38.

Baznīcas noteikumi un vadlīnijas

38.6

Noteikumi attiecībā uz morālas dabas jautājumiem

Daži šajā sadaļā ietvertie noteikumi attiecas uz jautājumiem, kurus Baznīca savā nostājā „neatbalsta”. Baznīcas locekļiem parasti netiek noteikti Baznīcas piederības ierobežojumi viņu lēmumu dēļ saistībā ar šiem jautājumiem. Tomēr visi cilvēki galu galā ir atbildīgi Dieva priekšā par saviem lēmumiem.

38.6.1

Aborts

Tas Kungs pavēlēja: „Tev nebūs … nogalināt, nedz darīt ko līdzīgu tam.” (Mācības un Derību 59:6) Baznīca neatbalsta plānveida abortus, kas veikti personīgo vai sociālo ērtību labad. Baznīcas locekļi nedrīkst izvēlēties veikt abortu, veikt to kādam citam, organizēt vai apmaksāt tā veikšanu vai mudināt kādu uz aborta veikšanu. Vienīgie iespējamie izņēmumi ir tad, kad:

• grūtniecība ir iestājusies vardarbīgas izvarošanas vai asinsgrēka rezultātā;

• kompetents ārsts uzskata, ka mātes dzīvībai vai veselībai draud nopietnas briesmas;

• kompetents ārsts nosaka, ka auglim ir nopietni bojājumi, kas bērniņam pēc dzimšanas neļaus izdzīvot.

Taču pat šie izņēmumi automātiski neattaisno abortu. Aborts ir ļoti nopietns jautājums, un to vajadzētu apsvērt tikai pēc tam, kad atbildīgās personas ir konsultējušās ar savu bīskapu un savās lūgšanās saņēmušas dievišķu apstiprinājumu.

Prezidējošās amatpersonas rūpīgi pārskata apstākļus, kad Baznīcas loceklis ir bijis iesaistīts aborta veikšanā. Ja Baznīcas loceklis izvēlas veikt abortu, veic to kādam citam, organizē vai apmaksā tā veikšanu vai mudina kādu uz aborta veikšanu, var būt nepieciešama Baznīcas piederības padomes sasaukšana (skat. 32.6.2.5). Tomēr Baznīcas piederības padomes sasaukšanu nevajadzētu apsvērt, ja Baznīcas loceklis ir bijis iesaistīts aborta veikšanā pirms kristībām. Baznīcas piederības padomes vai ierobežojumus nevajadzētu apsvērt tiem Baznīcas locekļiem, kuri ir bijuši iesaistīti aborta veikšanā dēļ kāda no trim iemesliem, kas ir izklāstīti iepriekš šajā sadaļā.

Bīskapi uzdod jautājumus par konkrētiem gadījumiem staba prezidentam. Ja nepieciešams, staba prezidents var uzdot jautājumus Augstākā prezidija birojam.

Saskaņā ar to, kas līdz šim ir atklāts, persona var nožēlot grēkus un saņemt piedošanu par aborta grēku.

38.6.2

Vardarbība

Vardarbība ir slikta izturēšanās vai nevērība pret citiem cilvēkiem, kas izraisa fizisku, seksuālu, emocionālu vai finansiālu kaitējumu. Saskaņā ar Baznīcas nostāju, vardarbība jebkurā tās formā ir nepieļaujama. Tie, kuri nodara pāri saviem dzīvesbiedriem, bērniem, pārējiem ģimenes locekļiem vai jebkuram citam cilvēkam, pārkāpj Dieva un cilvēku likumus.

Visi Baznīcas locekļi, it īpaši vecāki un vadītāji, tiek mudināti būt modriem un uzcītīgiem un darīt visu iespējamo, lai pasargātu no vardarbības bērnus un citus cilvēkus. Ja Baznīcas locekļi uzzina par kādiem vardarbības gadījumiem, viņi ziņo par to varas iestādēm un apspriežas ar bīskapu. Baznīcas vadītājiem vajadzētu nopietni ņemt vērā ziņojumus par vardarbību un nekad tos neignorēt.

Visiem pieaugušajiem, kuri strādā ar bērniem vai jauniešiem, viena mēneša laikā pēc atbalstīšanas ir jāiziet apmācība par bērnu un jauniešu drošību (skat. ProtectingChildren.ChurchofJesusChrist.org). Viņiem ir atkārtoti jāiziet šī apmācība reizi trijos gados.

