39. stunda
Marka 9:1–29
Ievads
Jēzus tapa apskaidrots Pētera, Jēkaba un Jāņa klātbūtnē. Tad Viņš viņiem mācīja par Jāni Kristītāju, kurš izpildīja Ēlijas lomu, sagatavojot ceļu Mesijai. Pēc tam, kad Jēzus atgriezās pie pārējiem mācekļiem, kāds vīrs lūdza Viņu izdzīt no sava dēla nešķīsto garu. Jēzus izdzina nešķīsto garu un mācīja Saviem mācekļiem par to, ka ir nepieciešams lūgt un gavēt.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Marka 9:1–13
Jēzus top apskaidrots Pētera, Jēkaba un Jāņa klātbūtnē un māca par Ēliju
Aiciniet dažus brīvprātīgos iznākt klases priekšā un īsi nodemonstrēt aktivitāti, kas padara cilvēku fiziski spēcīgāku.
-
Kādēļ gan kāds vēlētos vai tam būtu nepieciešams iegūt lielāku fizisko spēku?
-
Kā fizisko spēku varētu pielīdzināt garīgam spēkam vai ticībai Jēzum Kristum?
-
Kādās situācijās mūsu ticība Jēzum Kristum varētu tikt pārbaudīta un mums būtu nepieciešams īpašs stiprinājums? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Studējot Marka 9:1–29, mudiniet studentus uzmeklēt patiesās mācības, kas var palīdzēt viņiem stiprināt savu ticību Jēzum Kristum.
Rezumējiet Marka 9:1–13, paskaidrojot, ka šajos pantos ir ietverts apraksts par to, kā Jēzus tapa apskaidrots Apskaidrošanas kalnā Pētera, Jēkaba un Jāņa klātbūtnē. Šajā rakstvietā arī ir stāstīts par to, ka Jēzus mācīja šiem apustuļiem par Jāni Kristītāju, kurš izpildīja Ēlijas jeb tā, kas sagatavo ceļu Glābēja atnākšanai, lomu, par ko tika pravietots (skat. Joseph Smith Translation, Mark 9:10).
Marka 9:14–29
Jēzus izdzen nešķīsto garu no kāda vīrieša dēla
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 9:14–15. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs redzēja, atgriežoties no kalna pie pārējiem mācekļiem. Palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.
Aiciniet vienu studentu izlasīt Glābēja vārdus un kādu citu studentu — tēva vārdus Marka 9:16–24 pierakstā (jūs varētu iedalīt šīs lomas studentiem pirms nodarbības un aicināt viņus uzmeklēt attiecīgās rindas). Jūs vai vēl kāds cits students varētu pildīt teicēja lomu. Palūdziet šiem iepriekš izvēlētajiem studentiem nolasīt Marka 9:16–18 saskaņā ar savām lomām. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko tēvs bija lūdzis Glābēja mācekļiem paveikt.
-
Ko šis tēvs vēlēja savam dēlam? (Iespējams, jums nāksies paskaidrot, ka dēlu bija pārņēmis nešķīstais gars, kas veicināja runas zudumu, kurlumu (skat. Marka 9:17, 25) un citas kaites. Ikreiz, kad nešķīstais gars sagrāba dēlu, tam piemetās krampji, nāca no mutes putas, viņš grieza zobus un kļuva stīvs.)
Palūdziet studentiem iztēloties sevi šī tēva vietā un padomāt, kā viņa ticība Glābējam un Viņa spēkam varētu tikt ietekmēta pēc tam, kad mācekļi nav spējuši dziedināt viņa dēlu.
Aiciniet tos pašus studentus turpināt lasīt Marka 9:19–22 saskaņā ar savām lomām. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, iztēlojoties, kā šis tēvs, iespējams, jutās, sarunājoties ar Glābēju.
-
Kā, jūsuprāt, šis tēvs jutās, sarunājoties ar Glābēju?
Aiciniet kādu studentu nolasīt eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, ko elders Holands teica tādu, kas liek mums labāk izprast šī tēva sajūtas un lūgumu.
