vīrieši sarunājas

32.

Grēku nožēlošana un Baznīcas piederības padomes

32.0

Ievads

Lielākā daļa grēku nožēlošanas norisinās starp indivīdu, Dievu un tiem, kurus ir skāruši viņa grēki. Tomēr reizēm bīskapam vai staba prezidentam ir jāpalīdz Baznīcas locekļiem viņu centienos nožēlot grēkus.

Palīdzot Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus, bīskapiem un stabu prezidentiem ir jābūt mīlošiem un gādīgiem. Viņiem ir jāseko Glābēja paraugam, kurš iedvesmoja cilvēkus un palīdzēja viņiem novērsties no grēka un pievērsties Dievam (skat. Mateja 9:10–13; Jāņa 8:3–11).

32.1

Grēku nožēlošana un piedošana

Lai īstenotu Savu žēlastības ieceri, Debesu Tēvs sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, Jēzu Kristu, izpirkt mūsu grēkus (skat. Almas 42:15). Jēzus izcieta sodu, ko pieprasa taisnības likums, par mūsu grēkiem (skat. Mācības un Derību 19:15–19; skat. arī Almas 42:24–25). Ar šo upuri gan Tēvs, gan Dēls parādīja Savu bezgalīgo mīlestību pret mums (skat. Jāņa 3:16).

Kad mēs pielietojam „ticību grēku nožēlošanai”, Debesu Tēvs mums piedod, dāvājot žēlastību caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu (Almas 34:15, skat. arī Almas 42:13). Kad mēs esam attīrīti un mums ir piedots, mēs beigu beigās varam iemantot Dieva valstību (skat. Jesajas 1:18; Mācības un Derību 58:42).

Grēku nožēlošana ir kas vairāk par uzvedības maiņu. Tā ir novēršanās no grēka un pievēršanās Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Tā vedina pie sirds un prāta pārmaiņām (skat. Mosijas 5:2; Almas 5:12–14; Helamana 15:7). Caur grēku nožēlošanu mēs kļūstam par jaunu personu, kura ir samierināta ar Dievu (skat. 2. korintiešiem 5:17–18; Mosijas 27:25–26).

Iespēja nožēlot grēkus ir viena no lielākajām svētībām, ko Debesu Tēvs mums ir devis caur Sava Dēla dāvanu.

32.2

Baznīcas piederības ierobežojumu vai tās anulēšanas mērķi

Ja Baznīcas loceklis pastrādā smagu grēku, bīskaps vai staba prezidents palīdz viņam nožēlot grēkus. Šī procesa gaitā var būt nepieciešams uz laiku ierobežot dažas no viņa Baznīcas locekļa privilēģijām. Dažās situācijās var būt nepieciešams uz laiku anulēt viņa piederību Baznīcai.

Baznīcas piederības ierobežošana vai anulēšana nav paredzēta, lai sodītu. Drīzāk, šīs darbības ir nepieciešamas, lai palīdzētu cilvēkam nožēlot grēkus un pieredzēt sirds pārmaiņas. Tas arī dod viņam laiku garīgi sagatavoties, lai atjaunotu savas derības un atkal tās ievērotu.

Tālāk ir izklāstīti trīs Baznīcas piederības ierobežojumu vai tās anulēšanas mērķi.

Trīs Baznīcas piederības ierobežojumu vai anulēšanas mērķi

1. Palīdzēt pasargāt citus cilvēkus

2. Palīdzēt personai caur grēku nožēlošanu piekļūt Jēzus Kristus pestīšanas spēkam

3. Pasargāt Baznīcas integritāti

32.2.1

Palīdzēt pasargāt citus cilvēkus

Pirmais no mērķiem ir palīdzēt pasargāt citus cilvēkus. Dažkārt persona rada fizisku vai garīgu apdraudējumu. Varmācīga rīcība, fizisks kaitējums, seksuāla vardarbība, kaitīgu vielu lietošana, krāpšanās un atkrišana ir daži no veidiem, kā tas var izpausties. Bīskaps vai staba prezidents rīkojas ar iedvesmu, lai pasargātu citus cilvēkus, kad kāds rada apdraudējumu iepriekš minētajos, kā arī citos vērā ņemamos veidos (skat. Almas 5:59–60).

