

Parasti bērniem vārds un svētība tiek dota gavēņa un liecību sanāksmes laikā tajā bīskapijā, kurai ir piederīgi viņu vecāki.

18.6.1

Kas dod svētību

Bērna vārda došanas un svētīšanas priekšrakstu, saskaņā ar Mācības un Derību 20:70, veic Melhisedeka priesterības nesēji.

Persona vai ģimenes locekļi, kuri vēlas, lai bērns saņemtu vārdu un svētību, saskaņo šī priekšraksta izpildi ar bīskapu. Viņam ir priesterības atslēgas vārda un svētības došanai viņa bīskapijai piederīgajiem bērniem.

Bīskaps var atļaut tēvam, kuram ir Melhisedeka priesterība, dot savam bērnam vārdu un svētīt viņu pat tad, ja tēvs neatbilst pilnīgi visiem tempļa apmeklējuma cienīguma standartiem (skat. 18.3). Bīskaps mudina tēvus sagatavoties savu bērnu svētīšanai.

18.6.2

Norādījumi

Bīskapības vadībā Melhisedeka priesterības nesēji sastājas aplī, lai veiktu vārda un svētības došanu bērnam. Viņi novieto rokas zem mazuļa, vai arī, lielāka bērna svētīšanas gadījumā, viegli uzliek rokas uz bērna galvas. Pēc tam viens no viņiem, kurš darbojas kā teicējs:

1. Uzrunā Debesu Tēvu tā, kā tas tiek darīts lūgšanā.

2. Paziņo, ka šī svētība tiek dota ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Dod bērnam vārdu.

4. Uzrunā bērnu.

5. Dod bērnam svētību Gara vadībā.

6. Noslēdz svētību Jēzus Kristus Vārdā.

18.6.3

Bērna pieraksta veidlapa un svētīšanas sertifikāts

Pirms bērna svētīšanas lietvedis, izmantojot Vadītāju un lietvežu resursus (LCR), sagatavo Bērna pieraksta veidlapu. Pēc svētības došanas viņš šajā sistēmā izveido Baznīcas locekļa pierakstu un sagatavo Svētīšanas sertifikātu. Šo sertifikātu paraksta bīskaps, un tas tiek izsniegts bērna vecākiem vai aizbildņiem.

Vārdam un uzvārdam Baznīcas locekļa pierakstā un sertifikātā ir jāsakrīt ar dzimšanas apliecībā un dzimtsarakstu reģistrā norādīto vai ar pašreizējo likumīgo vārdu un uzvārdu.

18.7

Kristīšana

Lai persona kļūtu par Baznīcas locekli un saņemtu Svēto Garu, ir nepieciešama kristīšana ar iegremdēšanu ūdenī, ko veic pārstāvis, kuram ir attiecīgās pilnvaras. Visiem, kuri tiecas pēc paaugstināšanas, ir jāseko Glābēja piemēram, saņemot šos priekšrakstus.

18.7.1

Apstiprinājums personas kristīšanai un konfirmēšanai

18.7.1.1

Baznīcas pierakstos reģistrētie bērni

Bīskapam ir priesterības atslēgas Baznīcas pierakstos reģistrētu astoņgadīgo bērnu kristīšanai savā bīskapijā. Šiem bērniem ir jātiek kristītiem un konfirmētiem tik drīz pēc viņu 8. dzimšanas dienas, cik tas ir saprātīgi iespējams (skat. Mācības un Derību 68:27). Šiem bērniem jau ir izveidots Baznīcas locekļa pieraksts (skat. 33.6.2). Kad viņi ir sasnieguši 8 gadu vecumu, bīskaps pārliecinās, ka viņiem ir tikušas dotas visas iespējas pieņemt evaņģēliju un tapt kristītiem un konfirmētiem.

Pirms kristībām un konfirmācijas bīskaps vai viņa norīkotais padomnieks intervē Baznīcas pierakstos reģistrēto bērnu. Norādījumi ir atrodami 31.2.3.1.

Lai iegūtu informāciju par to, kā aizpildīt kristību un konfirmācijas pierakstu, skat. 18.8.3.

18.7.1.2

Jaunpievērstie

Misijas prezidentam ir priesterības atslēgas jaunpievērsto kristīšanai viņa misijā. Tālab jaunpievērsto kristību un konfirmācijas intervijas notur pilnlaika misionāri.

18.7.2

Kristību dievkalpojumi

Kristību dievkalpojumam ir jābūt vienkāršam, īsam un garīgi pacilājošam. Tajā var tikt ietverta:

1. Fona mūzika pirms dievkalpojuma

2. Īsa sveiciena uzruna no brāļa, kurš vada dievkalpojumu

3. Ievada garīgā dziesma un lūgšana

4. Viens vai divi nelieli vēstījumi par evaņģēlija tēmām, piemēram, kristībām un Svētā Gara dāvanu

5. Muzikāls priekšnesums

6. Kristīšana

7. Brīdis godbijībai, kamēr kristību priekšrakstā iesaistītie pārģērbjas sausās drānās (šajā laikā var tikt atskaņotas vai dziedātas garīgās dziesmas vai Sākumskolas dziesmas)

8. 8 gadus veco, Baznīcas pierakstos reģistrēto bērnu konfirmēšana; jaunpievērsto konfirmēšana, ja tā ir noteicis bīskaps (skat. 18.8)

