26. nodaļa
Gatavošanās mūsu Kunga atnākšanai
„Sagatavojiet Tam Kungam ceļu un taisiet taisnas Viņa takas, jo Viņa atnākšanas stunda ir tuvu” (M&D 133:17).
No Džozefa Fīldinga Smita dzīves
Džozefs Fīldings Smits kādā sarunā ar Pēdējo dienu svētajiem teica, ka viņš „lūdzot, lai ātrāk pienāktu pasaules gals”. Viņš teica: „Es būtu laimīgs, ja tas pienāktu rīt.” Reaģējot uz viņa teikto, kāda sieviete izteicās pietiekami skaļi, lai viņu sadzirdētu: „Ak, es ceru, ka tas nepienāks rīt.”
Atceroties šo pieredzi, kādu laiku vēlāk prezidents Smits mācīja:
„Jūs nevēlaties, lai pienāktu pasaules gals?
Lielākai daļai cilvēku ir nepareizs priekšstats par to, ko mēs saprotam ar pasaules galu. …
„… Jēzus atnākšana iezīmēs šīs pasaules beigas. … Vairs nebūs karu, nemieru, skaudības, melu; vairs nebūs ļaunuma. Cilvēki tad mācīsies mīlēt To Kungu un turēt Viņa baušļus, un, ja viņiem tas neizdosies, viņi nevarēs šeit palikt. Tas ir pasaules gals, un Glābējs lūdza, lai tas pienāktu, kad pie Viņa piegāja Viņa mācekļi un teica: „Māci mums Dievu lūgt.” Ko Viņš darīja? Viņš tiem mācīja: Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds, Tavs prāts lai notiek, kā debesīs tā arī uz zemes. [Skat. Lūkas 11:1–2.]
Arī es to lūdzu. Tas Kungs lūdza, lai pienāktu pasaules gals, un arī es par to lūdzu.”1
Prezidents Smits savās uzrunās un rakstos bieži citēja Rakstu vietas par pēdējo dienu pareģojumiem, par Džozefa Smita lomu, sagatavojot Tam Kungam ceļu, un Pestītāja nākšanu uz Zemes godībā. Viņš pauda savas dziļās jūtas pret šiem pravietojumiem Ogdenas, Jūtas, tempļa iesvētību lūgšanā:
„Ak, mūsu Dievs, kā Tu zini, mēs dzīvojam pēdējās dienās, kad laiku zīmes tiek darītas zināmas; kad Tu paātrini Savu darbu; un, kad mēs jau esam dzirdējuši saucēja balsi tuksnesī aicinām: Sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas [skat. Mateja 3:3]. …
Ak, mūsu Tēvs, mēs ar nepacietību gaidām to dienu, kad nāks Miera Valdnieks, kad Zeme varēs atpūsties un virs Zemes atkal valdīs taisnība; mēs pazemīgi un ar nožēlas pilnu garu lūdzam, lai mēs varētu izturēt to dienu un tiktu atrasti par cienīgiem, la dzīvotu ar Viņu, ko Tu esi iecēlis būt par ķēniņu Ķēniņu un kungu Kungu, kuram ir gods un slava un spēks un vara tagad un mūžīgi.”2
„Mēs ar nepacietību gaidām to dienu, kad nāks Miera Valdnieks.”
Džozefa Fīldinga Smita mācības
1
Tā Kunga atnākšanas diena ir tuvu.
Mēs strauji tuvojamies Tā Kunga dižajai dienai, tam „atspirdzinājuma” laikam, kad Viņš nāks debesu mākoņos, lai atriebtos visiem bezdievīgajiem un sagatavotu Zemi, lai uz tās valdītu miers, atstājot tikai tos cilvēkus, kuri ir izvēlējušies pakļauties Viņa likumam [skat. Ap. d. 3:19–20].3
Daudz notikumu apliecina …, lai uzticīgiem Baznīcas locekļiem nebūtu šaubu, ka Tā Kunga atnākšanas diena ir tuvu. Evaņģēlijs ir atjaunots. Baznīca ir pilnībā organizēta. Vīriešiem ir piešķirta priesterība. Ir atklāti dažādi agrīnā evaņģēlija laikmeti un to atslēgas un pilnvaras ir nodotas Baznīcai. Israēls ir un tiek pulcināts Ciānas zemē. Jūdi atgriežas Jeruzalemē. Evaņģēlijs tiek sludināts visā pasaulē, par liecību visām tautām. Tempļi tiek celti, un tajos tiek veikts priekšrakstu darbs gan dzīvo, gan mirušo labā. Bērnu sirdis tiek pievērstas viņu tēviem, un bērni meklē savus priekštečus. Derības, kuras Tas Kungs ir apsolījis pēdējās dienās slēgt ar Israēlu, ir atklātas, un tās ir noslēguši tūkstošiem no sapulcinātā Israēla. Mēs redzam, ka Tā Kunga darbs virzās uz priekšu un visas šīs zīmes norāda uz mūsu Kunga atnākšanas dienu. …
Praviešu vārdi tiek ātri piepildīti, taču tas notiek tik nepiespiesti, ka lielākā daļa no mums nemaz to nepamana.
