„32. Grēku nožēlošana un Baznīcas piederības padomes”, Vispārējā rokasgrāmata: Kalpošana Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā (2020).

„32. Grēku nožēlošana un Baznīcas piederības padomes”, Vispārējā rokasgrāmata.

32.

Grēku nožēlošana un Baznīcas piederības padomes

32.0

Ievads

Grēku nožēlošana galvenokārt notiek starp indivīdu, Dievu un tiem, kurus ir skāruši šīs personas grēki. Tomēr reizēm bīskapam vai staba prezidentam ir jāpalīdz Baznīcas locekļiem viņu centienos nožēlot grēkus.

Palīdzot Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus, bīskapiem un stabu prezidentiem ir jābūt mīlošiem un gādīgiem. Viņiem ir jāseko paraugam, ko sniedza Glābējs, kurš iedvesmoja indivīdus un palīdzēja viņiem novērsties no grēka un pievērsties Dievam (skat. Mateja 9:10–13; Jāņa 8:3–11).

Kā izklāstīts turpmāk, šī nodaļa ir izveidota tā, lai palīdzētu vadītājiem galvenajos lēmumos un darbībās, kas nepieciešamas, lai palīdzētu kādai personai nožēlot nopietnu grēku un lai palīdzētu aizsargāt citus cilvēkus.

Baznīcas loma grēku nožēlošanas procesā. 32.1–32.4 sadaļā ir izskaidrota Tā Kunga mācība par grēku nožēlošanu un piedošanu. Šajās sadaļās ir izskaidroti arī trīs Baznīcas piederības ierobežojumu vai anulēšanas mērķi. Turklāt tajās ir izskaidrota bīskapu un stabu prezidentu loma, palīdzot nožēlot grēkus.
Rīcības veida izvēle, lai palīdzētu personai nožēlot grēkus. 32.5–32.7 sadaļā ir sniegtas vadlīnijas lēmuma pieņemšanai par to, vai Baznīcas piederības padome vai personīgas konsultācijas ir piemērotais rīcības veids, lai palīdzētu kādai personai nožēlot grēkus.
Personīgu konsultāciju noturēšana. 32.8 sadaļā ir sniegtas personīgo konsultāciju vadlīnijas bīskapam vai staba prezidentam. Tajā ir izskaidroti arī neformālie Baznīcas piederības ierobežojumi.
Baznīcas piederības padomes noturēšana. 32.9–32.14 sadaļā ir paskaidrots, kurš ir atbildīgs par Baznīcas piederības padomēm, kā tās vadīt un par to iespējamiem lēmumiem. Ir izskaidroti arī šo lēmumu rezultāti.
Baznīcas locekļu privilēģiju atjaunošana. 32.15–32.17 sadaļā ir paskaidrots, kā personai caur grēku nožēlošanu var tikt atjaunotas Baznīcas locekļa privilēģijas.

Ja nav norādīts citādi, atsauces uz stabu prezidentiem attiecas arī uz misiju prezidentiem. Atsauces uz bīskapiem attiecas arī uz draudžu prezidentiem.

BAZNĪCAS LOMA GRĒKU NOŽĒLOŠANAS PROCESĀ

32.1

Grēku nožēlošana un piedošana

Tas Kungs ir teicis, ka „nekas netīrs nevar iemantot debesu valstību” (Almas 11:37; skat. arī 3. Nefija 27:19). Mūsu grēki padara mūs netīrus — necienīgus dzīvot mūsu Debesu Tēva klātbūtnē. Tie arī rada mums ciešanas šajā dzīvē.

Dieva taisnības likums pieprasa, lai mūsu grēkiem būtu sekas (skat. Almas 42:14, 17–18). Tomēr Viņa diženā žēlastības iecere „var apmierināt taisnības prasības un ieskauj [mūs] drošībā savās rokās” (Almas 34:16, skat. arī Mosijas 15:9).

Lai īstenotu Savu žēlastības ieceri, Debesu Tēvs sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, Jēzu Kristu, izpirkt mūsu grēkus (skat. Almas 42:15). Jēzus izcieta sodu, ko pieprasa taisnības likums, par mūsu grēkiem (skat. Mācības un Derību 19:15–19; skat. arī Almas 42:24–25). Ar šo upuri gan Tēvs, gan Dēls parādīja Savu bezgalīgo mīlestību pret mums (skat. Jāņa 3:16).

Kad mēs pielietojam „ticību grēku nožēlošanai”, Debesu Tēvs mums piedod, dāvājot žēlastību caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu (Almas 34:15, skat. arī Almas 42:13). Kad mēs esam attīrīti un mums ir piedots, mēs galu galā varam iemantot Dieva valstību (skat. Jesajas 1:18; Mācības un Derību 58:42).

Grēku nožēlošana ir kas vairāk par uzvedības maiņu. Tā ir novēršanās no grēka un pievēršanās Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Tā noved pie sirds un prāta pārmaiņām (skat. Mosijas 5:2; Almas 5:12–14; Helamana 15:7). Caur grēku nožēlošanu mēs kļūstam par jaunām personām, kas ir samierinātas ar Dievu (skat. 2. korintiešiem 5:17–18; Mosijas 27:25–26).

Iespēja nožēlot grēkus ir viena no lielākajām svētībām, ko Debesu Tēvs mums ir devis caur Sava Dēla dāvanu.

32.2

Baznīcas piederības ierobežojumu vai anulēšanas mērķi

Kad cilvēks tiek kristīts, viņš kļūst par daļu no „Dieva saime[s]” (Efeziešiem 2:19). Kristību derība ietver solījumu — censties dzīvot saskaņā ar Kristus mācībām un baušļiem. Kad cilvēks sagrēko, viņam jāizrāda ticība Jēzum Kristum un jānožēlo grēki, paļaujoties uz Viņa žēlastību — stiprināt un piedot.

Ja Baznīcas loceklis izdara smagu grēku, bīskaps vai staba prezidents palīdz viņam nožēlot grēkus. Šī procesa laikā viņam var būt nepieciešams uz laiku ierobežot dažas Baznīcas locekļa privilēģijas. Dažās situācijās var būt nepieciešams viņam uz laiku anulēt piederību Baznīcai.

Baznīcas piederības ierobežošana vai anulēšana nav paredzēta, lai sodītu. Drīzāk, šīs darbības dažkārt ir nepieciešamas, lai palīdzētu cilvēkam nožēlot grēkus un piedzīvot pārmaiņas sirdī. Tās arī dod viņam laiku garīgi sagatavoties, lai atjaunotu savas derības un atkal tās ievērotu.

Bīskaps vai staba prezidents pārrauga Baznīcas piederības ierobežojumu uzlikšanu vai Baznīcas piederības anulēšanu, kā tas ir aprakstīts 32.5–32.14. Šīs darbības ir saistītas ar grēku nožēlošanas nosacījumiem. Kad cilvēks no sirds nožēlo grēkus, viņam var tikt atjaunotas Baznīcas piederības privilēģijas.

Gadījumos, kad ir nepieciešami Baznīcas piederības ierobežojumi vai Baznīcas piederības anulēšana, bīskaps vai staba prezidents seko Svētā Gara vadībai un norādījumiem, kas doti šajā nodaļā. Viņš rīkojas mīlestības garā (skat. 32.3).

Baznīcas piederības ierobežojumi ir garīga rakstura, nevis civili vai krimināli. Tie ietekmē vienīgi cilvēka cienīgumu Baznīcā. (Skat. Mācības un Derību 134:10.)

Trīs Baznīcas piederības ierobežojumu vai anulēšanas mērķi ir izklāstīti tālāk.

32.2.1

Palīdzēt aizsargāt citus

Pirmais mērķis ir — palīdzēt aizsargāt citus. Dažkārt persona rada fiziskus vai garīgus draudus. Kaitējoša rīcība, izmantošana, apspiešana, fizisks kaitējums, seksuāla vardarbība, kaitīgu vielu lietošana, krāpšana un atkrišana ir daži no veidiem, kā var izpausties šādi draudi. Bīskaps vai staba prezidents rīkojas ar iedvesmu, lai aizsargātu citus, kad kāds rada draudus šādos un citos nopietnos veidos (skat. Almas 5:59–60).

32.2.2

Palīdzēt personai caur grēku nožēlošanu piekļūt Jēzus Kristus pestīšanas spēkam

Otrais mērķis ir palīdzēt personai caur grēku nožēlošanu piekļūt Jēzus Kristus pestīšanas spēkam. Šajā procesā persona atkal var kļūt tīra un cienīga, lai saņemtu visas Dieva svētības.

32.2.3

Aizsargāt Baznīcas integritāti

Trešais mērķis ir aizsargāt Baznīcas integritāti. Ja kādas personas rīcība ievērojami kaitē Baznīcai, var būt nepieciešams ierobežot vai anulēt personas piederību Baznīcai (skat. Almas 39:11). Baznīcas integritāte tiek aizsargāta, nevis noklusējot vai nepietiekami novērtējot smagus grēkus, bet gan tos risinot.

32.3

Soģu loma Israēlā

Bīskapi un stabu prezidenti tiek aicināti un iesvētīti par soģiem Israēlā (skat. Mācības un Derību 107:72–74). Viņiem ir priesterības atslēgas, lai pārstāvētu To Kungu, palīdzot Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus (skat. Mācības un Derību 13:1; 107:16–18).

Bieži vien bīskapi un stabu prezidenti palīdz grēku nožēlošanas procesā, personīgi konsultējot šo cilvēku. Šī palīdzība var ietvert dažu Baznīcas piederības privilēģiju neformālu ierobežošanu uz kādu laiku. (Skat. 32.8.)

Attiecībā uz dažiem nopietniem grēkiem vadītāji palīdz grēku nožēlošanas procesā, noturot Baznīcas piederības padomi (skat. 32.6 un 32.9–32.14). Šī palīdzība var ietvert dažu piederības Baznīcai privilēģiju formālu ierobežošanu vai personas piederības Baznīcai anulēšanu uz kādu laiku (skat. 32.11.3 un 32.11.4).

Bīskapi un stabu prezidenti palīdz Baznīcas locekļiem saprast, ka Dievs mīl Savus bērnus. Tā kā Viņš vēlas, lai viņi būtu laimīgi un saņemtu svētības, Viņam arī ļoti rūp viņu paklausība un grēku nožēlošana.

Palīdzot Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus, bīskapi un stabu prezidenti izturas mīloši un gādīgi. Paraugs, kam sekot, ir Glābēja saruna ar laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti (skat. Jāņa 8:3–11). Lai gan Viņš neteica, ka viņas grēki ir piedoti, Viņš nenosodīja viņu. Tā vietā Viņš teica viņai „negrēkot vairs” — nožēlot grēkus un mainīt savu dzīvi.

Šādi vadītāji māca, ka „debesīs [ir prieks] par vienu grēcinieku, kas atgriežas” (Lūkas 15:7). Viņi ir pacietīgi, atbalstoši un pozitīvi. Viņi sniedz cerību. Viņi māca un liecina, ka, pateicoties Glābēja Izpirkšanas upurim, visi cilvēki var nožēlot grēkus un kļūt tīri.

Bīskapi un stabu prezidenti meklē Gara vadību, lai zinātu, kā palīdzēt katrai personai nožēlot grēkus. Tikai attiecībā uz pašiem smagākajiem grēkiem Baznīcai ir noteikts standarts, kas nosaka, kā tās vadītājiem vajadzētu rīkoties (skat. 32.6 un 32.11). Nav divu pilnīgi vienādu situāciju. Padomam, ko dod vadītāji, un grēku nožēlošanas procesam, ko viņi veicina, ir jābūt [Gara] iedvesmotam, un katrai personai tas var būt atšķirīgs.

Tas Kungs zina katras personas apstākļus, spējas un garīgo briedumu. Svētais Gars palīdzēs vadītājiem saprast, kā palīdzēt Baznīcas locekļiem veikt nepieciešamās izmaiņas, lai viņi varētu tikt dziedināti un pretoties grēka atkārtošanas kārdinājumam.

Palīdzēt kādai personai nožēlot grēkus, no jauna pievērsties Dievam un tapt dziedinātai caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu ir viena no priekpilnākajām pieredzēm, ko persona var gūt. Mācības un Derību 18:10–13 ir paskaidrots:

„Atcerieties — dvēseļu vērtība ir liela Dieva acīs;

jo lūk, Tas Kungs, jūsu Pestītājs, izcieta nāvi miesā; tādēļ Viņš izcieta visu cilvēku sāpes, lai visi cilvēki varētu nožēlot grēkus un nākt pie Viņa.

Un Viņš atkal uzcēlās no mirušajiem, lai Viņš varētu vest visus cilvēkus pie sevis uz grēku nožēlošanas noteikumiem.

Un cik liels ir Viņa prieks par dvēseli, kas nožēlo grēkus!”

6:18

32.4

Atzīšanās grēkā, konfidencialitāte un ziņošana valsts iestādēm

32.4.1

Atzīšanās grēkā

Grēku nožēlošana pieprasa, lai grēki tiktu atzīti Debesu Tēva priekšā. Jēzus Kristus teica: „To jūs varat zināt, ja cilvēks nožēlo savus grēkus, — lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos” (Mācības un Derību 58:43; skat. arī Mosijas 26:29).

Kad Baznīcas locekļi izdara smagus grēkus, viņu grēku nožēlošana sevī ietver arī atzīšanos savam bīskapam vai staba prezidentam. Tad viņš spēj pielietot grēku nožēlošanas evaņģēlija atslēgas viņu labā (skat. Mācības un Derību 13:1; 84:26–27; 107:18, 20). Tas viņiem palīdz caur Glābēja īstenotās Izpirkšanas spēku tikt dziedinātiem un atgriezties uz evaņģēlija takas.

Atzīšanās nolūks ir iedrošināt Baznīcas locekļus atbrīvoties no sloga, lai viņi varētu visā pilnībā meklēt Tā Kunga palīdzību, lai mainītos un tiktu dziedināti. Atzīšanās palīdz izkopt salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu (skat. 2. Nefija 2:7). Brīvprātīga atzīšanās parāda, ka persona vēlas nožēlot grēkus.

Kad Baznīcas loceklis atzīstas grēkā, bīskaps vai staba prezidents rīkojas saskaņā ar konsultēšanas vadlīnijām 32.8. Viņš ar lūgšanu meklē vadību attiecībā uz atbilstošu rīcības veidu, lai palīdzētu Baznīcas loceklim nožēlot grēkus (skat. 32.5). Viņš apsver, vai šajā gadījumā būtu noderīga Baznīcas piederības padomes noturēšana. Ja Baznīcas noteikumi pieprasa rīkot Baznīcas piederības padomi, viņš to paskaidro (skat. 32.6 un 32.10).

Dažkārt Baznīcas loceklis ir nodarījis pāri laulātajam vai kādam citam pieaugušajam. Grēku nožēlošanas procesā viņam parasti vajadzētu atzīties šai personai un tiekties pēc piedošanas. Jaunieši, kuri izdara smagu grēku, parasti tiek mudināti apspriesties ar saviem vecākiem.

32.4.2

Smagi grēki, kas netiek atzīti vai tiek noliegti

Bīskaps vai staba prezidents parasti uzzina par kādu smagu grēku, kad kāda persona atzīstas grēkā vai par to pastāsta kāda cita persona. Caur Svēto Garu viņš var saņemt arī pamudinājumus attiecībā uz kādu iespējamu smagu grēku. Ja viņš sajūt Gara pamudinājumu, ka kādai personai varētu būt grūtības ar grēku, viņš var ieplānot interviju. Intervijas laikā viņš laipni un cieņpilni dalās savās bažās. Viņš izvairās no jebkādas apsūdzības paušanas.

Ja Baznīcas loceklis noliedz kādu smagu grēku, par ko bīskapam vai staba prezidentam ir informācija, tad var tikt rīkota Baznīcas piederības padome. Tomēr, lai noturētu padomi, ar garīgu iedvesmu vien nepietiek (skat. Mācības un Derību 10:37). Ja nepieciešams, vadītājs var apkopot papildu informāciju. Viņš vadās pēc vadlīnijām 32.4.3 un 32.10.2.

32.4.3

Informācijas apkopošana

Pirms Baznīcas piederības padomes noturēšanas bīskaps vai staba prezidents apkopo tik daudz informācijas, cik viņam nepieciešams. Bieži vien pietiek ar informāciju no Baznīcas locekļa atzīšanās. Informāciju var sniegt arī ģimenes loceklis, kāds cits Baznīcas vadītājs, upuris vai grēkā iesaistītā persona.

Apkopojot informāciju, bīskapam vai staba prezidentam vajadzētu izmantot tikai tās metodes, kas ir atbilstošas priesterības vadītājam. Viņam nevajadzētu novērot personas mājas vai ierakstīt sarunas ar šo personu bez piekrišanas. Viņam arī nevajadzētu iesaistīties nekādā pretlikumīgā rīcībā.