Vardarbības gadījumā Baznīcas vadītāju pirmais un tūlītējais pienākums ir palīdzēt tiem, kas cietuši no vardarbības, un aizsargāt viegli ievainojamas personas no turpmākas vardarbības. Vadītājiem nevajadzētu mudināt personu palikt mājās vai tādā situācijā, kas ir vardarbīga vai nedroša.

38.6.2.1

Palīdzības dienests vardarbības gadījumā

Dažās valstīs Baznīca ir ieviesusi konfidenciālu palīdzības dienestu, lai palīdzētu stabu prezidentiem un bīskapiem. Šiem vadītājiem ir nekavējoties jāzvana palīdzības dienestam par katru situāciju, kurā kāds cilvēks ir cietis no vardarbības vai pastāv risks, ka var ciest no vardarbības. Viņiem vajadzētu zvanīt arī tad, ja viņiem ir zināms par Baznīcas locekli, kurš skatās, iegādājas vai izplata bērnu pornogrāfiju.

Palīdzības dienests ir pieejams bīskapiem un stabu prezidentiem, kuri var piezvanīt 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā. Tālruņa numuri ir parādīti tālāk.

• ASV un Kanāda: 1 801 240 1911 vai 1 800 453 3860, paplaš. 2 1911

• Apvienotā Karaliste: 0800 970 6757

• Īrija: 1800 937 546

• Francija: 0805 710 531

• Austrālija: 02 9841 5454 (no valsts iekšienes)

• Jaunzēlande: 09 488 5592 (no valsts iekšienes)

Bīskapiem un stabu prezidentiem būtu jāzvana palīdzības dienestam, kad tiek risinātas situācijas saistībā ar jebkāda veida vardarbību. Uz viņu jautājumiem atbildēs juridiskie speciālisti un medicīnas darbinieki. Šie profesionāļi arī sniegs norādījumus par to, kā:

• palīdzēt upuriem un palīdzēt viņiem pasargāt sevi no turpmākas vardarbības;

• palīdzēt pasargāt iespējamos upurus;

• izpildīt juridiskās prasības, ziņojot par vardarbību.

Baznīca ir apņēmusies ievērot likumu, ziņojot par vardarbību (skat. 38.6.2.7). Likumi dažādās vietās var būt atšķirīgi, un lielākā daļa Baznīcas vadītāju nav juridiskie eksperti. Lai izpildītu savu pienākumu ziņot par vardarbības gadījumiem, bīskapiem un stabu prezidentiem ir būtiski zvanīt palīdzības dienestam.

Bīskapam vajadzētu paziņot arī savam staba prezidentam par vardarbības gadījumiem.

Valstīs, kurās nav palīdzības dienesta, bīskapam, kurš uzzina par vardarbības gadījumu, vajadzētu sazināties ar savu staba prezidentu. Staba prezidentam vajadzētu prasīt padomu reģiona juriskonsultam reģiona birojā. Viņš tiek mudināts arī vērsties pie Ģimenes lietu dienesta vai labklājības un pašpaļāvības pārvaldnieka reģiona birojā.

38.6.2.3

Vardarbība pret bērnu vai jaunieti

Vardarbība pret bērnu vai jaunieti ir īpaši smags grēks (skat. Lūkas 17:2). Šajā gadījumā vardarbība pret bērnu vai jaunieti ir:

• Fiziskā vardarbība: smaga kaitējuma nodarīšana ķermenim ar fizisku spēku. Kaitējums var nebūt redzams.

• Seksuālā vardarbība vai izmantošana: jebkādas seksuālas darbības ar bērnu vai jaunieti vai apzināta ļaušana vai palīdzēšana citiem veikt šādu darbību. Šajā kontekstā seksuālā vardarbība neietver labprātīgas seksuālas attiecības starp diviem nepilngadīgajiem, kuri ir aptuveni vienā vecumā.

• Emocionālā vardarbība: rīcība un vārdu pielietošana, lai nopietni kaitētu bērna vai jaunieša pašcieņai vai pašvērtējumam. Tā parasti ietver atkārtotus un pastāvīgus apvainojumus, manipulēšanu un kritiku, kas ir pazemojoša un noniecinoša. Tā var ietvert arī rupju atstāšanu novārtā.

• Bērnu pornogrāfija: skat. 38.6.6.