Joēls apsolīja, ka Tas Kungs izlies Savu Garu pār visu miesu un dēli un meitas pasludinās nākamas lietas, vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības [skat. Joēla 3:1]. …
Starp pēdējo dienu zīmēm bija arī atziņu vairošanās. Daniēlam tika pavēlēts: „… paglabā labi slepenībā [viņa atklāsmēs sacīto] un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam: [un tajā dienā] daudzi to tad izpētīs,” viņš teica, „un atziņas vairosies.” (Daniēla 12:4.) Vai tad šodien cilvēki „nepieliek lielas pūles, lai izglītotos”, kā nekad vēl iepriekš pasaules vēsturē? …
… Vai tad zināšanas nevairojas? Vai jebkad cilvēces pastāvēšanas laikā ir bijis laiks, kad cilvēkiem ir bijušas pieejamas tik daudzas zināšanas? Taču par nožēlu jāatzīst, ka Pāvila vārdi ir patiesi, — cilvēki „vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.” (2. Tim. 3:7.) …
Vai tad mums nav bijis daudz karu daudzināšanas? [Skat. M&D 45:26.] Vai tad mums nav bijis karu, tādu karu, kuri nekad vēl nav pieredzēti? Vai tagad starp nācijām nav nemieru un vai to vadītāji nav satraukti? Vai lielas valstis nav pieredzējušas apvērsumus, un starp nācijām nav notikušas lielas izmaiņas? Uz visas Zemes virsas valda nemiers. Mēs katru dienu uzzinām par zemestrīcēm dažādās vietās [skat. M&D 45:33]. …
Taču cilvēki savā ikdienas steigā nepievērš lielu uzmanību visam, ko Tas Kungs ir teicis, nepievērš vērību sniegtajiem norādījumiem un zīmēm. Cilvēki nocietina savu sirdi un saka: „ … Kristus kavē Savu atnākšanu līdz zemes galam.” (M&D 45:26.)4
Samērā nesen man vaicāja, vai es varu pateikt, kad būs Tā Kunga atnākšana. Es atbildēju: „Jā,” un es atbildu tagad: „Jā, es varu.” Es zinu, kad Viņš nāks. Viņš atnāks rītdien. Viņš pats to ir apliecinājis. Ļaujiet man to nolasīt:
„Lūk, pašreizējais brīdis tiek saukts par šodienu, līdz Cilvēka Dēla atnākšanai, un patiesi tā ir upurēšanas diena un diena Manu ļaužu desmitajai tiesai; jo tas, kas maksā desmito tiesu, netiks sadedzināts Viņa atnākšanā.”
Šeit ir daudz pateikts par desmitās tiesas svarīgumu.
„Jo pēc šodienas nāk dedzināšana — tas ir runājot Tā Kunga veidā — jo patiesi Es saku, rīt visi lepnie un tie, kas dara ļaunu, būs kā rugāji; un Es tos sadedzināšu, jo Es esmu Pulku Kungs, un Es nesaudzēšu nevienu, kas paliek Bābelē.” [M&D 64:23–24.]
Tādēļ es saku, ka Tas Kungs atnāks rītdien. Sagatavosimies Viņa atnākšanai.5
„Mēs strauji tuvojamies Tā Kunga dižajai dienai, tam „atspirdzinājuma” laikam, kad Viņš nāks debesu mākoņos.”
2
Kad Kristus atgriezīsies, būs Pēdējā tiesa.