„Neredzot nekādu citu cerību, bērna tēvs izrādīja to ticību, kas viņam bija, un lūdza pasaules Glābējam: „Ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums” (Marka 9:22; slīpraksts pievienots). Man ir grūti lasīt šos vārdus, nesākot raudāt. Daudzskaitļa vietniekvārds mums acīmredzami ir lietots ar nolūku. Tas vīrs būtībā teica: „Visa mūsu ģimene to lūdz. Mūsu cīņa nekad nebeidzas, un mēs esam nomocījušies. Mūsu dēls iekrīt ūdenī. Viņš iekrīt ugunī. Viņš pastāvīgi ir briesmās, un mēs dzīvojam pastāvīgās bailēs. Mēs nezinām, pie kā vēl vērsties. Vai Tu vari mums palīdzēt? Mēs būsim pateicīgi par jebko — par kādu svētību, tikai par cerību staru, par nelielu nastas atvieglošanu, ko šī zēna māte nes katru savas dzīves dienu” („Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 93).
Aiciniet studentu, kurš lasa Glābēja lomu, izlasīt Marka 9:23. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs mācīja šim tēvam.
-
Kam šim tēvam bija jānotic?
-
Kādu principu Glābējs mācīja šim tēvam? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patieso mācību: Ja mēs ticam Jēzum Kristum, viss ir iespējams. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt 23. pantā vārdus, kas māca šo principu.)
Norādiet, ka „viss” attiecas uz visām taisnīgajām svētībām, kas ir saskaņā ar Dieva gribu, mērķiem un laiku.
-
Kā ticība šim principam var palīdzēt cilvēkam, saskaroties ar grūtībām, kuras šķiet neiespējami pārvarēt?
Aiciniet studentu, kurš lasa tēva lomu, izlasīt Marka 9:24. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda bija tēva atbilde uz principu, ko mācīja Glābējs.
-
Kā jūs raksturotu šī tēva ticību tajā brīdī?
Palūdziet studentiem pievērst uzmanību divām tēva atbildes daļām. Aiciniet kādu studentu nolasīt eldera Džefrija R. Holanda izteikumu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, ko, saskaņā ar tēva vārdiem, mēs varam darīt brīžos, kad neticam vai izjūtam šaubas vai bailes.
„Saskaroties ar ticības izaicinājumu, bērna tēvs vispirms vērsās pie sava spēka un tikai tad atzina savu nepilnīgo ticību. Viņa sākotnējais paziņojums bija apstiprinošs un nesvārstīgs: „[Kungs], es ticu.” Es vēlos teikt visiem, kas vēlas iegūt vairāk ticības, atcerieties šo cilvēku! Baiļu, šaubu vai grūtību laikos saglabājiet to ticību, ko jau esat ieguvuši, pat ja tā ir nepilnīga. Izaugsmē, kas mums visiem ir jāpiedzīvo mirstīgajā dzīvē, mēs visi saskarsimies ar grūtībām, kas garīgā ziņā līdzināsies šī zēna ciešanām vai viņa tēva izmisumam. Kad nāk šādi brīži un parādās grūtības, kurām nav tūlītēja risinājuma,stingri turieties pie tā, ko jūs jau zināt, esiet stipri, līdz saņemsit papildus zināšanas” („Kungs, es ticu”, 93.–94. lpp.).
-
Mācoties no šī tēva, ko mēs varam darīt brīžos, kad neticam? (Kad studenti būs snieguši atbildes, uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu izteikumu: Ja mēs turamies pie tā, kam mēs ticam …)
-
Ko mēs varam mācīties no bērna tēva atbildes otrās daļas 24. pantā par to, kā tikt galā ar neticību? (Kad studenti būs snieguši atbildes, paturpiniet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu šādi: un tiecamies pēc Tā Kunga palīdzības, …)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 9:25–27. Aiciniet pārējos sekot līdzi un uzmeklēt, ko Glābējs izdarīja, atbildot uz bērna tēva lūgumu.
-
Ko Glābējs izdarīja, atbildot uz bērna tēva lūgumu?
