2.

Indivīdu un ģimeņu atbalstīšana glābšanas un paaugstināšanas darbā

2.0

Ievads

Kā vadītājs Jēzus Kristus Baznīcā — jūs sniedzat atbalstu indivīdiem un ģimenēm, īstenojot Dieva glābšanas un paaugstināšanas darbu (skat. sadaļu 1.2). Šī darba augstākais mērķis ir palīdzēt visiem Dieva bērniem saņemt mūžīgās dzīves un prieka pilnības svētības.

Glābšanas un paaugstināšanas darbs lielā mērā tiek paveikts ģimenē. Visi Baznīcas locekļi šo darbu pamatā veic mājās. Šī nodaļa jums palīdzēs gūt priekšstatu par:

• ģimenes lomu Dieva iecerē;

• glābšanas un paaugstināšanas darbu mājās;

• saikni starp mājām un Baznīcu.

2.1

Ģimenes loma Dieva iecerē

Ģimene ir Dieva noteikta, un tai ir galvenā loma Viņa iecerē. Ikviens no mums „ir Debesu vecāku mīlēts garīgais dēls vai meita [ar] dievišķu dabu un sūtību” („Ģimene — vēstījums pasaulei” vietnē: ChurchofJesusChrist.org). Mēs esam daļa no viņu ģimenes. Mēs dzīvojām kopā ar viņiem pirms nākšanas šajā pasaulē.

Lai īstenotu Savu ieceri, Debesu Tēvs uz Zemes nodibināja ģimenes. Viņš ir iecerējis, ka ģimenes dzīve mums sniegs laimi. Ģimene sniedz iespēju mācīties, pilnveidoties, kalpot, nožēlot grēkus un piedot. Tā var mums palīdzēt sagatavoties mūžīgajai dzīvei.

Šajā dzīvē daudziem cilvēkiem ir ierobežotas iespējas baudīt mīlošas ģimenes attiecības. Katrā ģimenē tiek pieredzēti izaicinājumi, sāpes un bēdas. Indivīdi un ģimenes pielieto ticību Tam Kungam un cenšas dzīvot saskaņā ar Viņa atklātajām patiesībām par ģimeni. Glābējs ir apsolījis, ka Viņš palīdzēs nest slogus visiem, kuri nāks pie Viņa (skat. Mateja 11:28–30).

Saskaņā ar Debesu Tēva laimes ieceri, visiem Viņa bērniem būs iespēja pieņemt Viņa evaņģēliju un saņemt Viņa lielākās svētības (skat. Mācības un Derību 137:7–10). Visi, kuri noslēdz un ievēro derības ar Dievu, var pieredzēt prieku un „mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē” (Mācības un Derību 59:23; skat. arī Mosijas 2:41).

Mūžīgā dzīve, saskaņā ar Dieva solījumu, ietver mūžīgo laulību, bērnus un visas citas mūžīgās ģimenes svētības. Šis solījums attiecas uz tiem, kuri pašlaik nav precējušies vai kuri ir bez ģimenes Baznīcā (skat. sadaļu 38.1.4). Lai gan nav precīzi zināms laiks un veids, kādā tiek saņemtas paaugstināšanas svētības, šīs svētības tiek nodrošinātas tiem, kuri cenšas dzīvot kā Jēzus Kristus mācekļi.

2.1.1.

Mūžīgās ģimenes

Kad Baznīcas locekļi noslēdz derības, izpildot saistīšanas priekšrakstus templī, tiek izveidotas mūžīgās ģimenes. Mūžīgās ģimenes svētību var saņemt tad, ja Baznīcas locekļi ievēro šīs derības un nožēlo grēkus, kad viņiem neizdodas tās ievērot. Baznīcas vadītāji palīdz Baznīcas locekļiem sagatavoties izpildīt šos priekšrakstus un godāt savas derības.

Mūžīgajā ģimenē katrs cilvēks var pildīt dažādas lomas. Visas lomas ģimenē ir svētas un svarīgas. Šīs lomas var būt: māte un tēvs, meita un dēls, māsa un brālis, tante un tēvocis, kā arī vecmāmiņa un vectēvs. Ja šīs lomas tiek pildītas ar mīlestību, tas palīdz Dieva bērniem pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi.

