„38. Baznīcas noteikumi un vadlīnijas”, Izvilkumi no Vispārējās rokasgrāmatas (2023. g.)
„38. Baznīcas noteikumi un vadlīnijas”, Izvilkumi no Vispārējās rokasgrāmatas
38.
Baznīcas noteikumi un vadlīnijas
38.1
Līdzdalība Baznīcā
Mūsu Tēvs Debesīs mīl Savus bērnus. „Visi ir vienādi Dieva priekšā”, un „Viņš aicina visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību” (2. Nefija 26:33).
38.1.1
Baznīcas sanāksmju apmeklējums
Visi ir laipni lūgti apmeklēt Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Svētā Vakarēdiena sanāksmi un citas svētdienas sanāksmes, un sabiedriskos pasākumus. Prezidējošā amatpersona ir atbildīga par to, lai visi apmeklētāji izturētos cieņpilni pret svēto gaisotni.
Apmeklētājiem vajadzētu izvairīties no citu traucēšanas vai traucēkļiem, kas ir pretrunā pielūgsmes garam vai citiem sanāksmes mērķiem. Apmeklējot dažādas Baznīcas sanāksmes un pasākumus, viņiem vajadzētu ievērot visas prasības attiecībā uz vecuma ierobežojumiem un uzvedību. Tas prasa atturēties no izteiktām romantiskas uzvedības izpausmēm un no tāda ģērbšanās veida vai izskata, kas pievērš lieku uzmanību. Tas arī izslēdz politisku paziņojumu izteikšanu vai runāšanu par savu seksuālo orientāciju vai citām personīgajām iezīmēm tādā veidā, kas novērš uzmanību no sanāksmēm, kas tiek vērstas uz Glābēju.
Neatbilstošas uzvedības gadījumā bīskaps vai staba prezidents sniedz attiecīgajai personai privātus padomus, rīkojoties mīlestības garā. Viņš mudina tos, kuru uzvedība nav atbilstoša attiecīgajam pasākumam, pievērsties tam, lai palīdzētu svētas gaisotnes uzturēšanā ikviena klātesošā vajadzībām, īpaši pievēršoties Debesu Tēva un Glābēja pielūgšanai.
Baznīcas sanāksmju nami ir un paliek privātīpašums, kas ir pakļauts Baznīcas noteikumiem. Personas, kuras nevēlas ievērot minētās vadlīnijas, tiks cieņpilni lūgtas neapmeklēt Baznīcas sanāksmes un pasākumus.
38.2
Noteikumi priekšrakstu izpildīšanai un svētību došanai
Vispārīga informācija par priekšrakstiem un svētībām tiek sniegta 18. nodaļā. Informācija par tempļa priekšrakstiem tiek sniegta 27. un 28. nodaļā. Jautājumu gadījumā bīskapi var sazināties ar staba prezidentu. Ja staba prezidentiem rodas kādi jautājumi, viņi var sazināties ar reģiona prezidiju.
38.3
Civillaulība
Baznīcas vadītāji mudina Baznīcas locekļus būt tempļa laulības cienīgiem, kā arī laulāties un tikt saistītiem templī. Tomēr, ja vietējie likumi to ļauj, Baznīcas vadītāji drīkst vadīt civillaulību ceremoniju.
Civillaulības ir jāslēdz saskaņā ar tās apdzīvotās vietas likumiem, kurā šī laulība tiek slēgta.
38.3.1
Personas, kuras var vadīt civillaulības slēgšanas ceremoniju
Ja vietējie likumi to ļauj, civillaulības ceremoniju sava aicinājuma ietvaros drīkst vadīt šādas, uz to brīdi kalpojošas Baznīcas amatpersonas:
-
misijas prezidents;
-
staba prezidents;
-
apgabala prezidents;
-
bīskaps;
-
draudzes prezidents.
Šīs amatpersonas drīkst vadīt civillaulības noslēgšanu tikai starp vīrieti un sievieti. Turklāt viņiem ir jāievēro arī visi turpmāk minētie nosacījumi:
-
līgava vai līgavainis ir Baznīcas locekle/loceklis, vai arī viņai/viņam ir noteikts kristību datums;
-
līgavas vai līgavaiņa Baznīcas locekļa pieraksts glabājas vai pēc kristībām glabāsies tajā Baznīcas vienībā, kurā prezidē attiecīgā amatpersona;
-
Baznīcas amatpersona ir likumīgi pilnvarota vadīt civillaulības ceremoniju tajā jurisdikcijā, kurā tiek slēgta attiecīgā laulība.
38.3.4
Civillaulību slēgšana Baznīcas ēkās
Laulību ceremonija var tikt noturēta Baznīcas ēkā, ja vien tas netraucē ierastajam Baznīcas pasākumu grafikam. Laulību ceremoniju nevajadzētu noturēt sabata dienā vai pirmdienas vakarā. Baznīcas ēkās noturētajai laulību ceremonijai vajadzētu būt vienkāršai un godbijīgai. Tajā vajadzētu skanēt svētai, godbijīgai un dzīvespriecīgai mūzikai.
Laulības drīkst slēgt dievkalpojuma zālē, kultūras zālē vai citā piemērotā telpā. Laulību ceremonijās vajadzētu ievērot dievnamu pienācīgas izmantošanas vadlīnijas.
38.3.6
Civillaulības slēgšanas ceremonija
Vadot civillaulības ceremoniju, Baznīcas amatpersona uzrunā pāri un saka: „Lūdzu, paņemiet viens otru aiz labās rokas.” Pēc tam viņš, uzrunājot pāri, saka: „[Līgavaiņa vārds, uzvārds] un [līgavas vārds, uzvārds], jūs esat paņēmuši viens otru aiz labās rokas par apliecinājumu tiem solījumiem, ko jūs tagad uzņemsieties Dieva un šo liecinieku klātbūtnē.” (Pāris var savlaicīgi izvēlēties vai izvirzīt minētos lieciniekus.)
Pēc tam amatpersona uzrunā līgavaini un jautā: „[Līgavaiņa vārds, uzvārds], vai tu ņem [līgavas vārds, uzvārds] par savu likumīgi laulāto sievu un vai tu pēc savas brīvas gribas un izvēles svētsvinīgi apsoli, ka, būdams viņas dzīvesbiedrs un likumīgi laulātais vīrs, pieķersies vienīgi viņai un nevienai citai; ka tu ievērosi visus likumus, pildīsi visus pienākumus un saistības, kas attiecas uz laulības svēto stāvokli; un ka tu mīlēsi, godāsi un lolosi viņu, kamēr vien jūs abi dzīvosit?”
Līgavainis atbild: „Jā.”
Pēc tam amatpersona uzrunā līgavu un jautā: „[Līgavas vārds, uzvārds], vai tu ņem [līgavaiņa vārds, uzvārds] par savu likumīgi laulāto vīru un vai tu pēc savas brīvas gribas un izvēles svētsvinīgi apsoli, ka, būdama viņa dzīvesbiedre un likumīgi laulātā sieva, pieķersies vienīgi viņam un nevienam citam; ka tu ievērosi visus likumus, pildīsi visus pienākumus un saistības, kas attiecas uz laulības svēto stāvokli; un ka tu mīlēsi, godāsi un lolosi viņu, kamēr vien jūs abi dzīvosit?”
Līgava atbild: „Jā.”
Pēc tam amatpersona uzrunā pāri un saka: „Pamatojoties uz man kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas elderam piešķirtajām, likumīgajām pilnvarām, es pasludinu jūs, [līgavaiņa vārds] un [līgavas vārds], par vīru un sievu, kuri ir tiesiski un likumīgi salaulāti uz visu jūsu mirstīgās dzīves laiku.”