Tas Kungs mācīja līdzību par kviešiem un nezāli, un šī līdzība skaidro pēdējo dienu notikumus. Šajā stāstā sējējs izgāja tīrumā un sēja labu sēklu, taču, viņam guļot, nāca ienaidnieks un viņa tīrumā iesēja nezāli. Kviešiem augot, parādījās arī nezāles, kuras kalpi vēlējās izraut, taču Tas Kungs pavēlēja ļaut kviešiem un nezālēm augt līdz pļaujamam laikam, lai, ravējot nezāli, neizplūktu arī kviešus. Pļaujamā laikā viņiem vajadzēja salasīt kviešus, bet nezāli vajadzēja sasiet kūlīšos un to sadedzināt. Izskaidrojot šo līdzību, Tas Kungs teica Saviem mācekļiem, ka „pļaujamais laiks ir pasaules gals, un pļāvēji ir eņģeļi”. [Skat. Mateja 13:24–30, 36–43; M&D 86.]6
Nezāles un kvieši aug kopā, un visus šos gadus ir auguši kopā vienā tīrumā, taču laiks ir tuvu, kad nezāles tiks salasītas, lai tiktu sadedzinātas, un kvieši tiks salasīti, un notiks taisnīgo un ļauno atdalīšana, tādēļ būtu svarīgi katram no mums turēt Tā Kunga baušļus, nožēlot savus grēkus, pievērsties taisnīgumam, ja ir nepieciešams nožēlot grēkus savā sirdī.7
Veidojiet un stipriniet Baznīcas locekļus ticībā Dievam; Dievs zina, cik mums tas ir nepieciešams. Visapkārt ir tik daudz ietekmju, kas mūs citu no cita nodala, pat starp Baznīcas locekļiem, un tuvā nākotnē būs tā diena, kad kvieši tiks nodalīti no nezālēm, un mēs esam vai nu starp kviešiem, vai — nezālēm. Mēs būsim vai nu vienā pusē, vai — otrā.8
Nāks diena, kad mums nebūs šīs pasaules. Tā tiks izmainīta. Mēs saņemsim labāku pasauli. Mēs saņemsim pasauli, kur valda taisnīgums: kad Kristus nāks, Viņš attīrīs Zemi no visas nešķīstības.
Lasiet, kas ir rakstīts mūsu Svētajos Rakstos. Lasiet, ko Viņš pats ir teicis. Kad Viņš nāks, Viņš attīrīs šo Zemi no visas netaisnības, un, runājot par Baznīcu, Viņš ir teicis, ka Viņš izsūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības jeb Baznīcas visas apgrēcības [skat. Mateja 13:41].9
Lielā un šausmu pilnā diena nevar būt cits laiks kā vienīgi Jēzus Kristus atnākšana, kad Viņš spēkā starp taisnīgajiem uz Zemes nodibinās Savu Valstību un attīrīs Zemi no visas nekrietnības. Taisnīgajiem šajā dienā nevajadzēs bīties vai šausmās trīcēt, taču bezdievjiem tā būs šausmu pilna diena. Mēs par to mācāmies no paša Glābēja vārdiem, kad Viņš mācīja Savus mācekļus [skat.Mateja 24; Džozefs Smits — Mateja 1].10
Kad Kristus atgriezīsies, būs Pēdējā tiesa. Mēs zinām, ka grāmatas tiks atvērtas un mirušie tiks tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, un starp grāmatām būs dzīvības grāmata [skat. Jāņa atkl. 20:12]. Mēs redzēsim to, kas ir ierakstīts grāmatā. Mēs redzēsim sevi tādus, kādi mēs esam, un mums ir jāsaprot ar taisnīgu izpratni, ka spriedumi, kuri mums tiks pasludināti, būs taisnīgi un patiesi, vienalga, vai mēs ieiesim Dieva valstībā, … lai saņemtu šīs brīnišķīgās svētības, vai arī mēs tiksim nodalīti no Dieva klātbūtnes.11
Es lūdzu katru Pēdējo dienu svēto būt stipram un uzticīgam, pildot katru pienākumu, turēt Tā Kunga baušļus, godāt priesterību, lai mēs varētu izturēt Tā Kunga atnākšanas dienu un gavilēt Tai Kungā, vienalga, vai mēs esam starp dzīvajiem vai mirušajiem, — tam nav nozīmes.12
3
Lai sagatavotos Tā Kunga atnākšanai, mums ir jābūt vērīgiem, jālūdz un jāsakārto savs nams.
