Rokasgrāmatas un aicinājumi
22. Laicīgo vajadzību nodrošināšana un pašpaļāvības celšana


„22. Laicīgo vajadzību nodrošināšana un pašpaļāvības celšana”, Izvilkumi no Vispārējās rokasgrāmatas (2023).

„22. Laicīgo vajadzību nodrošināšana un pašpaļāvības celšana”, Izvilkumi no Vispārējās rokasgrāmatas

Attēls
vīrietis strādā

22.

Laicīgo vajadzību nodrošināšana un pašpaļāvības celšana

22.0

Ievads

Baznīcas locekļi ir noslēguši derību „nest viens otra nastu, … sērot kopā ar sērojošajiem … un mierināt tos, kam nepieciešams mierinājums” (Mosijas 18:8–9).

Baznīcas locekļiem ir jākļūst pašpaļāvīgākiem, uzcītīgi strādājot un iesaistot Tā Kunga palīdzību. Pašpaļāvība ir spēja, apņemšanās un pūliņi nodrošināt garīgās un laicīgās dzīves vajadzības sev un ģimenei.


INDIVIDUĀLIE UN ĢIMENES PŪLIŅI


22.1

Pašpaļāvības celšana

Ar Tā Kunga palīdzību Baznīcas locekļi veicina savu pašpaļāvību šādos veidos:

  • attīsta garīgo, fizisko un emocionālo spēku;

  • iegūst izglītību un darbu;

  • pilnveido sagatavošanos laicīgās dzīves izaicinājumiem.

22.1.4

Laicīgā sagatavošanās

Svētie Raksti māca, cik svarīgi ir būt sagatavotiem (skat. Ecēhiēla 38:7; Mācības un Derību 38:30). Baznīcas locekļiem tiek ieteikts būt sagatavotiem, lai nepieciešamības gadījumā viņi spētu parūpēties par sevi, savu ģimeni un citiem.

Baznīcas locekļi veicina savu finansiālo sagatavotību, kad viņi:

  • Maksā desmito tiesu un ziedojumus (skat. Maleahija 3:8–12).

  • Atbilstoši iespējām samazina un izvairās no parādiem.

  • Izveido budžetu un dzīvo saskaņā ar to.

  • Veido uzkrājumus nākotnei.

  • Iegūst atbilstošu izglītību, kas tiem palīdz nodrošināt savas un ģimenes vajadzības (skat. 22.3.3).

Sagatavotība sevī ietver arī plāna izstrādi, kā parūpēties par pamatvajadzībām ārkārtas situācijā. Baznīcas locekļi tiek mudināti nodrošināt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pārtikas, ūdens un citu nepieciešamo preču pieejamību.

22.2

Kalpošana cilvēkiem ar laicīgām un emocionālām vajadzībām

Tā Kunga mācekļiem ir mācīts „mīlēt un kalpot cits citam” un sniegt „[palīdzību] tiem, kam vajadzīga … palīdzība” (Mosijas 4:15–16). Baznīcas locekļi cenšas citus redzēt tā, kā viņus redz Glābējs, izprotot viņu unikālās stiprās puses un vajadzības. Šīs vajadzības var sevī ietvert pārtiku, apģērbu, dzīvesvietu, izglītību, nodarbinātību, fizisko veselību un emocionālo labklājību.

22.2.1

Tā Kunga krātuve

Visi Baznīcas resursi, kas pieejami palīdzības sniegšanai laicīgajās vajadzībās, tiek saukti par Tā Kunga krātuvi (skat. Mācības un Derību 82:18–19). Tie ietver Baznīcas locekļu ziedoto laiku, talantus, līdzjūtību, materiālus un finansiālos resursus, lai palīdzētu citiem viņu vajadzībās.

Tā Kunga krātuve ir katrā bīskapijā un stabā. Vadītāji bieži vien spēj palīdzēt indivīdiem un ģimenēm rast risinājumus savām vajadzībām, pielietojot zināšanas, prasmes un kalpošanu, ko dāvā bīskapijas un staba locekļi.

22.2.2

Gavēņa likums un gavēņa ziedojumi

Tas Kungs ir iedibinājis gavēņa likumu un gavēšanas ziedojumu likumu, lai svētītu Savus ļaudis un sniegtu viņiem veidu, kā viņi var kalpot trūcīgajiem. Baznīcas locekļi spēj tuvoties Tam Kungam un vairo savu garīgo spēku, kad viņi dzīvo atbilstoši gavēņa likumam. (Skat. Jesajas 58:6–12; Maleahija 3:8–12.)