9. Jaunpievērsto dalīšanās liecībā, ja viņi to vēlas

10. Noslēguma garīgā dziesma un lūgšana

11. Fona mūzika pēc dievkalpojuma

Ja kāds no Baznīcas pierakstos reģistrētajiem bērniem gatavojas kristīties, bīskapības pārstāvis un Sākumskolas prezidija pārstāve apspriežas ar bērna ģimeni, lai izplānotu kristību dievkalpojumu un pieteiktu konkrētu kristību datumu. Kristību dievkalpojumu vada kāds no bīskapības locekļiem. Ja tajā pašā mēnesī tiks kristīts vairāk nekā viens bērns, šie bērni var tikt kristīti viena kristību dievkalpojuma laikā.

Stabos, kuros ir daudz Baznīcas pierakstos reģistrētu bērnu, bērni no vairākām bīskapijām var tikt kristīti viena kristību dievkalpojuma laikā. Kristību dievkalpojumu vada staba prezidija loceklis vai šajā uzdevumā norīkotais augstais padomnieks.

Ģimenes locekļa kristības nevajadzētu atlikt tikai tādēļ, lai tēvs varētu saņemt priesterību un pats veikt kristīšanu.

Kristību dievkalpojumus jaunpievērstajiem plāno un vada bīskapijas misijas vadītājs (ja tāds ir aicināts) vai elderu kvoruma prezidija loceklis, kurš darbojas bīskapības vadībā. Viņi sadarbojas ar pilnlaika misionāriem.

18.7.3

Kas izpilda priekšrakstu

Kristību priekšrakstu izpilda priesteris vai Melhisedeka priesterības nesējs. Personai, kura veic kristīšanu, ir jābūt bīskapa (vai misijas prezidenta, ja kristīšanu veic pilna laika misionārs) apstiprinātai.

Bīskaps var atļaut tēvam, kurš ir priesteris vai kurš ir Melhisedeka priesterības nesējs, kristīt savu bērnu, pat ja tēvs neatbilst pilnīgi visiem tempļa apmeklējuma cienīguma standartiem (skat. 18.3). Bīskaps mudina tēvus sagatavoties savu bērnu kristīšanai.

18.7.4

Priekšraksta izpildes vieta

Kristīšana ir jāveic kristību baseinā, ja tāds ir pieejams. Ja baseins nav pieejams, var tikt izmantota kāda cita droša ūdenstilpe.

Drošības nolūkos baseina piepildīšanas laikā ir nepieciešama kāda atbildīga pieaugušā klātbūtne, kuram ir jāuzturas tā tuvumā, līdz tas tiek iztukšots, iztīrīts un ir gādāts par visu apkārtējo drošību. Baseins ir jāiztukšo tūlīt pēc katra kristību dievkalpojuma. Kad baseins netiek izmantots, tā priekšā esošajām durvīm ir jābūt aizslēgtām.

18.7.5

Apģērbs

Persona, kura veic kristīšanu, un persona, kura tiek kristīta, tērpjas baltās drānās, kas pēc samitrināšanas nekļūst caurspīdīgas. Endaumentu saņēmusī persona, veicot kristīšanu, zem šī apģērba velk tempļa gārmentu. Vietējās Baznīcas vienības kristību apģērbu iegādājas par saviem budžeta līdzekļiem un neiekasē maksu par tā lietošanu.

Kristību apģērbu iespējams pasūtīt vietnē store.ChurchofJesusChrist.org.

18.7.6

Liecinieki

Divi prezidējošā vadītāja apstiprināti liecinieki vēro katru kristību priekšrakstu, lai pārliecinātos, ka tas tiek izpildīts pareizi. Par lieciniekiem var kalpot kristītie Baznīcas locekļi, tostarp arī bērni un jaunieši.

Kristīšana ir jāatkārto, ja vārdi netiek izrunāti tieši tā, kā tas ir rakstīts Mācības un Derību 20:73. Tā ir jāatkārto arī tad, ja kāda personas ķermeņa daļa, mati vai apģērbs nav pilnībā iegremdēti ūdenī.

18.7.7

Norādījumi

Lai veiktu kristību priekšrakstu, priesteris vai Melhisedeka priesterības nesējs:

1. Nostājas ūdenī kopā ar kristāmo cilvēku.

2. Ērtumam un drošībai ar kreiso roku satver šī cilvēka labās plaukstas locītavu. Kristāmais cilvēks ar kreiso roku satver kristīšanu veicošā cilvēka kreisās rokas plaukstas locītavu.

3. Paceļ labo roku taisnā leņķī.

4. Nosauc cilvēku vārdā un uzvārdā, sakot: „Būdams pilnvarots no Jēzus Kristus, es kristīju tevi Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā. Āmen.” (Mācības un Derību 20:73.)

5. Ļauj cilvēkam ar labo roku aizspiest degunu (ērtības labad); tad uzliek savu labo roku cilvēka muguras augšpusē un pilnīgi iegremdē viņu ūdenī, ieskaitot viņa apģērbu.