Nepatiesas apsūdzības ir reti sastopamas, taču tās var notikt. Priesterības vadītājiem vajadzētu būt piesardzīgiem, ja viņiem ir pieejama ierobežota informācija — tikai vienas personas paustais. Piemēram, Baznīcas loceklis, kurš tiek apsūdzēts laulības pārkāpšanā, var noliegt šo apsūdzību. Svētajos Rakstos ir paskaidrots, ka „katrs vārds pret katru no viņiem tiks apstiprināts no diviem baznīcas lieciniekiem” (Mācības un Derību 42:80). „Divi liecinieki” nozīmē divus atsevišķus informācijas avotus. Tas varētu ietvert iesaistītās personas sniegto informāciju un vēl kādu citu uzticamu avotu. Reizēm priesterības vadītājam var būt nepieciešams gaidīt, pirms rīkoties, līdz kļūst pieejama papildu informācija.

Kad Baznīcas vadītājs apkopo informāciju Baznīcas piederības padomei, viņam tas nekavējoties jāpārtrauc, ja viņš uzzina, ka tiesībsargājošās iestādes veic izmeklēšanu saistībā ar Baznīcas locekļa rīcību. Tā ir jārīkojas, lai izvairītos no iespējamiem apgalvojumiem, ka vadītājs varētu būt traucējis izmeklēšanai. Lai iegūtu juridisku konsultāciju par šādām situācijām, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā staba prezidents sazinās ar Baznīcas juridisko pakalpojumu biroju:

1 800 453 3860, paplaš. 2 6301

1 801 240 6301

Ārpus ASV un Kanādas staba prezidents sazinās ar reģiona juriskonsultu reģiona birojā.

Parasti Baznīcas piederības padome netiek noturēta, lai izvērtētu rīcību, ko izskata civilā vai kriminālā tiesa, līdz tiesa nav pieņēmusi galīgo spriedumu. Dažos gadījumos var būt arī atbilstoši atlikt Baznīcas piederības padomi, līdz ir beidzies likumīgās pārsūdzēšanas termiņš vai pārsūdzība tiek noraidīta.

32.4.4

Konfidencialitāte

Bīskapiem, stabu prezidentiem un viņu padomniekiem ir svēts pienākums aizsargāt visu konfidenciālo informāciju, ko viņi uzzina. Viņiem šī informācija var kļūt zināma intervijās, konsultācijās un grēksūdzēs. Šāds pats konfidencialitātes pienākums attiecas uz visiem, kuri piedalās Baznīcas piederības padomēs. Konfidencialitātes ievērošana ir būtiska, jo Baznīcas locekļi var neatzīties grēkos vai nemeklēt vadību, ja attiecībā uz to, ar ko viņi dalās, netiek ievērota konfidencialitāte. Uzticības laušana nodod Baznīcas locekļu uzticību un liek viņiem zaudēt paļāvību uz saviem vadītājiem.

Saskaņā ar savu konfidencialitātes pienākumu, bīskaps, staba prezidents vai viņu padomnieki var dalīties šādā informācijā tikai sekojošos veidos:

viņiem ir nepieciešams apspriesties ar Baznīcas locekļa staba prezidentu, misijas prezidentu vai bīskapu par Baznīcas piederības padomes noturēšanu vai ar to saistītiem jautājumiem. Staba prezidents var apspriesties arī ar nozīmēto reģiona Septiņdesmito. Ja nepieciešams, reģiona Septiņdesmitais nosūta staba prezidentu pie reģiona prezidija. Tikai staba prezidents izlemj, vai vajadzētu rīkot padomi un to, kāds ir tās gala lēmums;
persona pārceļas uz jaunu bīskapiju (vai priesterības vadītājs tiek atbrīvots), kamēr tiek izskatīta Baznīcas locekļa rīcība vai citas nopietnas bažas. Šajos gadījumos vadītājs paziņo jaunajam bīskapam vai staba prezidentam par bažām vai gaidāmo rīcību (skat. 32.14.7). Viņš informē šo vadītāju arī par to, vai Baznīcas loceklis var apdraudēt citus;
bīskaps vai staba prezidents uzzina, ka Baznīcas loceklis, kurš dzīvo ārpus bīskapijas vai staba, iespējams, ir bijis iesaistīts kādā smagā grēkā. Šādā gadījumā viņš konfidenciāli sazinās ar šī Baznīcas locekļa bīskapu;
informāciju ir nepieciešams atklāt Baznīcas piederības padomē. Visa informācija, kas apkopota un koplietota Baznīcas piederības padomes laikā, ir konfidenciāla;
Baznīcas loceklis izvēlas dot vadītājam atļauju dalīties informācijā ar konkrētiem cilvēkiem. Viņu vidū var būt vecāki, Baznīcas vadītāji vai citi, kuri var sniegt atbalstu. Vadītājs nedalās tādā informācijā, kas pārkāpj Baznīcas locekļa doto atļauju;
var būt nepieciešams dalīties ierobežota apjoma informācijā par Baznīcas piederības padomes lēmumu (skat. 32.12.2).

Visās citās situācijās vadītājam vajadzētu atsaukties uz 32.4.5. Tas ietver gadījumus, kad likums paredz, ka par noziegumu, piemēram, vardarbību pret bērnu, jāziņo valsts iestādēm.

Lai palīdzētu vadītājiem aizsargāt citus un ievērot likumu, Baznīca nodrošina apmācītu profesionāļu palīdzību. Lai saņemtu šādus norādījumus, vadītāji nekavējoties piezvana Baznīcas vardarbības palīdzības dienestam, ja tas ir pieejams (skat. 32.4.5 un 38.6.2.1). Vietās, kur tas nav pieejams, staba prezidents sazinās ar reģiona juriskonsultu reģiona birojā.

Tikai vienā situācijā bīskapam vai staba prezidentam vajadzētu izpaust konfidenciālu informāciju, iepriekš nemeklējot šādus norādījumus. Tas ir tad, kad ir nepieciešams izpaust informāciju, lai novērstu dzīvībai apdraudošu kaitējumu vai nopietnu ievainojumu, un nav laika meklēt norādījumus. Šādos gadījumos pienākums aizsargāt citus ir svarīgāks par konfidencialitātes pienākumu. Vadītājiem nekavējoties ir jāsazinās ar civiliestādēm.

Ja vadītāji saglabā piezīmes vai sazinās cits ar citu elektroniski, viņi aizsargā piekļuvi šai informācijai. Viņi arī izdzēš vai iznīcina šo informāciju, kad tā vairs nav nepieciešama. Viņi nevajadzīgi nedalās personiskā informācijā.

Civiliestādes var prasīt pārkāpt konfidencialitāti, kuras ievērošana tiek prasīta no priesterības vadītāja. Ja tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, staba prezidents sazinās ar Baznīcas juridisko pakalpojumu biroju:

1 800 453 3860, paplaš. 2 6301

1 801 240 6301

Ārpus ASV un Kanādas staba prezidents sazinās ar reģiona juriskonsultu reģiona birojā.

32.4.5

Ziņošana valsts iestādēm

Lai nožēlotu dažus grēkus, personai, ja tā ir pārkāpusi civillikumu, ir jāziņo valsts iestādēm. Bīskapi un stabu prezidenti mudina Baznīcas locekļus ievērot likumu un ziņot par šādiem gadījumiem. Viņi arī dod padomu Baznīcas locekļiem saņemt kompetentu juridisko konsultāciju, kad viņi iesniedz kādu ziņojumu. Baznīcas politika ir paklausība likumam.

Daudzviet priesterības vadītājiem pēc likuma tiek prasīts ziņot par dažām nelikumīgām rīcībām, par ko viņi ir uzzinājuši. Piemēram, dažos štatos un valstīs tiek pieprasīts, lai par vardarbību pret bērnu tiktu ziņots tiesībsargājošajām iestādēm.

Dažās valstīs Baznīca ir ieviesusi konfidenciālu vardarbības palīdzības dienestu, lai palīdzētu bīskapiem un stabu prezidentiem. Šiem vadītājiem ir nekavējoties jāzvana palīdzības dienestam par katru situāciju, kurā kāda persona ir cietusi no vardarbības vai pastāv vardarbības risks (skat. 38.6.2.1). Palīdzības dienests ir pieejams 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā.

Valstīs, kurās nav palīdzības dienesta, bīskapam, kurš uzzina par vardarbību, vajadzētu sazināties ar savu staba prezidentu, kuram vajadzētu lūgt palīdzību reģiona juriskonsultam reģiona birojā.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par ziņošanu vardarbības gadījumā, skat. 38.6.2.1 un 38.6.2.7.

RĪCĪBAS VEIDA IZVĒLE, LAI PALĪDZĒTU PERSONAI NOŽĒLOT GRĒKUS

32.5

Rīcības veids, lai palīdzētu personai nožēlot grēkus

Uzzinot, ka Baznīcas loceklis ir izdarījis smagu grēku, bīskaps vai staba prezidents attiecīgi rīkojas, lai aizsargātu citus. Viņš arī tiecas pēc Svētā Gara vadības, lai izvēlētos rīcības veidu, kādā palīdzēt personai nožēlot grēkus un tuvināties Glābējam.

32.5.1

Pārskats par rīcības veida izvēli

Tālāk dotajā tabulā ir norādīti trīs rīcības veidi, kā palīdzēt personai nožēlot grēkus. Tajā ir apkopoti arī daži apsvērumi, kas vadītājiem jāņem vērā, pieņemot lēmumu par to, kuru rīcības veidu izmantot.

Rīcības veids, lai palīdzētu personai nožēlot grēkus

Rīcības veids	Daži apsvērumi (skat. arī 32.7)
Rīcības veids Staba Baznīcas piederības padome	Daži apsvērumi (skat. arī 32.7) Baznīcas locekļiem, kuri ir saņēmuši tempļa endaumentu. Vīrietim vai sievietei, kurš/-a ir saņēmusi endaumentu, visdrīzāk būs nepieciešams anulēt viņa vai viņas piederību Baznīcai par kādu no smagajiem grēkiem vai rīcību, kas aprakstīta 32.6.1, 32.6.2 vai 32.6.3.
Rīcības veids Bīskapijas Baznīcas piederības padome	Daži apsvērumi (skat. arī 32.7) Jebkuram Baznīcas loceklim. Ir nepieciešama par smagiem grēkiem, kas izklāstīti 32.6.1. Var būt nepieciešama par smagiem grēkiem un rīcību, kas aprakstīta 32.6.2 un 32.6.3. Nav pietiekama, ja vīrietim vai sievietei, kurš/-a ir saņēmusi endaumentu, visdrīzāk tiks anulēta viņa vai viņas piederība Baznīcai par kādu no smagajiem grēkiem vai rīcību, kas aprakstīta 32.6.1, 32.6.2 vai 32.6.3.
Rīcības veids Personīgas konsultācijas (skat. 32.8)	Daži apsvērumi (skat. arī 32.7) Jebkuram Baznīcas loceklim. Var ietvert neformālus Baznīcas piederības ierobežojumus. Var būt nepietiekama smagu grēku vai rīcības gadījumā, kur grēku nožēlošanas procesā varētu palīdzēt Baznīcas piederības padome (skat. 32.6.2 un 32.6.3). Nav pietiekama smagu grēku gadījumā, kad nepieciešama Baznīcas piederības padome (skat. 32.6.1). Nav pietiekama, ja vīrietim vai sievietei, kurš/-a ir saņēmusi endaumentu, visdrīzāk tiks anulēta viņa vai viņas piederība Baznīcai par kādu no smagajiem grēkiem vai rīcību, kas aprakstīta 32.6.1, 32.6.2 vai 32.6.3.

Lai palīdzētu personai nožēlot smagus grēkus, dažkārt nepietiek ar bīskapa vai staba prezidenta personīgām konsultācijām un neformāliem ierobežojumiem. Tas Kungs ir nodrošinājis Baznīcas piederības padomes, lai šādās situācijās palīdzētu Israēla soģim. (Skat. 2. Mozus 18:12–27; Mosijas 26:29–36; Mācības un Derību 42:80–83; 102. nod.) Attiecībā uz dažiem smagiem grēkiem padomes rīkošana ir obligāta saskaņā ar Baznīcas noteikumiem (skat. 32.6.1). Ja ir pārkāptas tempļa derības, tad pastāv lielāka iespējamība, ka būs nepieciešama Baznīcas piederības padome (skat. 32.7.4).

Bīskapijā bīskapa padomnieki palīdz Baznīcas piederības padomēs. Stabā palīdz staba prezidenta padomnieki. Dažās staba Baznīcas piederības padomēs piedalās arī augstā padome (skat. 32.9.2). Baznīcas piederības padomē bīskapība vai staba prezidijs tiekas ar personu mīlestības garā.

32.5.2

Rīcības veida un laika noteikšana

Pieņemot lēmumu par to, kurš no šiem rīcības veidiem vislabāk varētu palīdzēt personai nožēlot grēkus, vadītāji tiecas pēc Svētā Gara vadības. Viņi var apsvērt arī šādus faktorus:

Grēka smagums un Baznīcas noteikumi par to, vai padome ir nepieciešama (skat. 32.6)
Personas apstākļi (skat. 32.7)

Bīskaps apspriežas ar staba prezidentu par konkrētajām situācijām. Viņam ir jāsaņem atļauja no staba prezidenta pirms Baznīcas piederības padomes noturēšanas.

Sarežģītos jautājumos staba prezidents var lūgt padomu viņam nozīmētajam reģiona Septiņdesmitajam. Staba prezidentam ir jāapspriežas ar reģiona prezidiju par jautājumiem, kas izklāstīti 32.6.3. Tomēr tikai staba prezidents nolemj, vai vajadzētu noturēt padomi, lai izskatītu attiecīgo rīcību. Ja tiek rīkota padome, staba prezidents vai bīskaps pieņem gala lēmumu.

Ja bīskaps vai staba prezidents nosaka, ka pietiek ar personīgām konsultācijām, viņš rīkojas pēc 32.8 dotajām vadlīnijām. Ja viņš nosaka, ka ir nepieciešama Baznīcas piederības padome, vai ja Baznīcas noteikumi pieprasa šādas padomes noturēšanu, tad tas, kurš to vada, rīkojas pēc 32.9–32.14 noteiktajām procedūrām.

Pirms padomes noturēšanas bīskaps vai staba prezidents var noteikt, ka uz laiku vislabāk būtu piemērot neformālos Baznīcas piederības ierobežojumus. Viņš notur padomi tad, kad tā vislabāk varētu sekmēt Baznīcas locekļa patiesu grēku nožēlošanu. Tomēr viņam nevajadzētu atlikt padomi, ja tā ir nepieciešama, lai aizsargātu citus.

32.6

Grēka smagums un Baznīcas noteikumi

Grēka smagums ir svarīgs apsvērums, nosakot rīcības veidu, kas (1) palīdzēs aizsargāt citus un (2) palīdzēs personai nožēlot grēkus. Tas Kungs ir teicis, ka Viņš nevar „raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi” (Mācības un Derību 1:31; skat. arī Mosijas 26:29). Viņa kalpi nedrīkst ignorēt smaga grēka pierādījumus.

Smagi grēki ir apzināts un nopietns Dieva likumu pārkāpums. Zemāk ir uzskaitītas smagu grēku kategorijas.

Vardarbība un ļaunprātīga rīcība (skat. 32.6.1.1 un 32.6.2.1)
Seksuālā netikumība (skat. 32.6.1.2 un 32.6.2.2)
Krāpšana (skat. 32.6.1.3 un 32.6.2.3)
Uzticības laušana (skat. 32.6.1.4 un 32.6.2.4)
Dažas citas rīcības (skat. 32.6.1.5 un 32.6.2.5)

Nākamajās nodaļās ir aprakstīts, kādos gadījumos ir nepieciešama Baznīcas piederības padome, kad tā varētu būt nepieciešama un kad tā nav nepieciešama.

32.6.1

Kad ir nepieciešama Baznīcas piederības padome

Bīskapam vai staba prezidentam ir jānotur Baznīcas piederības padome, kad esošā informācija norāda uz to, ka Baznīcas loceklis, iespējams, ir izdarījis kādu no šajā sadaļā aprakstītajiem grēkiem. Šo grēku gadījumā ir nepieciešama padome, neatkarīgi no Baznīcas locekļa garīgā brieduma un izpratnes par evaņģēliju.

Skat. 32.11, lai uzzinātu, kādi iznākumi var būt padomēm, kas tiek sasauktas par šajā nodaļā uzskaitītajiem grēkiem. Šajās padomēs nav iespējams izvēlēties neformālus Baznīcas piederības ierobežojumus.