Jūs varat gavēt jebkurā laikā. Tomēr Baznīcas locekļi kā gavēņa dienu parasti ievēro mēneša pirmo sabata dienu. Gavēņa diena parasti ietver:

  • lūgšanu;

  • atturēšanos no ēdiena un dzēriena 24 stundas (ja fiziski tas ir iespējams);

  • dāsnu gavēņa ziedojuma maksāšanu.

No gavēņa ziedojumiem tiek sniegta palīdzība trūkumcietējiem. Kad Baznīcas locekļi gavē, viņi tiek aicināti sniegt ziedojumu, kas līdzinās vismaz neapēsto maltīšu vērtībai.

Baznīcas locekļi var iedot savu gavēņa ziedojumu un aizpildītu desmitās tiesas un citu ziedojumu veidlapu bīskapam vai kādam no viņa padomniekiem. Dažos reģionos viņi var veikt šos ziedojumus tiešsaistē.


VADĪTĀJU PŪLIŅI


22.3

Principi pašpaļāvības celšanai un kalpošana trūkumcietējiem

22.3.1

Uzmeklējiet trūkumcietējus

Bīskapam ir svēts pienākums meklēt un rūpēties par trūkumcietējiem (skat. Mācības un Derību 84:112). Arī šiem cilvēkiem ir svarīga loma, palīdzot bīskapam pildīt šo pienākumu:

  • Kalpojošie brāļi un māsas.

  • Palīdzības biedrības un elderu kvoruma prezidiji.

  • Bīskapa padomnieki.

  • Citi bīskapijas padomes locekļi.

22.3.2

Palīdziet Baznīcas locekļiem novērtēt un risināt īstermiņa vajadzības

Baznīcas locekļiem būtu jātiecas nodrošināt savas pamatvajadzības, ieguldot savas pūles un iesaistot savu radinieku palīdzību. Ja ar to nepietiek, Baznīcas locekļiem var būt nepieciešama palīdzība no citiem avotiem, piemēram:

  • Valsts un pašvaldības resursi (skat. 22.12).

  • Baznīcas sniegtā palīdzība.

Baznīcas sniegtā palīdzība var ietvert palīdzību īstermiņa vajadzībām, piemēram, pārtikai, higiēnas precēm, apģērbam, mājoklim vai citām pamatvajadzībām. Lai nodrošinātu šīs vajadzības, bīskapi var lietot gavēņa ziedojumus. Ja ir pieejami bīskapa pasūtījumi, bīskapi parasti tos izmanto, lai nodrošinātu pārtiku un citas pamata preces (skat. „Bīskapa pasūtījumi un nosūtījumiVadītāju un lietvežu resursos (LCR)).

22.3.3

Palīdziet Baznīcas locekļiem attīstīt ilgtermiņa pašpaļāvību

Baznīcas locekļiem var būt nepieciešams pastāvīgs atbalsts, lai risinātu ilgtermiņa izaicinājumus. Izglītība, profesionālā apmācība vai citi resursi var palīdzēt viņiem veicināt pašpaļāvību un nodrošināt viņu ilgtermiņa vajadzības.

Pašpaļāvības plāns palīdz Baznīcas locekļiem noteikt viņu stiprās puses un vajadzības. Tas arī palīdz viņiem atrast noderīgus resursus. Šis plāns ir jāizmanto ikreiz, kad tiek apsvērta nepieciešamība sniegt Baznīcas palīdzību.

22.3.4

Kalpojiet cilvēkiem ar emocionāla rakstura vajadzībām

Daudziem Baznīcas locekļiem ir emocionāla rakstura izaicinājumi. Kalpojošie brāļi un māsas un bīskapijas vadītāji var būt kā darbarīki, palīdzot Baznīcas locekļiem tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

22.4

Baznīcas palīdzības sniegšanas principi

Ar Tā Kunga palīdzību Baznīcas locekļi cenšas nodrošināt savas un savas ģimenes vajadzības.

Baznīcas palīdzība ir paredzēta, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem sasniegt neatkarību, nevis atkarību no Baznīcas palīdzības. Jebkurai sniegtajai palīdzībai ir jāstiprina Baznīcas locekļi viņu centienos kļūt pašpaļāvīgiem.

22.4.1

Iedrošiniet pildīt personīgos un ģimenes pienākumus

Vadītāji māca, ka pašiem indivīdiem un ģimenēm ir galvenā atbildība par savu laicīgo, emocionālo un garīgo labklājību.