6. Palīdz cilvēkam piecelties no ūdens.

18.8

Konfirmācija un Svētā Gara dāvanas došana

Kad cilvēks ir kristīts, viņš vai viņa tiek konfirmēta par Baznīcas locekli un saņem Svēto Garu ar roku uzlikšanu (skat. Mācības un Derību 20:41; Apustuļu darbi 19:1–6). Par Baznīcas locekli persona kļūst tikai tad, kad abi šie priekšraksti ir izpildīti un atbilstoši reģistrēti (skat. Jāņa 3:5; Mācības un Derību 33:11; 3. Nefija 27:20).

Konfirmāciju izpildi pārrauga bīskaps. Astoņus gadus vecie bērni parasti tiek konfirmēti viņu kristīšanas dienā. Jaunpievērstie parasti tiek konfirmēti jebkurā Svētā Vakarēdiena sanāksmē tajā bīskapijā, kuras reģionā viņi dzīvo, ieteicams nākamajā svētdienā pēc kristībām.

Iepazīstinot draudzi ar jaunajiem Baznīcas locekļiem, bīskapības loceklis ievēro sadaļā 29.2.1.1 ietvertās vadlīnijas.

18.8.1

Kas izpilda priekšrakstu

Konfirmēšanā kā teicējs var darboties tikai tempļa apmeklējuma cienīgs Melhisedeka priesterības nesējs. Tomēr bīskaps var atļaut tēvam, kuram ir Melhisedeka priesterība, stāvēt aplī sava bērna konfirmēšanas laikā, pat ja tēvs neatbilst pilnīgi visiem tempļa apmeklējuma cienīguma standartiem (skat. 18.3).

Šajā priekšrakstā piedalās vismaz viens bīskapības loceklis. Ja jaunpievērsto ir apmācījuši misionāri, bīskaps aicina šos elderus piedalīties priekšraksta izpildīšanā.

18.8.2

Norādījumi

Sekojot bīskapības norādījumiem, konfirmēšanā var piedalīties viens vai vairāki Melhisedeka priesterības nesēji. Viņi viegli uzliek savas rokas uz cilvēka galvas. Pēc tam viens no viņiem, kurš darbojas kā teicējs:

1. Nosauc cilvēku vārdā un uzvārdā.

2. Paziņo, ka priekšraksts tiek izpildīts ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Konfirmē šo cilvēku par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli.

4. Paziņo: „Saņem Svēto Garu!” (Nevis „saņem Svētā Gara dāvanu”.)

5. Gara vadībā izsaka svētības vārdus.

6. Noslēdz priekšrakstu Jēzus Kristus Vārdā.

18.8.3

Kristību un konfirmācijas pieraksts un sertifikāts

Pirms Baznīcas pierakstos reģistrētais bērns tiek intervēts kristīšanai, lietvedis, izmantojot LCR, sagatavo Kristību un konfirmācijas veidlapu. Bīskaps vai viņa norīkotais padomnieks notur interviju un paraksta veidlapu. Pēc kristībām un konfirmācijas lietvedis izmanto šo veidlapu, lai atjauninātu bērna Baznīcas locekļa pierakstu LCR sistēmā.

Intervējot jaunpievērsto kristīšanai, pilnlaika misionārs aizpilda kristību un konfirmācijas pierakstu, izmantojot apgabala grāmatas plānotāja (ABP) lietotni. Pēc kristībām un konfirmācijas misionāri pieraksta nepieciešamo informāciju ABP un elektroniski iesniedz to bīskapijas lietvedim. Bīskapijas lietvedis pārskata LCR sistēmā ievadīto informāciju un izveido Baznīcas locekļa pierakstu.

Pēc Baznīcas locekļa pieraksta izveides lietvedis sagatavo kristību un konfirmācijas sertifikātu. Šo sertifikātu paraksta bīskaps, un tas tiek izsniegts kristītajai personai.

Vārdam un uzvārdam Baznīcas locekļa pierakstā un sertifikātā ir jāsakrīt ar dzimšanas apliecībā un dzimtsarakstu reģistrā norādīto vai ar pašreizējo likumīgo vārdu un uzvārdu.

18.9

Svētais Vakarēdiens

Baznīcas locekļi tiekas sabata dienā, lai pielūgtu Dievu un pieņemtu Svēto Vakarēdienu (skat. Mācības un Derību 20:75; 59:9; Moronija 6:5–6). Šī priekšraksta laikā viņi pieņem maizi un ūdeni, lai atcerētos Glābēja miesas un asins upuri un lai atjaunotu savas svētās derības (skat. Mateja 26:26–28; Džozefa Smita tulkojums, Marka 14:20–25; Lūkas 22:15–20; 3. Nefija 18. nodaļa; Moronija 6:6).

18.9.1

Apstiprinājums Svētā Vakarēdiena priekšraksta organizēšanai

Bīskapam ir priesterības atslēgas Svētā Vakarēdiena priekšraksta organizēšanai savā bīskapijā. Visiem, kuri piedalās Svētā Vakarēdiena sagatavošanā, svētīšanā un pasniegšanā, ir jāsaņem apstiprinājums no viņa vai no kāda, kurš rīkojas viņa vadībā.

18.9.2

Kas izpilda priekšrakstu

• Svēto Vakarēdienu var sagatavot skolotāji, priesteri un Melhisedeka priesterības nesēji.

• Svēto Vakarēdienu var svētīt priesteri un Melhisedeka priesterības nesēji.