32.6.1.1

Vardarbība un ļaunprātīga rīcība

Slepkavība. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja Baznīcas loceklis kādu noslepkavo. Šajā kontekstā slepkavība ir apzināta un neattaisnojama cilvēka dzīvības atņemšana. Personas piederību Baznīcai ir nepieciešams anulēt.

Slepkavība neattiecas uz policijas vai militārām darbībām, pildot dienesta pienākumus. Aborts šajā kontekstā netiek definēts kā slepkavība. Ja nāvi izraisījis negadījums vai sevis vai citu cilvēku aizstāvība, tad cilvēka dzīvības atņemšana var netikt definēta kā slepkavība. Tas var būt arī citās situācijās, piemēram, kad personai ir ierobežotas garīgās spējas.

Izvarošana. Izvarošanas gadījumā ir nepieciešama Baznīcas piederības padome. Kā tas tiek lietots šeit, izvarošana ir piespiedu seksuālās attiecības vai dzimumakts ar kādu personu, kura nevar likumīgi dot piekrišanu garīgo vai fizisko traucējumu dēļ. Kā tas tiek lietots šeit, izvarošana neietver labprātīgu dzimumaktu starp diviem nepilngadīgajiem, kuri ir aptuveni vienā vecumā.

Notiesājošs spriedums par seksuālu uzbrukumu. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja Baznīcas loceklis ir notiesāts par seksuālu uzbrukumu.

Vardarbība pret bērnu vai jaunieti. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja persona vardarbīgi izturas pret bērnu vai jaunieti, kā izskaidrots 38.6.2.3.

Vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo. Vardarbīgas rīcības izpausmes ir ļoti dažādas pēc sava smaguma. Skat. 38.6.2.4, lai noteiktu, kad Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja vardarbība ir vērsta pret dzīvesbiedru vai kādu citu pieaugušo.

Vardarbīga un kaitējoša rīcība. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja pieaugušais atkārtoti kaitē cilvēkiem fiziski vardarbīgas uzvedības dēļ un apdraud citus.

32.6.1.2

Seksuālā netikumība

Asinsgrēks. Asinsgrēka gadījumā ir nepieciešama Baznīcas piederības padome, kā definēts 38.6.10. Gandrīz vienmēr ir nepieciešams anulēt personas piederību Baznīcai.

Bērnu pornogrāfija. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja persona ir iesaistīta bērnu pornogrāfijā, kā tas ir aprakstīts 38.6.6.

Daudzsievība. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja persona apzināti stājusies daudzsievībā. Dažas daudzsievības laulības var notikt slepenībā, kad laulātais nezina par vienu vai vairākiem citiem laulātajiem. Ja persona apzināti stājas daudzsievībā, ir nepieciešams anulēt šīs personas piederību Baznīcai.

Seksuālā izmantošana. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja pieaugušais atkārtoti kaitē cilvēkiem seksuāli un apdraud citus.

32.6.1.3

Krāpnieciskas darbības

Finansiāli kaitējoša rīcība. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja pieaugušais ir apzināti un atkārtoti nodarījis finansiālu kaitējumu cilvēkiem un apdraud citus (skat. 38.6.2.4). Tas ietver krāpniecību investīciju jomā un līdzīgas darbības. Par krāpniecību netiek uzskatīti netīši finansiālie zaudējumi ekonomisko apstākļu dēļ. Ja notiek tiesvedība, priesterības vadītāji var nolemt nogaidīt līdz gala spriedumam.

32.6.1.4

Uzticības laušana

Smags grēks, atrodoties ievērojamā Baznīcas amatā. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja Baznīcas loceklis, ieņemot ievērojamu amatu, izdara smagu grēku. Viņu skaitā ir Augstākais pilnvarotais, Augstākā Baznīcas amatpersona, reģiona Septiņdesmitais, tempļa prezidents vai matrone, misijas prezidents vai viņa dzīvesbiedre, staba prezidents, patriarhs vai bīskaps. Tas neattiecas uz draudžu prezidentiem. Tomēr draudzes prezidenta piederības Baznīcai privilēģijas var tikt ierobežotas vai anulētas tāpat kā citiem Baznīcas locekļiem.

32.6.1.5

Dažas citas rīcības

Notiesāšana par kriminālnoziegumu. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama vairumā gadījumu, kad persona tiek notiesāta par kriminālnoziegumu.

32.6.2

Kad var būt nepieciešama Baznīcas piederības padome

Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama tālāk dotajos gadījumos.

32.6.2.1

Vardarbība un ļaunprātīga rīcība

Tas Kungs pavēlēja: „Tev nebūs … nogalināt, nedz darīt ko līdzīgu tam” (Mācības un Derību 59:6; slīpraksts pievienots). Vardarbība un ļaunprātīga rīcība, kuras gadījumā var būt nepieciešama Baznīcas piederības padome, ietver (bet neaprobežojas ar) turpmāk minēto.

Slepkavības mēģinājums. Apzināts mēģinājums kādu nogalināt.

Seksuālā vardarbība, tostarp seksuāls uzbrukums un uzmākšanās. Seksuālā vardarbība ietver plašu darbību loku (skat. 38.6.18). Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama personai, kura ir kādu seksuāli aizskārusi vai rīkojusies vardarbīgi. Skat. 38.6.18.3, kad padome ir nepieciešama.

Vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo. Vardarbīgas rīcības izpausmes ir ļoti dažādas pēc sava smaguma pakāpes (skat. 38.6.2.4). Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama personai, kura ir bijusi vardarbīga pret dzīvesbiedru vai kādu citu pieaugušo. Skat. 38.6.2.4, kad padome ir nepieciešama.

32.6.2.2

Seksuālā netikumība

Tā Kunga Šķīstības likums ir atturība no seksuālām attiecībām ārpus laulības starp vīrieti un sievieti saskaņā ar Dieva likumu (skat. 2. Mozus 20:14; Mācības un Derību 63:16). Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama seksuālas netikumības dēļ, kā tas ir aprakstīts 38.6.5. Skat. 32.6.1.2, kad padome ir nepieciešama.

32.6.2.3

Krāpnieciskas darbības

Desmit baušļi māca: „Tev nebūs zagt” vai „dot nepatiesu liecību” (2. Mozus 20:15–16). Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama par tādu rīcību kā laupīšana, zādzība ielaužoties, zādzība, piesavināšanās, nepatiesa liecība un krāpšana. Skat. 38.8.2 par uzticības izmantošanu krāpšanas nolūkā. Skat. 32.6.1.3, kad padome ir nepieciešama krāpniecisku darbību dēļ.

32.6.2.4

Uzticības laušana

Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama, ja Baznīcas loceklis:

izdara smagu grēku, atrodoties kādā atbildīgā amatā Baznīcā vai sabiedrībā;
izdara kādu smagu grēku, kas kļūst plaši zināms.

Skat. 32.6.1.4, kad padome ir nepieciešama.

32.6.2.5

Dažas citas rīcības

Ķēniņš Benjamīns mācīja: „Es nevaru jums pateikt visas lietas, ar ko jūs varat sagrēkot; jo ir dažādi ceļi un veidi, pat tik daudz, ka es nevaru tos saskaitīt.” (Mosijas 4:29) Padome var būt nepieciešama, ja persona:

izrāda noslieci uz smagu grēku izdarīšanu (skat. Mācības un Derību 82:7);
apzināti nepilda ģimenes pienākumus, tajā skaitā nemaksā par bērnu aprūpi un uzturlīdzekļus;
pārdod narkotikas;
veic citas noziedzīgas darbības.

Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama, ja Baznīcas loceklis izvēlas veikt abortu, veic to kādam citam, organizē vai apmaksā tā veikšanu vai mudina kādu uz aborta veikšanu. Skat. vadlīnijas 38.6.1.

Kādos gadījumos Baznīcas piederības padome ir obligāta vai var būt nepieciešama

Grēka veids	Baznīcas piederības padome ir obligāta (skat. 32.6.1)	Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama (skat. 32.6.2)
Grēka veids Vardarbība un ļaunprātīga rīcība	Baznīcas piederības padome ir obligāta (skat. 32.6.1) Slepkavība Izvarošana Notiesāšana par seksuālu uzbrukumu Vardarbība pret bērnu vai jaunieti Vardarbīga un kaitējoša rīcība	Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama (skat. 32.6.2) Slepkavības mēģinājums Seksuālā vardarbība, tostarp seksuāls uzbrukums un uzmākšanās (skat. 38.6.18, kad padome ir obligāta) Vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo (skat. 38.6.2.4, kad padome ir obligāta)
Grēka veids Seksuālā netikumība	Baznīcas piederības padome ir obligāta (skat. 32.6.1) Asinsgrēks Bērnu pornogrāfija Daudzsievība Seksuālā izmantošana	Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama (skat. 32.6.2) Laulības pārkāpšana, netiklība un viendzimuma attiecības Kopdzīve, civillaulība un partnerattiecības, un viendzimuma laulība Intensīva vai kompulsīva pornogrāfijas skatīšanās, kas ir radījusi nozīmīgu kaitējumu Baznīcas locekļa laulībai vai ģimenei
Grēka veids Krāpnieciskas darbības	Baznīcas piederības padome ir obligāta (skat. 32.6.1) Finansiāli kaitējoša rīcība, piemēram, krāpšana un līdzīgas darbības	Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama (skat. 32.6.2) Laupīšana, ielaušanās, zādzība un piesavināšanās Nepatiesa liecība
Grēka veids Uzticības laušana	Baznīcas piederības padome ir obligāta (skat. 32.6.1) Smaga grēka izdarīšana, kalpojot ievērojamā Baznīcas amatā	Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama (skat. 32.6.2) Smaga grēka izdarīšana, atrodoties atbildīgā amatā Baznīcā vai sabiedrībā Smaga grēka izdarīšana, par ko ir plaši zināms
Grēka veids Dažas citas rīcības	Baznīcas piederības padome ir obligāta (skat. 32.6.1) Lielākā daļa kriminālnoziegumu	Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama (skat. 32.6.2) Aborts Nosliece uz smagiem grēkiem Apzināta ģimenes pienākumu nepildīšana, tajā skaitā nemaksāšana par bērna aprūpi un uzturlīdzekļu nemaksāšana Narkotiku tirdzniecība Citas noziedzīgas darbības

32.6.3

Kad staba prezidents apspriežas ar reģiona prezidiju par to, vai ir nepieciešama Baznīcas piederības padome vai kāda cita rīcība

Daži jautājumi prasa īpašu iejūtību un vadību. Lai zinātu, kā vislabāk palīdzēt, staba prezidentam ir jāapspriežas ar reģiona prezidiju par šajā sadaļā sniegtajām situācijām. Tomēr tikai staba prezidents nolemj, vai vajadzētu noturēt padomi, lai izskatītu attiecīgo rīcību. Ja tiek rīkota padome, staba prezidents vai bīskaps pieņem gala lēmumu.

Ja Baznīcas piederības padome tiek rīkota par kādu no šajā sadaļā minēto rīcību, padomes lēmumam ir jābūt: „saglabā labu reputāciju”, „formālie Baznīcas piederības ierobežojumi” vai „piederības Baznīcai anulēšana”. Lai atceltu formālos ierobežojumus vai lai persona tiktu atkārtoti uzņemta Baznīcā, ir nepieciešama Augstākā prezidija atļauja (skat. 32.16.1, Nr. 9).

32.6.3.1

Cita rīcība

Ja Baznīcas piederības padome netiek rīkota, cita rīcība varētu būt:

neformāli Baznīcas piederības ierobežojumi (skat. 32.8.3);
piezīmes Baznīcas locekļa pierakstā (skat. 32.14.5);
priekšrakstu ierobežojumi, kas liedz personai saņemt vai izmantot priesterību, saņemt vai izmantot tempļa rekomendāciju.

Pirms kaut kas no iepriekšminētā tiek piemērots, staba prezidents apspriežas ar reģiona prezidiju.

32.6.3.2

Atkrišana

Atkrišanas problēmām bieži vien ir ietekme ārpus bīskapijas vai staba robežām. Šādām problēmām nekavējoties ir jātiek risinātām, lai aizsargātu citus.

Bīskaps apspriežas ar staba prezidentu, ja viņš uzskata, ka Baznīcas locekļa rīcība var izraisīt atkrišanu. Bīskaps vai staba prezidents var piemērot Baznīcas loceklim neformālus Baznīcas piederības ierobežojumus (skat. 32.8.3). Staba prezidents nekavējoties apspriežas ar reģiona prezidiju. Tomēr tikai staba prezidents nolemj, vai ir nepieciešama Baznīcas piederības padome vai kāda cita rīcība.

Šajā kontekstā atkrišana attiecas uz Baznīcas locekli, kurš ir iesaistīts kādā no šādām rīcībām:

Atkārtoti pauž skaidru un apzinātu publisku pretestību Baznīcai, tās doktrīnai, tās noteikumiem vai tās vadītājiem
Neatlaidīgi kā Baznīcas doktrīnu māca to, kas nav Baznīcas doktrīna, pēc tam, kad ir saņēmis aizrādījumu no bīskapa vai staba prezidenta
Veic apzinātas darbības, lai vājinātu Baznīcas locekļu ticību un aktivitāti
Turpina sekot atkritēju sektu mācībām pēc tam, kad ir saņēmis aizrādījumu no bīskapa vai staba prezidenta
Formāli pievienojas citai baznīcai un veicina tās mācības (Pilnīga neaktivitāte Baznīcā vai citas baznīcas apmeklēšana pati par sevi nav atkrišana. Tomēr, ja Baznīcas loceklis formāli pievienojas citai baznīcai un atbalsta tās mācības, var būt nepieciešams anulēt viņa piederību Baznīcai.)

Glābējs mācīja nefijiešiem, ka viņiem ir jāturpina kalpot personai, kura ir grēkojusi. „Bet, ja viņš nenožēlos grēkus, viņš netiks pieskaitīts Maniem ļaudīm, lai viņš nevarētu iznīcināt Manus ļaudis” (3. Nefija 18:31).

32.6.3.3

Baznīcas līdzekļu piesavināšanās

Ja persona ir piesavinājusies Baznīcas līdzekļus vai nozagusi vērtīgu Baznīcas īpašumā esošo mantu, staba prezidents apspriežas ar reģiona prezidiju par to, vai varētu būt nepieciešama Baznīcas piederības padome vai kāda cita rīcība. Vadītāji apsver:

summu, kas ir piesavināta vai nozagta;
vai tā ir atmaksāta;
cik ļoti persona nožēlo izdarīto.

Parasti, ja Baznīcas loceklis ir piesavinājies Baznīcas līdzekļus vai nozadzis vērtīgu Baznīcas mantu, viņa Baznīcas locekļa pierakstā tiks ierakstīta piezīme. Kad šis cilvēks ir nožēlojis savus grēkus, staba prezidents var pieprasīt piezīmes noņemšanu (skat. 32.14.5).

32.6.3.4

Transpersonas

Bīskapiem un stabu prezidentiem, kuri strādā ar personām, kuras identificē sevi ar transpersonu, vajadzētu rīkoties saskaņā ar vadlīnijām 38.6.23.

32.6.4

Kad Baznīcas piederības padome parasti nav nepieciešama

Tālāk norādītajos gadījumos Baznīcas piederības padome parasti nav nepieciešama.

32.6.4.1

Dažu Baznīcas standartu neievērošana

Baznīcas piederības padome netiek rīkota tālāk minēto rīcību dēļ. Taču pievērsiet uzmanību izņēmumam pēdējā punktā.

Neaktivitāte Baznīcā
Baznīcas pienākumu nepildīšana
Desmitās tiesas nemaksāšana
Nolaidības grēki
Masturbēšana
Gudrības vārda neievērošana
Pornogrāfijas skatīšanās, izņemot bērnu pornogrāfiju (kā tas ir aprakstīts 38.6.6) vai intensīvu vai kompulsīvu pornogrāfijas skatīšanos, kas ir radījusi nozīmīgu kaitējumu Baznīcas locekļa laulībai vai ģimenei (kā tas ir aprakstīts 38.6.13).

32.6.4.2

Uzņēmējdarbības neveiksmes vai parādu neatmaksāšana

Vadītājiem nevajadzētu izmantot Baznīcas piederības padomes, lai risinātu uzņēmējdarbības strīdus. Uzņēmējdarbības neveiksmes un parādu neatmaksāšana nav iemesli Baznīcas piederības padomes noturēšanai. Tomēr padomei ir jātiek sasauktai par nopietnu krāpniecisku rīcību vai citām nopietnām maldinošām finanšu darbībām (skat. 32.6.1.3).

32.6.4.3

Civilie strīdi

Baznīcas piederības padomes netiek rīkotas, lai risinātu civilos strīdus (skat. Mācības un Derību 134:11).