Pirms Baznīcas palīdzības sniegšanas bīskaps (vai kāds cits viņa nozīmēts vadītājs vai Baznīcas loceklis) kopā ar Baznīcas locekļiem izvērtē, kādus resursus viņi izmanto, lai nodrošinātu savas vajadzības.

22.4.2

Pagaidu palīdzības nodrošināšana pamatvajadzību apmierināšanai

Baznīcas palīdzības mērķis ir īslaicīga pamatvajadzību apmierināšana, Baznīcas locekļiem cenšoties kļūt pašpaļāvīgiem.

Apsverot sniegtās palīdzības apjomu un ilgumu, bīskapiem vajadzētu pieņemt pareizu lēmumu un tiekties pēc garīgas vadības. Viņiem ir jābūt līdzjūtīgiem un dāsniem, tai pat laikā neradot atkarību no palīdzības.

22.4.3

Nodrošiniet resursus vai pakalpojumus, nevis naudu

Ja iespējams, bīskapam vajadzētu izvairīties no nepieciešamības dot skaidru naudu. Tā vietā viņam ir jāizmanto gavēņa ziedojumi vai bīskapa pasūtījumi, lai nodrošinātu Baznīcas locekļus ar pārtikas precēm vai pakalpojumiem. Baznīcas locekļi pēc tam var izmantot savu naudu, lai samaksātu par citām vajadzībām.

Ja ar to nepietiek, bīskaps var palīdzēt, izmantojot gavēņa ziedojumus, lai neilgu laiku apmaksātu svarīgākos rēķinus (skat. 22.5.2).

22.4.4

Piedāvājiet darba un kalpošanas iespējas

Tos, kuri saņem palīdzību, bīskapi aicina strādāt vai kalpot savu iespēju robežās. Tas palīdz Baznīcas locekļiem saglabāt cieņas sajūtu. Tas arī palielina viņu spēju būt pašpaļāvīgiem.

22.4.5

Saglabājiet konfidencialitāti attiecībā uz Baznīcas sniegto palīdzību

Bīskaps un citi bīskapijas vadītāji saglabā konfidenciālu visu informāciju par Baznīcas locekļiem, kuriem ir nepieciešama Baznīcas palīdzība. Tas aizsargā Baznīcas locekļu privātumu un cieņu.

22.5

Baznīcas palīdzības sniegšanas noteikumi

Baznīcas vadītājiem jāievēro šajā sadaļā izklāstītie noteikumi, kad tiek sniegta palīdzība no gavēņa ziedojumiem vai bīskapu pasūtījumiem, nodrošinot pārtiku un citas pamata preces.

22.5.1

Noteikumi attiecībā uz Baznīcas palīdzības saņēmējiem

22.5.1.1

Palīdzība bīskapijas locekļiem

Baznīcas locekļi, kuri saņem Baznīcas palīdzību, parasti dzīvo bīskapijas robežās, un viņiem bīskapijā ir Baznīcas locekļa pieraksts. Palīdzību var sniegt neatkarīgi no tā, vai Baznīcas loceklis regulāri apmeklē Baznīcas sanāksmes un vai ievēro Baznīcas standartus.

22.5.1.2

Palīdzība bīskapiem un staba prezidentiem

Lai bīskaps varētu izmantot gavēņa ziedojumus vai apstiprināt bīskapa pasūtījumu sev vai savai ģimenei, ir nepieciešama staba prezidenta rakstiska atļauja.

22.5.1.4

Palīdzība personām, kas nav Baznīcas locekļi

Personas, kas nav Baznīcas locekļi, parasti tiek nosūtītas palīdzības saņemšanai no vietējās kopienas resursiem. Retos gadījumos, atbilstoši Gara vadībai, bīskaps var viņiem palīdzēt no gavēņa ziedojumiem vai ar bīskapa pasūtījumu.

22.5.2

Gavēņa ziedojumu izmantošanas noteikumi

22.5.2.1

Medicīniskā vai cita veselības aprūpe

Katrā Baznīcas reģionā ir noteikti ierobežojumi gavēņa ziedojumu izmantošanai, lai apmaksātu medicīniskos, zobārstniecības vai garīgās veselības izdevumus.

Apstiprinātās summas un vadlīnijas skat. „Gavēņa ziedojumu izmantošana medicīnisko izdevumu segšanai”.

22.5.2.3

Gavēņa ziedojumu atmaksa

Baznīcas locekļi neatmaksā gavēņa ziedojumu palīdzību, ko viņi saņem no Baznīcas.