• Svēto Vakarēdienu var pasniegt diakoni, skolotāji, priesteri un Melhisedeka priesterības nesēji.

18.9.3

Svētā Vakarēdiena priekšraksta vadlīnijas

Tā kā Svētā Vakarēdiena pienešana pēc savas būtības ir svēta, priesterības vadītājiem ir rūpīgi jāsagatavojas, lai tā tiktu veikta pareizi un godbijīgi.

Svētā Vakarēdiena piederumus iespējams pasūtīt vietnē store.ChurchofJesusChrist.org.

Tiem, kuri pasniedz Svēto Vakarēdienu, tas jādara cieņpilni, apzinoties, ka viņi pārstāv To Kungu.

Svētā Vakarēdiena pasniegšanai ir jānorit dabiski, lai tā nebūtu pārlieku formāla.

Lai gan Svētais Vakarēdiens ir paredzēts Baznīcas locekļiem, nekas nav jādara, lai atturētu citus no tā pieņemšanas.

18.9.4

Norādījumi

1. Tie, kuri sagatavo, svēta vai pasniedz Svēto Vakarēdienu, vispirms nomazgā rokas ar ziepēm vai citu higiēnas līdzekli.

2. Skolotāji, priesteri vai Melhisedeka priesterības nesēji pirms sanāksmes pārliecinās, ka uz maizes paplātēm atrodas nesalauzta maize, ūdens paplātēs ir ar tīru ūdeni piepildītas glāzītes un tīri galdauti atrodas tiem paredzētajās vietās.

3. Bīskapijas locekļiem dziedot Svētā Vakarēdiena garīgo dziesmu, tie, kuri svētīs Svēto Vakarēdienu, godbijīgi pieceļas, atsedz paplātes ar maizi un salauž maizi mazos gabaliņos.

4. Pēc garīgās dziesmas cilvēks, kurš svēta maizi, nometas ceļos un saka Svētā Vakarēdiena lūgšanu maizes svētīšanai (skat. Mācības un Derību 20:77).

5. Bīskaps pārliecinās, ka Svētā Vakarēdiena lūgšanas tiek izrunātas skaidri, precīzi un cieņpilni. Ja kāds cilvēks lūgšanas tekstā pieļauj kļūdu un pats to izlabo, turpmākais labojums nav nepieciešams. Ja persona neizlabo savu kļūdu, bīskaps laipni palūdz viņam lūgšanu atkārtot.

6. Pēc lūgšanas priesterības nesēji godbijīgi pienes maizi Baznīcas locekļiem. Prezidējošais vadītājs pieņem to pats pirmais, taču turpmākā pienešanas kārtība nav noteikta. Kad paplāte ir tikusi pasniegta Baznīcas locekļiem, viņi to var padot cits citam.

7. Baznīcas locekļi pieņem Svēto Vakarēdienu ar labo roku, kad tas ir iespējams.

8. Kad maize ir tikusi pasniegta visiem Baznīcas locekļiem, tie, kuri pienes Svēto Vakarēdienu, aiznes paplātes atpakaļ pie Svētā Vakarēdiena galda. Tie, kuri svēta Svēto Vakarēdienu, pārklāj maizes paplātes ar galdautu un atsedz ūdens paplātes.

9. Cilvēks, kurš svēta ūdeni, nometas ceļos un saka Svētā Vakarēdiena lūgšanu ūdens svētīšanai (skat. Mācības un Derību 20:79). Viņš aizstāj vārdu vīns ar vārdu ūdens.

10. Pēc lūgšanas priesterības nesēji godbijīgi pienes ūdeni Baznīcas locekļiem. Prezidējošais vadītājs pieņem to pats pirmais, taču turpmākā pienešanas kārtība nav noteikta.

11. Kad ūdens ir ticis pasniegts visiem Baznīcas locekļiem, tie, kuri pienes Svēto Vakarēdienu, aiznes paplātes atpakaļ pie Svētā Vakarēdiena galda. Tie, kuri ir svētījuši Svēto Vakarēdienu, pārklāj paplātes ar galdautu, un visi, kuri ir svētījuši un pienesuši Svēto Vakarēdienu, godbijīgi ieņem savas vietas.

12. Pēc sanāksmes tie, kuri sagatavoja Svēto Vakarēdienu, sakopj tā sagatavošanas vietu, saloka galdautus un aiznes projām pārpalikušo maizi.

18.10

Priesterības piešķiršana un ordinācija priesterības amatos

Pastāv divi priesterības iedalījumi: Ārona un Melhisedeka priesterība (skat. 3.3; Mācības un Derību 107:1, 6). Kad cilvēkam tiek piešķirta priesterība, viņš tiek iecelts arī kādā no šīs priesterības amatiem. Pēc tam, kad ir piešķirta kāda no minētajām priesterībām, vīrietim vienīgi ir nepieciešama ordinēšana citos attiecīgās priesterības amatos.

18.10.1

Melhisedeka priesterība

Staba prezidentam ir atslēgas Melhisedeka priesterības piešķiršanai un personu ordinēšanai elderu un augsto priesteru amatos. Taču personas šo ordināciju saņemšanai parasti iesaka bīskaps.