32.7

Personas apstākļi

Tas Kungs ir teicis: „Lūk, Mana žēlastības roka ir izstiepta pret jums, un katru, kas nāks, to Es pieņemšu; un svētīti ir tie, kas nāk pie Manis.” (3. Nefija 9:14) Personas apstākļi ir svarīgs apsvērums, nosakot:

piemērotu rīcības veidu, lai palīdzētu personai nožēlot smagus grēkus (skat. 32.5 un 32.6);
lēmumus, kas tiek pieņemti personīgo konsultāciju laikā vai Baznīcas piederības padomēs (skat. 32.8 un 32.11).

Bīskapi un stabu prezidenti meklē Tā Kunga prātu un gribu katrā situācijā. Viņi apsver tālāk dotos faktorus, lai noteiktu, kādu rīcības veidu izmantot un kāds būs gala lēmums. Šie faktori nenosaka noteiktu lēmumu pieņemšanu. Drīzāk tie ir palīglīdzeklis lēmumam, kas vadītājiem ir jāpieņem ar lūgšanu un Gara vadībā.

32.7.1

Grēka ietekmes pakāpe

Grēka smagumu nosaka pēc tā ietekmes pakāpes. Tas var ietvert izdarīto grēku skaitu un biežumu, nodarītā kaitējuma smagumu un cilvēku skaitu, kuriem šie grēki ir kaitējuši.

32.7.2

Upura intereses

Vadītāji ņem vērā upuru un citu cilvēku intereses. To skaitā var būt personas dzīvesbiedrs un citi ģimenes locekļi. Vadītāji ņem vērā arī to, cik smags ir nodarītais kaitējums.

32.7.3

Grēku nožēlošanas pierādījumi

Lai saprastu, vai persona ir patiesi nožēlojusi grēkus, ir nepieciešama garīgā vadība. Šādu nožēlu daudz uzticamāk parāda taisnīga rīcība ilgākā laika periodā, nevis dziļas bēdas vienas intervijas laikā. Vērā ņemamie faktori:

ticības spēks Jēzum Kristum;
atzīšanās veids;
grēku nožēlas dziļums;
atlīdzināšana kaitējumu guvušajām personām;
juridisko prasību ievērošana;
panākumi grēka atmešanā;
uzticība baušļu ievērošanā kopš grēka izdarīšanas;
godīgums pret Baznīcas vadītājiem un citiem cilvēkiem;
gatavība rīkoties atbilstoši Baznīcas vadītāju padomam.

32.7.4

Tempļa derību pārkāpšana

Tas Kungs paziņoja: „Jo no tā, kuram daudz tiek dots, daudz tiek prasīts.” (Mācības un Derību 82:3) Persona, kura ir saņēmusi tempļa endaumentu, ir noslēgusi derības dzīvot saskaņā ar augstāku standartu. Šo derību laušana palielina grēka smagumu. Tas palielina iespēju, ka būs nepieciešama Baznīcas piederības padome.

32.7.5

Uzticības vai pilnvaru amats

Grēka smagums pieaug, ja persona to ir veikusi, atrodoties uzticības vai pilnvaru amatā, piemēram, kā vecāks, vadītājs vai skolotājs.

32.7.6

Atkārtošana

Nosliece atkārtot smagu grēku var norādīt uz dziļi iesakņojušos uzvedību vai atkarību, kas kavē virzīšanos uz patiesu grēku nožēlošanu. Papildus Baznīcas piederības ierobežojumiem, kas var būt nepieciešami, var būt noderīgas arī atkarības pārvarēšanas programmas un profesionāla konsultēšana (skat. 32.8.2).

32.7.7

Vecums, briedums un pieredze

Vadītāji ņem vērā vecumu, briedumu un pieredzi, kad apspriežas ar Baznīcas locekli vai lemj par Baznīcas piederības padomes lēmumu. Pret tiem, kuri ir nenobrieduši evaņģēlijā, bieži vien ir jāizturas ar iecietību. Piemēram, var būt piemēroti izrādīt iecietību jaunajiem Baznīcas locekļiem, kuri ir iesaistījušies kādā amorālā rīcībā, ja viņi atmet grēku un izrāda patiesu grēku nožēlu. Tomēr, ja viņi nemaina savu uzvedību, var būt nepieciešama daudz nopietnāka rīcība.

32.7.8

Garīgās spējas

Garīga slimība, atkarība vai ierobežotas garīgās spējas neattaisno personu, kura ir izdarījusi smagu grēku. Tomēr tie ir faktori, kas ir jāņem vērā. Palīdzot personai nožēlot grēkus, vadītāji tiecas pēc Tā Kunga vadības attiecībā uz personas izpratni par evaņģēlija principiem un atbildības līmeni.

32.7.9

Brīvprātīga atzīšanās

Brīvprātīga atzīšanās un dievišķas skumjas par savu rīcību parāda vēlmi nožēlot grēkus.

32.7.10

Laika sprīdis starp grēku un atzīšanos grēkā

Atzīšanās grēkā ir daļa no grēku nožēlošanas, un to nevajadzētu atlikt. Dažkārt grēka izdarīšanai seko ilgstošs atlīdzināšanas un uzticīgas dzīves periods. Ja Baznīcas loceklis atzīstas grēkā un nav to atkārtojis, tas var liecināt, ka viņš to ir atmetis. Šajā gadījumā ar atzīšanos varētu noslēgt, nevis sākt grēku nožēlošanas procesu.

PERSONĪGU KONSULTĀCIJU NOTURĒŠANA

32.8

Personīgas konsultācijas un neformālie Baznīcas piederības ierobežojumi

Bieži vien pietiek ar personīgām konsultācijām, lai palīdzētu aizsargāt citus un palīdzētu personai caur grēku nožēlošanu piekļūt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas pestīšanas spēkam. Šādas konsultācijas var palīdzēt arī pasargāt Baznīcas locekļus no vēl smagākiem grēkiem. Personīgu konsultāciju laikā vadītāji var arī piemērot neformālus Baznīcas piederības ierobežojumus, lai palīdzētu Baznīcas loceklim nožēlot dažus smagus grēkus (skat. 32.8.3).

Pret smagiem grēkiem nevajadzētu izturēties vieglprātīgi (skat. Mācības un Derību 1:31). Tempļa derību pārkāpšana palielina iespēju, ka būs nepieciešama Baznīcas piederības padome (skat. 32.7.4).

Tālāk ir dotas vadlīnijas, lai palīdzētu vadītājiem saprast, kad konsultācijas un neformālie ierobežojumi var būt pietiekami (skat. arī 32.7):

persona nav izdarījusi tādu grēku, kas prasītu Baznīcas piederības padomi (skat. 32.6.1);
persona ir brīvprātīgi atzinusies un ir patiesi nožēlojusi grēkus;
persona nožēlo kādu smagu grēku, ko tā iepriekš nav darījusi;
personas grēks nav tempļa derību pārkāpums;
personai ir nozīmīgi vainu mīkstinoši apstākļi.

32.8.1

Personīgas konsultācijas

Tālāk sniegtās vadlīnijas ir jāņem vērā, kad bīskaps vai staba prezidents konsultē Baznīcas locekli, lai palīdzētu viņam nožēlot grēkus.

Prasiet tikai pietiekami daudz informācijas, lai noteiktu (1) Baznīcas locekļa attieksmi pret grēcīgo rīcību un (2) rīcības būtību, biežumu un ilgumu. Neprasiet sīkumus, kas nav nepieciešami situācijas izpratnei. Neuzdodiet tādus jautājumus, kas rodas no personīgās ziņkārības.
Pajautājiet, kā šī rīcība ir ietekmējusi citus cilvēkus.
Koncentrējieties uz pozitīviem apstākļiem, kas padziļina Baznīcas locekļa pievēršanos un apņēmību pret To Kungu. Mudiniet Baznīcas locekli veikt konkrētas darbības, lai mainītu uzvedību un panāktu sirds pārmaiņas, kas novestu pie grēku nožēlošanas. Aiciniet viņu tuvoties Glābējam, tiecoties pēc Viņa spēka un tiecoties izjust Viņa pestīšanas mīlestību.
Mudiniet uz pacilājošām darbībām, piemēram, lūgšanu, Svēto Rakstu studēšanu un Baznīcas sanāksmju apmeklēšanu. Māciet, ka pretinieka ietekmi var mazināt ģimenes vēstures un tempļa darbs. Mudiniet kalpot citiem un dalīties evaņģēlijā.

Mudiniet atlīdzināt un lūgt piedošanu tiem, kuriem grēcīgā rīcība ir nodarījusi kaitējumu.
Mudiniet novērsties no sliktām ietekmēm. Palīdziet Baznīcas locekļiem veikt preventīvus pasākumus, lai pretotos konkrētiem kārdinājumiem.
Apzinieties, ka jūs esat garīdzniecības vadītājs, nevis profesionāls psihologs. Papildus jūsu sniegtajam padomam, dažiem Baznīcas locekļiem par savu rīcību būtu lietderīgi apspriesties ar psihologu. Dažas personas cieš no garīgām slimībām. Ja nepieciešams, iesakiet Baznīcas locekļiem meklēt palīdzību pie kvalificētiem medicīnas un garīgās veselības speciālistiem.
Esiet lūgšanu pilni un meklējiet Gara vadību, pirms nosakiet neformālus Baznīcas piederības ierobežojumus. Dažiem Baznīcas locekļiem varētu būt lietderīgi daudz aktīvāk izmantot Baznīcas piederības privilēģijas, nevis ierobežot tās.
Sekojiet līdzi, lai sniegtu iedrošinājumu, stiprinātu garīgo spēku un uzraudzītu progresu.

Pēc tam, kad Baznīcas loceklis ir atzinies grēkā bīskapam vai staba prezidentam, turpmākās konsultācijas var notikt dažādos veidos. Vadītājs tās var nodrošināt pats. Vai arī ar Baznīcas locekļa atļauju viņš tam var nozīmēt kādu no saviem padomniekiem.

Ar Baznīcas locekļa piekrišanu bīskaps vai staba prezidents var nozīmēt elderu kvoruma vai Palīdzības biedrības locekļus palīdzēt konkrētos veidos. Attiecībā uz jauniešiem viņš var nozīmēt palīgā Jauno sieviešu prezidiju vai Ārona priesterības kvoruma padomdevējus. Tiem, kuri ir nozīmēti palīdzēt, ir tiesības saņemt iedvesmu šī uzdevuma veikšanai (skat. 4.2.6).

Kad vadītājs uzdod kādam palīdzēt veikt turpmāku konsultēšanu, vadītājs sniedz tikai tik daudz informācijas, kas ir nepieciešama, lai palīdzētu Baznīcas loceklim. Nozīmētajai personai ir jāievēro konfidencialitāte. Tā arī informē bīskapu par Baznīcas locekļa progresu un vajadzībām.

32.8.2

Palīdzība cilvēkiem ar atkarībām

Personīgas konsultācijas dažkārt nozīmē — palīdzēt Baznīcas locekļiem nožēlot grēkus, kas ir saistīti ar atkarībām vai ir to izraisīti. Šīs atkarības var būt saistītas ar dažādām vielām vai dažādiem uzvedības veidiem. Atkarības kaitē indivīdiem, laulībām un ģimenēm. Bīskapi var ieteikt Baznīcas locekļiem meklēt palīdzību, piesakoties Baznīcas atkarības pārvarēšanas programmās un pie kvalificētiem medicīnas un garīgās veselības speciālistiem.

Arvien izplatītāka atkarība ir pornogrāfijas skatīšanās. Neatkarīgi no tā, vai tā ir atkarība vai gadījuma rakstura rīcība, jebkāda veida pornogrāfija ir kaitīga. Tās skatīšanās aizdzen Garu. Tā vājina spēju — izmantot spēku, kas izriet no derību ievērošanas. Tā arī kaitē dārgām attiecībām.

Personīgas konsultācijas un neformāli Baznīcas piederības ierobežojumi parasti ir pietiekami, lai palīdzētu personai nožēlot pornogrāfijas skatīšanās grēku. Parasti Baznīcas piederības padomes netiek rīkotas. Izņēmumus skat. 38.6.6 un 38.6.13. Varētu būt noderīga profesionāla psiholoģiskā palīdzība.

Stabu prezidenti un bīskapi sniedz atbalstu ģimenes locekļiem, ja tas ir nepieciešams. Konsultējot jauniešus par pornogrāfijas skatīšanos, sarunā varētu tikt iekļauti arī vecāki. Konsultējot precētu personu, sarunā var tikt iekļauts arī dzīvesbiedrs.

Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā konsultēt Baznīcas locekļus, kuri ir iesaistīti pornogrāfijā, skat. 38.6.13.

32.8.3

Neformālie Baznīcas piederības ierobežojumi

Papildus pozitīvas rīcības veicināšanai konsultāciju laikā, bīskaps vai staba prezidents var neformāli uz laiku ierobežot dažas Baznīcas locekļa privilēģijas. Zinoši nosakot šos ierobežojumus, tie var palīdzēt nožēlot grēkus un garīgi pilnveidoties. Tie tiek uzskatīti par neformāliem, jo tie netiek atzīmēti Baznīcas locekļa pierakstā.

Neformālie ierobežojumi var ilgt dažas nedēļas, vairākus mēnešus vai ilgāk, ja tas ir nepieciešams, lai persona varētu pilnīgi nožēlot grēkus. Īpašos apstākļos šis laiks varētu būt ilgāks par vienu gadu.

Vadītāji tiecas pēc Gara vadības, lai saprastu, kuri ierobežojumi vislabāk varētu palīdzēt personai nožēlot grēkus. To skaitā varētu būt (bet neaprobežojas ar) privilēģiju pārtraukšana — kalpot Baznīcas aicinājumā, pielietot priesterību vai ieiet templī. Vadītājs varētu arī ierobežot personu teikt uzrunu, vadīt stundu vai teikt lūgšanu Baznīcas sanāksmēs. Ja vadītājs pārtrauc tiesības ieiet templī, viņš anulē tempļa rekomendāciju Vadītāju un lietvežu resursos (LCR).

Svētā Vakarēdiena pieņemšana ir svarīga grēku nožēlošanas daļa. Tam nevajadzētu būt kā pirmajam ierobežojumam, kas tiek dots nožēlas pilnai personai, kurai ir salauzta sirds un nožēlas pilns gars. Tomēr, ja persona ir izdarījusi smagus grēkus, vadītājs uz laiku var pārtraukt šo privilēģiju.

Vadītāji parasti nevienam neziņo par neformālajiem ierobežojumiem, ja vien nav tādas nepieciešamības (skat. 32.12.2).

Bīskaps vai staba prezidents var noņemt neformālos ierobežojumus saskaņā ar Gara vadību, kad ir skaidri redzams, ka persona progresē, patiesi nožēlojot grēkus. Ja Baznīcas loceklis turpina grēkot, var būt noderīgi vai nepieciešams noturēt Baznīcas piederības padomi.

BAZNĪCAS PIEDERĪBAS PADOMES RĪKOŠANA

Baznīcas piederības padomes tiek rīkotas, kad bīskaps vai staba prezidents nolemj, ka tās būtu noderīgas, vai kad tās ir nepieciešamas saskaņā ar Baznīcas noteikumiem (skat. 32.6). Tās tiek rīkotas bīskapijas, staba, draudzes, apgabala vai misijas līmenī. Šajā sadaļā ir sniegta informācija par to, kā tās rīkot.

32.9

Dalība un atbildība

Tālāk dotajā tabulā ir parādīts, kādas personas parasti piedalās Baznīcas piederības padomēs.

	Baznīcas piederības padomes dalībnieki
Bīskapijas Baznīcas piederības padome	Baznīcas piederības padomes dalībnieki Persona, kurai tiek rīkota padome Bīskaps un viņa padomnieki Bīskapijas lietvedis Elderu kvoruma prezidents vai Palīdzības biedrības prezidente (pēc izvēles; skat. 32.10.1)
Staba Baznīcas piederības padome	Baznīcas piederības padomes dalībnieki Persona, kurai tiek rīkota padome Staba prezidents un viņa padomnieki Staba lietvedis Augstie padomnieki (atsevišķās situācijās, kā paskaidrots 32.9.2) Personas, kurai tiek rīkota padome, bīskaps (pēc izvēles; skat. 32.9.3) Elderu kvoruma prezidents vai Palīdzības biedrības prezidente (pēc izvēles; skat. 32.10.1)

32.9.1

Staba prezidents

Staba prezidentam:

ir pilnvaras pār Baznīcas piederības padomēm stabā; tomēr vairumu no šīm padomēm notur bīskaps;
ir jādod atļauja, pirms bīskaps var noturēt Baznīcas piederības padomi;
ir jānotur Baznīcas piederības padome, ja pastāv liela varbūtība, ka vīrieša vai sievietes, kas saņēmis(‑usi) tempļa endaumentu, piederība Baznīcai tiks anulēta;
var būt nepieciešams noturēt padomi, ja Baznīcas loceklis pārsūdz bīskapijas līmeņa Baznīcas piederības padomes lēmumu;
ir jādod atļauja, pirms tiek galīgi nolemta bīskapijas Baznīcas piederības padomes rekomendācija anulēt endaumentu nesaņēmušās personas piederību Baznīcai.