Vēl viens mūžīgo ģimeņu izveides aspekts ir priekšrakstu veikšana templī, kas ļauj Baznīcas locekļiem būt saistītiem ar saviem mirušajiem senčiem.

Guvuši izpratni par Dieva ieceri, Baznīcas locekļi tiecas saņemt mūžīgās ģimenes svētības. Tas nozīmē kļūt par cienīgu, mīlošu dzīvesbiedru un vecāku.

2.1.2

Vīrs un sieva

Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva noteikta (skat. Mācības un Derību 49:15). Vīram un sievai ir kopīgi jāpilnveidojas ceļā uz mūžīgo dzīvi (skat. 1. korintiešiem 11:11).

Viena no prasībām mūžīgās dzīves iegūšanai ir celestiālās laulības derības noslēgšana starp vīrieti un sievieti (skat. Mācības un Derību 131:1–4). Pāris noslēdz šo derību, kad templī izpilda laulības saistīšanas priekšrakstu. Šī derība ir mūžīgās ģimenes pamats. Ja šo derību uzticīgi ievēro, tas ļauj pāra laulībai pastāvēt mūžīgi. Galu galā viņi var kļūt līdzīgi Dievam (skat. Mācības un Derību 132:19–20).

Dievs ir pavēlējis vīram un sievai pieķerties viens otram (skat. 1. Mozus 2:24; Mācības un Derību 42:22). Vārds pieķerties šajā kontekstā nozīmē pilnīgi ziedoties un būt kādam pilnīgi uzticīgam. Laulātie pieķeras viens otram, mīlot viens otru un kalpojot viens otram.

Pieķeršanās nozīmē arī pilnīgu uzticību starp vīru un sievu. Fiziskā tuvība starp vīru un sievu ir iecerēta, lai būtu skaista un svēta. To ir noteicis Dievs bērnu radīšanai un mīlestības jūtu paušanai starp vīru un sievu. Viņu intīmo attiecību pamatā ir jābūt maigumam un cieņai, nevis savtīgumam.

Saskaņā ar Dieva pavēli, dzimumattiecības ir paredzētas tikai laulībā starp vīrieti un sievieti. Seksuālā šķīstība pirms laulībām un uzticība laulībā palīdz indivīdiem būt patiesi laimīgiem, kā arī palīdz izvairīties no garīga, emocionāla un fiziska kaitējuma. Vecāki un Baznīcas vadītāji tiek iedrošināti darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai uzsvērtu šo mācību. (Skat. 38.6.5.)

Pārim ir jātiecas būt vienotam savas ģimenes veidošanā (skat. 1. Mozus 2:24). Lai laulībā valdītu vienotība, nepieciešama pilnīga partnerība un pienākumu sadale. Dieva acīs vīrs un sieva ir līdzvērtīgi. Nevienam nevajadzētu valdīt pār otru. Viņiem lēmumi ir jāpieņem vienotībā un mīlestībā, pilnvērtīgi piedaloties abiem.

Ādams un Ieva parādīja piemēru vīriem un sievām. Viņi kopīgi strādāja, kā arī kopīgi lūdza un pielūdza Dievu (skat. Mozus 5:1, 4). Viņi mācīja saviem bērniem evaņģēliju un kopīgi sēroja par saviem pārbaudījumiem (skat. Mozus 5:12, 27). Viņi bija vienoti viens ar otru un ar Dievu.

2.1.3

Vecāki un bērni

Lai Dieva bērni varētu iegūt „nemirstību un mūžīgo dzīvi”, viņiem vispirms ir jāsaņem mirstīgais ķermenis (Mozus 1:39). Pirmais bauslis, ko Dievs deva Ādamam un Ievai kā vīram un sievai, bija laist pasaulē bērnus (skat. 1. Mozus 1:28). Pēdējo dienu pravieši ir mācījuši, ka „bauslis, ko Dievs deva Saviem bērniem, — vairoties un piepildīt zemi — vēl arvien ir spēkā” („Ģimene — vēstījums pasaulei”; skat. arī Mācības un Derību 49:16–17).