18.10.1.1

Elderi

Cienīgi brāļi var saņemt Melhisedeka priesterību un tikt ordinēti par elderiem no 18 gadu vecuma. Pamatojoties uz katra individuāliem apstākļiem, bīskaps nosaka, vai jauno vīrieti vajadzētu ieteikt ordinācijai eldera amatā drīz pēc viņa 18. dzimšanas dienas, vai arī atstāt ilgāk priesteru kvorumā.

Pieņemot šo lēmumu, bīskaps vispirms apspriežas ar jauno vīrieti un viņa vecākiem vai aizbildņiem. Cienīgiem vīriešiem vajadzētu tikt ordinētiem eldera amatā līdz 19 gadu vecumam vai pirms viņi dodas projām no mājām, lai apmeklētu augstskolu, kalpotu pilnlaika misijā, dienētu armijā vai uzsāktu pilnas slodzes darbu.

Nesen kristītie vīrieši vecumā no 18 gadiem tiek ordinēti eldera amatā pēc tam, kad viņi ir:

• Saņēmuši Ārona priesterību un kalpojuši par priesteriem.

• Ieguvuši pietiekamu izpratni par evaņģēliju.

• Apliecinājuši savu cienīgumu.

Viņiem nav nepieciešams pavadīt noteiktu laiku Baznīcas locekļa statusā.

18.10.1.2

Augstie priesteri

Vīrieši tiek ordinēti par augstajiem priesteriem, tiekot aicināti kalpot staba prezidijā, augstajā padomē vai bīskapībā.

18.10.1.3

Intervēšana un atbalstīšana

Ar staba prezidija apstiprinājumu bīskaps intervē brāli, kā norādīts pierakstā par ordinēšanu Melhisedeka priesterībā. Pēc tam viņu intervē arī staba prezidija loceklis. Ar misijas prezidenta apstiprinājumu interviju ar eldera amatā ordinējamo brāli var noturēt arī apgabala prezidents (skat. 6.3).

18.10.2

Ārona priesterība

Bīskapam ir atslēgas Ārona priesterības piešķiršanai un personu ordinēšanai diakonu, skolotāju un priesteru amatos. Cienīgi brāļi parasti tiek iesvētīti šajos amatos ne agrāk kā šeit norādītajā vecumā:

• Diakoni — sākot ar tā gada janvāri, kad viņiem aprit 12 gadi

• Skolotāji — sākot ar tā gada janvāri, kad viņiem aprit 14 gadi

• Priesteri — sākot ar tā gada janvāri, kad viņiem aprit 16 gadi

Bīskaps vai viņa norīkotais padomnieks intervē tos, kurus ir paredzēts ordinēt diakona vai skolotāja amatos, lai noteiktu, vai viņi tam ir garīgi sagatavoti. Bīskaps intervē brāļus, kurus paredzēts ordinēt priestera amatā.

Pirms noturēt ar jauno vīrieti interviju par ordināciju priesterībā, bīskapības loceklim ir jāsaņem atļauja no jaunā vīrieša vecākiem vai aizbildņiem. Ja vecāki ir šķīrušies, viņam ir jāsaņem atļauja no vecāka(-iem), kuram(-iem) ir likumīgas aizbildniecības tiesības.

18.10.3

Baznīcas locekļa stādīšana priekšā atbalstīšanai pirms viņa ordinēšanas

Kad brālis ir intervēts un atzīts par cienīgu, lai tiktu ordinēts priesterības amatā, klātesošie tiek aicināti viņu atbalstīt (skat. Mācības un Derību 20:65, 67). Brāļus, kuri tiks ordinēti par elderiem vai augstajiem priesteriem, staba prezidija loceklis aicina atbalstīt staba konferences vispārējās sesijas laikā (norādījumus apgabalu prezidentiem skat. 6.3). Brāļus, kuri tiks ordinēti par diakoniem, skolotājiem vai priesteriem, bīskapības loceklis aicina atbalstīt Svētā Vakarēdiena sanāksmes laikā.

Cilvēks, kurš vada atbalstīšanas procesu, lūdz attiecīgo brāli piecelties. Viņš paziņo par priekšlikumu — piešķirt attiecīgajam brālim Ārona vai Melhisedeka priesterību (ja nepieciešams) un ordinēt viņu priesterības amatā. Pēc tam viņš aicina Baznīcas locekļus atbalstīt minēto priekšlikumu. Piemēram, lai aicinātu klātesošos atbalstīt brāli ordinācijai eldera amatā, viņš varētu teikt šādus vārdus:

„Mēs ierosinām, lai [vārds, uzvārds] saņemtu Melhisedeka priesterību un tiktu ordinēts eldera amatā. Tie, kuri to atbalsta, var to parādīt, paceļot roku. [Neliela pauze.] Ja ir kāds, kurš to neatbalsta, lūdzam to arī parādīt. [Neliela pauze.]”

Ja pret šo ordināciju iebilst kāds no Baznīcas locekļiem ar labu reputāciju, prezidējošais vadītājs vai kāds cits viņa norīkots priesterības vadītājs pēc sanāksmes satiekas ar viņu, lai privāti aprunātos. Vadītājs cenšas izprast, kāpēc Baznīcas loceklim ir radušies kādi iebildumi. Viņš noskaidro, vai Baznīcas loceklim ir zināma kāda rīcība, kas varētu liegt minētajai personai tikt ordinētai priesterības amatā.