32.9.2

Augstā padome

Augstās padomes locekļi parasti nepiedalās staba līmeņa Baznīcas piederības padomēs. Tomēr Augstā padome var piedalīties sarežģītās situācijās (skat. Mācības un Derību 102:2). Piemēram, staba prezidijs var uzaicināt piedalīties Augsto padomi, kad:

pastāv strīdīgi fakti;
viņi sniegtu vērtīgu ieguldījumu un līdzsvaru;
Baznīcas loceklis pieprasa viņu līdzdalību;
ir iesaistīts staba prezidija loceklis vai viņa ģimene (skat. 32.9.7).

32.9.3

Bīskaps (vai draudzes prezidents stabā)

Bīskapam:

ir pilnvaras pār bīskapijas līmeņa Baznīcas piederības padomēm;
pirms padomes noturēšanas ir jāapspriežas ar staba prezidentu un jāsaņem viņa atļauja;
nav jānotur padome, ja pastāv liela varbūtība, ka vīrieša vai sievietes, kas saņēmis(‑usi) endaumentu, piederība Baznīcai tiks anulēta. Šādās situācijās ir jātiek sasauktai staba līmeņa Baznīcas piederības padomei;
bīskaps var tikt aicināts apmeklēt staba līmeņa Baznīcas piederības padomi bīskapijas loceklim, kura piederība Baznīcai tiek pārskatīta. Viņa līdzdalība ir jāapstiprina staba prezidentam un pašai personai.

Bīskapijas vai draudzes līmeņa Baznīcas piederības padome var ieteikt anulēt personas Baznīcas locekļa statusu, ja šī persona nav saņēmusi endaumentu. Tomēr ir nepieciešams staba prezidenta apstiprinājums, lai lēmums būtu galīgs.

Dažreiz bīskapijas līmeņa Baznīcas piederības padome tiek rīkota endaumentu saņēmušam Baznīcas loceklim, un padomes laikā atklājas, ka Baznīcas locekļa piederība Baznīcai, visticamāk, tiks anulēta. Šādās situācijās bīskaps lietu nodod staba prezidentam.

32.9.4

Misijas prezidents

Misijas prezidentam:

ir pilnvaras pār Baznīcas piederības padomēm misijas draudzēs un apgabalos;
ir jādod atļauja, pirms apgabala vai draudzes prezidents var noturēt Baznīcas piederības padomi;
ir jānotur Baznīcas piederības padome, ja pastāv liela varbūtība, ka vīrieša vai sievietes, kas saņēmis(‑usi) tempļa endaumentu, piederība Baznīcai tiks anulēta. Ja to kavē laika trūkumus vai liels attālums, viņš var nozīmēt vienu no saviem padomniekiem prezidēt padomē. Viņam ir jānozīmē divi citi Melhisedeka priesterības nesēji, lai viņi tajā piedalītos;
kur tas ir iespējams, viņam ir jānotur Baznīcas piederības padomes tiem, kuri nav saņēmuši endaumentu. Ja laika trūkuma vai liela attāluma dēļ tas nav iespējams, viņš var pilnvarot trīs Melhisedeka priesterības nesējus to noturēt. Šajā gadījumā padomi parasti vada Baznīcas locekļa apgabala prezidents vai draudzes prezidents;
var būt nepieciešams noturēt padomi, ja Baznīcas loceklis pārsūdz apgabala vai draudzes Baznīcas piederības padomes lēmumu;
ar Misionāru departamenta Augstākā pilnvarotā atļauju viņam ir jānotur Baznīcas piederības padome, ja misionārs misijas laikā ir izdarījis smagu grēku (skat. 32.9.8). Viņam arī ir jāpārskata šī lieta ar reģiona prezidija locekli un jāapspriežas ar staba prezidentu misionāra dzīvesvietas stabā;
ir jādod atļauja, pirms draudzes vai apgabala Baznīcas piederības padomes rekomendācija anulēt endaumentu nesaņēmušās personas piederību Baznīcai būtu galīga.

Ja misionārs atzīstas kādā nopietnā grēkā, ko viņš ir izdarījis pirms kalpošanas misijā, misijas prezidents sazinās ar savu misijas darbības lauka pārstāvi Misionāru departamentā, lai saņemtu norādījumus.

Kad misijas prezidents notur Baznīcas piederības padomi, viņš nozīmē divus Melhisedeka priesterības nesējus par saviem palīgiem. Tikai neparastos apstākļos viņam vajadzētu par palīgiem nozīmēt jaunus misionārus. Viņš ievēro tādu pašu norises kārtību kā staba līmeņa Baznīcas piederības padomē (skat. 32.10). Tomēr Augstā padome vai apgabala padome nepiedalās.

32.9.5

Apgabala un draudzes prezidents misijā

Apgabala vai draudzes prezidents misijā var noturēt Baznīcas piederības padomi, saņemot atļauju no misijas prezidenta. Apgabala padome nepiedalās.

Apgabala vai draudzes Baznīcas piederības padome var ieteikt anulēt personas piederību Baznīcai, ja šī persona nav saņēmusi tempļa endaumentu. Tomēr ir nepieciešams misijas prezidenta apstiprinājums, lai šis lēmums būtu galīgs.

32.9.6

Staba vai bīskapijas lietvedis

Staba vai bīskapijas lietvedis:

glabā padomes pierakstus tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai iesniegtu Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu;
sagatavo veidlapu, ja to lūdz vadītājs, kurš vada padomi;
nepiedalās pārrunās un padomes lēmumu pieņemšanā.

32.9.7

Dalība neparastos apstākļos

Ja padomnieks staba prezidijā nevar piedalīties Baznīcas piederības padomē, staba prezidents lūdz, lai viņa vietu ieņemtu augstais padomnieks vai kāds cits augstais priesteris. Ja staba prezidents nevar piedalīties, Augstākais prezidijs var atļaut vienam no viņa padomniekiem prezidēt viņa vietā.

Ja kāds no bīskapa padomniekiem nevar piedalīties Baznīcas piederības padomē, bīskaps drīkst pieaicināt kādu no bīskapijas augstajiem priesteriem ieņemt viņa vietu. Ja bīskaps nevar piedalīties, viņam būtu jānodod šī lieta staba prezidenta pārraudzībā, kurš tad sasauc staba līmeņa Baznīcas piederības padomi. Bīskaps nevar nozīmēt padomnieku sasaukt Baznīcas piederības padomi.

Ja Baznīcas piederības padome tiek rīkota bīskapa ģimenes loceklim vai kādam no viņa padomniekiem, tā tiek rīkota staba līmenī. Ja tā tiek rīkota kādam staba prezidenta padomnieka ģimenes loceklim, staba prezidents nozīmē citu augsto priesteri ieņemt šī padomnieka vietu. Ja padome tiek rīkota staba prezidenta ģimenes loceklim, viņš apspriežas ar Augstākā prezidija biroju.

Ja Baznīcas loceklis iebilst pret bīskapa vai viņa padomnieku līdzdalību, Baznīcas piederības padome tiek rīkota staba līmenī. Ja Baznīcas loceklis iebilst pret kāda staba prezidenta padomnieka līdzdalību, staba prezidents nozīmē citu augsto priesteri ieņemt šī padomnieka vietu. Ja Baznīcas loceklis iebilst pret staba prezidenta līdzdalību vai ja staba prezidents domā, ka viņš nevar būt objektīvs, viņš apspriežas ar Augstākā prezidija biroju.

32.9.8

Kā izlemt, kuram vadītājam ir jānotur padome īpašos apstākļos

Baznīcas piederības padomes gandrīz vienmēr tiek rīkotas tajā ģeogrāfiskajā Baznīcas vienībā, kurā ir personas Baznīcas locekļa pieraksts.

Dažkārt Baznīcas piederības padome ir nepieciešama personai, kura pārceļas uz citu dzīvesvietu. Ja pārcelšanās notiek viena un tā paša staba robežās, staba prezidents apspriežas ar abu bīskapiju bīskapiem un nolemj, kur tai vajadzētu notikt.

Ja Baznīcas loceklis pārceļas ārpus staba robežām, abu stabu prezidenti apspriežas un nolemj, kur padomei vajadzētu notikt. Ja viņi nolemj, ka tā ir jānotur iepriekšējā bīskapijā vai stabā, Baznīcas locekļa pieraksts tiek saglabāts tajā bīskapijā, līdz padome ir pabeigta. Pretējā gadījumā pieraksts tiek pārsūtīts uz jauno bīskapiju. Bīskaps vai staba prezidents konfidenciāli informē Baznīcas locekļa pašreizējo bīskapu vai staba prezidentu par to, kāpēc ir nepieciešama padome.

Dažkārt Baznīcas piederības padome ir nepieciešama Baznīcas loceklim, kurš uz laiku dzīvo prom no mājām. Piemēram, padome var būt nepieciešama studentam vai militārpersonai. Padomu un atbalstu var sniegt tās bīskapijas bīskaps, kurā Baznīcas loceklis uz laiku dzīvo. Tomēr viņam nevajadzētu noturēt Baznīcas piederības padomi, ja vien Baznīcas locekļa pieraksts nav viņa vienībā un viņš nav apspriedies ar personas dzīvesvietas bīskapijas bīskapu.

Dažkārt misionārs misijas laikā izdara smagu grēku, kas netiek atklāts līdz viņa atbrīvošanai no aicinājuma. Bīskaps un staba prezidents apspriežas par to, kuram no viņiem vajadzētu noturēt Baznīcas piederības padomi. Viens no viņiem pirms tās noturēšanas apspriežas ar bijušo misijas prezidentu.

32.10

Baznīcas piederības padomes norises kārtība

32.10.1

Sniedziet paziņojumu un sagatavojieties padomei

Bīskaps vai staba prezidents sniedz Baznīcas loceklim rakstisku paziņojumu par Baznīcas piederības padomi, kas tiks rīkota šī Baznīcas locekļa interesēs. Viņš paraksta šo vēstuli. Tā ietver šādu informāciju:

„[Bīskapība vai staba prezidijs] noturēs Baznīcas piederības padomi Jūsu interesēs. Padome tiks rīkota [datums un laiks] [vietā].

Šī padome izskatīs [vispārēji raksturojiet pārkāpumu, bet nesniedziet sīkāku informāciju vai pierādījumus].

Jūs tiekat aicināts(‑a) apmeklēt padomi, lai sniegtu savu atbildi. Jūs varat sniegt rakstiskus apliecinājumus no personām, kuras varētu sniegt būtisku informāciju. Ja staba prezidents vai bīskaps to iepriekš ir apstiprinājis, Jūs varat aicināt šīs personas runāt Jūsu vārdā. Jūs arī varat aicināt [bīskapijas Palīdzības biedrības prezidenti vai elderu kvoruma prezidentu] būt klāt un sniegt atbalstu.

Ikvienam, kurš apmeklē Baznīcas piederības padomi, ir jābūt gatavam ievērot tās cieņpilno būtību, tajā skaitā tās procedūru un konfidencialitāti. Citi juristi un atbalstītāji padomē piedalīties nevar, izņemot tos, kas minēti iepriekš.”

Pēdējā rindkopā varētu būt ietverta mīlestības, cerības un rūpju izpausme.

Vadlīnijas par to, kuru cilvēku persona var aicināt runāt padomē, ir dotas 32.10.3, Nr. 4.

Ja šo vēstuli nevar piegādāt personīgi, to var nosūtīt pa pastu kā ierakstītu vēstuli ar atbildi par saņemšanu.

Bīskaps vai staba prezidents ieplāno Baznīcas piederības padomi personai piemērotā laikā. Viņš arī pārliecinās, ka ir bijis pietiekams laiks, lai saņemtu apliecinājumus no pārkāpuma upuriem, ja viņi vēlas tos sniegt (skat. 32.10.2).

Bīskaps vai staba prezidents sagatavo Baznīcas locekli padomei, paskaidrojot tās nolūku un norises kārtību. Viņš arī paskaidro, kādus lēmumus padome var pieņemt un to rezultātus. Ja Baznīcas loceklis ir atzinies grēkā, vadītājs paskaidro, ka atzīšanos vajadzēs atkārtot Baznīcas piederības padomē.

32.10.2

Saņemiet apliecinājumus no upuriem

Gadījumos, kad upuris ir Baznīcas loceklis (piemēram, attiecībā uz asinsgrēku, vardarbību pret bērnu, dzīvesbiedru vai krāpšanu), bīskaps vai staba prezidents sazinās ar šīs personas pašreizējo bīskapu vai staba prezidentu. Šie vadītāji nosaka, vai būtu noderīgi dot upurim iespēju sniegt rakstisku apliecinājumu par pārkāpumu un tā sekām. Šos apliecinājumus var nolasīt Baznīcas piederības padomē (skat. 32.10.3, Nr. 3). Baznīcas vadītājiem nav pilnvaru uzsākt saziņu ar upuriem, kuri nav Baznīcas locekļi.

Jebkādu tikšanos ar upuri šajā nolūkā veic viņa pašreizējais bīskaps vai staba prezidents. Ja upuris sniedz apliecinājumu, šis vadītājs to nodod tam bīskapam vai staba prezidentam, kurš notur Baznīcas piederības padomi. Vadītājiem ir ļoti jārūpējas, lai izvairītos no papildu traumas radīšanas.

Upura, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, jebkāda izjautāšana tiek veikta saziņā ar bērna vecākiem vai likumīgajiem aizbildņiem, ja vien tas nepakļauj upuri riskam.

Lai iegūtu informāciju par to, kā bīskapiem un stabu prezidentiem saņemt norādījumus vardarbības gadījumos, skat. 32.4.5 un 38.6.2.1.

32.10.3

Vadiet padomi

Tieši pirms padomes sākuma bīskaps vai staba prezidents pastāsta dalībniekiem, attiecībā uz kuru personu padome tiek rīkota un par kādu pārkāpumu ir saņemts ziņojums. Ja nepieciešams, viņš izskaidro padomes norises kārtību.

Ja persona piedalās padomē, tad tā tiek ieaicināta telpā. Ja bīskaps ir aicināts apmeklēt staba Baznīcas piederības padomi, tad tajā brīdī arī viņš tiek ieaicināts telpā. Ja persona uzaicināja bīskapijas Palīdzības biedrības prezidenti vai elderu kvoruma prezidentu būt klāt un sniegt atbalstu, viņa vai viņš arī tiek ieaicināti telpā.

Bīskaps vai staba prezidents vada padomi mīlestības garā, kā izklāstīts tālāk.