Ja bīskaps vai staba prezidents uzzina vai viņam ir aizdomas par vardarbību pret bērnu vai jaunieti, viņš nekavējoties rīkojas pēc norādījumiem, kas sniegti 38.6.2.1. Viņš arī attiecīgi rīkojas, lai palīdzētu pasargāt no turpmākas vardarbības.

Ja kāds pieaugušais Baznīcas loceklis ļaunprātīgi izturas pret bērnu vai jaunieti, kā aprakstīts šajā sadaļā, tad ir obligāti jāsasauc Baznīcas piederības padome un jāieraksta piezīme Baznīcas locekļa pierakstā. Skat. arī 32.6.1.1 un 38.6.2.5.

Ja nepilngadīga persona ir vardarbīgi izturējusies pret bērnu, staba prezidentam ir jāsazinās ar Augstākā prezidija biroju, lai gūtu norādījumus.

Fiziska vai emocionāla iebiedēšana, kas notiek starp līdzīga vecuma bērniem, būtu jārisina bīskapijas vadītājiem. Baznīcas piederības padome netiek sasaukta.

38.6.2.4

Vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo

Vardarbība pret dzīvesbiedru vai kādu citu pieaugušo var notikt dažādos veidos. Tā var būt fiziska, seksuāla, emocionāla un finansiāla vardarbība. Pieaugušie, kuri ir gados veci, viegli ietekmējami vai invalīdi, dažkārt ir pakļauti lielam vardarbības riskam.

Bieži vien nav tādas vienas vardarbības definīcijas, ko varētu piemērot visās situācijās. Drīzāk varmācīgas rīcības izpausmes ir ļoti dažādas pēc savas smaguma pakāpes. To spektrs robežojas starp to, ka cilvēks laiku pa laikam izsaka asas piezīmes, līdz tam, ka nodara nopietnu kaitējumu.

Ja bīskaps vai staba prezidents uzzina par vardarbību pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo, viņš nekavējoties rīkojas pēc norādījumiem 38.6.2.1. Viņš arī rīkojas, lai palīdzētu pasargāt no turpmākas vardarbības.

Vadītāji tiecas pēc Gara vadības, lai noteiktu, vai atbilstošākais rīcības veids vardarbības risināšanai ir personīgas konsultācijas vai Baznīcas piederības padome. Viņi var apspriesties arī ar savu tiešo priesterības vadītāju par rīcības veida izvēli. Tomēr jebkāda vardarbība pret dzīvesbiedru vai citu pieaugušo, kas sasniedz zemāk aprakstītos līmeņus, prasa Baznīcas piederības padomes noturēšanu.

• Fiziskā vardarbība: smaga kaitējuma nodarīšana ķermenim ar fizisku spēku. Kaitējums var nebūt redzams.

• Seksuālā vardarbība: skat. situācijas, kas norādītas sadaļā 38.6.18.3.

• Emocionālā vardarbība: rīcība un vārdu pielietošana, lai nopietni kaitētu personas pašcieņai vai pašvērtējumam. Tā parasti ietver atkārtotus un pastāvīgus apvainojumus, manipulēšanu un kritiku, kas ir pazemojoša un noniecinoša.

• Finansiālā vardarbība: ļaunprātīga kādas personas finansiāla izmantošana. Tā var ietvert nelikumīgu vai neatļautu personas īpašuma, naudas vai citu vērtīgu lietu izmantošanu. Tā var ietvert arī krāpniecisku finanšu varas iegūšanu pār kādu cilvēku. Tā var ietvert finanšu varas pielietošanu, lai piespiestu uzvesties noteiktā veidā. Skat. arī 32.6.1.3.

38.6.2.7

Juridiskie jautājumi saistībā ar vardarbību

Ja Baznīcas locekļa vardarbīgā rīcība ir pārkāpusi attiecīgu likumu, bīskapam vai staba prezidentam vajadzētu mudināt Baznīcas locekli ziņot par šo rīcību tiesībsargājošajiem darbiniekiem vai citām atbilstošām valsts iestādēm. Bīskaps vai staba prezidents var iegūt informāciju par vietējām ziņojumu iesniegšanas prasībām caur Baznīcas palīdzības dienestu (skat. 38.6.2.1). Ja Baznīcas locekļiem ir kādi jautājumi par ziņojumu iesniegšanas prasībām, viņš mudina tos saņemt kvalificētu juridisko konsultāciju.