Rūpēties par bērniem, kurus vīram un sievai ir iespēja laist pasaulē vai adoptēt, ir svēta privilēģija un svēts pienākums. Audžuvecākiem ir tādas pašas svētības un pienākumi, kā bioloģiskajiem vecākiem.

Mīlošs vīrs un sieva kopīgi nodrošina labākos apstākļus bērnu audzināšanai un aprūpei. Individuāli apstākļi var liegt vecākiem iespēju kopīgi audzināt savus bērnus. Taču Tas Kungs svētīs viņus, ja viņi tieksies pēc Viņa palīdzības un centīsies ievērot ar Viņu noslēgtās derības.

Vecākiem ir svarīgs pienākums — palīdzēt saviem bērniem sagatavoties saņemt mūžīgās dzīves svētības. Viņi māca saviem bērniem mīlēt Dievu un kalpot Viņam un citiem cilvēkiem (skat. Mateja 22:36–40). Viņi māca bērniem lūgt Debesu Tēvu un studēt Dieva vārdu (skat. Almas 37:36–37, 44–46). Viņi palīdz saviem bērniem izprast tādas doktrīnas kā ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanos un Svētā Gara dāvanu (skat. Mācības un Derību 68:25). Viņi arī palīdz viņiem sagatavoties noslēgt derības, izpildot glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstus.

„Tēviem ir jāvada ģimene ar mīlestību un taisnīgumu, un viņu pienākums ir rūpēties par dzīves vajadzību apmierināšanu un savas ģimenes aizsardzību” („Ģimene — vēstījums pasaulei”). Ja mājās nav vīra vai tēva, ģimeni vada māte.

Ģimenē prezidējošā persona ir atbildīga par to, lai palīdzētu vadīt ģimenes locekļus uz atgriešanos Dieva klātbūtnē. Tas tiek paveikts, kalpojot un mācot ar maigumu, lēnprātību un tīru mīlestību, sekojot Jēzus Kristus piemēram (skat. Mateja 20:26–28). Prezidēšana ģimenē ietver ģimenes locekļu vadīšanu regulāru lūgšanu noturēšanā, evaņģēlija studijās un citos pielūgšanas aspektos. Vecāki strādā vienoti, lai izpildītu šos pienākumus.

„Mātes galvenokārt ir atbildīgas par savu bērnu audzināšanu” („Ģimene — vēstījums pasaulei”). Audzināt nozīmē rūpēties, mācīt un atbalstīt, sekojot Glābēja piemēram (skat. 3. Nefija 10:4). Būdama vienota ar savu vīru, māte palīdz savai ģimenei apgūt evaņģēlija patiesības un attīstīt ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Kopīgi strādājot, viņi ģimenē izveido mīlestības pilnu vidi.

„Šajos svētajos pienākumos tēviem un mātēm ir pienākums savstarpēji palīdzēt kā vienlīdzīgiem partneriem” („Ģimene — vēstījums pasaulei”). Viņi, lūgšanu pilni, apspriežas kopīgi un ar To Kungu. Viņi vienotībā un mīlestībā pieņem lēmumus, pilnvērtīgi piedaloties abiem.

2.2

Glābšanas un paaugstināšanas darbs mājās

Augstākais prezidijs sacīja: „Mājas ir taisnīgas dzīves pamats” (Augstākā prezidija vēstule, 1999. g. 11. febr.). Savās mājās indivīdi un ģimenes piedalās glābšanas un paaugstināšanas darbā. Šajā darbā ietilpst četri dievišķi noteiktie pienākumi:

• dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju (skat. 1.2.1);

• rūpēties par grūtībās nonākušajiem (skat. 1.2.2);

• aicināt visus pieņemt evaņģēliju (skat. 1.2.3);

• apvienot ģimenes uz mūžību (skat. 1.2.4).