32.2.2

Palīdzēt personai caur grēku nožēlošanu piekļūt Jēzus Kristus pestīšanas spēkam

Otrais mērķis ir palīdzēt personai caur grēku nožēlošanu piekļūt Jēzus Kristus pestīšanas spēkam. Šajā procesā persona atkal var kļūt tīra un cienīga, lai saņemtu visas Dieva svētības.

32.2.3

Pasargāt Baznīcas integritāti

Trešais mērķis ir pasargāt Baznīcas integritāti. Ja kādas personas rīcība ievērojami kaitē Baznīcai, var būt nepieciešams ierobežot vai anulēt personas piederību Baznīcai (skat. Almas 39:11). Baznīcas integritāte tiek pasargāta, nevis noklusējot vai nepietiekami novērtējot smagus grēkus, bet gan tos risinot.

32.3

Soģu loma Israēlā

Bīskapi un stabu prezidenti tiek aicināti un iesvētīti par soģiem Israēlā (skat. Mācības un Derību 107:72–74). Viņiem ir priesterības atslēgas, lai pārstāvētu To Kungu, palīdzot Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus (skat. Mācības un Derību 13:1; 107:16–18).

Bieži vien bīskapi un stabu prezidenti atbalsta cilvēku viņa grēku nožēlošanas procesā, sniedzot viņam personīgas konsultācijas. Šajā palīdzībā var ietilpt dažu Baznīcas piederības privilēģiju neformāla ierobežošana uz kādu laiku.

Dažu smaga rakstura grēku gadījumā vadītāji palīdz grēku nožēlošanas procesā, noturot Baznīcas piederības padomi (skat. sadaļu 32.6). Šajā palīdzībā var tikt ietverta dažu Baznīcas piederības privilēģiju formāla ierobežošana vai personas Baznīcas piederības anulēšana uz kādu laiku.

Palīdzot Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus, bīskapi un stabu prezidenti izturas mīloši un gādīgi. Viņu vadlīnijas ir Glābēja saruna ar laulības pārkāpšanā pieķerto sievieti (skat. Jāņa 8:3–11). Lai gan Viņš neteica, ka viņas grēki ir piedoti, Viņš nenosodīja viņu. Tā vietā Viņš teica viņai „negrēkot vairs” — nožēlot grēkus un mainīt savu dzīvi.

Šādi vadītāji māca, ka „debesīs [ir prieks] par vienu grēcinieku, kas atgriežas” (Lūkas 15:7). Viņi ir pacietīgi, atbalstoši un pozitīvi. Viņi iedvesmo un dāvā cerību. Viņi māca un liecina, ka, pateicoties Glābēja Izpirkšanas upurim, visi cilvēki var nožēlot grēkus un kļūt tīri.

Bīskapi un stabu prezidenti tiecas pēc Gara vadības, lai saprastu, kā palīdzēt katrai personai nožēlot grēkus. Tikai attiecībā uz pašiem smagākajiem grēkiem Baznīcā tiek ievēroti konkrēti standarti, kas nosaka, kā tās vadītājiem vajadzētu rīkoties (skat. 32.6). Nav divu pilnīgi vienādu situāciju. Padomam, ko dod vadītāji, un viņu sekmētajam grēku nožēlošanas procesam ir jābūt [Gara] iedvesmotam, un katrai personai tas var būt atšķirīgs.

32.4

Atzīšanās grēkā, konfidencialitāte un ziņošana valsts iestādēm

32.4.1

Atzīšanās grēkā

Grēku nožēlošana pieprasa, lai grēki tiktu atzīti Debesu Tēva priekšā. Jēzus Kristus teica: „To jūs varat zināt, ja cilvēks nožēlo savus grēkus, — lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos.” (Mācības un Derību 58:43; skat. arī Mosijas 26:29.)