Baznīcas vadītājiem un Baznīcas locekļiem vajadzētu izpildīt savu tiesisko pienākumu — ziņot par vardarbību varas iestādēm. Dažās pasaules vietās vadītāji un skolotāji, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, tiek uzskatīti par „pilnvarotiem ziņotājiem”, un viņiem ir jāziņo par vardarbību varas iestādēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir jārīkojas jebkuram cilvēkam, kurš uzzina par vardarbību, — viņam par to ir jāziņo varas iestādēm. Bīskapiem un stabu prezidentiem būtu jāzvana palīdzības dienestam, lai saņemtu sīkāku informāciju par pilnvarotajiem ziņotājiem un citām juridiskajām prasībām attiecībā uz ziņošanu par vardarbību. Baznīcas politika ir paklausība likumam.

38.6.5

Šķīstība un uzticība

Tā Kunga Šķīstības likums ir:

• atturēšanās no dzimumattiecībām starp vīrieti un sievieti ārpus laulības saskaņā ar Dieva likumu;

• uzticība laulībā.

Fiziskā tuvība starp vīru un sievu ir iecerēta, lai būtu skaista un svēta. To ir noteicis Dievs bērnu radīšanai un mīlestības jūtu paušanai starp vīru un sievu.

Dzimumattiecības ir pieļaujamas vienīgi starp vīrieti un sievieti, kuri ir legāli un likumīgi salaulāti kā vīrs un sieva. Tikumiskā šķīstība Dieva skatījumā ir ļoti būtiska. Šķīstības likuma pārkāpumi ir ļoti nopietni (skat. 2. Mozus 20:14; Mateja 5:28; Almas 39:5). Tajos iesaistītās personas nepareizi lieto svēto dzīvības radīšanas spēku, ko Dievs mums ir dāvājis.

Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama, ja Baznīcas loceklis:

• ir stājies dzimumattiecībās ārpus laulāto attiecībām, kas pilnvarotas ar Dieva likumu, piemēram, pārkāpis laulību, stājies ārlaulības sakaros un viendzimuma attiecībās (skat. 32.6.2);

• ir stājies laulībā vai partnerībā, kas nav atļauta saskaņā ar Dieva likumu, piemēram, kopdzīvē, civillaulībā un partnerībā, un viendzimuma laulībā;

• intensīvi vai kompulsīvi izmanto pornogrāfiju, radot nozīmīgu kaitējumu Baznīcas locekļa laulībai vai ģimenei (skat. 38.6.13).

Lēmums par to, vai šādās situācijās noturēt Baznīcas piederības padomi, ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. Tie ir izklāstīti 32.7. Piemēram, tempļa derību pārkāpšana palielina iespēju, ka var būt nepieciešama padome, lai palīdzētu personai nožēlot grēkus. Dažos gadījumos var pietikt ar personīgām konsultācijām un neformāliem Baznīcas piederības ierobežojumiem (skat. 32.8).

Skat. 32.6.1.2, lai zinātu, kad padome ir nepieciešama seksuālu grēku dēļ.

38.6.6

Bērnu pornogrāfija

Baznīca nosoda jebkāda veida bērnu pornogrāfiju. Ja bīskaps vai staba prezidents uzzina par kādu Baznīcas locekli, kurš ir iesaistīts bērnu pornogrāfijā, viņš nekavējoties rīkojas pēc norādījumiem 38.6.2.1.

Ja Baznīcas loceklis rada, dalās, glabā vai atkārtoti skatās bērnu pornogrāfiskus attēlus, ir nepieciešams noturēt Baznīcas piederības padomi un ierakstīt piezīmi Baznīcas locekļa pierakstā (skat. 32.6.1.2 un 32.14.5). Šī vadlīnija parasti netiek attiecināta uz aptuveni vienāda vecuma bērniem vai jauniešiem, kuriem ir seksuāla rakstura attēli ar sevi vai citiem cilvēkiem. Šādās situācijās var būt piemērotas personīgas konsultācijas un neformāli Baznīcas piederības ierobežojumi.

Lai iegūtu vairāk norādījumu, skat. 38.6.13.

38.6.10

Asinsgrēks

Baznīca nosoda jebkādu asinsgrēku. Šajā gadījumā asinsgrēks ir seksuālas attiecības starp:

• vecāku un bērnu;

• vecvecāku un mazbērnu;

• brāli un māsu;

• tēvoci vai tanti un brāļameitu vai brāļadēlu.