22.5.2.4

Bīskapijas gavēņa ziedojumu izdevumu summas

Bīskapiem nav jāierobežo palīdzība no gavēņa ziedojumiem bīskapijas locekļiem atbilstoši bīskapijā savākto ziedojumu summai.

22.5.3

Maksājumu veikšanas noteikumi

Ja iespējams, maksājumi ir jāveic pa tiešo uzņēmumiem, kas nodrošina ar precēm un pakalpojumiem.

22.5.4

Noteikumi attiecībā uz maksājumiem bīskapa vai staba prezidenta pabalstīšanai

Sniedzot Baznīcas locekļiem palīdzību no gavēņa ziedojumiem, bīskaps nedrīkst izmantot finanses, lai samaksātu par precēm vai pakalpojumiem veidā, kas viņam sniegtu personīgu labumu.

Ja gavēņa ziedojuma maksājums par Baznīcas locekli dod kādu labumu staba prezidentam vai viņa piederošam uzņēmumam, ir nepieciešams saņemt Reģiona prezidija atļauju.

22.6

Bīskapijas vadītāju lomas

22.6.1

Bīskaps un viņa padomnieki

Bīskapam ir dievišķs pienākums meklēt un rūpēties par tiem, kuriem ir laicīgās vajadzības (skat. Mācības un Derību 84:112). Lielu daļu šī darba viņš deleģē Palīdzības biedrības un elderu kvoruma prezidijiem. Taču noteiktus pienākumus pilda tikai bīskaps. Piemēram, bīskaps:

  • Nosaka jebkuras sniegtās pagaidu palīdzības veidu, apjomu un ilgumu.

  • Apstiprina palīdzību no gavēņa ziedojumiem (skat. 22.4 un 22.5) un bīskapa pasūtījumus ēdiena vai citu pamata preču nodrošināšanai (skat. 22.13).

  • Personīgi caurskata Baznīcas locekļu pašpaļāvības plānus. Viņš dod uzdevumu citiem bīskapijas vadītājiem sekot līdzi šo plānu īstenošanai, ja ir tāda vajadzība.

Bīskapam un viņa padomniekiem ir šādi pienākumi:

  • Mācīt principus un mācīt par svētībām, kas saistītas ar (1) rūpēm par tiem, kam ir laicīgas un emocionālas vajadzības, un (2) pašpaļāvības celšanu (skat. 22.1).

  • Mācīt par gavēņa likumu un mudināt Baznīcas locekļus maksāt dāsnus gavēņa ziedojumus (skat. 22.2.2).

  • Pārraudzīt gavēņa ziedojumu vākšanu un uzskaiti (skat. 34.3.2).

22.6.2

Palīdzības biedrības un elderu kvoruma prezidiji

Bīskapa vadībā Palīdzības biedrības un elderu kvoruma prezidijiem ir galvenā loma, rūpējoties par bīskapijā esošajiem trūkumcietējiem (skat. 8.2.2 un 9.2.2). Šie vadītāji māca bīskapijas locekļiem:

  • Kalpot tiem, kuriem ir grūtības.

  • Ievērot Gavēņa likumu.

  • Veicināt pašpaļāvību.

  • Vairot personīgo un ģimenes sagatavotību.

22.6.3

Kalpojošie brāļi un māsas

Palīdzības sniegšana garīgajās un laicīgajās vajadzībās bieži sākas ar norīkoto brāļu un māsu kalpošanu (skat. 21.1). Kalpošanas intervijās un citā laikā viņi ziņo elderu kvoruma vai Palīdzības biedrības prezidijiem par to cilvēku vajadzībām, kuriem viņi kalpo. Konfidenciālu informāciju viņi var pārrunāt uzreiz ar bīskapu.

22.7

Bīskapijas padomes loma

Bīskapijas padomei ir svarīgs pienākums — rūpēties par grūtībās nonākušajiem un palīdzēt viņiem kļūt pašpaļāvīgiem (skat. 4.4). Padomes locekļi sastāda plānus, kas balstās uz kalpošanas intervijās un personīgajos kontaktos ar grūtībās nonākušajiem gūto informāciju. Apspriežot Baznīcas locekļu vajadzības, padome respektē ikviena vēlmi pēc konfidencialitātes.

22.8

Bīskapijas jauniešu padomes loma

Viens no bīskapijas jauniešu padomes mērķiem ir palīdzēt jauniešiem kļūt par svētītiem Jēzus Kristus sekotājiem (skat. 29.2.6).

Bīskapības vadībā draudzes jauniešu padome plāno kalpot tiem, kam viņu bīskapijā un kopienā ir vajadzīga palīdzība.

Drukāt