Dažkārt var gadīties, ka brāli ir nepieciešams ordinēt par elderu vai augsto priesteri, pirms viņš ir ticis atbalstīts staba konferencē. Šādos gadījumos viņš tiek stādīts priekšā atbalstīšanai savas bīskapijas Svētā Vakarēdiena sanāksmes laikā. Pēc tam, lai apstiprinātu ordināciju, viņam jātiek stādītam priekšā nākamajā staba konferencē (pielāgojot iepriekš aprakstīto atbalstīšanas procesu).

18.10.4

Kas izpilda priekšrakstu

Vīrieša ordināciju eldera amatā var veikt staba prezidents vai kāds Melhisedeka priesterības nesējs, kurš darbojas viņa vadībā. Ar misijas prezidenta apstiprinājumu šo ordināciju var izpildīt arī apgabala prezidents vai kāds, kurš darbojas viņa vadībā (skat. 6.3). Aplī drīkst stāvēt tikai Melhisedeka priesterības nesēji.

Vīrieša ordināciju augstā priestera amatā var veikt staba prezidents vai augstais priesteris, kurš darbojas viņa vadībā. Aplī drīkst stāvēt tikai augstie priesteri.

Cilvēkam, kurš ordinē vīrieti Melhisedeka priesterības amatā, ir jābūt tempļa apmeklējuma cienīgam. Priekšraksts ir jāveic staba prezidenta vai viņa norīkotā pārstāvja klātbūtnē.

Brāļa ordinēšanu diakona, skolotāja vai priestera amatā var veikt priesteris vai Melhisedeka priesterības nesējs. Viņam ir jāsaņem bīskapa atļauja. Priekšraksts ir jāveic bīskapa vai viņa norīkotā pārstāvja klātbūtnē.

Lai piedalītos Ārona priesterības ordinācijā, personai ir jābūt priesterim vai Melhisedeka priesterības nesējam.

Bīskaps var atļaut tēvam, kurš ir priesteris vai Melhisedeka priesterības nesējs, ordinēt savu dēlu diakona, skolotāja vai priestera amatā, pat ja tēvs neatbilst pilnīgi visiem tempļa apmeklējuma cienīguma standartiem (skat. 18.3). Bīskaps mudina tēvus sagatavoties savu dēlu ordinēšanai.

18.10.5

Norādījumi

Lai personai piešķirtu priesterību un ordinētu priesterības amatā, viens vai vairāki pilnvaroti priesterības nesēji viegli uzliek savas rokas uz minētās personas galvas. Pēc tam viens no viņiem, kurš darbojas kā teicējs:

1. Uzrunā cilvēku vārdā un uzvārdā.

2. Norāda, kādas ir viņa personīgās pilnvaras šīs ordinācijas veikšanai (Ārona vai Melhisedeka priesterība).

3. Piešķir cilvēkam Ārona vai Melhisedeka priesterību, ja tā vēl nav piešķirta.

4. Ordinē cilvēku konkrētajā Ārona vai Melhisedeka priesterības amatā un piešķir šim amatam piederīgās tiesības, spēku un pilnvaras.

5. Gara vadībā izsaka svētības vārdus.

6. Noslēdz priekšrakstu Jēzus Kristus Vārdā.

Lai ordinētu priesterības amatā cilvēku, kuram jau ir piešķirta atbilstošā priesterība, persona, kura veic ordināciju, izlaiž 3. darbību.

18.10.6

Ordinācijas pieraksts un sertifikāts

Pirms brāļa intervēšanas ordinācijai Ārona priesterības amatā lietvedis sagatavo Pierakstu par ordinēšanu Ārona priesterībā, izmantojot LCR. Bīskaps vai viņa norīkotais padomnieks notur interviju un, ja ir izpildīti visi cienīguma nosacījumi, paraksta attiecīgo veidlapu.

Pēc ordinācijas bīskaps vai viņa norīkotais padomnieks aizpilda veidlapu un nodod to lietvedim. Lietvedis ievada informāciju par ordināciju LCR un sagatavo ordinācijas sertifikātu.

Cilvēka ordinācijas pierakstā un sertifikātā ir jābūt rakstītam viņa likumīgajam vārdam un uzvārdam.

18.11

Baznīcas locekļu iesvētīšana aicinājumos

Vairumā gadījumu Baznīcas locekļus, kuri ir aicināti un atbalstīti noteikta aicinājuma veikšanai, ir jāiesvēta kalpošanai šajā amatā (skat. Jāņa 15:16; Mācības un Derību 42:11; skat. arī šīs rokasgrāmatas sadaļu 3.4.3.1). Iesvētīšanas laikā personai tiek dotas (1) pilnvaras rīkoties konkrētā aicinājuma ietvaros, kā arī (2) svētības vārdi, kas tiek izteikti Gara vadībā.

Tiekot iesvētīti aicinājumā, stabu prezidenti, bīskapi un kvorumu prezidenti saņem prezidēšanas atslēgas (skat. 3.4.1.1). Taču, iesvētot Baznīcas locekļus kalpošanai citos aicinājumos, tostarp par padomniekiem prezidijos, vārdu atslēgas nevajadzētu lietot.