Šajā kontekstā bērns, mazbērns, brālis un māsa, brāļameita un māsasmeita, kā arī brāļadēls un māsasdēls ir gan bioloģiskie radinieki, gan radinieki, kuri par tādiem kļuvuši adopcijas ceļā, kļuvuši par pameitu/padēlu vai nokļuvuši audžuģimenēs. Asinsgrēks var notikt starp diviem nepilngadīgajiem, pieaugušo un nepilngadīgo vai diviem pieaugušajiem. Ja staba prezidentam ir jautājumi par to, vai attiecības ir saistītas ar asinsgrēku atbilstoši vietējiem likumiem, viņš lūdz padomu Augstākā prezidija birojam.

Ja asinsgrēka upuris ir nepilngadīgais, bīskaps vai staba prezidents zvana Baznīcas vardarbības palīdzības dienestam valstīs, kur tas ir pieejams (skat. 38.6.2.1). Šajās valstīs staba prezidentam vajadzētu prasīt padomu reģiona juriskonsultam reģiona birojā. Viņš tiek mudināts arī vērsties pie Ģimenes lietu dienesta vai labklājības un pašpaļāvības pārvaldnieka reģiona birojā.

Ja Baznīcas loceklis izdara asinsgrēku, ir nepieciešams noturēt Baznīcas piederības padomi un ierakstīt piezīmi Baznīcas locekļa pierakstā (skat. 32.6.1.2 un 32.14.5). Asinsgrēka gadījumā gandrīz vienmēr ir nepieciešams, lai Baznīca anulētu personas piederību Baznīcai.

Ja asinsgrēku ir izdarījis nepilngadīgais, staba prezidents sazinās ar Augstākā prezidija biroju, lai gūtu norādījumus.

Asinsgrēka upuri bieži vien cieš no smagas traumas. Vadītāji atsaucas ar sirsnīgu līdzjūtību un empātiju. Viņi sniedz garīgu atbalstu un padomus, lai palīdzētu viņiem pārvarēt asinsgrēka postošo ietekmi.

Dažkārt upuriem ir kauna un vainas sajūta. Upuri nav vainīgi šajā grēkā. Vadītāji palīdz viņiem un viņu ģimenēm saprast Dieva mīlestību un dziedināšanu, kas tiek gūta caur Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu (skat. Almas 15:8; 3. Nefija 17:9).

Upuriem un viņu ģimenēm, papildus iedvesmotas palīdzības saņemšanai no Baznīcas vadītājiem, var būt nepieciešama profesionāla psiholoģiskā palīdzība. Lai iegūtu vairāk informācijas, skat. 38.6.18.2.

38.6.13

Pornogrāfija

Baznīca nosoda jebkāda veida pornogrāfiju. Jebkāda veida pornogrāfijas izmantošana kaitē personas dzīvei, ģimenei un sabiedrībai. Tā arī aizdzen Tā Kunga Garu. Baznīcas locekļiem vajadzētu izvairīties no jebkādiem pornogrāfijas materiāliem un iebilst pret tās ražošanu, izplatīšanu un izmantošanu.

Baznīca nodrošina šādus resursus, lai palīdzētu personām, kuru dzīvi ietekmē pornogrāfija:

• AddressingPornography.ChurchofJesusChrist.org

• AddictionRecovery.ChurchofJesusChrist.org

• Helping Those Who Struggle with Pornography (Palīdzība tiem, kuri cīnās ar pornogrāfijas atkarību), buklets

• Let Virtue Garnish Thy Thoughts (Lai tikumība rotā tavas domas), buklets

Stabu prezidenti un bīskapi sniedz atbalstu arī ģimenes locekļiem, ja tas ir nepieciešams.

Baznīcas vadītājiem vajadzētu apzināties, ka pornogrāfijas skatīšanās var būt kompulsīva vai atkarību izraisoša. Papildus iedvesmotas palīdzības saņemšanai no šiem vadītājiem, dažiem Baznīcas locekļiem var būt nepieciešama profesionāla psiholoģiskā palīdzība. Lai saņemtu palīdzību, vadītāji var sazināties ar Ģimenes lietu dienestu. Kontaktinformāciju skat. 31.2.6.