Lai atbalstītu Baznīcas locekļus glābšanas un paaugstināšanas darba veikšanā, Baznīcas vadītāji iedrošina viņus izveidot mājas, kurās mīt Svētais Gars. Viņi arī iedrošina Baznīcas locekļus godāt sabata dienu, mājās studēt un apgūt evaņģēliju un noturēt iknedēļas mājvakarus. Vadītāji sniedz īpašu atbalstu tiem indivīdiem, kuriem pietrūkst palīdzības vai iedrošinājuma no ģimenes locekļiem.

2.2.1

Mājas, kurās mīt Svētais Gars

Baznīcas locekļi tiek mudināti veidot savas mājas par garīgā spēka un prieka avotu. Viņi var ieaicināt Tā Kunga Garu savās mājās ar vienkāršiem pūliņiem. Ikvienas mājas var izveidot par „lūgšanu namu, gavēņa namu, ticības namu, mācīšanās namu, godības namu, kārtības namu, Dieva namu” (Mācības un Derību 88:119).

2.2.2

Sabata ievērošana

Dievs ir pavēlējis Saviem bērniem: „Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.” (2. Mozus 20:8) Baznīcas locekļi sapulcējas sabatā, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu, atceroties Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu (skat. Mācības un Derību 59:12). Sabats ir evaņģēlija apgūšanas un mācīšanas diena gan Baznīcā, gan mājās. Sabata dienā Baznīcas locekļus var stiprināt iesaistīšanās šādās aktivitātēs:

• personīga pielūgšana caur lūgšanu un gavēšanu;

• evaņģēlija studēšana un mācīšanās;

• kalpošana norīkojumā un kalpošana citiem;

• ģimenes vēsture;

• priekpilns laiks kopā ar ģimeni;

• citas piemērotas sanāksmes.

2.2.3

Evaņģēlija studēšana un mācīšanās mājās

Evaņģēlija mācīšana un mācīšanās ir mājās balstīta un Baznīcā atbalstīta. Baznīcas vadītāji iedrošina visus Baznīcas locekļus mājās studēt evaņģēliju gan sabata dienā, gan visas nedēļas garumā. Evaņģēlija studēšana mājās stiprina indivīdus un ģimenes. Tā padziļina pievēršanos Debesu Tēvam un Tam Kungam, Jēzum Kristum.

Mājās ieteicamais Svēto Rakstu studēšanas kurss ir izklāstīts grāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm. Programmas Nāciet, sekojiet Man! nodarbības Sākumskolā, Jauno sieviešu klasēs, Ārona priesterības kvorumos, kā arī seminārā ir saskaņotas ar evaņģēlija studijām mājās.

Indivīdi un ģimenes tiecas pēc iedvesmas, izvēloties studēt to, kas visvairāk atbilst viņu vajadzībām. Papildus rakstvietām, kas norādītas rokasgrāmatā Nāciet, sekojiet Man!, ar lūgšanas palīdzību viņi var izvēlēties studēt:

• Mormona Grāmatu un citus Svētos Rakstus;

• vispārējās konferences vēstījumus;

• Baznīcas žurnālus un citu iedvesmojošu saturu.

2.2.4

Ģimenes mājvakars un citi pasākumi

Pēdējo dienu pravieši ir ieteikuši Baznīcas locekļiem katru nedēļu rīkot mājvakaru. Šis ir svēts laiks, kad indivīdiem un ģimenēm ir jāmācās evaņģēlijs, jāstiprina liecības, jāveido vienotība un jāizbauda citam cita klātbūtne.

Baznīcas locekļi var būt elastīgi un organizēt mājvakarus atbilstoši saviem apstākļiem. To var noturēt sabatā vai kādā citā dienā un laikā. Tajā var iekļaut:

• evaņģēlija studēšanu un apmācību (Nāciet, sekojiet Man! materiālus var lietot pēc saviem ieskatiem);

• kalpošanu citiem;

• garīgo dziesmu un Sākumskolas dziesmu dziedāšanu un atskaņošanu (skat. 19. nodaļu);

• ģimenes locekļu atbalstīšanu Bērnu un jauniešu pilnveides programmā;

• ģimenes padomes apspriedi mērķu noteikšanai, problēmu risināšanai un plānu saskaņošanai;

• atpūtas un izklaides pasākumus.