(Alternatīvs izteikums kapelānam, kurš nekalpo par Baznīcas prezidējošo amatpersonu: „Pamatojoties uz man kā [militārās vienības vai civilās organizācijas] kapelānam piešķirtajām, likumīgajām pilnvarām, es pasludinu jūs, [līgavaiņa vārds] un [līgavas vārds], par vīru un sievu, kuri ir tiesiski un likumīgi salaulāti uz visu jūsu mirstīgās dzīves laiku.”)
„Lai Dievs svētī jūsu savienību ar prieku jūsu pēcnācējos un ilgu un laimīgu kopdzīvi, un lai Viņš svētī jūs, lai jūs turētu svētus jūsu dotos solījumus! Šīs svētības es piesaucu jūsu dzīvē Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.”
Aicinājums noskūpstīt vienam otru kā vīram un sievai nav obligāts, balstoties uz attiecīgajā kultūrā valdošajām normām.
38.4
Saistīšanas noteikumi
Ar tempļa saistīšanas priekšrakstiem ģimenes tiek apvienotas uz mūžību, ja vien Baznīcas locekļi cenšas godāt derības, kurās viņi stājas priekšraksta saņemšanas laikā. Saistīšanas priekšrakstu skaitā ir:
-
vīra un sievas saistīšana;
-
bērnu piesaistīšana vecākiem.
Tie, kuri ievēro savas derības, saglabās individuālās svētības, ko nodrošina saistīšana. Tā tas būs pat tādā gadījumā, ja attiecīgās personas laulātā/laulātais ir lauzis savas derības vai viņa/viņas laulība ir anulēta.
Taisnīgie bērni, kuri ir piesaistīti saviem vecākiem vai ir dzimuši derības ietvaros, saglabās savu svētību — saistīšanu ar vecākiem uz mūžību. Tā tas ir pat tādā gadījumā, ja viņu vecāki atsauc savas laulības saistīšanu, ja viņu piederība Baznīcai tiek anulēta, vai arī viņi no tās atsakās.
Ja Baznīcas locekļiem rodas jautājumi par saistīšanas noteikumiem, viņiem vajadzētu apspriesties ar bīskapu. Jautājumu gadījumā bīskaps sazinās ar staba prezidentu. Ja staba prezidentiem rodas kādi jautājumi, viņi var sazināties ar sava apgabala tempļa prezidiju, reģiona prezidiju vai Augstākā prezidija biroju.
38.5
Tempļa apģērbs un gārmenti
38.5.1.
Tempļa apģērbs
Izpildot tempļa endaumenta un saistīšanas priekšrakstus, Baznīcas locekļi tērpjas baltā apģērbā. Sievietes tērpjas šādās baltās drēbēs: kleitā ar garām vai pusgarām piedurknēm (vai svārkos un blūzē ar garām vai pusgarām piedurknēm), zeķēs vai zeķubiksēs un kurpēs vai čībās.
Vīrieši tērpjas šādās baltās drēbēs: kreklā ar garām piedurknēm, uzliekot kaklasaiti vai tauriņu, biksēs, zeķēs un kurpēs vai čībās.
Izpildot endaumenta un saistīšanas priekšrakstus, Baznīcas locekļi virs savām baltajām drēbēm uzvelk papildu ceremoniālo apģērbu.
38.5.2
Tempļa apģērba un gārmentu iegāde
Bīskapijas un staba vadītāji mudina endaumentu saņēmušos Baznīcas locekļus iegādāties pašiem savu tempļa apģērbu. Tempļa apģērbu un gārmentus var iegādāties Baznīcas sadales veikalā vai vietnē: store.ChurchofJesusChrist.org. Staba un bīskapijas lietveži var palīdzēt Baznīcas locekļiem apģērba pasūtīšanā.
38.5.5
Gārmenta nēsāšana un kopšana
Baznīcas locekļi, kuri saņem endaumentu, stājas derībā, solot nēsāt tempļa gārmentu visu savu dzīvi.
Tempļa gārmenta nēsāšana ir svēta privilēģija. Tā ir ārējā izpausme, kas apliecina izjustu apņemšanos — sekot Glābējam Jēzum Kristum.
Gārments ir atgādinājums par templī slēgtajām derībām. Pareizi valkājot, tas sniegs aizsardzību visa mūža garumā.
Gārmentu vajadzētu valkāt zem virsējā apģērba. Cita veida apakšveļas nēsāšana virs vai zem tempļa gārmenta ir katra personīgā izvēle.
Gārmentu nevajadzētu novilkt, veicot tādas aktivitātes, ko var saprātīgi paveikt, nēsājot gārmentu. To nedrīkst pārveidot, lai piemērotu dažādu stilu apģērbam.
Gārments ir svēts, un pret to būtu jāizturas ar cieņu. Endaumentu saņēmušajiem Baznīcas locekļiem vajadzētu tiekties pēc Svētā Gara vadības, lai rastu atbildi uz personīgiem jautājumiem par gārmenta nēsāšanu.
38.5.7
Atbrīvošanās no novalkātā gārmenta un tempļa ceremoniālā apģērba
Atbrīvojoties no novalkātajiem tempļa gārmentiem, Baznīcas locekļiem vajadzētu izgriezt un iznīcināt uz tiem esošās zīmes. Pēc tam Baznīcas locekļiem ir jāsagriež pārējais audums, lai to nevarētu atpazīt kā gārmentu. Auduma atlikumu var izmest.
Baznīcas locekļi drīkst atdot gārmentus un tempļa apģērbu, kas ir labā stāvoklī, citiem Baznīcas locekļiem, kuri ir saņēmuši endaumentu.
38.5.8
Tempļa apģērbs apbedīšanai
Ja iespējams, mirušos Baznīcas locekļus, kuri ir saņēmuši endaumentu, vajadzētu apglabāt vai kremēt tempļa apģērbā. Ja kultūrā valdošo tradīciju vai apbedīšanas paradumu dēļ tas būtu nepiemēroti vai sarežģīti, šo apģērbu var salocīt un novietot līdzās mirušā ķermenim.
Vīrieša ķermenis tiek ietērpts tempļa apģērbā un šādās baltās drēbēs: kreklā ar garām piedurknēm, uzliekot kaklasaiti vai tauriņu, biksēs, zeķēs un kurpēs vai čībās. Sievietes ķermenis tiek ietērpts tempļa apģērbā un šādās baltās drēbēs: kleitā ar garām vai pusgarām piedurknēm (vai svārkos un blūzē ar garām vai pusgarām piedurknēm), zeķēs vai zeķubiksēs un kurpēs vai čībās.
Ceremoniālais tempļa apģērbs tiek uzvilkts mirušā ķermenim, kā norādīts endaumentā. Mantija tiek uzlikta virs labā pleca un sasieta ar aukliņu vidukļa kreisajā pusē. Priekšauts tiek sasiets ap vidukli. Josta tiek aplikta ap vidukli un sasieta pušķī virs kreisā gurna. Vīrieša cepure parasti tiek novietota līdzās mirušā ķermenim līdz zārka aizvēršanas brīdim. Pirms zārka aizvēršanas cepure tiek uzlikta ar pušķi virs kreisās auss. Sievietes plīvurs var tikt uzlikts uz spilvena, aiz viņas galvas. Sievietes sejas aizsegšana ar plīvuru pirms apbedīšanas vai kremēšanas notiek pēc izvēles, balstoties uz ģimenes lēmumu.