Personīgas konsultācijas un neformāli Baznīcas piederības ierobežojumi parasti ir pietiekami, lai palīdzētu personai nožēlot pornogrāfijas skatīšanās grēku (skat. 32.8). Parasti Baznīcas piederības padomes netiek sasauktas. Tomēr padome var būt nepieciešama, ja notiek intensīva un kompulsīva pornogrāfijas skatīšanās, kas ir radījusi nozīmīgu kaitējumu Baznīcas locekļa laulībai vai ģimenei (skat. 38.6.5). Ja Baznīcas loceklis rada, dalās, glabā vai atkārtoti skatās bērnu pornogrāfiskus attēlus, ir nepieciešams sasaukt padomi (skat. 38.6.6).

38.6.18

Seksuālā vardarbība, izvarošana un citi seksuāla uzbrukuma veidi

Baznīca nosoda seksuālo vardarbību. Šajā gadījumā seksuālā vardarbība tiek definēta kā jebkādas nevēlamas seksuālās darbības uzspiešana kādam citam cilvēkam. Seksuālas darbības ar personu, kura nedod vai nevar likumīgi dot piekrišanu, tiek uzskatītas par seksuālo vardarbību. Seksuālā vardarbība var notikt arī ar dzīvesbiedru vai randiņu periodā. Lai iegūtu vairāk informācijas par seksuālo vardarbību pret bērnu vai jaunieti, skat. 38.6.2.3.

Seksuālā vardarbība ietver visdažādākās darbības, sākot ar seksuālu uzmākšanos, beidzot ar izvarošanu un citiem seksuāla rakstura uzbrukumiem. Tā var notikt gan fiziski, gan verbāli, gan citos veidos. Norādījumus par to, kā apspriesties ar Baznīcas locekļiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību, izvarošanu vai citu seksuāla rakstura uzbrukumu, skat. 38.6.18.2.

Ja Baznīcas locekļiem ir aizdomas par seksuālu vardarbību vai arī viņi ir uzzinājuši par to, viņiem ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk, lai pasargātu upurus un citus cilvēkus. Tas ietver ziņošanu varas iestādēm un bīskapa vai staba prezidenta brīdināšanu. Ja cietušais ir bērns, Baznīcas locekļiem vajadzētu rīkoties pēc norādījumiem 38.6.2.

38.6.18.3

Baznīcas piederības padomes

Baznīcas piederības padome var būt nepieciešama personai, kura pret kādu ir veikusi seksuālu uzbrukumu vai rīkojusies seksuāli vardarbīgi. Baznīcas piederības padome ir nepieciešama, ja Baznīcas loceklis ir veicis izvarošanu vai tiek atzīts par vainīgu cita veida seksuālā uzbrukumā (skat. 32.6.1.1).

Tāpat ir jātiek sasauktai padomei, ja notikusi seksuāla darbība ar viegli ievainojamu pieaugušo. Šajā gadījumā viegli ievainojams pieaugušais ir persona, kura fizisko vai garīgo ierobežojumu dēļ nevar piekrist kādai darbībai vai nespēj saprast tās būtību.

Lai vērstos pret citiem seksuālās vardarbības veidiem, vadītājiem ir jātiecas pēc Gara vadības, lai saprastu, vai atbilstošākais rīcības veids būtu personīgas konsultācijas vai Baznīcas piederības padome (skat. 32.6.2.2 un 32.8). Smagos gadījumos ir nepieciešama padome. Vadītāji var apspriesties arī ar savu tiešo priesterības vadītāju par rīcības veida izvēli.

Ja Baznīcas piederības padomē, kas tiek rīkota vainīgajam seksuālajā vardarbībā, tiek noteikti Baznīcas piederības ierobežojumi, tad šī Baznīcas locekļa pierakstam tiek pievienota piezīme.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par apspriešanos vardarbības gadījumos, skat. 38.6.2.2. Lai iegūtu sīkāku informāciju par to, kā konsultēt seksuālā uzbrukuma upurus, skat. 38.6.18.2.

38.6.23

Transpersonas

Transpersonas saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem. Pret Baznīcas locekļiem un Baznīcai nepiederošām personām, kuras uzskata sevi par transpersonu, un pret viņu ģimeni un draugiem būtu jāizturas ar iejūtību, laipnību, līdzjūtību un lielu, kristīgu mīlestību. Visi ir laipni lūgti apmeklēt Baznīcas Svētā Vakarēdiena sanāksmi, citas svētdienas sanāksmes un sociālos pasākumus (skat. 38.1.1).