Neprecētie Baznīcas locekļi un citi var pulcēties grupās arī ārpus parastajiem sabata dievkalpojumiem, lai piedalītos mājvakarā un stiprinātu cits citu, studējot evaņģēliju. Nāciet, sekojiet Man! var kalpot par mācību materiālu tiem, kuri vēlas studēt kopā.

Vadītāji velta īpašu uzmanību un palīdz tiem, kuri tikai nesen ir sākuši noturēt mājvakarus un studēt evaņģēliju.

Papildus mājvakaram vadītāji mudina ģimenes ieplānot un kopā pavadīt laiku arī citās nedēļas dienās. Tas var ietvert kopīgas maltītes, kopīgu darbu un kalpošanu, atpūtu un izklaides pasākumus.

Lai atvēlētu laiku ģimeņu kopā būšanai, pirmdienu vakaros vadītājiem nevajadzētu noturēt Baznīcas sanāksmes un pasākumus.

Vadītāji mudina Baznīcas locekļus būt konsekventiem attiecībā uz mājvakaru rīkošanu un laika pavadīšanu kopā ar ģimeni (skat. Mācības un Derību 64:33).

2.2.5

Indivīdu atbalstīšana

Baznīcas vadītāji palīdz Baznīcas locekļiem, kuriem pietrūkst ģimenes atbalsta. Baznīcas locekļi, kuriem var būt nepieciešams papildu atbalsts:

• bērni, jaunieši un pieaugušie, kuru ģimenes locekļi aktīvi nepiedalās Baznīcas sanāksmēs un pasākumos;

• neprecētie pieaugušie jebkurā vecumā, tostarp vientuļie vecāki un atraitņi.

Vadītāji palīdz šiem Baznīcas locekļiem un viņu ģimenēm būt sadraudzībā ar citiem, kā arī gūt pozitīvu sociālo pieredzi un garīgo izaugsmi. Vadītāji mudina viņus un palīdz viņiem viņu pūliņos — apgūt Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvot saskaņā ar to. Vadītāji arī sniedz viņiem iespējas kalpošanai Baznīcā.

2.3

Saikne starp mājām un Baznīcu

Glābšanas un paaugstināšanas darbs pamatā tiek veikts mājās un tiek atbalstīts Baznīcā. Tālāk izklāstītie principi izskaidro saikni starp mājām un Baznīcu.

• Vadītāji un skolotāji godā vecāku lomu un palīdz viņiem. Vadītāji un skolotāji nodibina un uztur efektīvu saziņu ar vecākiem.

• Vadītāji cenšas nodrošināt, lai Baznīcas sanāksmes, pasākumi un programmas sniegtu atbalstu indivīdiem un ģimenēm glābšanas un paaugstināšanas darbā viņu mājās.

• Dažas Baznīcas sanāksmes ir būtiskas katrā bīskapijā vai draudzē. To vidū ir dievkalpojums, nodarbību un kvorumu sabata sanāksmes. Daudzas citas sanāksmes, pasākumi un programmas nav būtiskas. Vadītāji tās organizē pēc vajadzības, atbilstoši indivīdu un ģimeņu vajadzībām. Vadītāji ņem vērā vietējos apstākļus un resursus.

• Indivīdi un ģimenes izvērtē savus apstākļus, pieņemot lēmumus par piedalīšanos Baznīcas programmās, kas nav būtiskas.

• Kalpošana un līdzdalība Baznīcā sevī ietver arī zināmu uzupurēšanos. Tas Kungs svētīs Baznīcas locekļus, kad viņi kalpos un uzupurēsies Viņa Baznīcā. Tomēr Baznīcas kalpošanai veltītais laiks nedrīkst mazināt Baznīcas locekļu spēju pildīt savus pienākumus mājās, darbā un citviet. Vadītājiem un Baznīcas locekļiem nevajadzētu būt pārslogotiem ar pārāk daudziem Baznīcas pienākumiem. Tāpat no viņiem nebūtu jāprasa pārmērīga uzupurēšanās, atbalstot Baznīcas programmas vai pasākumus.

Ja Baznīcas locekļi pielietos šos principus un atsauksies Svētā Gara pamudinājumiem, Debesu Tēvs svētīs viņu pūliņus.