38.6
Noteikumi attiecībā uz morālas dabas jautājumiem
38.6.1
Aborts
Tas Kungs pavēlēja: „Tev nebūs … nogalināt, nedz darīt ko līdzīgu tam.” (Mācības un Derību 59:6.) Baznīca neatbalsta plānveida abortus, kas veikti personīgo vai sociālo ērtību labad. Baznīcas locekļi nedrīkst izvēlēties veikt abortu, veikt to kādam citam, organizēt vai apmaksāt tā veikšanu vai mudināt kādu uz aborta veikšanu. Vienīgie iespējamie izņēmumi ir tad, kad:
-
grūtniecība ir iestājusies vardarbīgas izvarošanas vai asinsgrēka rezultātā;
-
kompetents ārsts uzskata, ka mātes dzīvībai vai veselībai draud nopietnas briesmas;
-
kompetents ārsts nosaka, ka auglim ir smagi bojājumi, kas bērniņam pēc dzimšanas neļaus izdzīvot.
Taču pat šie izņēmumi automātiski neattaisno abortu. Aborts ir ļoti nopietns jautājums. To vajadzētu apsvērt tikai pēc tam, kad atbildīgās personas ir saņēmušas apstiprinājumu caur lūgšanu. Šī procesa gaitā Baznīcas locekļi var apspriesties ar savu bīskapu.
38.6.2
Vardarbība
Vardarbība ir slikta izturēšanās vai nevērība pret citiem cilvēkiem, nodarot tiem fizisku, seksuālu, emocionālu vai finansiālu kaitējumu. Saskaņā ar Baznīcas nostāju, vardarbība jebkurā tās formā ir nepieļaujama. Tie, kuri nodara pāri saviem dzīvesbiedriem, bērniem, pārējiem ģimenes locekļiem vai jebkuram citam cilvēkam, pārkāpj Dieva un cilvēku likumus.
Visi Baznīcas locekļi, it īpaši vecāki un vadītāji, tiek mudināti būt modriem un uzcītīgiem un darīt visu iespējamo, lai pasargātu no vardarbības bērnus un citus cilvēkus. Ja Baznīcas locekļi uzzina par vardarbības gadījumiem, viņi par tiem ziņo varas iestādēm un apspriežas ar bīskapu. Baznīcas vadītājiem vajadzētu attiekties pret ziņojumiem par vardarbību nopietni un nekādā gadījumā neignorēt tos.
Visiem pieaugušajiem, kuri strādā ar bērniem vai jauniešiem, viena mēneša laikā pēc atbalstīšanas ir jāiziet apmācība par bērnu un jauniešu pasargāšanu (skat. ProtectingChildren.ChurchofJesusChrist.org). Viņiem ir atkārtoti jāiziet šī apmācība reizi trijos gados.
Vardarbības gadījumā Baznīcas vadītāju pirmais un tūlītējais pienākums ir palīdzēt tiem, kuri ir cietuši no vardarbības, un aizsargāt viegli ievainojamas personas no turpmākas vardarbības. Vadītājiem nevajadzētu mudināt personu palikt mājās vai atrasties apstākļos, kur tiek īstenota vardarbība vai kur persona nav drošībā.
38.6.2.1
Palīdzības dienests vardarbības gadījumā
Dažās valstīs Baznīca ir ieviesusi konfidenciālu palīdzības dienestu, lai palīdzētu stabu prezidentiem un bīskapiem. Šiem vadītājiem ir nekavējoties jāzvana palīdzības dienestam par katru situāciju, kad kāds cilvēks ir cietis no vardarbības vai pastāv risks, ka viņš var ciest no vardarbības. Viņiem vajadzētu zvanīt arī tādā gadījumā, ja viņiem ir zināms par Baznīcas locekli, kurš izmanto, iegādājas vai izplata bērnu pornogrāfijas materiālus.
Valstīs, kur nav šāda palīdzības dienesta, bīskapam, kurš uzzina par vardarbības gadījumu, vajadzētu sazināties ar savu staba prezidentu. Staba prezidentam vajadzētu prasīt padomu reģiona juriskonsultam reģiona birojā.
38.6.2.2
Konsultācijas vardarbības gadījumos
Vardarbības upuri bieži vien cieš no smagas traumas. Staba prezidenti un bīskapi izrāda viņiem sirsnīgu līdzjūtību un empātiju. Viņi sniedz garīgus ieteikumus un atbalstu, lai palīdzētu upuriem pārvarēt vardarbības postošo ietekmi.
Dažkārt upuriem ir kauna un vainas sajūta. Upuri nav vainojami šajā grēkā. Vadītāji palīdz viņiem un viņu ģimenēm izprast to, kā izjust Dieva mīlestību un rast dziedināšanu caur Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu (skat. Almas 15:8; 3. Nefija 17:9).
Staba prezidentiem un bīskapiem vajadzētu palīdzēt vardarbības īstenotājiem nožēlot grēkus un pārtraukt savu vardarbīgo rīcību. Ja pieaugušais ir pastrādājis seksuāla rakstura grēku pret bērnu, šāda veida uzvedību var būt ļoti grūti mainīt. Grēku nožēlošanas process var izrādīties ļoti ilgstošs. Skat. 38.6.2.3.
Papildus Baznīcas vadītāju iedvesmotās palīdzības saņemšanai upuriem, vardarbības īstenotājiem un viņu ģimenēm var būt nepieciešama profesionālu psihologu palīdzība. Sīkākai informācijai skat. 31.3.6.
38.6.2.3
Vardarbība pret bērnu vai jaunieti
Vardarbība pret bērnu vai jaunieti ir īpaši smags grēks (skat. Lūkas 17:2). Šajā kontekstā vardarbība pret bērnu vai jaunieti tiek saprasta kā:
-
Fiziskā vardarbība: smaga kaitējuma nodarīšana ķermenim ar fizisku spēku. Kaitējums var nebūt redzams.
-
Seksuālā vardarbība vai izmantošana: jebkādas seksuālas darbības ar bērnu vai jaunieti vai apzināta ļaušana vai palīdzēšana citiem veikt šādu darbību. Šajā kontekstā seksuālā vardarbība netiek attiecināta uz labprātīgām seksuālām attiecībām starp diviem nepilngadīgajiem, kuri ir aptuveni vienā vecumā.
-
Emocionālā vardarbība: rīcība un izteikumi, kas nodara nopietnu kaitējumu bērna vai jaunieša pašcieņai vai pašvērtējumam. Tā parasti ietver atkārtotus un pastāvīgus apvainojumus, manipulēšanu un kritiku, kas ir pazemojoša un noniecinoša. Tā var ietvert arī rupju nevērību.
-
Bērnu pornogrāfija: skat. 38.6.6.
Ja bīskaps vai staba prezidents uzzina par vardarbību pret bērnu vai jaunieti vai viņam ir radušās šādas aizdomas, viņš nekavējoties seko norādījumiem, kas sniegti 38.6.2.1. Viņš arī rīkojas, lai palīdzētu pasargāt upurus no turpmākas vardarbības.
Ja kāds pieaugušais Baznīcas loceklis ļaunprātīgi izturas pret bērnu vai jaunieti, kā aprakstīts šajā sadaļā, tad ir obligāti jāsasauc Baznīcas piederības padome un jāieraksta piezīme Baznīcas locekļa pierakstā. Skat. arī 38.6.2.5.
Ja nepilngadīga persona ir vardarbīgi izturējusies pret bērnu, staba prezidentam ir jāsazinās ar Augstākā prezidija biroju, kas sniegs norādījumus.
38.6.2.4
Vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo
Nav tādas vienas vardarbības definīcijas, ko varētu piemērot visās situācijās. Varmācīgas rīcības izpausmes pēc savas smaguma pakāpes ir ļoti dažādas. To spektrs svārstās starp asu piezīmju izteikšanu laiku pa laikam līdz pat smaga kaitējuma nodarīšanai.