18.11.1

Kas izpilda iesvētīšanu aicinājumā

Iesvētīšanu aicinājumā izpilda Melhisedeka priesterības nesējs. Viņam ir jāsaņem atļauja no vadītāja, kuram ir atbilstošās priesterības atslēgas. Personas, kuras ir pilnvarotas izpildīt attiecīgo iesvētīšanu, ir norādītas sadaļā 30.8. Elders nedrīkst darboties kā teicējs vai stāvēt aplī, iesvētot vīrieti amatā, kura veikšanai ir nepieciešamas augstā priestera pilnvaras.

Pēc prezidējošā vadītāja norādījumiem iesvētīšanā var piedalīties viens vai vairāki Melhisedeka priesterības nesēji. Prezidenti tiek iesvētīti pirms saviem padomniekiem.

Prezidējošais vadītājs var atļaut vīram vai tēvam, kuram ir Melhisedeka priesterība, stāvēt aplī savas sievas vai bērna iesvētīšanā, pat ja tēvs neatbilst pilnīgi visiem tempļa apmeklējuma cienīguma standartiem (skat. 18.3).

18.11.2

Norādījumi

Viens vai vairāki pilnvaroti Melhisedeka priesterības nesēji viegli uzliek savas rokas uz personas galvas. Pēc tam viens no viņiem, kurš darbojas kā teicējs:

1. Nosauc cilvēku vārdā un uzvārdā.

2. Paziņo, ka rīkojas ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Iesvēta cilvēku aicinājumā, kas tiks pildīts staba, bīskapijas, kvoruma vai klases ietvaros.

4. Piešķir viņam atslēgas, ja cilvēkam tās ir jāsaņem.

5. Gara vadībā izsaka svētības vārdus.

6. Noslēdz iesvētīšanu Jēzus Kristus Vārdā.

18.12

Eļļas iesvētīšana

Pirms eļļa tiek lietota slimo vai ciešanu nomākto cilvēku iesvaidīšanai, Melhisedeka priesterības nesējiem tā ir jāiesvēta (skat. Jēkaba v. 5:14). Nekāda cita eļļa nevar tikt izmantota.

Eļļas pudelītes ir pieejamas pasūtīšanai vietnē store.ChurchofJesusChrist.org.

Baznīcas locekļi nedrīkst lietot iesvētīto eļļu iekšķīgi vai smērēt to uz slimības skartajām ķermeņa daļām.

18.12.1

Kas izpilda priekšrakstu

Eļļu var iesvētīt viens vai vairāki Melhisedeka priesterības nesēji. Šai darbībai nav nepieciešams priesterības vadītāja apstiprinājums.

18.12.2

Norādījumi

Lai iesvētītu eļļu, priesterības nesējs:

1. Tur rokās atvērtu olīveļļas trauciņu.

2. Uzrunā Debesu Tēvu tā, kā tas tiek darīts lūgšanā.

3. Paziņo, ka rīkojas ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

4. Iesvētī eļļu (nevis trauku) un novēl to slimo un sasirgušo iesvaidīšanai un svētīšanai.

5. Noslēdz priekšrakstu Jēzus Kristus Vārdā.

18.13

Slimo svētīšana

Slimo svētīšanai „ar roku uzlikšanu” ir divi posmi: iesvaidīšana ar eļļu un iesvaidīšanas aizzīmogošana, dodot svētību. Ja nav pieejama iesvētītā eļļa, tad ar Melhisedeka priesterības pilnvarām slimajam var dot svētību, iztiekot bez iesvaidīšanas.

18.13.1

Kas dod svētību

Slimos un ciešanu nomāktos drīkst svētīt tikai cienīgi Melhisedeka priesterības nesēji. Šai darbībai nav nepieciešams priesterības vadītāja apstiprinājums. Ja tas ir iespējams, savus saslimušos ģimenes locekļus svētī tēvs, kurš ir Melhisedeka priesterības nesējs.

Parasti saslimušos svēta divi vai vairāki Melhisedeka priesterības nesēji. Tomēr iesvaidīšanu un aizzīmogošanu var veikt arī vienpersonīgi.

18.13.2

Norādījumi

Iesvaidīšanu ar eļļu veic viens Melhisedeka priesterības nesējs. Viņš:

1. Uzpilina uz cilvēka galvas pilienu iesvētītās eļļas.

2. Viegli uzliek cilvēkam uz galvas savas rokas un nosauc viņu vārdā un uzvārdā.

3. Paziņo, ka rīkojas ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

4. Paziņo, ka iesvaida cilvēku ar eļļu, kas ir iesvētīta slimo un ciešanu nomākto iesvaidīšanai un svētīšanai.

5. Noslēdz iesvaidīšanu Jēzus Kristus Vārdā.

Lai aizzīmogotu iesvaidīšanu, viens vai vairāki Melhisedeka priesterības nesēji viegli uzliek uz cilvēka galvas savas rokas. Tad tas, kurš apstiprina iesvaidīšanu:

1. Nosauc cilvēku vārdā un uzvārdā.

2. Paziņo, ka apstiprina iesvaidīšanu ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Gara vadībā izsaka svētības vārdus.