Viņš aicina kādu noskaitīt sākuma lūgšanu.
Viņš apraksta saņemto informāciju par pārkāpumu. Viņš dod personai (ja tā piedalās) iespēju apstiprināt, noliegt vai izskaidrot šo ziņojumu.
Ja Baznīcas loceklis apstiprina pārkāpumu, bīskaps vai staba prezidents pāriet uz tālāk doto soli Nr. 5. Ja Baznīcas loceklis to noliedz, bīskaps vai staba prezidents sniedz par to informāciju. Tas var ietvert uzticamu dokumentu uzrādīšanu un jebkuru upuru rakstisko apliecinājumu nolasīšanu (skat. 32.10.2). Ja viņš nolasa šādu apliecinājumu, viņš aizsargā upura identitāti.
Ja Baznīcas loceklis noliedz pārkāpumu, viņš var sniegt padomei attiecīgu informāciju. Tā varētu būt rakstveida. Vai arī Baznīcas loceklis var palūgt personām, kuras var sniegt būtisku informāciju, runāt padomē pa vienai pēc kārtas. Šīm personām vajadzētu būt Baznīcas locekļiem, ja vien bīskaps vai staba prezidents iepriekš nav noteicis, ka Baznīcai nepiederīga persona ir tiesīga apmeklēt padomi. Viņi gaida atsevišķā telpā, līdz viņiem tiek lūgts runāt. Katra persona, kura ir pabeigusi savu sakāmo, atstāj padomes telpu. Viņām ir jābūt gatavām ievērot padomes cieņpilno raksturu, tajā skaitā tās norises un konfidencialitāti. Baznīcas locekļiem nevar būt klāt jurists. Viņiem arī nevar būt atbalstītāji, kuri nav minēti šīs sadaļas otrajā rindkopā.
Bīskaps vai staba prezidents var uzdot Baznīcas loceklim jautājumus pieklājīgā un cieņpilnā veidā. Viņš var uzdot jautājumus arī citām personām, kuras Baznīcas loceklis ir lūdzis sniegt informāciju. Jautājumus var uzdot arī padomnieki bīskapībā vai staba prezidijā. Visiem jautājumiem vajadzētu būt īsiem un saistītiem ar būtiskiem faktiem.
Pēc tam, kad visa svarīgā informācija ir sniegta, bīskaps vai staba prezidents palūdz Baznīcas locekli atstāt telpu. Lietvedim arī tiek palūgts atstāt telpu, ja vien Augstā padome nav piedalījusies staba Baznīcas piederības padomē. Ja šī Baznīcas locekļa bīskaps ir klāt staba Baznīcas piederības padomē, viņam tiek palūgts atstāt telpu. Ja Palīdzības biedrības prezidente vai elderu kvoruma prezidents piedalās, lai sniegtu atbalstu, arī viņai vai viņam tiek palūgts atstāt telpu.
Bīskaps vai staba prezidents lūdz saviem padomniekiem sniegt komentārus vai savu redzējumu. Ja Augstā padome ir piedalījusies staba Baznīcas piederības padomē, viņš lūdz viņu komentārus un redzējumu.
Kopā ar saviem padomniekiem bīskaps vai staba prezidents ar lūgšanu meklē Tā Kunga gribu šajā jautājumā. Telpā šajā laikā vajadzētu būt tikai staba prezidentam un viņa padomniekiem vai bīskapam un viņa padomniekiem. Ja staba Baznīcas piederības padomē piedalās Augstā padome, staba prezidijs parasti dodas uz staba prezidenta biroju.
Bīskaps vai staba prezidents pastāsta saviem padomniekiem par savu lēmumu un lūdz viņus to atbalstīt. Ja staba Baznīcas piederības padomē ir klāt Augstā padome, staba prezidijs atgriežas telpā un lūdz, lai Augstā padome to atbalstītu. Ja padomniekam vai augstajam padomniekam ir atšķirīgs viedoklis, bīskaps vai staba prezidents to uzklausa un cenšas atrisināt domstarpības. Atbildība par lēmumu gulstas uz prezidējošo amatpersonu.
Viņš ieaicina personu atpakaļ telpā. Ja lietvedim tika palūgts atstāt telpu, arī viņš tiek ielūgts atpakaļ telpā. Ja šī Baznīcas locekļa bīskaps ir klāt staba Baznīcas piederības padomē, arī viņš tiek ieaicināts atpakaļ telpā. Ja Palīdzības biedrības prezidente vai elderu kvoruma prezidents piedalās padomē, lai sniegtu atbalstu, viņa vai viņš tiek laipni aicināti atpakaļ.
Bīskaps vai staba prezidents izklāsta padomes lēmumu mīlestības garā. Ja lēmums formāli ierobežo šīs personas Baznīcas piederības privilēģijas vai anulē piederību Baznīcai, viņš paskaidro nosacījumus (skat. 32.11.3 un 32.11.4). Viņš arī paskaidro, kā panākt šo ierobežojumu atcelšanu, un sniedz citus norādījumus un padomus. Bīskaps vai staba prezidents var uz kādu laiku pārtraukt padomi, lai pirms lēmuma pieņemšanas meklētu vairāk vadības vai informācijas. Šādā gadījumā viņš to paskaidro.
Viņš izskaidro personas tiesības uz pārsūdzību (skat. 32.13).
Viņš aicina kādu noskaitīt noslēguma lūgšanu.

Neatkarīgi no tā, vai persona ir klāt vai nav, bīskaps vai staba prezidents tai paziņo par lēmumu, kā paskaidrots 32.12.1.

Nevienam Baznīcas piederības padomes dalībniekam nav ļauts veikt audio vai video ierakstus vai rakstveida pierakstus. Lietvedis drīkst veikt piezīmes ar nolūku sagatavot Baznīcas piederības padomes ziņojumu. Tomēr šādas piezīmes nedrīkst būt pieraksts vārds vārdā vai atšifrējums. Pēc tam, kad ziņojums ir sagatavots, viņš nekavējoties iznīcina visas piezīmes.

32.11

Baznīcas piederības padomes lēmumi

Baznīcas piederības padomēs pieņemtajiem lēmumiem būtu jābūt Gara vadītiem. Tiem vajadzētu atspoguļot mīlestību un cerību, ko Glābējs dāvā tiem, kuri nožēlo grēkus. Tālāk ir aprakstīti iespējamie lēmumi. Pieņemot šos lēmumus, vadītāji ņem vērā apstākļus, kas aprakstīti 32.7.

Pēc katras Baznīcas piederības padomes bīskaps vai staba prezidents nekavējoties iesniedz Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu, izmantojot LCR (skat. 32.14.1).

Iespējamie Baznīcas piederības padomes lēmumi ir izklāstīti nākamajās sadaļās.

32.11.1

Saglabā labu reputāciju

Dažos gadījumos persona var būt nevainīga un tā saglabā labu reputāciju. Dažos gadījumos persona var būt izdarījusi grēku, taču ir to patiesi nožēlojusi un saglabā labu reputāciju. Bīskaps vai staba prezidents varētu sniegt padomu un brīdinājumu attiecībā uz rīcību nākotnē. Pēc padomes viņš turpina pēc vajadzības sniegt atbalstu.

32.11.2

Personīgas konsultācijas ar bīskapu vai staba prezidentu

Dažās Baznīcas piederības padomēs vadītāji var nolemt, ka Baznīcas loceklis nesaglabā labu reputāciju, taču formālie Baznīcas piederības ierobežojumi nav noderīgi. Šādos gadījumos padome var nolemt, ka personai ir personīgi jākonsultējas ar bīskapu vai staba prezidentu un jāsaņem pamācība. Šādās konsultācijās var tikt piemēroti neformālie Baznīcas piederības ierobežojumi, kā tas ir aprakstīts 32.8.3.

Personīgas konsultācijas un neformālie Baznīcas piederības ierobežojumi nav iespējami, kad tiek rīkota padome par grēkiem, kas uzskaitīti 32.6.1.

32.11.3

Formālie Baznīcas piederības ierobežojumi

Dažās Baznīcas piederības padomēs vadītāji var nolemt, ka vislabāk būtu uz laiku formāli ierobežot personas Baznīcas piederības privilēģijas. Formālie ierobežojumi var būt piemēroti visiem, izņemot par vissmagākajiem grēkiem vai situācijām, kuru dēļ Baznīcas piederībai ir jātiek anulētai (skat. 32.11.4).

Tie, kuriem ir formālie Baznīcas piederības ierobežojumi, joprojām ir Baznīcas locekļi. Tomēr viņu Baznīcas piederības privilēģijas ir ierobežotas šādi:

viņi nedrīkst ieiet templī. Tomēr, ja viņi ir saņēmuši endaumentu, viņi var turpināt valkāt tempļa gārmentu. Ja Baznīcas loceklim ir tempļa rekomendācija, vadītājs to anulē LCR sistēmā;
viņi nedrīkst pielietot priesterību;
viņi nedrīkst pieņemt Svēto Vakarēdienu un piedalīties Baznīcas amatpersonu atbalstīšanā;
viņi nedrīkst sniegt uzrunu, vadīt stundu vai teikt lūgšanu Baznīcas sanāksmēs. Viņi nedrīkst kalpot Baznīcas aicinājumā.

Viņi tiek mudināti apmeklēt Baznīcas sanāksmes un pasākumus, ja viņu uzvedība ir atbilstoša. Turklāt viņi tiek mudināti maksāt desmito tiesu un ziedojumus.

Bīskaps vai staba prezidents var pievienot citus nosacījumus, piemēram, atturēšanos no pornogrāfiskiem materiāliem un citām ļaunām ietekmēm. Viņš parasti papildus mudina uz pozitīvu rīcību. Tā var būt regulāra Baznīcas apmeklēšana, regulāra lūgšana un Svēto Rakstu un citu Baznīcas materiālu lasīšana.

Ja personas Baznīcas piederības privilēģijas tiek formāli ierobežotas, tas tiek atzīmēts Baznīcas locekļa pierakstā.

Formālo ierobežojumu laiks parasti ir vismaz viens gads, un tas var būt ilgāks. Kad Baznīcas loceklis gūst noteiktos panākumus patiesā grēku nožēlošanā, bīskaps vai staba prezidents notur vēl vienu padomi, lai apsvērtu ierobežojumu atcelšanu (skat. 32.16.1). Ja Baznīcas loceklis turpina grēkot, vadītājs var noturēt vēl vienu padomi, lai apsvērtu citus pasākumus.

32.11.4

Piederības Baznīcai anulēšana

Dažās Baznīcas piederības padomēs vadītāji var nolemt, ka vislabāk ir uz laiku anulēt personas piederību Baznīcai (skat. Mosijas 26:36; Almas 6:3; Moronija 6:7; Mācības un Derību 20:83).

Personas piederības Baznīcai anulēšana ir nepieciešama slepkavības gadījumā (kā definēts 32.6.1.1) un daudzsievības praktizēšanas gadījumā (kā paskaidrots 32.6.1.2.). Tā gandrīz vienmēr ir nepieciešama asinsgrēka gadījumā, kā tas ir paskaidrots 32.6.1.2 un 38.6.10.

Saskaņā ar Gara norādījumiem, personas piederības Baznīcai anulēšana var būt nepieciešama arī šādos gadījumos:

tiem, kuru rīcība nopietni apdraud citus cilvēkus;
tiem, kuri ir izdarījuši īpaši smagus grēkus;
tiem, kuri nepierāda, ka ir nožēlojuši smagus grēkus (apsvērumus skat. 32.7);
tiem, kuri izdara smagus grēkus, kas kaitē Baznīcai.

Bīskapijas, draudzes vai apgabala Baznīcas piederības padome var ieteikt anulēt Baznīcas piederības statusu personai, kura nav saņēmusi tempļa endaumentu. Tomēr, pirms šis lēmums tiek pieņemts, ir nepieciešams staba vai misijas prezidenta apstiprinājums.

Tie, kuru piederība Baznīcai ir anulēta, nevar baudīt nevienu piederības Baznīcai privilēģiju.

Viņi nedrīkst ieiet templī un valkāt tempļa gārmentu. Ja personai ir tempļa rekomendācija, vadītājs to anulē LCR sistēmā.
Viņi nedrīkst pielietot priesterību.
Viņi nedrīkst pieņemt Svēto Vakarēdienu un piedalīties Baznīcas amatpersonu atbalstīšanā.
Viņi nedrīkst sniegt uzrunu, vadīt stundu un teikt lūgšanu Baznīcas sanāksmēs, kā arī vadīt kādu Baznīcas pasākumu. Viņi nevar kalpot Baznīcas aicinājumā.
Viņi nedrīkst maksāt desmito tiesu un ziedojumus.

Viņi tiek mudināti apmeklēt Baznīcas sanāksmes un pasākumus, ja viņu uzvedība ir atbilstoša.

Tiem, kuru piederība Baznīcai ir anulēta, var tikt apsvērta atkārtota uzņemšana Baznīcā caur kristībām un konfirmāciju. Parasti viņiem vispirms ir jāparāda patiesa grēku nožēlošana vismaz vienu gadu. Bīskaps vai staba prezidents notur citu Baznīcas piederības padomi, lai apsvērtu atkārtotas uzņemšanas iespēju (skat. 32.16.1).

Baznīcas piederības padomes lēmumi un rezultāti

Lēmums	Rezultāti
Lēmums Saglabā labu reputāciju (skat. 32.11.1)	Rezultāti Nav
Lēmums Personīgas konsultācijas ar bīskapu vai staba prezidentu (skat. 32.11.2)	Rezultāti Var tikt neformāli ierobežotas dažas piederības Baznīcai privilēģijas. Ierobežojumi parasti ilgst mazāk nekā vienu gadu; īpašos apstākļos tie var būt ilgāki. Neformālie ierobežojumi tiek atcelti pēc patiesas grēku nožēlošanas. Baznīcas locekļa pierakstā šī darbība netiek atzīmēta.
Lēmums Formālie Baznīcas piederības ierobežojumi (skat. 32.11.3)	Rezultāti Baznīcas piederības privilēģijas tiek formāli ierobežotas. Ierobežojumu laiks parasti ir vismaz viens gads, un tas var būt ilgāks. Baznīcas locekļa pierakstā šī darbība tiek atzīmēta. Formālie ierobežojumi tiek atcelti pēc patiesas grēku nožēlošanas, Baznīcas piederības padomes un, ja nepieciešams, Augstākā prezidija atļaujas. Atzīme Baznīcas locekļa pierakstā tiek dzēsta, ja pēc Baznīcas piederības padomes tiek atcelti ierobežojumi (izņemot obligātās piezīmes, skat. 32.14.5).
Lēmums Piederības Baznīcai anulēšana (skat. 32.11.4)	Rezultāti Visi priekšraksti tiek anulēti. Visas Baznīcas piederības privilēģijas tiek anulētas, parasti vismaz uz vienu gadu. Persona ir tiesīga uz atkārtotu uzņemšanu Baznīcā caur kristīšanos un konfirmāciju tikai pēc patiesas grēku nožēlošanas, Baznīcas piederības padomes un, ja nepieciešams, Augstākā prezidija atļaujas saņemšanas. Persona, kura iepriekš ir saņēmusi endaumentu, ir tiesīga saņemt svētību atjaunošanu tikai ar Augstākā prezidija atļauju un vismaz vienu gadu pēc atkārtotas uzņemšanas Baznīcā (skat. 32.17.2). Personai, kura iepriekš ir saņēmusi endaumentu, atzīme „Nepieciešama svētību atjaunošana” tiek dzēsta no Baznīcas locekļa pieraksta tikai pēc priekšraksta izpildīšanas (obligātās piezīmes paliek; skat. 32.14.5).

32.11.5

Jautājumi par lēmumiem sarežģītās lietās

Bīskapi jautājumus par rokasgrāmatas vadlīnijām attiecībā uz Baznīcas piederības padomēm uzdod staba prezidentam.

Sarežģītos jautājumos staba prezidents var lūgt padomu viņam nozīmētajam reģiona Septiņdesmitajam. Staba prezidentam ir jāapspriežas ar reģiona prezidiju par jautājumiem, kas izklāstīti 32.6.3. Tomēr staba prezidentam nevajadzētu lūgt reģiona Septiņdesmitajam vai Augstākajam pilnvarotajam izlemt sarežģītus jautājumus. Staba prezidents nolemj, vai vajadzētu noturēt padomi, lai izskatītu attiecīgo rīcību. Ja tiek rīkota padome, staba prezidents vai bīskaps pieņem gala lēmumu.

32.11.6

Augstākā prezidija pilnvaras

Augstākajam prezidijam ir galīgās pilnvaras attiecībā uz visiem Baznīcas piederības ierobežojumiem un to anulēšanu.

32.12

Ziņojumi un paziņojumi

Baznīcas piederības padomes lēmums tiek paziņots personai — un pēc vajadzības citiem —, kā paskaidrots tālāk.

32.12.1

Paziņošana personai par lēmumu

Bīskaps vai staba prezidents parasti paziņo personai padomes gala lēmumu, tiklīdz tā noslēdzas. Tomēr viņš var uz kādu laiku pārtraukt padomi, lai pirms lēmuma pieņemšanas meklētu vairāk vadības vai informācijas.

Bīskaps vai staba prezidents paskaidro lēmuma sekas, kā izklāstīts 32.11. Parasti viņš arī dod padomu par grēku nožēlošanas nosacījumiem, lai ierobežojumi varētu tikt atcelti vai lai persona varētu tikt atkārtoti uzņemta Baznīcā.

Bīskaps vai staba prezidents nekavējoties rakstveidā paziņo personai par lēmumu un tā sekām. Šis paziņojums ietver vispārēju paziņojumu, ka šī darbība tika veikta attiecībā uz uzvedību, kas ir pretēja Baznīcas likumiem un kārtībai. Tajā varētu tikt iekļauts arī padoms par to, kā Baznīcas piederības ierobežojumi varētu tikt atcelti vai kā persona varētu tikt atkārtoti uzņemta Baznīcā. Tajā arī jāpaziņo personai, ka tā var pārsūdzēt lēmumu (skat. 32.13).

Ja persona neapmeklē padomi, rakstveida paziņojums varētu būt pietiekams, lai informētu viņu par lēmumu. Bīskaps vai staba prezidents var arī tikties ar šo personu.

Bīskaps vai staba prezidents nedod personai Baznīcas piederības padomes ziņojuma kopiju.

32.12.2

Citu informēšana par lēmumu

Ja bīskaps vai staba prezidents neformāli ierobežo personas Baznīcas piederības privilēģijas personīgo konsultāciju laikā, viņš parasti neinformē nevienu citu (skat. 32.8.3). Tomēr šie vadītāji, palīdzot Baznīcas locekļiem, sazinās cits ar citu par neformālajiem ierobežojumiem.