Ja bīskaps vai staba prezidents uzzina par vardarbību pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo, viņš nekavējoties rīkojas pēc norādījumiem, kas ietverti sadaļā 38.6.2.1. Viņš arī rīkojas, lai palīdzētu pasargāt upurus no turpmākas vardarbības.
Vadītāji tiecas pēc Gara vadības, lai saprastu, vai atbilstošākais rīcības veids vardarbības risināšanai ir personīgas konsultācijas vai Baznīcas piederības padomes sasaukšana. Viņi var apspriesties par rīcības veida izvēli arī ar savu tiešo priesterības vadītāju. Tomēr jebkāda vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo, kas atbilst turpmākajam aprakstam, prasa Baznīcas piederības padomes noturēšanu.
-
Fiziskā vardarbība: smaga kaitējuma nodarīšana ķermenim ar fizisku spēku. Kaitējums var nebūt redzams.
-
Seksuālā vardarbība: skat. situācijas, kas aprakstītas sadaļā 38.6.18.3.
-
Emocionālā vardarbība: rīcība un izteikumi, kas nodara nopietnu kaitējumu personas pašcieņai vai pašvērtējumam. Tā parasti ietver atkārtotus un pastāvīgus apvainojumus, manipulēšanu un kritiku, kas ir pazemojoša un noniecinoša.
-
Finansiālā vardarbība: ļaunprātīga kādas personas finansiāla izmantošana. Tā var ietvert nelikumīgu vai neatļautu personas īpašuma, naudas vai citu vērtīgu lietu izmantošanu. Tā var ietvert arī krāpniecisku finanšu varas iegūšanu pār kādu cilvēku. Tā var ietvert finanšu varas pielietošanu, lai piespiestu otru uz noteiktu rīcību.
38.6.2.5
Baznīcas aicinājumi, tempļa apmeklējuma rekomendācijas un piezīmes Baznīcas locekļu pierakstos
Baznīcas locekļiem, kuri ir bijuši vardarbīgi, nevajadzētu piešķirt Baznīcas aicinājumus, un tie nedrīkst saņemt tempļa apmeklējuma rekomendāciju, kamēr viņi nav nožēlojuši grēkus un viņu ierobežojumi dalībai Baznīcā nav atcelti.
Ja persona ir īstenojusi seksuālu vardarbību vai arī smagu fiziska vai emocionāla rakstura vardarbību pret bērnu vai jaunieti, viņa/viņas Baznīcas locekļa pierakstā tiks iekļauta īpaša piezīme. Viņam/viņai nedrīkst piešķirt nevienu aicinājumu vai norīkojumu, kas ir saistīts ar bērniem vai jauniešiem. Tas nozīmē arī to, ka viņam/viņai netiek piešķirts kalpošanas norīkojums ģimenei, kur mājās dzīvo jaunieši vai bērni. Vēl tas nozīmē, ka par viņa/viņas kalpojošo pārinieku netiek norīkoti jaunieši. Šiem ierobežojumiem ir jāpaliek spēkā līdz brīdim, kad Augstākais prezidijs dos pilnvarojumu attiecīgās piezīmes dzēšanai.
38.6.2.6
Staba un bīskapijas padomes
Staba un bīskapijas padomēs staba prezidiji un bīskapības regulāri pārskata Baznīcas noteikumus un vadlīnijas par vardarbības novēršanu un rīcību vardarbības gadījumos. Vadītāji un padomes locekļi tiecas pēc Gara vadības, mācot par šo emocionāli smago tēmu un apspriežot to.
Padomes locekļiem ir jāiziet arī apmācība par bērnu un jauniešu pasargāšanu (skat. 38.6.2).
38.6.2.7
Juridiskie jautājumi saistībā ar vardarbību
Ja Baznīcas loceklis ar savu vardarbīgo rīcību ir pārkāpis attiecīgajā valstī piemērojamos likumus, bīskapam vai staba prezidentam vajadzētu mudināt Baznīcas locekli ziņot par šo rīcību tiesībsargājošajām iestādēm vai citām atbilstošām valsts iestādēm.
Baznīcas vadītājiem un Baznīcas locekļiem vajadzētu izpildīt savu tiesisko pienākumu — ziņot par vardarbību varas iestādēm.
38.6.4
Dzimstības kontrole
Laulātajiem pāriem, kuri spēj radīt bērnus, ir dota privilēģija — nodrošināt mirstīgo ķermeni Dieva garīgajiem bērniem, par kuru uzturēšanu un audzināšanu viņi pēc tam ir atbildīgi (skat. 2.1.3). Lēmums par to, cik bērnu laist pasaulē un kad to darīt, ir ārkārtīgi personisks un privāts. Tas ir jāpieņem laulātajam pārim, apspriežoties ar To Kungu.
38.6.5
Šķīstība un uzticība
Tā Kunga Šķīstības likums ir:
-
atturēšanās no dzimumattiecībām starp vīrieti un sievieti ārpus laulības ietvariem;
-
uzticība laulībā.
Fiziskā tuvība starp vīru un sievu ir iecerēta kā skaista un svēta. Dievs to ir iedibinājis bērnu radīšanai un mīlestības jūtu paušanai starp vīru un sievu.
38.6.6
Bērnu pornogrāfija
Baznīca nosoda jebkāda veida bērnu pornogrāfiju. Ja bīskaps vai staba prezidents uzzina par kādu Baznīcas locekli, kurš ir iesaistīts bērnu pornogrāfijā, viņš nekavējoties rīkojas pēc norādījumiem, kas minēti sadaļā 38.6.2.1.
38.6.8
Sieviešu dzimumorgānu kropļošana
Baznīca nosoda sieviešu dzimumorgānu kropļošanu.
38.6.10
Asinsgrēks
Baznīca nosoda jebkādu asinsgrēku. Šajā gadījumā asinsgrēks ir seksuālas attiecības starp:
-
vecāku un bērnu;
-
vecvecāku un mazbērnu;
-
brāli un māsu;
-
tēvoci vai tanti un brāļameitu/brāļadēlu vai māsasmeitu/māsasdēlu.
Šajā kontekstā bērns, mazbērns, brālis un māsa, brāļameita un māsasmeita, kā arī brāļadēls un māsasdēls ir gan bioloģiskie radinieki, gan tuvinieki, kuri par tādiem kļuvuši adopcijas ceļā, kļūstot par pameitu/padēlu vai nokļūstot audžuģimenē.
Ja asinsgrēka upuris ir nepilngadīgais, bīskaps vai staba prezidents zvana Baznīcas vardarbības palīdzības dienestam, ja attiecīgajā valstī tas ir pieejams (skat. 38.6.2.1). Citās valstīs staba prezidentam vajadzētu prasīt padomu reģiona juriskonsultam reģiona birojā. Viņš tiek mudināts arī vērsties pie Ģimenes lietu dienesta vai labklājības un pašpaļāvības pārvaldnieka reģiona birojā.
Ja Baznīcas loceklis pastrādā asinsgrēku, ir nepieciešams noturēt Baznīcas piederības padomes sanāksmi un ierakstīt piezīmi Baznīcas locekļa pierakstā. Asinsgrēka gadījumā gandrīz vienmēr ir nepieciešams, lai Baznīca anulētu personas piederību Baznīcai.
Ja asinsgrēku ir pastrādājis nepilngadīgais, staba prezidents sazinās ar Augstākā prezidija biroju, lai saņemtu norādījumus.
Asinsgrēka upuri bieži vien cieš no smagas traumas. Vadītāji izrāda viņiem sirsnīgu līdzjūtību un empātiju. Viņi sniedz garīgu atbalstu un padomus, lai palīdzētu pārvarēt asinsgrēka postošās sekas.