4. Noslēdz svētību Jēzus Kristus Vārdā.

18.14

Mierinājuma un padoma svētības, tai skaitā tēva svētības

18.14.1

Kas dod svētību

Mierinājuma un padoma svētības saviem ģimenes locekļiem un citiem, kuri tās lūdz, var dot Melhisedeka priesterības nesēji.

Tēvs, kuram ir Melhisedeka priesterība, var dot tēva svētības saviem bērniem. Vecāki mudina savus bērnus nepieciešamības gadījumā lūgt pēc tēva svētības. Tēva svētības var tikt ierakstītas personīgiem nolūkiem.

Lai dotu mierinājuma un padoma svētības vai tēva svētības, Melhisedeka priesterības nesējam nav nepieciešams priesterības vadītāja apstiprinājums.

18.14.2

Norādījumi

Lai dotu mierinājuma un padoma svētību vai tēva svētību, viens vai vairāki Melhisedeka priesterības nesēji viegli uzliek uz cilvēka galvas savas rokas. Pēc tam viens no viņiem, kurš darbojas kā teicējs:

1. Nosauc cilvēku vārdā un uzvārdā.

2. Paziņo, ka šī svētība tiek dota ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Gara vadībā izsaka svētības, mierinājuma un padoma vārdus.

4. Noslēdz svētību Jēzus Kristus Vārdā.

18.15

Māju iesvētīšana

Baznīcas locekļi var iesvētīt savas mājas ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

18.15.2

Norādījumi

Lai iesvētītu mājas, Melhisedeka priesterības nesējs:

1. Uzrunā Debesu Tēvu tā, kā tas tiek darīts lūgšanā.

2. Paziņo, ka rīkojas ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Iesvēta mājas kā svētvietu, kur var mājot Svētais Gars, un Gara vadībā izsaka vēl citus svētības vārdus.

4. Noslēdz iesvētīšanu Jēzus Kristus Vārdā.

18.16

Kapavietu iesvētīšana

18.16.1

Kas iesvēta kapavietu

Cilvēkam, kurš iesvēta kapavietu, ir jābūt Melhisedeka priesterības nesējam, kam priesterības vadītājs, kurš vada bēru dievkalpojumu, ir devis attiecīgu pilnvarojumu.

18.16.2

Norādījumi

Lai iesvētītu kapavietu, Melhisedeka priesterības nesējs:

1. Uzrunā Debesu Tēvu tā, kā tas tiek darīts lūgšanā.

2. Paziņo, ka rīkojas ar Melhisedeka priesterības pilnvarām.

3. Iesvēta un velta apbedījuma vietu par aizgājēja miesas atdusas vietu.

4. Lūdz, lai šī vieta tiktu svētīta un pasargāta līdz pat Augšāmcelšanās brīdim (ja tas ir atbilstoši).

5. Lūdz, lai Debesu Tēvs dāvātu mierinājumu aizgājēja ģimenes locekļiem, un Gara vadībā izsaka vēl citas domas.

6. Noslēdz iesvētīšanu Jēzus Kristus Vārdā.

Ja mirušā Baznīcas locekļa ķermenis tiek kremēts, prezidējošais vadītājs spriež par to, vai iesvētīt vietu, kur tiks glabāti aizgājēja pelni.

18.17

Patriarhālās svētības

Katrs cienīgs, kristīts Baznīcas loceklis ir tiesīgs saņemt patriarhālo svētību, kurā tiek sniegti iedvesmoti norādījumi no Debesu Tēva (skat. 1. Mozus 48:14–16; 49. nod.; 2. Nefija 4:3–11).

Bīskaps vai viņa norīkotais padomnieks notur interviju ar tiem Baznīcas locekļiem, kuri vēlas saņemt patriarhālo svētību. Ja Baznīcas loceklis ir cienīgs, intervētājs sagatavo rekomendāciju patriarhālās svētības saņemšanai. Viņš to iesniedz caur Patriarchal Blessing System (Patriarhālo svētību sistēmu) vietnē ChurchofJesusChrist.org.

Persona, kura izsniedz rekomendāciju patriarhālās svētības saņemšanai, pārliecinās, ka Baznīcas loceklis ir pietiekami nobriedis, lai izprastu šīs svētības nozīmi un tās svēto raksturu.

18.17.1

Patriarhālās svētības saņemšana

Pēc rekomendācijas saņemšanas Baznīcas loceklis sazinās ar patriarhu, lai vienotos par tikšanos patriarhālās svētības saņemšanai. Tikšanās dienā Baznīcas loceklim jādodas pie patriarha lūgšanas garā un svētdienas apģērbā.

Katra patriarhālā svētība ir svēta, konfidenciāla un individuāla. Tāpēc tā tiek sniegta privāti, un līdzās var būt tikai ierobežots skaits ģimenes locekļu.

Cilvēkam, kurš saņem patriarhālo svētību, ir jāglabā tās vārdi kā dārgums, jāapdomā tie un jādzīvo tā, lai viņš būtu cienīgs saņemt viņam apsolītās svētības šajā dzīvē un mūžībā.

Baznīcas locekļiem nevajadzētu salīdzināt savas svētības un dalīties tajās ar citiem, izņemot pašus tuvākos ģimenes locekļus. Patriarhālās svētības nedrīkst tikt nolasītas Baznīcas sanāksmēs vai citās publiskās sanāksmēs.