-
Kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto izteikumu, balstoties uz to, ko jūs apguvāt no šī pieraksta? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto izteikumu, formulējot šādu principu: Ja mēs turamies pie tā, kam mēs ticam, un tiecamies pēc Tā Kunga palīdzības, Viņš palīdzēs stiprināt mūsu ticību.)
Pievērsiet studentu uzmanību situācijām, kuras bijāt uzrakstījuši uz tāfeles un pārrunājuši stundas sākumā.
-
Kā šo principu var pielietot šajās situācijās?
-
Kad jūs vai kāds jums pazīstams cilvēks esat saņēmuši Tā Kunga palīdzību brīdī, kad jums nav bijusi ticība, taču esat turējušies pie tā, kam ticat, un tiecāties pēc Viņa palīdzības? (Jūs arī varētu dalīties savā pieredzē.)
Mudiniet studentus pielietot šo principu brīžos, kad viņiem trūkst ticības.
Atgādiniet studentiem, ka šis tēvs no sākuma atveda dēlu pie dažiem Jēzus mācekļiem, lai tie viņu dziedinātu. Aiciniet studentus iztēloties sevi šo mācekļu vietā.
-
Kā jūs justos vai ko domātu pēc tam, kad jums nebūtu izdevies izdzīt no šī zēna nešķīsto garu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 9:28 un palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, kādu jautājumi mācekļi uzdeva Jēzum.
-
Kādu jautājumu mācekļi uzdeva Jēzum?
Aiciniet studentus patstāvīgi atkārtot Marka 9:19, meklējot, kā Glābējs raksturoja klātesošos ļaudis, tai skaitā Savus mācekļus. (Viņi bija „neticīgi”.) Paskaidrojiet, ka ar vārdu neticīgie šeit tiek domāts, ka viņiem trūka ticības Jēzum Kristum. Lai priesterības svētības būtu iedarbīgas, ir nepieciešama ticība Jēzum Kristum.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 9:29. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda bija Glābēja atbilde uz Savu mācekļu jautājumu.
-
Ko Glābējs mācīja Saviem mācekļiem?
-
Kā lūgšana un gavēšana var ietekmēt cilvēka ticību? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, palīdziet viņiem saprast šo patieso mācību: Mēs varam palielināt savu ticību Jēzum Kristum caur lūgšanu un gavēšanu.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt izteikumu no brošūras Uzticīgi ticībai. Palūdziet klases audzēkņiem ieklausīties dažādajās situācijās, kad šo patieso mācību varētu pielietot:
„Šis pieraksts [par to, kā Jēzus Kristus izdzina nešķīsto garu no kāda vīra dēla] māca, ka lūgšana un gavēšana var dot papildu spēku tiem, kas dod un saņem priesterības svētības. Pierakstu arī var pielietot jūsu personīgajos centienos dzīvot pēc evaņģēlija. Ja jums ir vājība vai grēks, ko jūs esat centušies pārvarēt, jums var būt nepieciešamība gavēt un lūgt, lai saņemtu palīdzību vai piedošanu, ko jūs vēlaties. Līdzīgi dēmonam, ko izdzina Kristus, jūsu grūtības var būt tādas, kas pazūd vienīgi caur lūgšanu un gavēšanu” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 47. lpp.).
-
Saskaņā ar šo izteikumu, kādās situācijās šo patieso mācību varētu pielietot?
-
Kad lūgšana un gavēšana ir palīdzējusi palielināt jūsu ticību Jēzum Kristum un ļāvusi jums saņemt taisnīgās svētības, pēc kurām jūs esat tiekušies?
Palūdziet studentiem padomāt par svētībām, kuras viņi vēlas iegūt sev vai citiem un kuras var saņemt, palielinot savu ticību Jēzum Kristum caur lūgšanu un gavēšanu. Aiciniet viņus pierakstīt mērķi — lūgt un gavēt par šīm svētībām nākamajā gavēņa svētdienā.
Prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtojums
Apsveriet iespēju — ieskatīties dažās, vēlāk apgūstamajās, prasmīgi pārzināmajās rakstvietās, ko studenti, vizdrīzāk, vēl nepārzina. Aiciniet viņus tās izlasīt un izcelt. Jūs varētu iedalīt katram studentam vai studentu pārim jaunu prasmīgi pārzināmo rakstvietu un palūgt viņiem uzzīmēt uz papīra lapas, kādas patiesās mācības šajās rakstvietās ir attēlotas. Uzaiciniet viņus paskaidrot savus zīmējumus pārējiem klasē. Jūs varētu izlikt zīmējumus apskatei vēlākai atsaucei.
(Piezīme: Jūs varat pielietot šo aktivitāti jebkuras stundas sākumā vai beigās, ja jums ir pietiekami daudz laika.)
Komentāri un skaidrojumi
Marka 9:22–24. Turoties pie tā, kam mēs ticam, un tiecoties pēc palīdzības, lai stiprinātu mūsu ticību
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma attiecībā uz mūsu ticības stiprināšanu ir teicis šādus vārdus:
„Kad parādās problēmas un rodas jautājumi, nesāciet savus ticības meklējumus, uzskaitot to, kā jums trūkst, vadoties no savas „neticības”. … Es neprasu izlikties, ka jums ir ticība, kuras jums patiesībā nav. Es lūdzu, lai jūs būtu uzticīgi tai ticībai, kura jums ir. Dažreiz mēs rīkojamies tā, it kā vaļsirdīga šaubu paušana ir augstāka morālās drosmes izpausme, nekā vaļsirdīga ticības izpausme. Tā tas nav! Tādēļ atcerēsimies šī Svēto Rakstu stāsta skaidro vēstījumu — esiet tik atklāti par saviem jautājumiem, cik tas ir nepieciešams; dzīve ir pilna ar viena vai otra veida jautājumiem. Taču, ja jūs un jūsu ģimene vēlaties tapt dziedināti, neļaujiet šiem jautājumiem traucēt ticībai paveikt brīnumu. …
… Kad parādās šaubas un sarežģījumi, nebaidieties lūgt palīdzību. Ja mēs to vēlamies tik pazemīgi un vaļsirdīgi kā šis bērna tēvs, mēs varam to saņemt. Svētie Raksti sauc šādu dedzīgu vēlmi par „patiesu nolūku”, pēc kā cilvēks tiecas „ar visu sirds nodomu, neliekuļojot un nekrāpjoties Dieva priekšā” (2. Nefija 31:13). Es liecinu, ka uz šādu neatlaidīgu lūgumu Dievs sniegs palīdzību no abām priekškara pusēm, lai stiprinātu mūsu ticību” („Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 94).
Ja kādu no jūsu studentiem māc šaubas vai bailes, kas rodas no jautājumiem par Glābēja Baznīcas mācībām vai vēsturi, jūs varētu aicināt viņus studēt Baznīcas attiecīgās evaņģēlija tēmas sadaļā Gospel Topics (skat. lds.org/topics).
Marka 9:28–29. Gavēšana apvienojumā ar lūgšanu
Elders Džozefs B. Virtlins no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Mūsu novērojumi ir tādi, ka Svētajos Rakstos gavēšanai gandrīz vienmēr klāt ir piesaistīta lūgšana. Bez lūgšanas gavēšana ne līdz galam ir gavēšana, tā vienkārši ir badošanās. Ja mēs vēlamies, lai mūsu gavēšana būtu kas vairāk par neēšanu, mums ir jāvērš sava sirds, prāts un balss pretī saziņai ar mūsu Debesu Tēvu. Gavēšanai apvienojumā ar varenu lūgšanu ir spēks” („The Law of the Fast”, Ensign, 2001. g. maijs, 73).
Papildu mācībām par gavēšanas saistību ar lūgšanu, ieskaitot to, kā tas palielina garīgo spēku mūsu dzīvē, skat. eldera Karla B. Prata rakstu „The Blessings of a Proper Fast”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov., 47.–49. lpp.).