Dažkārt upuriem ir kauna un vainas sajūta. Upuri nav vainojami šajā grēkā. Vadītāji palīdz viņiem un viņu ģimenēm izprast to, kā izjust Dieva mīlestību un rast dziedināšanu caur Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu (skat. Almas 15:8; 3. Nefija 17:9).
Papildus Baznīcas vadītāju iedvesmotas palīdzības saņemšanai upuriem un viņu ģimenēm var būt nepieciešama profesionālu psihologu palīdzība. Lai iegūtu vairāk informācijas, skat. 38.6.18.2.
38.6.12
Okultisms
Okultisms pievēršas tumsībai un noved pie maldiem. Tas grauj ticību Kristum.
Okultismā ir ietverta sātana pielūgšana. Tajā arī ir ietvertas mistiskas darbības, kas ir pretrunā Jēzus Kristus evaņģēlijam. Šo darbību skaitā ir zīlēšana, lāstu uzlikšana un dziedināšanas metodes, kas ir Dieva priesterības spēka atdarināšana, kā arī vēl citas darbības (skat. Moronija 7:11–17).
Baznīcas locekļi nedrīkst iesaistīties nekādās sātana pielūgšanas izpausmēs vai jebkāda veida okultisma praktizēšanā. Viņiem nevajadzētu pievērsties šai tumsonībai savstarpējās sarunās vai Baznīcas sanāksmēs.
38.6.13
Pornogrāfija
Baznīca nosoda jebkāda veida pornogrāfiju. Jebkāda veida pornogrāfijas izmantošana postoši ietekmē cilvēka dzīvi, ģimeni un sabiedrību. Tā arī aizdzen Tā Kunga Garu. Baznīcas locekļiem vajadzētu izvairīties no jebkādiem pornogrāfiskiem materiāliem un iebilst pret to ražošanu, izplatīšanu un izmantošanu.
Lai palīdzētu personai nožēlot grēkus saistībā ar pornogrāfisku materiālu izmantošanu, parasti pietiek ar privātām konsultācijām un neoficiāliem Baznīcas piederības ierobežojumiem. Parasti Baznīcas piederības padomes netiek sasauktas. Tomēr padome var būt nepieciešama, ja notiek intensīva un kompulsīva pornogrāfijas izmantošana, kas ir nodarījusi ievērojamu kaitējumu Baznīcas locekļa laulībai vai ģimenei (skat. 38.6.5). Ja Baznīcas loceklis veido, glabā, atkārtoti izmanto bērnu pornogrāfiskos attēlus vai dalās tajos, ir nepieciešams sasaukt padomes sanāksmi (skat. 38.6.6).
38.6.14
Aizspriedumi
Visi cilvēki ir Dieva bērni. Visi cilvēki ir brāļi un māsas — Viņa dievišķās ģimenes locekļi (skat. „Ģimene — vēstījums pasaulei”). Dievs ir „licis visām tautām celties no vienām asinīm” (Ap. d. 17:26). „Visi ir vienādi” Viņa priekšā (skat. 2. Nefija 26:33). Katra persona „Viņa acīs ir tikpat dārga kā cita” (Jēkaba gr. 2:21).
Aizspriedumi ir pretrunā cilvēcei atklātajam Dieva vārdam. Dieva labvēlība vai nelabvēlība ir atkarīga no cilvēka nodošanās Viņam un Viņa baušļu ievērošanas, nevis no viņa ādas krāsas vai citām individuālajām iezīmēm.
Baznīca aicina visus cilvēkus atteikties no aizspriedumos balstītas attieksmes un rīcības attiecībā uz jebkuru cilvēku grupu vai indivīdu. Baznīcas locekļiem vajadzētu izrādīt iniciatīvu cieņpilnas attieksmes sekmēšanā pret visiem Dieva bērniem. Baznīcas locekļi seko Glābēja pavēlei — mīlēt apkārtējos (skat. Mateja 22:35–39). Viņiem būtu jācenšas izturēties labvēlīgi pret visiem cilvēkiem, noraidot jebkāda veida aizspriedumus. Tajos ietilpst uz cilvēka rasi, etnisko piederību, tautību, cilti, dzimumu, vecumu, invaliditāti, sociālekonomisko statusu, reliģisko pārliecību vai tās trūkumu un seksuālo orientāciju balstīti aizspriedumi.
38.6.15
Homoseksuālas tieksmes un homoseksuāla uzvedība
Baznīca mudina ģimenes un Baznīcas locekļus iejūtīgi, mīloši un cieņpilni palīdzēt cilvēkiem, kurus piesaista sava dzimuma pārstāvji. Baznīca arī sekmē tādas izpratnes veidošanos sabiedrībā, kas atspoguļo Baznīcas mācības par laipnu attieksmi, citu iekļaušanu, mīlestību pret apkārtējiem un cieņu pret visiem cilvēkiem. Baznīcai nav noteiktas nostājas attiecībā uz to, kas izraisa homoseksuālas tieksmes.
Dieva baušļi aizliedz jebkādu nešķīstu rīcību gan heteroseksuālo, gan viendzimuma attiecību ietvaros. Baznīcas vadītāji dod padomus Baznīcas locekļiem, kuri ir pārkāpuši Šķīstības likumu. Vadītāji palīdz viņiem iegūt skaidru izpratni par ticību Jēzum Kristum un Viņa īstenoto Izpirkšanu, grēku nožēlošanas procesu un dzīves mērķi uz Zemes.
Ja Baznīcas locekļiem ir homoseksuālas tieksmes un viņi cenšas dzīvot saskaņā ar Šķīstības likumu, vadītāji atbalsta un iedrošina viņus šīs apņemšanās ievērošanā. Šie Baznīcas locekļi drīkst saņemt aicinājumus Baznīcā, tempļa apmeklējuma rekomendāciju un, ja viņi ir cienīgi, arī tempļa priekšrakstus. Vīriešu dzimuma Baznīcas locekļiem var tikt piešķirta priesterība, un viņi drīkst to izmantot.
Visi Baznīcas locekļi, kuri ievēro savas derības, mūžībā saņems visas tiem apsolītās svētības, neatkarīgi no tā, vai viņu apstākļi ļauj tiem saņemt mūžīgās laulības svētības un vecākiem paredzētās svētības šīs dzīves laikā (skat. Mosijas 2:41).
38.6.16
Viendzimuma laulība
Ņemot vērā doktrināro principu, kas balstās uz Svētajiem Rakstiem, Baznīca apstiprina, ka laulībai starp vīrieti un sievieti ir izšķiroša loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību. Baznīca arī apstiprina, ka Dieva likumos laulība tiek definēta kā likumīga un legāla savienība starp vīrieti un sievieti.
38.6.17
Seksuālā izglītība
Vecākiem ir galvenā atbildība par savu bērnu seksuālo audzināšanu. Vecākiem vajadzētu atklāti, skaidri un regulāri runāt ar saviem bērniem par veselīgu, uz taisnīguma principiem balstītu seksualitāti.
38.6.18
Seksuālā vardarbība, izvarošana un citi seksuālā uzbrukuma veidi
Baznīca nosoda seksuālo vardarbību. Šajā kontekstā seksuālā vardarbība tiek definēta kā jebkādas nevēlamas seksuālās darbības uzspiešana kādam citam cilvēkam. Seksuālas darbības ar personu, kura nedod vai nevar likumīgi dot tam savu piekrišanu, tiek uzskatītas par seksuālo vardarbību. Seksuālā vardarbība var tikt īstenota arī attiecībās ar dzīvesbiedru vai satikšanās periodā. Lai iegūtu vairāk informācijas par seksuālo vardarbību pret bērnu vai jaunieti, skat. 38.6.2.3.