Kad Baznīcas locekļi pastrādā smagus grēkus, viņu grēku nožēlošanas procesā ietilpst arī atzīšanās tajos savam bīskapam vai staba prezidentam. Tad viņš var pielietot viņu labā grēku nožēlošanas evaņģēlija atslēgas (skat. Mācības un Derību 13:1; 84:26–27; 107:18, 20). Tas viņiem palīdz caur Glābēja īstenotās Izpirkšanas spēku tikt dziedinātiem un atgriezties uz evaņģēlija takas.

Atzīšanās nolūks ir iedrošināt Baznīcas locekļus atbrīvoties no sava sloga, lai viņi varētu visā pilnībā vērsties pēc Tā Kunga palīdzības, lai mainītos un tiktu dziedināti. Atzīšanās sekmē ceļu pie salauztas sirds un nožēlas pilna gara iemantošanas (skat. 2. Nefija 2:7). Brīvprātīga atzīšanās parāda, ka persona vēlas nožēlot grēkus.

Kad Baznīcas loceklis atzīstas grēkā, bīskaps vai staba prezidents rīkojas saskaņā ar konsultēšanas vadlīnijām, kas ietvertas sadaļā 32.8. Viņš ar lūgšanu tiecas pēc norādījumiem attiecībā uz atbilstošu apstākļu radīšanu, kas palīdzētu Baznīcas loceklim nožēlot grēkus. Viņš apsver, vai šajā gadījumā būtu noderīga Baznīcas piederības padomes noturēšana. Ja Baznīcas noteikumi pieprasa rīkot Baznīcas piederības padomes sanāksmi, viņš to izskaidro (skat. 32.6).

Dažkārt Baznīcas loceklis ir nodarījis pāri laulātajam vai kādam citam pieaugušajam. Grēku nožēlošanas procesā viņam parasti vajadzētu atzīties šai personai un tiekties pēc piedošanas. Jaunieši, kuri ir pastrādājuši smagus grēkus, parasti tiek mudināti apspriesties ar saviem vecākiem.

32.4.4

Konfidencialitāte

Bīskapiem, stabu prezidentiem un viņu padomniekiem ir svēts pienākums sargāt visu konfidenciālo informāciju, ko viņi ir ieguvuši. Šo informāciju viņi var iegūt interviju, konsultāciju un grēksūdžu laikā. Šāds konfidencialitātes pienākums attiecas uz visiem, kuri piedalās Baznīcas piederības padomēs. Konfidencialitātes ievērošana ir būtiska, jo Baznīcas locekļi var neatzīties grēkos vai nemeklēt norādījumus, ja attiecībā uz viņu stāstīto netiek ievērota konfidencialitāte. Neievērojot konfidencialitāti, tiek nodota Baznīcas locekļu uzticība, un tādējādi viņi zaudē uzticēšanos saviem vadītājiem.

Saskaņā ar savu konfidencialitātes pienākumu, bīskaps, staba prezidents vai viņu padomnieki var dalīties attiecīgajā informācijā tikai šādos gadījumos:

• viņiem ir nepieciešams apspriesties ar attiecīgā Baznīcas locekļa staba prezidentu, misijas prezidentu vai bīskapu par Baznīcas piederības padomes noturēšanu vai ar to saistītiem jautājumiem;

• persona pārceļas uz jaunu bīskapiju (vai priesterības vadītājs tiek atbrīvots), kamēr tiek izskatīta Baznīcas locekļa rīcība vai citi nopietni jautājumi;

• bīskaps vai staba prezidents uzzina, ka Baznīcas loceklis, kurš dzīvo ārpus bīskapijas vai staba robežām, varētu būt iesaistīts kādā smagā grēkā;

• šo informāciju ir nepieciešams atklāt Baznīcas piederības padomei;

• Baznīcas loceklis izvēlas dot vadītājam atļauju dalīties informācijā ar konkrētiem cilvēkiem;

• vadītājiem var būt nepieciešams dalīties ierobežota apjoma informācijā par Baznīcas piederības padomes lēmumu.