Mūsdienās pasaulē ir daudz notikumu, kuri norāda uz dižo Tā Kunga atnākšanas dienas tuvošanos, kad Izpircējs atkal nāks uz Zemes, lai taisnībā nodibinātu Savu valstību un sagatavotos valdīt Tūkstošgadē. Tajā pašā laikā tā ir Baznīcas locekļu atbildība — tiekties pēc zināšanām un sagatavot sevi caur studēšanu un ticību, lai sagatavotos tam diženajam un brīnišķajam laikam.13
Mums nevajag uztraukties par laiku un brīdi, kad Kristus nāks, taču mums ir jābūt vērīgiem, mums ir jālūdz un jābūt gataviem Viņa atnākšanai.14
Mani dažkārt kaitina daži mūsu elderi, kuri apgalvo, ka Tas Kungs nāks, kad mēs visi būsim kļuvuši pietiekami taisnīgi, lai Viņu uzņemtu. Tas Kungs negaidīs, kamēr mēs paliksim taisnīgi. Kad Viņš būs gatavs nākt — Viņš nāks, nekrietnības kausam esot pilnam, un, ja mēs tad nebūsim pietiekami taisnīgi, tad var izteikt tikai nožēlu, jo mūs pieskaitīs pie bezdievīgajiem, un mēs būsim kā rugāji, kurus noslaucīs no zemes virsas, jo Tas Kungs ir teicis, ka nekrietnība nepastāvēs.15
Vai mēs turpināsim snauduļot, pilnīgi ignorējot visu, ko Tas Kungs mums ir devis kā brīdinājumu? Es saku jums: „Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.
Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.” (Mateja 24:42–44.)
Kaut mēs ņemtu vērā šo, Tā Kunga doto, brīdinājumu un sakārtotu savu namu, un būtu sagatavoti Tā Kunga atnākšanas dienai.16
4
Pēdējo dienu svētie var būt par darbarīkiem Dieva rokās, lai sagatavotu cilvēkus Tā Kunga atnākšanai.
Vai tad tas nebūtu savādi, ja Tas Kungs nāktu uz Zemes un sāktu valdīt mierā, atriebtu ļauno, attīrītu Zemi no grēka, pirms tam nesūtot vēstnešus, lai tie sagatavotu Viņam ceļu? Vai Tas Kungs nāktu uz Zemes tiesāt pasauli, visupirms to nebrīdinot un sagatavojot veidu, caur kuru visi, kas nožēlos grēkus, varētu izglābties?
Noa tika sūtīts, lai brīdinātu pasauli par gaidāmajiem plūdiem. Ja cilvēki būtu ieklausījušies, viņi būtu izglābušies. Mozus tika sūtīts, lai vadītu Israēlu uz apsolīto zemi, lai piepildītu Ābrahāmam doto solījumu. Jānis Kristītājs tika sūtīts, lai sagatavotu ceļu Kristus atnākšanai. Katrā no šādiem gadījumiem uzaicinājums tika saņemts caur atklāsmi. Jesaja, Jeremija un citi pravieši tika sūtīti, lai brīdinātu Israēlu un Jūdu pirms to izklīdināšanas un gūsta. Ja viņi būtu ņēmuši vērā brīdinājumus, viss būtu izvērties daudz savādāk. Viņiem bija iespēja uzklausīt, viņi tika brīdināti, un viņiem bija parādīts veids, caur kuru izglābties, taču viņi to noraidīja.
Tas Kungs ir apsolījis, ka Viņš cilvēci līdzīgi brīdinās arī pirms Otrās atnākšanas.17
Džozefs Smits tika sūtīts, lai sagatavotu ceļu Viņa Otrajai atnākšanai, caur evaņģēlija pilnības sludināšanu, tādējādi nodrošinot cilvēcei veidu, kā izglābties no nekrietnības un pārkāpumiem.18
Kad eņģelis Moronijs apmeklēja jauno Džozefu Smitu, viņš pravietoja par Glābēja Otro atnākšanu (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:36–41).
Jānis vīzijā redzēja pēdējās dienas un „eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. [Jāņa atkl. 14:6.]