Dzimumam ir būtiska loma Debesu Tēva laimes iecerē. Jēdziens dzimums ģimenes vēstījumā tiek skaidrots kā bioloģiskais dzimums dzimšanas brīdī. Daži cilvēki izjūt neatbilstību starp savu bioloģisko dzimumu un savu iekšējo dzimuma identitāti. Tā rezultātā viņi var identificēt sevi ar transpersonu. Baznīcai nav noteiktas nostājas attiecībā uz iemesliem, kāpēc cilvēki identificē sevi ar transpersonu.

Lielākā daļa Baznīcas pasākumu un daži priesterības priekšraksti ir neitrāli attiecībā uz dzimumu. Transpersonas var tikt kristītas un konfirmētas, kā tas ir aprakstīts 38.2.3.14. Tās var arī pieņemt Svēto Vakarēdienu un saņemt priesterības svētības. Tomēr ordinēšana priesterībā un tempļa priekšraksti tiek veikti atbilstoši bioloģiskajam dzimumam dzimšanas brīdī.

Baznīcas vadītāji ir pret jebkādu medicīnisku vai ķirurģisku iejaukšanos, kuras mērķis ir mainīt dzimumu uz pretēju tam, ar kādu persona ir dzimusi („dzimuma maiņa”). Vadītāji norāda, ka šādu darbību veikšana ierobežos Baznīcas locekļa privilēģijas.

Vadītāji ir arī pret sociālo dzimuma maiņu. Sociālā dzimuma maiņa sevī ietver ģērbšanās vai ārējā izskata maiņu, vārda vai personas vietniekvārda maiņu ar mērķi pasniegt sevi pretēji savam bioloģiskajam dzimumam dzimšanas brīdī. Vadītāji norāda, ka tie, kuri veiks šo sociālo pāreju, saskarsies ar dažiem Baznīcas locekļa privilēģiju ierobežojumiem šīs pārejas laikā.

Ierobežojumi var skart priesterības saņemšanu vai tās pielietošanu, tempļa rekomendācijas saņemšanu vai tās izmantošanu, kā arī dažu Baznīcas aicinājumu saņemšanu. Kaut arī dažas Baznīcas locekļa privilēģijas ir ierobežotas, personas piedalīšanās citos Baznīcas pasākumos ir apsveicama.

Transpersonas, kuras neveic medicīnisku, ķirurģisku vai sociālu pāreju uz pretējo dzimumu un ir cienīgas, var saņemt Baznīcas aicinājumus, tempļa rekomendāciju un tempļa priekšrakstus.

Dažiem bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem licencēts medicīnas speciālists nozīmē hormonu terapiju, lai mazinātu dzimumdisforiju vai domas par pašnāvību. Pirms persona sāk šādu terapiju, ir svarīgi, lai viņa (un nepilngadīgā vecāki) saprastu iespējamos riskus un ieguvumus. Ja šie Baznīcas locekļi nemēģina mainīt dzimumu un ir cienīgi, viņi var saņemt Baznīcas aicinājumus, tempļa rekomendāciju un tempļa priekšrakstus.

Ja Baznīcas loceklis nolemj mainīt savu vārdu vai personas vietniekvārdus, ar kādiem tiek uzrunāts, uz sev vēlamo dzimumu, šo vārdu var atzīmēt lauciņā „Vēlamais vārds” Baznīcas locekļa pierakstā. Šo personu bīskapijā var uzrunāt vēlamajā vārdā.

Apstākļi ļoti atšķiras dažādās vienībās un dažādām personām. Baznīcas locekļi un vadītāji lūgšanu pilni apspriežas kopīgi un ar To Kungu. Reģiona prezidiji palīdzēs vietējiem vadītājiem iejūtīgi risināt individuālas situācijas. Bīskapi apspriežas ar staba prezidentu. Stabu prezidentiem un misiju prezidentiem ir jālūdz padoms reģiona prezidijam (skat. 32.6.3 un 32.6.3.1).

Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā izprast un atbalstīt transpersonas, skat. Transpersonas vietnē ChurchofJesusChrist.org.