Lai palīdzētu vadītājiem pasargāt citus cilvēkus un ievērot likumus, Baznīca nodrošina apmācītu profesionāļu palīdzību. Lai saņemtu šādus norādījumus, vadītāji nekavējoties zvana Baznīcas palīdzības dienestam vardarbības jautājumos, ja tāds ir pieejams (skat. 38.6.2.1). Vietās, kur tas nav pieejams, staba prezidents sazinās ar reģiona juriskonsultu reģiona birojā.

Ir tikai viena situācija, kad bīskapam vai staba prezidentam vajadzētu izpaust konfidenciālu informāciju, iepriekš nemeklējot šādus norādījumus. To drīkst darīt tikai ar mērķi novērst dzīvību apdraudošu kaitējumu vai smagu ievainojumu, kad nav laika meklēt norādījumus. Šādos gadījumos pienākums aizsargāt citus ir svarīgāks par konfidencialitātes pienākumu. Vadītājiem nekavējoties ir jāsazinās ar civiliestādēm.

32.6

Grēka smagums un Baznīcas noteikumi

Grēka smagums ir svarīgs apsvērums, nosakot rīcības veidu, kas (1) palīdzēs aizsargāt citus un (2) palīdzēs personai nožēlot grēkus. Tas Kungs ir teicis, ka Viņš nevar „raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi” (Mācības un Derību 1:31; skat. arī Mosijas 26:29). Viņa kalpi nedrīkst ignorēt smaga grēka pierādījumus.

Smagi grēki ir apzināts un nopietns Dieva likumu pārkāpums. Zemāk ir uzskaitītas smagu grēku kategorijas.

• Vardarbība un ļaunprātīga rīcība

• Seksuālā netikumība

• Krāpnieciskas darbības

• Uzticības laušana

• Dažas citas darbības

Kādos gadījumos Baznīcas piederības padome ir obligāta vai var būt nepieciešama

Grēka veids	Nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi	Var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi
Grēka veids Vardarbība un ļaunprātīga rīcība	Nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Slepkavība Izvarošana Notiesāšana par seksuālu uzbrukumu Vardarbība pret bērnu vai jaunieti Vardarbīga un kaitējoša rīcība	Var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Slepkavības mēģinājums Seksuālā vardarbība, tostarp seksuāls uzbrukums un uzmākšanās (skat. 38.6.18, kad padome ir obligāta) Vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo (skat. 38.6.2.4, kad padome ir obligāta)
Grēka veids Seksuālā netikumība	Nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Asinsgrēks Bērnu pornogrāfija Daudzsievība Seksuālā izmantošana	Var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Laulības pārkāpšana, netiklība, viendzimuma attiecības un visas citas seksuāla rakstura attiecības ārpus likumīgas laulības ietvariem starp vīrieti un sievieti, tostarp seksuāla rakstura saziņa tiešsaistē vai pa tālruni Kopdzīve, civillaulība un partnerattiecības, un viendzimuma laulība Intensīva vai kompulsīva pornogrāfijas izmantošana, kas ir nodarījusi ievērojamu kaitējumu Baznīcas locekļa laulībai vai ģimenei
Grēka veids Krāpnieciskas darbības	Nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Finansiāli kaitējoša rīcība, piemēram, krāpšana un līdzīgas darbības (skat. 32.6.3.3, ja Baznīcas loceklis ir bijis iesaistīts Baznīcas līdzekļu vai īpašuma piesavināšanās gadījumos)	Var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Laupīšana, ielaušanās, zādzība, līdzekļu vai mantas piesavināšanās (skat. 32.6.3.3, ja Baznīcas loceklis ir bijis iesaistīts Baznīcas līdzekļu vai īpašuma piesavināšanās gadījumos) Nepatiesa liecība
Grēka veids Uzticības laušana	Nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Smaga grēka pastrādāšana, kalpojot ievērojamā Baznīcas amatā	Var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Smaga grēka pastrādāšana, atrodoties atbildīgā amatā Baznīcā vai vietējā sabiedrībā (skat. 32.6.3.3, ja Baznīcas loceklis ir bijis iesaistīts Baznīcas līdzekļu vai īpašuma piesavināšanās gadījumos) Smaga grēka pastrādāšana, par ko ir plaši zināms
Grēka veids Dažas citas darbības	Nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Vairums kriminālnoziegumu	Var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi Aborts (ja vien nav piemērojams sadaļā 38.6.1 minētais izņēmums) Nosliece uz smagiem grēkiem Apzināta ģimenes pienākumu nepildīšana, tajā skaitā nemaksāšana par bērna aprūpi un uzturlīdzekļu nemaksāšana Narkotiku tirdzniecība Citas noziedzīgas darbības