Seksuālā vardarbība ietver visdažādākās darbības, sākot ar seksuālu uzmākšanos, beidzot ar izvarošanu un citiem seksuāla rakstura uzbrukumiem. Tai var būt gan fiziskas, gan verbālas, gan cita veida izpausmes. Norādījumus par to, kā apspriesties ar Baznīcas locekļiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību, izvarošanu vai citu seksuāla rakstura uzbrukumu, skat. 38.6.18.2.
Ja Baznīcas locekļiem ir aizdomas par seksuālu vardarbību vai arī viņi ir uzzinājuši par to, viņiem ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk, lai pasargātu upurus un citus cilvēkus. Tajā ietilpst ziņošana varas iestādēm, kā arī bīskapa vai staba prezidenta brīdināšana. Ja cietušais ir bērns, Baznīcas locekļiem vajadzētu rīkoties pēc sadaļā 38.6.2 minētajiem norādījumiem.
38.6.18.2
Konsultācijas seksuālās vardarbības, izvarošanas un citu seksuāla rakstura uzbrukumu upuriem
Seksuālās vardarbības, izvarošanas vai citu seksuāla rakstura uzbrukumu upuri bieži cieš no smagas traumas. Kad viņi uztic notikušo bīskapam vai staba prezidentam, viņš izturas ar sirsnīgu līdzjūtību un iejūtību. Viņš sniedz garīga rakstura padomus un atbalstu, lai palīdzētu upuriem pārvarēt vardarbības postošās sekas. Viņš arī piezvana Baznīcas palīdzības dienestam vardarbības jautājumos, ja tāds ir pieejams.
Dažkārt upuriem ir kauna un vainas sajūta. Upuri nav vainojami šajā grēkā. Vadītāji nevaino upuri. Viņi palīdz upuriem un viņu ģimenēm izprast to, kā izjust Dieva mīlestību un rast dziedināšanu caur Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu (skat. Almas 15:8; 3. Nefija 17:9).
Kaut arī Baznīcas locekļi paši var izvēlēties dalīties ar vadītājiem informācijā par vardarbības vai uzbrukuma gadījumu, vadītājiem nevajadzētu pārmērīgi pievērsties detalizētiem aspektiem. Upuriem tas var kaitēt.
Papildus Baznīcas vadītāju iedvesmotas palīdzības saņemšanai upuriem un viņu ģimenēm var būt nepieciešama profesionālu psihologu palīdzība. Sīkākai informācijai skat. 31.3.6.
38.6.18.3
Baznīcas piederības padomes
Attiecībā uz personu, kura ir veikusi seksuālu uzbrukumu vai īstenojusi seksuālu vardarbību, var būt nepieciešams sasaukt Baznīcas piederības padomi. Ja Baznīcas loceklis ir veicis izvarošanu vai tiek atzīts par vainīgu cita veida seksuālā uzbrukumā, tiek prasīts sasaukt Baznīcas piederības padomi.
38.6.20
Pašnāvība
Laicīgā dzīve ir vērtīga Dieva dāvana — dāvana, kas būtu jānovērtē un jāsargā. Baznīca stingri iestājas par pašnāvību novēršanas centieniem.
Vairums cilvēku, kuri ir prātojuši par pašnāvības iespēju, tādējādi vēlas atbrīvoties no savām fiziskajām, mentālajām, emocionālajām vai garīgajām sāpēm. Šādiem indivīdiem ir nepieciešama mīlestība, palīdzība un atbalsts, ko sniedz viņu ģimenes locekļi, Baznīcas vadītāji un kvalificēti speciālisti.
Ja Baznīcas loceklis apsver pašnāvības mēģinājumu vai ir to veicis, bīskaps sniedz viņam/viņai savu garīdznieka atbalstu. Viņš arī nekavējoties palīdz Baznīcas loceklim saņemt profesionālu palīdzību.
Par spīti tuvinieku, vadītāju un profesionālu speciālistu pūliņiem, pašnāvība ne vienmēr ir novēršama. Tā atstāj aiz sevis dziļas sirdssāpes, emocionālus satricinājumus un neatbildētus jautājumus tuvinieku un citu cilvēku dzīvē. Vadītājiem šādos gadījumos vajadzētu dot padomu un mierināt ģimeni. Viņi nodrošina tiem aprūpi un atbalstu.
Nav pareizi, ja persona atņem sev dzīvību. Tomēr tikai Dievs ir spējīgs spriest par katra cilvēka domām, rīcību un atbildības līmeni (skat. 1. Samuēla 16:7; Mācības un Derību 137:9).
Tie, kuri ir zaudējuši mīļoto cilvēku viņa/viņas pašnāvības dēļ, var rast cerību un dziedināšanu Jēzū Kristū un Viņa Izpirkšanā.
38.6.23
Transpersonas
Transpersonas saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem. Pret Baznīcas locekļiem un Baznīcai nepiederošām personām, kuras uzskata sevi par transpersonu, un pret viņu ģimeni un draugiem būtu jāizturas iejūtīgi, laipni, līdzjūtīgi un ar lielu, kristīgu mīlestību. Visi ir laipni lūgti apmeklēt Baznīcas Svētā Vakarēdiena sanāksmi, citas svētdienas sanāksmes un sociālos pasākumus (skat. 38.1.1).
Dzimumam ir būtiska loma Debesu Tēva laimes iecerē. Jēdziens dzimums ģimenes vēstījumā tiek skaidrots kā bioloģiskais dzimums dzimšanas brīdī. Daži cilvēki izjūt neatbilstību starp savu bioloģisko dzimumu un savu personīgo dzimuma identitāti. Tādēļ viņi var uzskatīt sevi par transpersonu. Baznīcai nav noteiktas nostājas attiecībā uz to, kādu iemeslu dēļ cilvēki uzskata sevi par transpersonu.
Vairumā Baznīcas pasākumu un dažos priesterības priekšrakstos valda dzimumu neitralitāte. Transpersonas var tikt kristītas un konfirmētas, kā tas ir aprakstīts sadaļā 38.2.8.10. Tās var arī pieņemt Svēto Vakarēdienu un saņemt priesterības svētības. Tomēr ordinēšana priesterībā un tempļa priekšraksti tiek veikti atbilstoši bioloģiskajam dzimumam dzimšanas brīdī.
Baznīcas vadītāji ir pret jebkādu medicīnisku vai ķirurģisku iejaukšanos, kuras mērķis ir mainīt dzimumu uz pretēju bioloģiskajam dzimumam personas piedzimšanas brīdī („dzimuma maiņu”). Vadītāji norāda, ka šādu darbību veikšana ierobežos Baznīcas locekļa privilēģijas.
Vadītāji ir arī pret sociālo dzimuma maiņu. Sociālā dzimuma maiņa sevī ietver ģērbšanās vai ārējā izskata maiņu, vārda vai personas vietniekvārda maiņu ar mērķi pasniegt sevi pretēji savam bioloģiskajam dzimumam dzimšanas brīdī. Vadītāji norāda, ka tie, kuri veiks šo sociālo pāreju, šīs pārejas laikā saskarsies ar dažiem Baznīcas locekļa privilēģiju ierobežojumiem.
Ierobežojumu skaitā ir priesterības saņemšanas vai tās pielietošanas, tempļa rekomendācijas saņemšanas vai tās izmantošanas, kā arī dažu Baznīcas aicinājumu piešķiršanas ierobežojumi. Kaut arī dažas Baznīcas locekļa privilēģijas ir ierobežotas, persona tiek laipni aicināta piedalīties pārējos Baznīcas pasākumos.
Ja Baznīcas loceklis nolemj mainīt savu vārdu vai personas vietniekvārdus, ar kādiem tiek uzrunāts, uz sev vēlamo dzimumu, šo vārdu var atzīmēt lauciņā „Vēlamais vārds” Baznīcas locekļa pierakstā. Šo personu bīskapijā drīkst uzrunāt viņa/viņas vēlamajā vārdā.