Ja Baznīcas piederības padomē personas Baznīcas piederības privilēģijas ir formāli ierobežotas vai anulētas, bīskaps vai staba prezidents paziņo lēmumu tikai tiem, kuriem tas ir jāzina. Jāievēro tālāk sniegtās vadlīnijas.

Viņš ņem vērā upuru un potenciālo upuru vajadzības un personas ģimenes locekļu sajūtas.
Viņš nepaziņo lēmumu citiem, ja persona to pārsūdz. Tomēr viņš var paziņot, ka tas tiek pārsūdzēts, ja viņam šķiet, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu potenciālos upurus. Viņš var to arī paziņot, lai sekmētu upuru dziedināšanu (lai gan viņš nesniedz upuru vārdus) vai lai pasargātu Baznīcas integritāti.
Ja nepieciešams, bīskaps lēmumu konfidenciāli paziņo bīskapijas padomes locekļiem. Tas ir nepieciešams, lai informētu vadītājus, kuri varētu apsvērt, vai šī persona var saņemt aicinājumu, mācīt nodarbības, teikt lūgšanu vai uzstāties ar runu. Tas ir nepieciešams arī tāpēc, lai mudinātu vadītājus parūpēties par Baznīcas locekli un atbalstīt viņu un viņa ģimeni.
Ar staba prezidenta atļauju bīskaps var paziņot lēmumu savas bīskapijas elderu kvoruma un Palīdzības biedrības sanāksmēs, ja situācija ir saistīta ar:
- varmācīgu uzvedību, kas var apdraudēt citus;
- viltus mācību mācīšanu vai citiem atkrišanas veidiem;
- tādu negantu grēku kā daudzsievības piekopšanu vai kultisku mācību izmantošanu, lai piesaistītu sekotājus;
- publisku iebilšanu pret vispārējo vai vietējo Baznīcas vadītāju rīcību vai mācībām.
Šādos gadījumos staba prezidentam var būt arī nepieciešams dot atļauju ziņot par pārkāpumu citiem staba bīskapiju locekļiem.
Dažos gadījumos bīskapam vai staba prezidentam var šķist, ka būtu noderīgi paziņot dažiem vai visiem upuriem un viņu ģimenēm, ka personai ir noturēta Baznīcas piederības padome. Viņš to dara, sazinoties ar šīs personas bīskapu vai staba prezidentu.

Ja personas varmācīgās tieksmes apdraud citus, bīskaps vai staba prezidents var izteikt brīdinājumus, lai palīdzētu aizsargāt citus. Viņš neatklāj konfidenciālu informāciju un neizsaka pieņēmumus.
Visos citos gadījumos bīskaps vai staba prezidents sniedz tikai vispārīgu paziņojumu. Viņš vienkārši paziņo, ka šīs personas Baznīcas piederības privilēģijas ir ierobežotas vai anulētas saistībā ar rīcību, kas ir pretrunā ar Baznīcas likumiem un kārtību. Viņš lūdz klātesošos to neapspriest. Viņš nelūdz atbalstošo balsojumu.
Ja Baznīcas loceklis saglabā labu reputāciju pēc Baznīcas piederības padomes (skat. 32.11.1), bīskaps vai staba prezidents var to paziņot, lai kliedētu baumas.

32.12.3

Paziņošana par atteikšanos no piederības Baznīcai

Dažos gadījumos bīskapam var būt nepieciešams paziņot, ka persona ir atteikusies no piederības Baznīcai (skat. 32.14.9). Bīskaps nesniedz nekādu sīkāku informāciju.

32.13

Lēmuma pārsūdzēšana

Baznīcas loceklis 30 dienu laikā var pārsūdzēt bīskapijas Baznīcas piederības padomes lēmumu staba prezidentam. Staba prezidents notur staba Baznīcas piederības padomi, lai izskatītu šo pārsūdzību. Viņš var arī lūgt bīskapu atkārtoti sasaukt padomi un atkārtoti pieņemt lēmumu, it īpaši, ja ir kāda jauna informācija.

Baznīcas loceklis var pārsūdzēt staba Baznīcas piederības padomes lēmumu, 30 dienu laikā uzrakstot vēstuli Augstākajam prezidijam. Baznīcas loceklis nodod vēstuli staba prezidentam, lai to iesniegtu Augstākajam prezidijam.

Misijā Baznīcas loceklis 30 dienu laikā var pārsūdzēt draudzes vai apgabala Baznīcas piederības padomes lēmumu misijas prezidentam. Misijas prezidents notur Baznīcas piederības padomi, lai izskatītu šo pārsūdzību. Ja laika trūkums vai liels attālums liedz viņam to darīt, viņš rīkojas pēc norādījumiem 32.9.4.

Ja padomi vadīja misijas prezidents, Baznīcas loceklis var pārsūdzēt lēmumu, 30 dienu laikā uzrakstot vēstuli Augstākajam prezidijam. Baznīcas loceklis iedod vēstuli misijas prezidentam, lai to iesniegtu Augstākajam prezidijam.

Persona, kura pārsūdz lēmumu, rakstiski norāda uz iespējamām kļūdām vai netaisnīgu procedūru vai lēmumu.

Ja tiek rīkota Baznīcas piederības padome, lai izskatītu pārsūdzību, ir iespējams pieņemt vienu no diviem lēmumiem:

sākotnējais lēmums paliek spēkā;
sākotnējais lēmums tiek grozīts.

Augstākā prezidija lēmumi ir galīgi, un tos vairs nevar pārsūdzēt.

32.14

Atskaites un Baznīcas piederības pieraksti

32.14.1

Baznīcas piederības padomes ziņojums

Pēc katras Baznīcas piederības padomes bīskaps vai staba prezidents nekavējoties iesniedz Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu, izmantojot LCR. Viņš var palūgt lietvedim sagatavot ziņojumu. Viņš pārliecinās, ka uz vietas netiek saglabāta ziņojuma papīra kopija vai elektroniskā kopija. Viņš arī pārliecinās, ka nekavējoties tiek iznīcinātas visas piezīmes, kas izmantotas ziņojuma sagatavošanai.

32.14.2

Formālie Baznīcas piederības ierobežojumi

Par formālajiem Baznīcas piederības ierobežojumiem personas Baznīcas piederības pierakstā tiek ierakstītas piezīmes. Šo piezīmi ieraksta Baznīcas galvenajā pārvaldē pēc tam, kad ir saņemts Baznīcas piederības padomes ziņojums. Kad Baznīcas loceklis ir nožēlojis grēkus, vadītājam ir jānotur vēl viena padome, lai apsvērtu iespēju atcelt šos ierobežojumus (skat. 32.16.1).

32.14.3

Baznīcas pieraksti pēc personas Baznīcas piederības anulēšanas

Ja personas piederība Baznīcai ir anulēta, Baznīcas galvenā pārvalde dzēš Baznīcas locekļa pierakstu pēc tam, kad ir saņemts Baznīcas piederības padomes ziņojums. Ja šī persona vēlas, vadītāji palīdz tai sagatavoties tikt atkārtoti uzņemtai Baznīcā caur kristīšanos un konfirmāciju (skat. 32.16.1).

32.14.4

Baznīcas pieraksti pēc atkārtotas uzņemšanas Baznīcā

Pēc tam, kad persona ir atkārtoti uzņemta Baznīcā, bīskaps iesniedz Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu. Kristību un konfirmācijas sertifikāts netiek izveidots. Tā vietā kristības un konfirmācija tiek reģistrētas Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapā.

Ja Baznīcas loceklis nebija saņēmis endaumentu, Baznīcas galvenā pārvalde piešķir Baznīcas piederības pierakstu, kurā ir parādīti personas sākotnējie kristību un citu priekšrakstu datumi. Pierakstā nav nekādas norādes uz piederības Baznīcai zaudēšanu.

Ja Baznīcas loceklis bija saņēmis endaumentu, Baznīcas galvenā pārvalde atjaunina Baznīcas locekļa pierakstu, lai parādītu jaunos kristību un konfirmācijas datumus. Šis pieraksts arī ietver vēstījumu „Nepieciešama svētību atjaunošana”. Pēc tam, kad Baznīcas locekļa svētības ir atjaunotas (skat. 32.17.2), Baznīcas piederības pieraksts tiek atjaunināts, lai parādītu sākotnējos kristību un citu priekšrakstu datumus. Tajā nav nekādas norādes uz piederības Baznīcai zaudēšanu.

32.14.5

Baznīcas piederības pieraksti ar piezīmēm

Saņemot Augstākā prezidija atļauju, Baznīcas galvenajā pārvaldē Baznīcas piederības pierakstam tiek pievienota piezīme jebkurā no tālāk uzskaitītajām situācijām.

Bīskaps vai staba prezidents iesniedz Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu, norādot, ka personas piederība Baznīcai formāli tika ierobežota vai anulēta par kādu no tālāk minētajām rīcībām:
1. Asinsgrēks
2. Seksuālā vardarbība pret bērnu vai jaunieti, bērna vai jaunieša seksuāla izmantošana vai smaga fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu vai jaunieti
3. Iesaistīšanās bērnu pornogrāfijā, kā tas ir aprakstīts 38.6.6
4. Daudzsievība
5. Pieaugušā seksuāli varmācīga rīcība
6. Transpersona — darbības, lai pārietu no personas bioloģiskā dzimuma dzimšanas brīdī uz pretēju dzimumu (skat. 38.6.23)
7. Baznīcas līdzekļu piesavināšanās vai Baznīcas mantas zagšana
8. Baznīcas labklājības palīdzības ļaunprātīga izmantošana
9. Apdraudoša rīcība (piemēram, seksuāla, vardarbīga vai finansiāla) vai rīcība, kas kaitē Baznīcai
Bīskaps un staba prezidents iesniedz rakstveida paziņojumu, ka persona:
1. Ir atzinusies vai ir tikusi notiesāta par noziegumu, kas ir saistīts ar kādu no iepriekš uzskaitītajām rīcībām.
2. Ir atzīta par atbildīgu civillietā, kas saistīta ar krāpšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kas ir saistītas ar kādu no iepriekš uzskaitītajām rīcībām.

Kad bīskaps saņem Baznīcas locekļa pierakstu ar piezīmēm, viņš rīkojas saskaņā ar piezīmēs dotajiem norādījumiem.

Vienīgi Augstākais prezidijs var pilnvarot piezīmes noņemšanu no Baznīcas piederības pieraksta. Lai ieteiktu noņemt piezīmi, staba prezidents izmanto LCR. Augstākā prezidija birojs viņam paziņo, vai ieteikums ir vai nav apstiprināts.

32.14.6

Ziņošana par Baznīcas naudas līdzekļu zādzību

Ja personas piederība Baznīcai tiek ierobežota vai anulēta par Baznīcas naudas līdzekļu piesavināšanos, bīskaps vai staba prezidents par to ziņo, kā tas ir aprakstīts 34.9.5.

32.14.7

Baznīcas piederības pierakstu pārsūtīšanas ierobežojumi

Dažkārt Baznīcas loceklis pārceļas uz citu dzīvesvietu, kamēr tiek izskatīta Baznīcas piederību ietekmējoša rīcība vai citas nopietnas bažas. Dažkārt bīskapam ir jādalās informācijā ar jauno bīskapu pirms Baznīcas piederības pieraksta pārsūtīšanas uz jauno vienību. Šādos gadījumos bīskaps (vai lietvedis, ja pilnvarots) Baznīcas piederības pierakstam var uzlikt pārsūtīšanas ierobežojumu. Pieraksts vienībā paliek līdz brīdim, kad bīskaps (vai lietvedis, ja pilnvarots) noņem šo ierobežojumu. Tas dod iespēju bīskapam paust bažas un informāciju.

32.14.8

Ieslodzīto personu pieraksti

Daži Baznīcas locekļi ir tikuši tiesāti par kādu noziegumu un atrodas ieslodzījumā. Tās vienības, kurā persona dzīvoja, kad noziegums tika izdarīts, bīskaps vai staba prezidents turpina veikt jebkādas nepieciešamās darbības saistībā ar formālajiem Baznīcas piederības ierobežojumiem vai tās anulēšanu. Ja Baznīcas piederības privilēģijas tika ierobežotas, vadītājs (vai lietvedis, ja pilnvarots) pārsūta Baznīcas piederības pierakstu uz to vienību, kas ir atbildīga par vietu, kur šī persona atrodas ieslodzījumā. Ja piederība Baznīcai tika anulēta, bīskaps vai staba prezidents sazinās ar tās vienības vadītāju. (Skat. 32.15.)

32.14.9

Lūgumi atteikties no piederības Baznīcai

Ja Baznīcas loceklis lūdz pārtraukt savu piederību Baznīcai, bīskaps vēršas pie šīs personas, lai noskaidrotu, vai tā vēlas pārrunāt savas bažas un mēģināt tās atrisināt. Bīskaps un Baznīcas loceklis var arī apspriesties ar staba prezidentu. Vadītājs pārliecinās, ka Baznīcas loceklis saprot šādus izstāšanās no Baznīcas rezultātus:

tā anulē visus priekšrakstus;
tā liedz visas Baznīcas piederības privilēģijas;
piederības Baznīcai atjaunošana caur kristībām un konfirmāciju var notikt tikai pēc izsmeļošas intervijas un daudzos gadījumos — pēc Baznīcas piederības padomes noturēšanas (skat. 32.16.2);
persona, kura iepriekš ir saņēmusi endaumentu, ir tiesīga saņemt priesterības un tempļa svētību atjaunošanu tikai ar Augstākā prezidija atļauju un ne ātrāk kā vienu gadu pēc atkārtotas uzņemšanas Baznīcā (skat. 32.17.2).

Ja Baznīcas loceklis joprojām vēlas izstāties no Baznīcas, viņš sniedz bīskapam parakstītu rakstisku iesniegumu. Bīskaps nosūta iesniegumu staba prezidentam, izmantojot LCR sistēmu. Tad staba prezidents to pārskata un iesniedz iesniegumu caur šo sistēmu. Vadītājiem vajadzētu nekavējoties rīkoties saistībā ar iesniegumiem.

Persona var izstāties no Baznīcas arī nosūtot parakstītu, notariāli apstiprinātu iesniegumu Baznīcas galvenajai pārvaldei.

Nepilngadīgais, kurš vēlas izstāties no Baznīcas, ievēro to pašu kārtību kā pieaugušais, ar vienu izņēmumu: šo iesniegumu vajadzētu parakstīt nepilngadīgajam (ja viņš vai viņa ir vecāks par 8 gadiem) un vecākam(-iem) vai aizbildnim(-ņiem), kam ir nepilngadīgā likumīgā aizbildnība.

Ja Baznīcas loceklis, kurš vēlas izstāties no Baznīcas, draud ar tiesvedību pret Baznīcu vai tās vadītājiem, staba prezidents seko norādījumiem 38.8.24.

Iesniegums par izstāšanos no Baznīcas ir jāizskata arī tad, ja priesterības vadītājiem ir informācija par kādu smagu grēku. Jebkāda informācija par neatrisinātiem grēkiem tiek atzīmēta, kad iesniegums tiek iesniegts Vadītāju un lietvežu resursu sistēmā. Tas dod iespēju priesterības vadītājiem nākotnē atrisināt šādus jautājumus, ja persona pieteiksies atkārtotai uzņemšanai Baznīcā (skat. 32.16.2).

Priesterības vadītājam nevajadzētu ieteikt personai izstāties no Baznīcas, lai izvairītos no Baznīcas piederības padomes noturēšanas.

Vadītāji turpina kalpot tiem, kuri izstājas no Baznīcas, ja vien šīs personas nepieprasa, lai ar tām nesazinātos.

PIEDERĪBAS BAZNĪCAI PRIVILĒĢIJU ATJAUNOŠANA

Ja personas piederības Baznīcai privilēģijas tika ierobežotas vai anulētas, vadītāji piedāvā sadraudzību, padomu un atbalstu personai atbilstoši tam, kā tā to atļauj. Šajā sadaļā ir paskaidrots, kā šīs privilēģijas var tikt atjaunotas.