32.6.3

Kad staba prezidents apspriežas ar reģiona prezidiju par to, vai ir nepieciešama Baznīcas piederības padome vai kāda cita rīcība

Daži jautājumi prasa īpašu iejūtību un norādījumus. Lai saprastu, kā visefektīvāk palīdzēt, staba prezidentam ir jāapspriežas ar reģiona prezidiju par šajā sadaļā sniegtajām situācijām.

32.6.3.2

Atkrišana

Atkrišanas problēmas bieži vien atstāj iespaidu arī ārpus bīskapijas vai staba robežām. Šādām problēmām nekavējoties ir jātiek risinātām, lai pasargātu citus.

Bīskaps apspriežas ar staba prezidentu, ja viņš uzskata, ka Baznīcas locekļa rīcība var vedināt pie atkrišanas.

Šajā kontekstā atkrišana tiek attiecināta uz Baznīcas locekli, kurš ir iesaistīts kādā no šīm rīcībām:

• atkārtoti pauž skaidru un apzinātu publisku pretestību Baznīcai, tās doktrīnai, tās noteikumiem vai tās vadītājiem;

• neatlaidīgi kā Baznīcas doktrīnu māca to, kas nav Baznīcas doktrīna, pēc tam, kad ir saņēmis aizrādījumu no bīskapa vai staba prezidenta;

• veic apzinātas darbības, lai vājinātu Baznīcas locekļu ticību un mazinātu to aktivitāti Baznīcā;

• turpina sekot atkritēju sektu mācībām pēc tam, kad ir saņēmis aizrādījumu no bīskapa vai staba prezidenta;

• oficiāli pievienojas citai baznīcai un popularizē tās mācības.

32.6.3.3

Baznīcas līdzekļu piesavināšanās

Ja Baznīcas loceklis ir piesavinājies Baznīcas līdzekļus vai nozadzis kādu vērtīgu, Baznīcas īpašumā esošo mantu, staba prezidents apspriežas ar reģiona prezidiju par nepieciešamību sasaukt Baznīcas piederības padomi vai arī īstenot kādu citu rīcību.

Izvilkumos no Vispārējās rokasgrāmatas nav ietverti pilnīgi visi norādījumi un vadlīnijas par padomu sniegšanu personai, kura ir iesaistīta smagā grēkā, un nepieciešamības gadījumā arī Baznīcas piederības padomes noturēšanu.

Ja bīskapam vai draudzes prezidentam rodas jautājumi par to, kā palīdzēt kādam, kurš ir pastrādājis smagu grēku (kā definēts sadaļā 32.6), viņam vispirms vajadzētu pārbaudīt, vai Vispārējās rokasgrāmatas 32. nodaļa ir pilnībā pārtulkota viņa pārvaldītajā valodā. Ja tā nav pārtulkota, viņam vajadzētu sazināties ar savu nākamā līmeņa prezidējošo pilnvaroto, lai saņemtu norādījumus.