Piepildot šo apsolījumu, Džozefs Smits paziņoja, ka Moronijs — senlaiku pravietis Amerikas kontinentā un tagad augšāmcelta būtne — mācīja viņam evaņģēliju un deva viņam norādījumus, kas bija saistīti ar visu lietu atjaunošanu pirms Kristus atnākšanas. Un Tas Kungs teica: „Jo lūk, Dievs Tas Kungs ir sūtījis eņģeļus, kuri sauc debesu vidū, sakot: Sagatavojiet Tam Kungam ceļu un taisiet taisnas Viņa takas, jo Viņa atnākšanas stunda ir tuvu.” [M&D 133:17.]
Pieņemot šo par patiesību, Pēdējo dienu svētie tic, ka arī mūsdienās notiek sazināšanās ar debesu sūtņiem un ka tagad, pirms Kristus atnākšanas, „Valstības evaņģēlijs” ir sūtīts par liecību visai pasaulei [skat. Mateja 24:14].19
Iespējams, Pēdējo dienu svētos var uzskatīt par savādiem un neparastiem cilvēkiem, jo viņi tic, ka ir aicināti piepildīt šo Rakstu vietu [Mateja 24:14], taču nevar apšaubīt to, ka viņi dara to, ko Tas Kungs ir teicis, — uzcītīgi sūta misionārus uz visiem zemes galiem. Ir zināms, ka tad, kad katra tauta būs dzirdējusi šo vēsti veidā, kā tā ir atklāta šajās pēdējās dienās, tad mēs varēsim raudzīties pēc mūsu Kunga un Pestītāja Otrās atnākšanas, jo līdz tai dienai, saskaņā ar Tā Kunga apsolījumu, visas tautas būs brīdinātas no viņiem sūtītajiem vēstnešiem.20
Evaņģēlijs ir domāts visiem cilvēkiem, un pirms Cilvēka Dēla Otrās atnākšanas Baznīca tiks izveidota visur: katrā tautā, katrā pasaules vietā. …
… Viņš jau otro reizi sapulcina Baznīcā Israēlu, un šoreiz Viņš izveidos Savu svēto draudzes katrā tautā.21
No Ogdenas, Jūtas, tempļa iesvētību lūgšanas:
Ak, Tēvs, paātrini dienu, kad taisnīgums ņems virsroku, kad tautu vadītāji atvērs savu valstu robežas evaņģēlija sludināšanai, kad glābšanas durvis būs plaši atvērtas visiem, kas ir godīgi, taisnīgi un labi cilvēki.
Mēs lūdzam par patiesības izplatīšanu, mēs lūdzam par misionāru darbu, mēs vēlamies spēku un vairāk cilvēku, un iespēju, lai vairāk sludinātu mūžīgās patiesības Taviem bērniem katrā tautā, starp visiem iedzīvotājiem visās valodās. …
… Mēs vēlamies būt darbarīki Tavās rokās, lai sagatavotu cilvēkus Tava Dēla atnākšanai.22
5
Tūkstošgadē būs miers, un tas būs arī laiks, kad tiks veikts Tā Kunga darbs.
Taisnīgie priecāsies Viņa atnākšanas dienā, jo tad uz Zemes būs miers, cilvēki būs taisnīgi, un tas pats miera, prieka un laimes gars, kas valdīja šajā kontinentā divsimt gadu garumā [skat. 4. Nefija 1:1–22], atkal tiks nodibināts starp cilvēkiem un galu galā būs visā pasaulē, un Kristus valdīs kā kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš tūkstoš gadus. Mēs ar nepacietību gaidām šo laiku.23
Cilvēki dzīvos laimē un mierā tūkstoš gadus, un šajā laikā visi zemes iedzīvotāji tiks sapulcināti vienā Dieva ganāmpulkā.24
Tūkstošgadē evaņģēlijs tiks sludināts daudz lielākā mērā un ar lielāku spēku, līdz to pieņems visi zemes iedzīvotāji.25
Tūkstošgade nebūs laiks, lai atpūstos, bet gan laiks, kad visiem būs jāstrādā. Nebūs nekādas dīkdienības, tiks apgūtas labākās iespējas, kā sludināt evaņģēliju, nebūs nepieciešams veltīt tik daudz laika ikdienas darbiem, un vairāk laika tiks atvēlēts Valstības celšanai. Svētie būs nodarbināti tempļos, kas tiks celti visās zemes daļās. Cilvēki būs tik aizņemti, ka tempļi būs lielākoties pilni.26