38.8

Administratīvie noteikumi

38.8.2

Uzticības izmantošana krāpšanas nolūkā

Uzticības izmantošana krāpšanas nolūkā notiek tad, kad persona izmanto kāda cita cilvēka uzticību vai paļāvību, lai viņu piekrāptu. Tā var notikt, ja abi cilvēki pieder kādai grupai, piemēram, Baznīcai. Tā var arī notikt, ļaunprātīgi izmantojot draudzību vai uzticību, piemēram, Baznīcas aicinājumu vai ģimenes attiecības. Uzticības izmantošana krāpšanas nolūkā parasti tiek īstenota ar mērķi gūt finansiālu ieguvumu.

Baznīcas locekļiem vajadzētu būt godīgiem savos darījumos un rīkoties godprātīgi. Uzticības izmantošana krāpšanas nolūkā ir uzticības un paļāvības kaunpilna nodevība. Vainīgie šādā krāpšanā var tikt saukti pie kriminālatbildības. Baznīcas locekļiem, kuri ir izmantojuši uzticību krāpšanas nolūkā, var tikt noteikti Baznīcas piederības ierobežojumi vai tā var tikt anulēta. Norādījumus par Baznīcas piederības padomēm krāpniecisku darbību gadījumā skat. 32.6.2.3 un 32.6.1.3.

Baznīcas locekļi nedrīkst apgalvot vai netieši norādīt, ka viņu uzņēmējdarbību sponsorē, apstiprina vai pārstāv Baznīca vai tās vadītāji.

38.8.24

Juriskonsults Baznīcas jautājumos

Kad ir nepieciešama juridiskā palīdzība Baznīcas jautājumos, vadītājiem vajadzētu sazināties ar Baznīcas juriskonsultu. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā staba prezidents sazinās ar Baznīcas juridisko pakalpojumu biroju:

• 1 800 453 3860, paplaš. 2 6301

• 1 801 240 6301

Ārpus ASV un Kanādas staba prezidents sazinās ar reģiona juriskonsultu reģiona birojā.

38.8.24.1

Iesaistīšanās vai dokumenti tiesvedībā

Baznīcas vadītājiem nevajadzētu iesaistīties civilās vai kriminālās lietās, kas saistītas ar Baznīcas locekļiem viņu vienībās, vispirms neapspriežoties ar Baznīcas juriskonsultu. Šie paši noteikumi attiecas uz runāšanu vai saraksti ar juristiem vai tiesas darbiniekiem, tostarp e-pastā.

Vadītājiem vajadzētu runāt ar Baznīcas juriskonsultu, ja, būdami savos Baznīcas aicinājumos:

• viņi uzskata, ka viņiem vajadzētu liecināt vai sazināties par juridiskiem jautājumiem;

• viņi, atbilstoši juridiskajam procesam, tiek aicināti liecināt vai sazināties par juridiskiem jautājumiem;

• viņiem tiek likts sniegt pierādījumus;

• viņiem tiek lūgts brīvprātīgi sniegt dokumentus vai informāciju;

• viņiem tiek lūgts sazināties ar juristiem vai varas iestādēm par tiesvedību, tajā skaitā par tiesas sēdēm vai nosacītu atbrīvošanu no ieslodzījuma.

Lai arī cik labi būtu nodomi, Baznīcas vadītāji, kuri dalās ar informāciju kādā tiesvedībā, var tikt nepareizi saprasti un diskreditēti. Šāda dalīšanās informācijā var īpaši kaitēt upuriem un viņu ģimenēm. Rīkošanās pēc Baznīcas noteikumiem arī palīdz pasargāt Baznīcu no neatbilstošas iesaistes juridiskos jautājumos.

38.8.24.2

Liecības sniegšana tiesvedībā

Baznīcas vadītāji nedrīkst liecināt Baznīcas vārdā nevienā tiesvedībā bez iepriekš saņemtas atļaujas no Baznīcas juridisko pakalpojumu biroja. Šie noteikumi attiecas arī uz tiesas sēdēm un nosacītu atbrīvošanu no ieslodzījuma. Baznīcas vadītāji bez šādas atļaujas nedrīkst sniegt mutiskus vai rakstiskus pierādījumus, esot savos vadītāju aicinājumos.

Vadītājiem nevajadzētu likt domāt vai netieši norādīt, ka viņu liecība kādā tiesvedībā atspoguļo Baznīcas nostāju.

Vadītājiem nevajadzētu ietekmēt liecinieka liecību tiesvedībā.

Baznīcas juriskonsultu kontaktinformācija ir sniegta 38.8.24.