Dažādās vienībās un saistībā ar dažādām personām apstākļi var būt ļoti atšķirīgi. Baznīcas locekļi un vadītāji apspriežas cits ar citu un ar To Kungu. Reģiona prezidiji palīdzēs vietējiem vadītājiem iejūtīgi risināt individuālas situācijas. Bīskapi apspriežas ar staba prezidentu. Stabu prezidentiem un misiju prezidentiem šādos jautājumos ir jālūdz padoms reģiona prezidijam (skat. 32.6.3).
38.7
Ārstēšanās un veselības uzturēšanas noteikumi
38.7.2
Apbedīšana un kremēšana
Mirušā cilvēka ģimene lemj par to, vai viņa/viņas ķermenis ir jāapglabā vai jākremē. Viņi ciena attiecīgā indivīda vēlmes.
Dažās valstīs likums nosaka, ka mirušajam ir jātiek kremētam. Citkārt apbedīšana būtu nepraktiska, vai arī ģimene to nevar atļauties. Katrā gadījumā pret mirušā ķermeni būtu jāizturas ar cieņu un pietāti. Baznīcas locekļiem vajadzētu justies pārliecinātiem, ka Augšāmcelšanās būs spēkā jebkurā gadījumā (skat. Almas 11:42–45).
Ja tas ir iespējams, mirušā, endaumentu saņēmušā Baznīcas locekļa ķermeni pirms apglabāšanas vai kremēšanas vajadzētu ietērpt tempļa ceremoniālajā apģērbā (skat. 38.5.8).
38.7.3
Bērni, kuri ir miruši pirms piedzimšanas (nedzīvi dzimušie un neiznēsātie bērni)
Vecāki var izlemt, vai rīkot bērnam piemiņas vai bēru dievkalpojumu.
Bērniem, kuri ir miruši pirms piedzimšanas, tempļa priekšraksti nav nepieciešami un netiek veikti. Tas neliedz šiem bērniem iespēju — būt par daļu no savas ģimenes mūžībā. Vecāki tiek mudināti uzticēties Tam Kungam un tiekties pēc Viņa sniegtā mierinājuma.
38.7.4
Eitanāzija
Laicīgā dzīve ir dārga Dieva dāvana. Eitanāzija ir apzināta dzīvības izbeigšana cilvēkam, kurš cieš no neārstējamas slimības vai cita smaga stāvokļa. Persona, kura piedalās eitanāzijā, tostarp palīdz kādam nomirt pašnāvības ceļā, pārkāpj Dieva baušļus un, iespējams, pārkāpj arī vietējos likumus.
Ārkārtēju dzīvības atbalsta pasākumu pārtraukšana vai atteikšanās no tiem cilvēka dzīves beigās netiek uzskatīta par eitanāziju (skat. 38.7.11).
38.7.5
HIV infekcija un AIDS
Baznīcas sanāksmēs un pasākumos vajadzētu laipni uzņemt arī tos Baznīcas locekļus, kuri ir inficēti ar HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusu) vai kuriem ir AIDS (iegūtā imūndeficīta sindroms). Viņu klātbūtne neapdraud citu cilvēku veselību.
38.7.8
Ārstēšanās un veselības aprūpe
Vēršanās pēc kompetentu mediķu palīdzības, vienlaikus īstenojot ticību un saņemot priesterības svētības, var palīdzēt cilvēkam tikt dziedinātam saskaņā ar Tā Kunga gribu.
Baznīcas locekļiem nevajadzētu izmantot vai ieteikt citiem ētiski, garīgi vai tiesiski apšaubāmas ārstēšanās vai veselības aprūpes metodes. Tiem, kuriem ir veselības problēmas, vajadzētu konsultēties ar kompetentiem un profesionāliem mediķiem, kuri ir ieguvuši licences viņu praktizētajā jomā.
38.7.9
Medicīniskā marihuāna
Baznīca iebilst pret marihuānas lietošanu nemedicīniskiem nolūkiem. Skat. 38.7.14.
38.7.11
Dzīves paildzināšana (tostarp dzīvības uzturēšana)
Baznīcas locekļiem nevajadzētu just pienākumu — ar ārkārtas līdzekļiem pagarināt cilvēka mirstīgo dzīvi. Vislabāk būtu, ja šādus lēmumus, kad vien tas ir iespējams, pieņemtu pati persona vai tās ģimenes locekļi. Viņiem vajadzētu lūgt padomu kompetentiem mediķiem un tiekties pēc dievišķas vadības caur lūgšanu.
38.7.13
Vakcinācija
Vakcinācijas, ko veic kompetenti un profesionāli mediķi, pasargā veselību un glābj dzīvību. Baznīcas locekļi tiek mudināti izmantot vakcināciju, lai pasargātu sevi, savus bērnus un vietējo sabiedrību.
Beigu beigās indivīdi paši ir atbildīgi par savu personīgo lēmumu pieņemšanu saistībā ar vakcināciju. Ja Baznīcas locekļiem šajā ziņā rodas kādas bažas, viņiem vajadzētu konsultēties ar kompetentiem un profesionāliem mediķiem, kā arī tiekties pēc Svētā Gara vadības.
38.7.14
Gudrības vārds un veselīgi paradumi
Gudrības vārds ir Dieva dota pavēle. Pravieši ir paskaidrojuši, ka Mācības un Derību 89. nodaļā ietvertās mācības nozīmē atturēšanos no tabakas izstrādājumu, stipro dzērienu (alkohola) un karsto dzērienu (tējas un kafijas) lietošanas.
Pastāv arī citas kaitīgas vielas un ieradumi, kas nav izklāstīti Gudrības vārdā vai Baznīcas vadītāju mācībās. Lemjot par to, kas nāktu par labu viņu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai veselībai, Baznīcas locekļiem vajadzētu lūgt un izmantot pašiem savas spriestspējas, rīkojoties gudri.
38.8
Administratīvie noteikumi
38.8.1
Adopcija un audžuģimenes
Bērnu adopcija un pieņemšana audžuģimenē var svētīt gan bērnus, gan ģimenes. Adopcijas ceļā var izveidot mīlošu, mūžīgu ģimeni. Neatkarīgi no tā, vai bērni ir ienākuši ģimenē adopcijas ceļā vai piedzimstot, viņi ir vienlīdz dārga svētība.
Baznīcas locekļiem, kuri vēlas adoptēt bērnus vai pieņemt tos audžuģimenē, būtu jāievēro visi šādos gadījumos piemērojamie attiecīgo valstu un valdību likumi.
38.8.4
Augstāko pilnvaroto, Augstāko amatpersonu un reģionu Septiņdesmito autogrāfi un fotogrāfijas
Baznīcas locekļiem nevajadzētu lūgt Augstāko pilnvaroto, Augstāko amatpersonu un reģionu Septiņdesmito autogrāfus. Šāda rīcība mazina viņu svētā aicinājuma un sanāksmju garu. Tas var arī liegt viņiem sasveicināties ar citiem Baznīcas locekļiem.
Baznīcas locekļiem nevajadzētu uzņemt Augstāko pilnvaroto, Augstāko amatpersonu un reģionu Septiņdesmito fotogrāfijas lūgšanu zālē.
38.8.7
Baznīcas žurnāli
Baznīcas žurnālu skaitā ietilpst:
-
žurnāls Draugs, kas paredzēts bērniem;
-
žurnāls Jauniešu spēkam, kas paredzēts jauniešiem;
-
žurnāls Liahona pieaugušajiem.