Tūkstošgades laikā cilvēki būs mirstīgi, un šajā laikā viņiem būs jāpaveic liels darbs mirušo glābšanas labā. Šajos tūkstoš miera gados tempļos tiks paveikts liels Tā Kunga darbs, un cilvēki dosies uz šiem tempļiem, lai kalpotu to cilvēku labā, kuri ir miruši un kuri gaida, lai kāds, kurš joprojām ir mirstīgajā dzīvē, veiktu par viņiem priekšrakstus, kuri ir nepieciešami viņu glābšanai.27
Glābt mirušos ir mūsu pienākums, un šis darbs turpināsies arī Tūkstošgadē, līdz visi, esot šo svētību cienīgi, saņems tempļa dāvinājumu un būs saistīti mūžīgā laulībā.28
Visi mirušie, kas ir bijuši uzticīgi Kristum, Viņa atnākšanas dienā būs kopā ar Viņu un uzturēsies uz Zemes, tāpat kā Kristus Tūkstošgades laikā būs šeit. Viņi nebūs šeit, uz Zemes, visu laiku Tūkstošgades laikā, taču viņi būs starp tiem, kuri joprojām ir šeit, laicīgajā dzīvē. Augšāmceltie svētie un pats Pestītājs nāks, lai dotu norādījumus un vadību, lai atklātu mums visu nepieciešamo, lai mūs informētu par Tā Kunga tempļa darbu, lai mēs varētu veikt to darbu, kas ir nepieciešams cienīgu cilvēku glābšanai.29
Tas Kungs caur Saviem kalpiem ir teicis, ka Tūkstošgades laikā tie, kas ir priekškara otrā pusē un jau ir augšāmceltas būtnes, personīgi satiekoties ar tiem, kuri joprojām ir mirstīgajā dzīvē, atklās visu nepieciešamo informāciju, lai varētu tikt paveikts darbs par mirušajiem. Mirušiem būs tā privilēģija atklāt to, ko tie vēlas un ir tiesīgi saņemt. Tādējādi neviena dvēsele netiks atstāta novārtā, un Tā Kunga darbs tiks pilnībā īstenots.30
Es katru savas dzīves dienu lūdzu, lai Tas Kungs paātrina Savu darbu. … Es lūdzu par pasaules galu, jo es vēlos labāku pasauli. Es vēlos Kristus atnākšanu. Es vēlos, lai uz Zemes valdītu miers. Es vēlos, lai pienāk laiks, kad visi cilvēki varēs dzīvot mierā un būs ticības, pazemības un lūgšanu pilni.31
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Kā apraksts „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves” ietekmē jūsu redzējumu par pasaules galu?
-
Kā minētie pravietojumi 1. sadaļā var mums palīdzēt sagatavoties Tā Kunga atnākšanai?
-
Atkārtojiet prezidenta Smita mācības 2. sadaļu par kviešu un nezāles līdzību. Ko mēs varam darīt, lai būtu starp „kviešiem”? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu savām ģimenēm un citiem cilvēkiem?
-
Mums gatavojoties Tā Kunga Otrajai atnākšanai, ko, pēc jūsu domām, nozīmē „būt vērīgam un lūgt”? Ko nozīmē teiktais, ka mums ir „jāsakārto savs nams”? (Skat. 3. sadaļu.)
-
Prezidents Smits lūdza: „Mēs vēlamies būt darbarīki Tavās rokās, lai sagatavotu cilvēkus Tava Dēla atnākšanai” (4. sadaļa). Kādā veidā mēs varam citiem palīdzēt sagatavoties Tā Kunga atnākšanai?
-
Atkārtojiet izlasīto 5. sadaļā. Kāds mums ir labums no zināšanām par to, kas notiks Tūkstošgadē?
Saistītās Svēto Rakstu vietas
Psalmi 102:16; Jesajas 40:3–5; Jēkaba v. 5:7–8; M&D 1:12; 39:20–21; 45:39, 56–59
Mācīšanas padoms
„Evaņģēlija mācīšanas spēks, kas pārliecina un pievērš ticībai, izpaužas tad, kad iedvesmots skolotājs saka: „Pateicoties Svētā Gara spēkam, pateicoties atklāsmēm, ko Svētais Gars ir atklājis manai dvēselei, es zinu, ka mācības, ko es mācīju, ir patiesas”” (Brūss R. Makkonkijs, citēts Teaching, No Greater Call [1999], 43).