32.15

Turpiniet kalpot

Kad Baznīcas loceklim ir noteikti Baznīcas piederības ierobežojumi vai viņa piederība Baznīcai ir anulēta, bīskapa vai staba prezidenta soģa loma ar to nebeidzas. Viņš turpina kalpot atbilstoši tam, kā šī persona to atļauj, lai tā atkal varētu baudīt svētības, ko sniedz piederība Baznīcai. Bīskaps regulāri tiekas ar šo personu un, kad tas ir noderīgi un piemērojami, ar šīs personas dzīvesbiedru. Glābējs mācīja nefijiešus:

„Jūs neizdzīsit to no savām sinagogām vai savām lūgšanas vietām, jo tādiem jūs turpināsit kalpot; jo jūs nezināt — varbūt tie atgriezīsies un nožēlos grēkus, un nāks pie Manis ar patiesu sirdi, un Es dziedināšu tos; un jūs būsit līdzekļi glābšanas nešanā tiem.” (3. Nefija 18:32)

Laiks tieši pēc tam, kad personas piederība Baznīcai ir tikusi ierobežota vai anulēta, ir grūts un kritisks šīs personas ģimenei. Vadītājiem vajadzētu būt iejūtīgiem pret šīm vajadzībām, iedrošināt ģimenes locekļus un palīdzēt viņiem.

Bīskaps nodrošina, ka personai, kuras piederība Baznīcai ir ierobežota vai anulēta, tiek nozīmēti kalpot laipni un gādīgi Baznīcas locekļi atbilstoši tam, kā šī persona to atļauj. Viņi gādīgi kalpo arī citiem ģimenes locekļiem. Personas, uz kurām attiecas Baznīcas piederības ierobežojumi, var gūt labumu no dalības indeksēšanas darbā (skat. 25.4.3).

Ja persona pārceļas no bīskapijas, bīskaps informē jauno bīskapu un paskaidro, kam vēl ir jānotiek, pirms Baznīcas piederības ierobežojumi var tikt atcelti. Ja personas piederība Baznīcai tika anulēta vai persona izstājās no Baznīcas, jaunais bīskaps izveido tādu pašu kontaktu, ja šī persona ir piekritusi, ka tai palīdz Baznīcas vadītāji.

32.16

Formālo ierobežojumu atcelšana vai atkārtota uzņemšana Baznīcā

32.16.1

Baznīcas piederības padomes noturēšana, lai atceltu formālos ierobežojumus kādai personai vai to atkārtoti uzņemtu Baznīcā

Ja Baznīcas piederības privilēģijas ir ierobežotas vai anulētas Baznīcas piederības padomē, ir jātiek rīkotai citai padomei, lai apsvērtu iespēju atcelt šos ierobežojumus vai atkārtoti uzņemt šo personu Baznīcā. Turklāt šai padomei vajadzētu būt tādam pašam pilnvaru līmenim (vai augstākam) kā sākotnējai padomei. Piemēram, ja sākotnējā padomē prezidēja staba vai misijas prezidents, tad staba vai misijas prezidents prezidē padomē, lai apsvērtu iespēju atcelt ierobežojumus vai atkārtoti uzņemt šo personu Baznīcā.

Padomi notur pašreizējais bīskaps vai staba prezidents. Viņš vispirms pārliecinās, vai persona ir nožēlojusi grēkus un ir gatava un cienīga baudīt Baznīcas piederības svētības.

Tiem, kuriem ir piemēroti formālie Baznīcas piederības ierobežojumi, parasti ir jāparāda patiesa grēku nožēlošana vismaz vienu gadu, pirms var tikt apsvērta šo ierobežojumu atcelšana. Tiem, kuru piederība Baznīcai ir anulēta, gandrīz vienmēr ir jāparāda patiesa grēku nožēlošana vismaz vienu gadu, pirms var tikt apsvērta viņu atkārtota uzņemšana Baznīcā. Baznīcas loceklim, kurš smaga grēka izdarīšanas brīdī bija ievērojamā Baznīcas amatā, šis periods parasti ir ilgāks (skat. 32.6.1.4).

Padome, kas apsver iespēju atcelt ierobežojumus vai no jauna uzņemt personu Baznīcā, ievēro tās pašas vadlīnijas kā citas Baznīcas piederības padomes. Bīskapam ir jāsaņem atļauja no staba prezidenta pirms padomes noturēšanas. Misijā draudzes vai apgabala prezidentam ir nepieciešams saņemt atļauju no misijas prezidenta.

Tālāk sniegtās vadlīnijas attiecas uz Baznīcas piederības padomes noturēšanu, lai apsvērtu iespēju atcelt Baznīcas piederības ierobežojumus vai atkārtoti uzņemt personu Baznīcā. Ne visas šīs vadlīnijas var tikt piemērotas katrā gadījumā.

Pārskatiet sākotnējo Baznīcas piederības padomes ziņojumu. Bīskaps vai staba prezidents pārskata Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu. Viņš pieprasa kopiju, izmantojot LCR. Pēc veidlapas pārskatīšanas viņš var sazināties ar to bīskapu vai staba prezidentu, kurš noturēja sākotnējo padomi, lai gūtu kādu papildu skaidrojumu.
Intervējiet personu. Bīskaps vai staba prezidents rūpīgi intervē personu, lai noteiktu tās ticības Jēzum Kristum spēku un grēku nožēlošanas pakāpi. Viņš arī nosaka, vai persona ir izpildījusi nosacījumus, kas ir izklāstīti sākotnējā padomes lēmumā.
Nosakiet kriminālās vai civiltiesas tiesvedības statusu. Dažkārt persona ir atzinusies kādā noziegumā vai ir tikusi notiesāta par noziegumu. Dažkārt persona ir atzīta par atbildīgu civilprasībā par krāpšanu vai citās nelikumīgās darbībās. Šādos gadījumos vadītājs parasti nenotur padomi, kamēr persona nav izpildījusi visus nosacījumus atbilstoši varas iestāžu pieņemtajam lēmumam, izdotajam izpildrakstam vai pasludinātajam spriedumam. Šie nosacījumi var būt: ieslodzījums, pārbaudes laiks, nosacīta atbrīvošana, naudas sods vai atlīdzinājums. Izņēmuma gadījumiem ir jāsaņem atļauja no Augstākā prezidija pirms Baznīcas piederības padomes noturēšanas. Šie izņēmumi varētu attiekties uz personu, kura ir izpildījusi juridiskās prasības un ir izrādījusi patiesu grēku nožēlošanu, taču kurai ir noteikts pārbaudes laiks mūža garumā vai kurai ir ievērojami liels naudas sods.
Sazinieties ar upuru priesterības vadītājiem. Bīskaps vai staba prezidents sazinās ar katra upura pašreizējo bīskapu vai staba prezidentu (skat. 32.10.2).
Paziņojiet par padomes sasaukšanu. Viņš paziņo personai par padomes datumu, laiku un vietu.
Vadiet padomi. Viņš vada padomi saskaņā ar vadlīnijām, kas ir ietvertas 32.10.3. Viņš pajautā personai, ko tā ir darījusi, lai nožēlotu grēkus. Viņš arī pajautā par tās apņemšanos pret Jēzu Kristu un Baznīcu. Kad visi būtiskie jautājumi ir izskatīti, viņš palūdz Baznīcas locekli atstāt telpu. Kopā ar saviem padomniekiem viņš lūdz Dievu, lai apsvērtu, kā rīkoties. Trīs iespējamie lēmumi ir šādi:
1. Saglabāt piederības Baznīcai ierobežojumus vai tās anulēšanu.
2. Atcelt ierobežojumus vai atļaut atkārtotu uzņemšanu Baznīcā.
3. Ieteikt Augstākajam prezidijam, lai ierobežojumi tiktu atcelti vai atkārtota uzņemšana Baznīcā tiktu atļauta (ja nepieciešams, saskaņā ar tālāk doto „Piesakieties Augstākā prezidija apstiprinājuma saņemšanai”).
Paziņojiet lēmumu. Pēc tam, kad padome ir pieņēmusi lēmumu, prezidējošā amatpersona paziņo to personai. Ja ir nepieciešams Augstākā prezidija apstiprinājums, viņš paskaidro, ka šis lēmums ir rekomendācija Augstākajam prezidijam.
Iesniedziet ziņojumu. Bīskaps vai staba prezidents iesniedz Baznīcas piederības padomes ziņojuma veidlapu, izmantojot LCR. Viņš var palūgt lietvedim sagatavot šo ziņojumu. Viņš pārliecinās, ka uz vietas netiek saglabāta neviena papīra kopija vai elektroniskā kopija. Viņš arī pārliecinās, ka nekavējoties tiek iznīcinātas visas piezīmes, kas izmantotas ziņojuma sagatavošanai.
Piesakieties Augstākā prezidija apstiprinājuma saņemšanai (ja tāds nepieciešams). Tālāk dotajos apstākļos ir nepieciešams Augstākā prezidija apstiprinājums, lai atceltu formālos Baznīcas piederības ierobežojumus vai atkārtoti uzņemtu personu Baznīcā. Šis apstiprinājums ir nepieciešams pat tad, ja šī rīcība notikusi pēc tam, kad piederība Baznīcai tika formāli ierobežota vai anulēta.
1. Slepkavība
2. Asinsgrēks
3. Dzimumpārkāpums pret bērnu vai jaunieti, bērna vai jaunieša seksuāla izmantošana, smaga fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu vai jaunieti, ko izdarījis pieaugušais vai jaunietis, kas ir vairākus gadus vecāks
4. Iesaistīšanās bērnu pornogrāfijā, par ko persona ir likumīgi tiesāta
5. Atkrišana
6. Daudzsievība
7. Smaga grēka izdarīšana, kalpojot ievērojamā Baznīcas amatā
8. Transpersona — darbības, lai pārietu no personas bioloģiskā dzimuma dzimšanas brīdī uz pretēju dzimumu (skat. 38.6.23)
9. Baznīcas naudas līdzekļu vai mantas piesavināšanās
Rakstiski paziņojiet par lēmumu. Bīskaps vai staba prezidents nodrošina to, ka persona nekavējoties saņem rakstveida paziņojumu par lēmumu un tā sekām.
Kristiet un konfirmējiet. Ja personas piederība Baznīcai tika anulēta sākotnējā padomē, šai personai ir jātiek vēlreiz kristītai un konfirmētai. Ja ir nepieciešams Augstākā prezidija apstiprinājums, tad šos priekšrakstus var veikt tikai pēc tam, kad ir saņemts šis apstiprinājums. Kristību un konfirmācijas sertifikāts netiek izveidots (skat. 32.14.4).

32.16.2

Atkārtota uzņemšana Baznīcā pēc atteikšanās no piederības Baznīcai

Ja persona formāli ir atteikusies no piederības Baznīcai, tad šai personai ir jātiek kristītai un konfirmētai, lai tā varētu tikt atkārtoti uzņemta Baznīcā. Pieaugušajiem atkārtota uzņemšana Baznīcā parasti netiek apsvērta vismaz vienu gadu pēc izstāšanās no Baznīcas.

Kad persona lūdz to atkārtoti uzņemt Baznīcā, bīskaps vai staba prezidents saņem veidlapas „Atskaite par administratīvo darbību” kopiju, kas bija pievienota iesniegumam par izstāšanos no Baznīcas. Viņš to var iegūt, izmantojot LCR.

Tad bīskaps vai staba prezidents rūpīgi intervē šo personu. Viņš jautā par sākotnējā lūguma iemesliem un vēlmi pēc atkārtotas uzņemšanas Baznīcā. Mīlestības garā viņš jautā par smagiem grēkiem, ko šī persona varētu būt izdarījusi vai nu pirms, vai pēc izstāšanās no Baznīcas. Vadītājs neturpina virzīt atkārtotu uzņemšanu Baznīcā, līdz viņš ir pārliecinājies, ka persona ir nožēlojusi grēkus un ir gatava un cienīga baudīt Baznīcas piederības svētības.

Vadlīnijas atkārtotai uzņemšanai Baznīcā pēc atteikšanās no piederības Baznīcai:

ja personai bija noteikti formālie Baznīcas piederības ierobežojumi izstāšanās no Baznīcas laikā, tad tiek noturēta Baznīcas piederības padome;
ja persona izdarīja smagu grēku, tostarp atkrišanu, pirms tā izstājās no Baznīcas, tad tiek noturēta Baznīcas piederības padome.

Citos apstākļos Baznīcas piederības padome netiek rīkota, ja vien bīskaps vai staba prezidents nenosaka, ka tā būtu nepieciešama.

Kad Baznīcas piederības padomes rīkošana ir nepieciešama personai, kura ir saņēmusi tempļa endaumentu, to notur staba prezidents. Kad padomes rīkošana ir nepieciešama personai, kura nav saņēmusi endaumentu, to notur bīskaps ar staba prezidenta atļauju.

Ja persona iesaistījās kādā no 32.16.1, Nr. 9 minētajām rīcībām vai nu pirms, vai pēc izstāšanās no Baznīcas, tad atkārtotai uzņemšanai Baznīcā ir nepieciešams Augstākā prezidija apstiprinājums. Ja persona iesaistījās kādā no 32.14.5, Nr. 1 minētajām rīcībām vai nu pirms, vai pēc izstāšanās no Baznīcas, tad Baznīcas piederības pierakstā tiks ierakstīta piezīme.

Personai, kura pieprasa atkārtotu uzņemšanu Baznīcā, ir jāatbilst tām pašām prasībām kā citiem, kuri tiek kristīti. Kad bīskaps vai staba prezidents ir pārliecinājies par to, ka persona ir cienīga un patiesi vēlas tikt atkārtoti uzņemta Baznīcā, tā var tikt kristīta un konfirmēta. Kristību un konfirmācijas sertifikāts netiek izveidots (skat. 32.14.4).

32.17

Aktivitāte Baznīcā, ordinācija un svētību atjaunošana pēc atkārtotas uzņemšanas Baznīcā

32.17.1

Aktivitāte Baznīcā un ordinācija

Tālāk dotajā tabulā ir norādīts atbilstošais aktivitātes līmenis Baznīcā personai, kura caur kristībām un konfirmāciju ir atkārtoti uzņemta Baznīcā.

	Iepriekš endauments nav saņemts	Iepriekš saņemts endauments
Bijušie priesterības nesēji	Iepriekš endauments nav saņemts Uzreiz pēc kristībām un konfirmācijas viņiem var piešķirt priesterību un ordinēt viņus tajā priesterības amatā, kurā tie atradās brīdī, kad viņu piederība Baznīcai tika anulēta vai kad viņi izstājās no Baznīcas. Atbalstīšana nav nepieciešama. Var izsniegt ierobežota lietojuma tempļa rekomendāciju.	Iepriekš saņemts endauments Nedrīkst tikt ordinēti kādā priesterības amatā. Kad viņu priesterības un tempļa svētības ir atjaunotas, viņu iepriekšējais priesterības amats tiks atjaunots, kā tas ir aprakstīts 32.17.2. Viņi nedrīkst izpildīt priekšrakstus līdz tam laikam. Var piedalīties jebkurā Baznīcas aktivitātē, kas ir paredzēta endaumentu un priesterību nesaņēmušiem Baznīcas locekļiem. Nedrīkst valkāt tempļa gārmentu vai saņemt jebkāda veida tempļa rekomendāciju, līdz šīs personas svētības nebūs atjaunotas.
Citi Baznīcas locekļi	Iepriekš endauments nav saņemts Var piedalīties Baznīcas aktivitātēs, kā to darītu jaunpievērstais. Var izsniegt ierobežota lietojuma tempļa rekomendāciju.	Iepriekš saņemts endauments Var piedalīties jebkurā Baznīcas aktivitātē, kas ir paredzēta endaumentu un priesterību nesaņēmušiem Baznīcas locekļiem. Nedrīkst valkāt tempļa gārmentu vai saņemt jebkāda veida tempļa rekomendāciju, līdz šīs personas svētības nebūs atjaunotas (skat. 32.17.2).

32.17.2

Svētību atjaunošana

Personas, kuras iepriekš saņēma tempļa endaumentu un tika atkārtoti uzņemtas Baznīcā, tiekot kristītas un konfirmētas, var saņemt savas priesterības un tempļa svētības vienīgi caur svētību atjaunošanas priekšrakstu (skat. Mācības un Derību 109:21). Tās netiek atkārtoti ordinētas priesterības amatos un atkārtoti nesaņem endaumentu. Šīs svētības tiek atjaunotas caur šo priekšrakstu. Brāļiem tiek atjaunoti viņu iepriekšējie priesterības amati, izņemot Septiņdesmitā, bīskapa un patriarha amatu.

Tikai Augstākais prezidijs var dot atļauju svētību atjaunošanas priekšraksta veikšanai. Viņi neizskatīs pieteikumu svētību atjaunošanai ātrāk kā vienu gadu pēc personas atkārtotas uzņemšanas Baznīcā caur kristībām un konfirmāciju. Bīskaps vai staba prezidents piesaka svētību atjaunošanu, izmantojot LCR.

Ja Augstākais prezidijs apstiprina svētību atjaunošanu, viņi nozīmē Augstāko pilnvaroto vai staba prezidentu intervēt šo personu. Ja persona ir cienīga, tad šis vadītājs veic priekšrakstu, lai atjaunotu šīs personas svētības.

Informāciju par Baznīcas piederības pierakstiem un svētību atjaunošanu skat. 32.14.4.