Augstākais prezidijs mudina visus Baznīcas locekļus lasīt Baznīcas žurnālus. Žurnāli var palīdzēt Baznīcas locekļiem apgūt Jēzus Kristus evaņģēliju, studēt mūsdienu praviešu mācības, izjust piederību pasaules mēroga Baznīcas saimei, ar ticību stāties pretī izaicinājumiem un tuvināties Dievam.
38.8.8
Baznīcas nosaukums, logotips un simbols
Baznīcas nosaukums, logotips un simbols ir Baznīcas galvenās identifikācijas zīmes.
Logotips un simbols. Baznīcas oficiālais logotips un simbols (skat. iepriekš redzamo ilustrāciju) ir jāizmanto tikai tā, kā to ir apstiprinājis Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums. Tos nedrīkst izmantot kā dekoratīvus elementus. Tos arī nedrīkst izmantot nekāda veida personiskiem, komerciāliem vai reklāmas nolūkiem.
38.8.10
Datori
Baznīcas sanāksmju namos pieejamos datorus un programmatūru nodrošina un to izmantošanu pārvalda Baznīcas galvenais birojs vai reģiona birojs. Vadītāji un Baznīcas locekļi izmanto šos resursus, lai īstenotu Baznīcas mērķus, tostarp ģimenes vēstures darba veikšanu.
Visai programmatūrai šajos datoros ir jābūt atbilstošai Baznīcas iegādātajai licencei.
38.8.12
Mācību programmu materiāli
Baznīca nodrošina dažādus materiālus, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem apgūt Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvot pēc tā. To skaitā ir Svētie Raksti, vispārējās konferences vēstījumi, žurnāli, rokasgrāmatas, grāmatas un citi materiāli. Vadītāji mudina Baznīcas locekļus izmantot Svētos Rakstus un pēc nepieciešamības arī citus materiālus, lai studētu evaņģēliju mājās.
38.8.14
Ģērbšanās un ārējais izskats
Baznīcas locekļi tiek mudināti izrādīt cieņu pret savu ķermeni, izdarot izvēli par labu piedienīgam apģērbam un izskatam. Attiecībā uz to, kas tiek uzskatīts par piemērotu dažādās kultūrās un dažādos pasākumos, valda zināmas atšķirības.
38.8.16
Gavēņa diena
Baznīcas locekļi drīkst gavēt jebkurā laikā. Tomēr parasti gavēnis tiek ievērots mēneša pirmajā sabata dienā.
Gavēņa dienas ievērošanā parasti ietilpst lūgšanas, 24 stundu ilga atturēšanās no ēdiena un dzēriena (ja tas ir fiziski iespējams) un dāsnu gavēņa ziedojumu pienešana. Gavēņa ziedojums ir ziedojuma iemaksāšana, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem (skat. 22.2.2).
Dažkārt mēneša pirmajā sabatā tiek noturētas Baznīcas pasaules mēroga vai vietējā mēroga sanāksmes. Tādā gadījumā staba prezidijs gavēņa ievērošanai nosaka citu sabata dienu.
38.8.17
Azartspēles un loterijas
Baznīca iestājas pret azartspēļu spēlēšanu jebkurā to formā un iesaka to nedarīt. To skaitā ietilpst arī sporta likmes totalizatoros un valdības sponsorētās loterijas.
38.8.19
Imigrācija
Baznīcas locekļiem, kuri paliek savā dzimtajā zemē, bieži paveras iespēja — celt un stiprināt Baznīcu savā zemē. Tomēr imigrācija uz citu valsti ir katra personīgā izvēle.
Baznīcas locekļiem, kuri pārceļas uz citu valsti, būtu jāievēro visi tur piemērojamie likumi (skat. Mācības un Derību 58:21).
Misionāriem nevajadzētu piedāvāt sponsorēt citu cilvēku imigrāciju.
38.8.22
Valsts likumi
Baznīcas locekļiem vajadzētu ievērot, cienīt un atbalstīt tās valsts likumus, kurā viņi dzīvo vai kuru viņi apceļo (skat. Mācības un Derību 58:21–22; Ticības apliecinājumi 1:12). Tas attiecas arī uz likumiem, kas aizliedz aktīvu sludināšanu.
38.8.25
Baznīcas locekļu saziņa ar Baznīcas galveno pārvaldi
Baznīcas locekļiem tiek lūgts atturēties no zvanīšanas, e-pastu sūtīšanas vai vēstuļu rakstīšanas Augstākajiem pilnvarotajiem, vēršoties pie viņiem ar doktrināriem jautājumiem, personīgiem izaicinājumiem vai lūgumiem. Tiecoties pēc garīgas vadības, Baznīcas locekļi tiek mudināti vērsties pie vietējiem vadītājiem, tostarp pie savas Palīdzības biedrības prezidentes vai elderu kvoruma prezidenta (skat. 31.3).
38.8.27
Baznīcas locekļi ar invaliditāti
Vadītāji un Baznīcas locekļi tiek mudināti pievērsties visu to cilvēku vajadzībām, kuri dzīvo viņu vienībā. Baznīcas locekļi ar invaliditāti tiek novērtēti un var sniegt ievērojamu ieguldījumu. Cilvēkiem var būt intelektuāla, sociāla, emocionāla vai fiziska rakstura invaliditāte.
38.8.29
Citas ticības
Daudzās citās ticībās ir rodams daudz iedvesmojošu, cēlu un visaugstākās cieņas vērtu aspektu. Misionāriem un citiem Baznīcas locekļiem ir jābūt iejūtīgiem un jāizturas ar cieņu pret citu cilvēku uzskatiem un tradīcijām.
38.8.30
Politiskā un pilsoniskā iesaiste
Baznīcas locekļi tiek mudināti piedalīties politiskajās un valstiskajās norisēs. Daudzās valstīs to skaitā var ietilpt:
-
balsošana;
-
pievienošanās politiskajām partijām vai darbība tajās;
-
finansiāla atbalsta sniegšana;
-
saziņa ar partijas amatpersonām un kandidātiem;
-
darbība vietējā un valsts mēroga pārvaldē, tiekot ievēlētiem vai ieceltiem dažādos amatos.
Baznīcas locekļi tiek mudināti piedalīties arī citos cienījamos pasākumos ar mērķi — padarīt vietējo sabiedrību par veselīgu vidi, kur dzīvot un audzināt bērnus.
Vietējiem Baznīcas vadītājiem nevajadzētu organizēt Baznīcas locekļu dalību politiskajās norisēs. Tāpat vadītājiem nevajadzētu mēģināt ietekmēt Baznīcas locekļu iesaisti tajās.
Vadītājiem un Baznīcas locekļiem vajadzētu arī izvairīties no tādiem izteikumiem vai rīcības, ko varētu uzskatīt par Baznīcas atbalstu kādai konkrētai politiskajai partijai, platformai, tās īstenotajai politikai vai kandidātiem.
38.8.31
Baznīcas locekļu privātums
Baznīcas vadītājiem ir pienākums pasargāt Baznīcas locekļu privātumu. Baznīcas pierakstus, adrešu grāmatas un tamlīdzīgus materiālus nedrīkst izmantot personiskiem, komerciāliem vai politiskiem mērķiem.
38.8.35
Bēgļi
Kā daļu no sava pienākuma — gādāt par grūtībās nonākušajiem (skat. Mosijas 4:26) — Baznīcas locekļi piedāvā savu laiku, talantus un sadraudzību, uzņemot bēgļus un palīdzot tiem iekļauties vietējā sabiedrībā.
38.8.36
Lūgumi pēc Baznīcas finanšu palīdzības
Grūtībās nonākušie Baznīcas locekļi tiek mudināti vērsties pie sava bīskapa, nevis sazināties ar Baznīcas galveno mītni vai prasīt naudu no citiem Baznīcas vadītājiem un Baznīcas locekļiem.